Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.