Šā gada I pusgadā darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši vairāk nekā visā 2005. gadā kopumā.
To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Uzņēmēji prognozē, ka darba nespējas lapu apmaksai šogad nāksies tērēt ap 40 milj. Ls, kamēr pērn - 26.64 milj. Ls, bet 2005.g. - tikai 20.34 milj. Ls. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk to konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 15 - 25 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir dubultojusies. Daži aptaujātie pat pieļāva, ka tie liecinot par kādām epidēmijām Latvijā un to, ka darbinieki kļuvuši slimīgāki, jo darba algas pieaugums neesot tik liels. «Valstī nav kārtīga saimnieka, jo šajos miljonos latu ir ne tikai uzņēmēju, bet arī valsts un pašvaldību nauda,» secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņasprāt, šajos miljonos ir paslēpta nelietderīgi izmantota nauda ne tikai biznesam, bet arī nodokļu maksātājiem. «Šie cipari tikai vēlreiz liecina par to, ka darba devēja apmaksāto darbinieka slimības dienu skaits ir jāsaīsina, un valstij jāsper reāli soļi simulantu apkarošanai,» norāda E. Egle.
Pieaug par 26 %
«Šogad uzņēmuma tēriņi slimības lapu apmaksai ir pieauguši par 26 %,» secina a/s Latvijas Finieris padomes locekle Monika Ciula. Tā šā gada I pusgadā darbnespējas lapu apmaksai tērēti 214 000 Ls, kamēr analogā laikā pērn tikai 169 801 Ls. «Ja vēl pieskaita uzņēmuma samaksāto socnodokli par slimotājiem 266 000 Ls apmērā, tad kopējie tēriņi, kas nepamatoti gulstas uz ražošanu, jau ir ap 0.5 milj. Ls,» uzsver M. Ciula. Vēl smagāka situācija ir izveidojusies a/s Latvijas Finieris meitas kompānijā SIA Verems, kur šā gada I pusgadā darbinieku slimības lapas apmaksātas 45 487 Ls apmērā, taču no kopējā darba laika 11 % pienākas uz slimības laiku, norāda M. Ciula. «Tas ir absurds, ka ražošanas izmaksās jāiekļauj pēc būtības valsts noteikts darba devēja pabalsts slimniekam, kurš ražošanā (pakalpojumu sniegšanā) nepiedalās un nekādu darbu neveic, tādējādi palielinot pašizmaksu, vienlaikus samazinot uzņēmuma peļņu,» secina M. Ciula. Vēl vairāk - uzņēmumam, lai izpildītu pasūtījumu laikā, ir jāmeklē darbinieki no ielas, kas slimotājus aizstāj, taču, tā kā atbilstošu speciālistu tur nav, tad jāvienojas par virsstundu darbu veselajiem darbiniekiem un par to attiecīgi jāmaksā, skaidro M. Ciula. Tādējādi viens slimotājs uzņēmumam izmaksā dubultā. Tāpēc viņasprāt ir nekavējoties jāveic slimības lapu apmaksas reforma - saīsinot darba devēju apmaksāto darbinieku slimības laiku un jāievieš stingrāka uzskaite par slimības lapām.
Gandrīz dubultojas
«Pirmajā pusgadā mūsu veikalu darbiniekiem izmaksāts slimības lapās par 42 % vairāk nekā pērngad,» stāsta Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Stakens. Viņš uzsver, ka krasais slimotājiem maksājamo summu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar straujo algu pieaugumu - pērn Maxima veikalos tās kāpušas caurmērā par 38 procentiem. «Turklāt mēs, Latvijas uzņēmēji, unikāli netaisnīgo likumu dēļ būtiski zaudējam konkurences cīņā kaimiņiem, kam nav jāapmaksā savu strādājošo slimības lapas divas nedēļas,» klāsta J. Stakens un piebilst, ka, tā kā Maxima Latvija esot šogad apdrošinājusi darbinieku veselību, diemžēl gaidīts tiekot tālāks slimības lapu apjomu kāpums. «Un māc aizdomas, ka ārsti daudzkārt slimības lapas izsniedz nepamatoti...» nosaka J. Stakens.
Algu pieauguma faktors
A/s Liepājas metalurgs galvenā ekonomiste Benita Imbovica atzina, ka šajā gadā slimības pabalsti naudas ziņā noteikti izmaksāti vairāk nekā pērn. Taču tas neesot saistīts ar lielāku slimotāju skaitu, bet ar algu paaugstināšanu uzņēmumā. «Ja rēķinām slimības dienu skaitu, tad šogad, iespējams, pat ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā,» atzina B. Imbovica. Simulantu neesot daudz, jo strādājošajiem papildus algai tiek piemērota motivācijas sistēma, kura nedarbojas, ja cilvēks tajā mēnesī ir slimojis. Savukārt a/s Latvenergo šā gada pirmajos 7 mēnešos reģistrētas 2300 slimības lapas, lai gan pērn attiecīgajā periodā tādas bijušas 2510. «Kopējo slimības lapu skaits Latvenergo grupā ir samazinājies, tomēr izmaksas palielinājušās, jo pieaudzis vidējās izpeļņas apjoms,» skaidro Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.
Tendenci izjūt
«Tendence pieaugt darbnespējas lapu A apmaksai ir vērojama arī mūsu uzņēmumā,» skaidro Dace Upeniece, RBS Skals personāla daļas vadītāja. Runājot par iemesliem, viņa skaidro, ka šis pieaugums tiešā veidā saistīts ar algu pieaugumiem nozarē - varētu teikt, ka RBS Skals algas pēdējā gada laikā ir augušas straujāk nekā iepriekš - administrācijas darbiniekiem par 10 %, bet strādniekiem pat par 20%. Būvniecības nozarē strādājošo darbinieku darba apstākļi dažkārt ir skaudrāki nekā citās nozarēs, līdz ar to ar lielāku risku saslimt, uzsver D. Upeniece. Turklāt a/s RBS Skals Uzņēmumu grupā strādā 640 darbinieki. «Izvērtējot vidējo slimības lapu skaitu pirmajā pusgadā, uzņēmumā kopā tas sastāda vidēji 50 slimības lapas mēnesī, kas faktiski nozīmē, ka ilgāku vai īsāku dienu skaitu slimo 7-8% no visiem darbiniekiem,» skaidro D. Upeniece.
Labklājības ministrija plānoto ieinteresēto pušu darba grupu pat vēl nav izveidojusi
Darba devēju apmaksāto slimības dienu skaita saīsināšanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes darba grupa ne tikai nav sākusi darbu, tā pat vēl nav izveidota.
Uzņēmēji par šādu gumijas stiepšanu ir sašutuši, savukārt Labklājības ministrijas ierēdņi uzskata, ka viss notiek savā gaitā, kā tam būtu jānotiek. Par darba grupas izveidi vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kas notika 15. augustā, taču vakar, 30. augustā, vēl nebija pat šāda grupa izveidota. «Pavisam nesen saņēmām NTSP sēdes protokolu un uzdevumu un tagad sūtīsim vēstules, lai ieinteresētās puses deleģē savus pārstāvjus uz šo darba grupu un tad atkarībā no tā, cik ātri tiks nosaukti konkrētie cilvēki, kuri strādās darba grupā, tad arī septembrī tā varētu sanākt uz pirmo sēdi,» atzīst Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta speciālists Juris Vīgulis. Viņš atzina, ka NTSP sēdes protokolā nav norādīts, cik ilgā laikā darba grupai jāiesniedz ziņojums ar kādiem priekšlikumiem, un līdz ar to nekādu termiņu nosaukt nevarēja. To, ka nav jāsteidzas, uzsver arī LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers. «Jautājuma izskatīšana nav jāsasteidz un savā 29. augusta valdes sēdē formulējām arodbiedrību nostāju par slimības lapu apmaksas termiņiem,» tā situāciju komentē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Cer uz solījumu
«Tā vien šķiet, ka Labklājības ministrija ar šādu lēnu darbību mēģina slāpēt darba devēju karagājienu slimības lapu apmaksas reformā,» secina LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņa atzina, ka patiešām NTSP sēdes protokolā un uzdevumā nav noteikts termiņš. «Ārkārtas NTSP sēdē aicināsim labot iepriekšējās sēdes protokolu un noteikt konkrētu darba grupas ziņojuma iesniegšanas termiņu,» uzsvēra E. Egle. Viņa arī izteica cerību, ka ar 2008. gadu tiks īstenots Ministru prezidenta Aigara Kalvīša solītais, ka valsts uzņemsies slimības lapu apmaksu no 10. dienas, kamēr pašlaik tas notiek tikai no slimošanas 15. dienas, un tas ir būtisks atvieglojums biznesam. Citi uzņēmēji nebija tik pārliecināti, jo 2008. gada valsts budžeta projektu jau septembrī plānots skatīt valdībā un, ja attiecīgas izmaiņas valsts budžetu pavadošajos normatīvo aktu projektos netiks iestrādātas, tad varot gadīties, ka slimības lapu apmaksas termiņa saīsināšana nenotiks ar 2008. gadu.
Termiņš jāsaīsina
Db 6. augustā jau rakstīja, ka pašreizējais slimības lapu apmaksas termiņš uzņēmējiem palielina to ražošanas pašizmaksu un līdz ar to gremdē konkurētspēju, turklāt tiek maksāts gan slimotājam, gan tam, kurš reāli veic slimotāja pienākumus. Tādēļ uzņēmēji ierosināja saīsināt uzņēmēju apmaksāto slimības dienu skaitu līdz 2. Tā kā nekavējoties tas neesot iespējams, tad uzņēmēji ir gatavi uz kompromisu šo darbinieku slimības lapu dienu pakāpeniskai samazināšanai. Ja jau Igaunijā un Lietuvā valsts darbiniekam maksā no otrās slimības dienas, tad kāpēc Latvijā tikai no 15. slimošanas dienas. Latvija no Igaunijas un Lietuvas būtiski neatšķiras ne pēc klimatiskajiem apstākļiem, ne pēc iedzīvotāju veselības stāvokļa, tāpēc uzņēmējiem nav skaidrs, kāpēc kaimiņvalstīs darba devēja apmaksāto darbinieku slimības dienu skaits ir būtiski mazāks nekā Latvijā.