Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.

Slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem — pašmāju uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency pašlaik īsteno vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tiek veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē.

Šāda metode ļaus garantēt trases darbības uzsākšanu ziemas sezonā vēl pirms Ziemassvētkiem. «Latvijas klimats ir mainīgs, ļoti grūti prognozējams. Stabili sala periodi un brīži, kad varam efektīvi ražot sniegu, kļūst arvien īsāki, kas rada nopietnus finansiālus riskus kalnu īpašniekiem. Latvijā vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Dažreiz, piemēram, šogad slēpošanas sezona tiek uzsākta tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc meklējam inovatīvus risinājumus. Somijā ar sniega uzglabāšanu jau dažus gadus eksperimentē ziemeļu reģiona lielās trases, bet tik tālu uz dienvidiem no Polārā loka kalnu trasēs vēl neviens to nav izmēģinājis. Šogad izlēmām mēģināt paši, un tieši tādi paši plāni bija Baltic Snowpark Agency komandai. Nolēmām apvienot spēkus kā kādreiz, kad kopīgi veidojām pirmo snovparku Baltijā, veicinot snovborda popularitāti,» komentē slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu "Par atbalstītajiem pašvaldību augstas gatavības mērķdotāciju investīciju projektiem 2022. gadā", kā ietvaros piešķirts finansējums rodeļu trases būvniecībai slēpošanas kalnā "Lemberga hūte", Ventspilī, informē Ventspils pilsētas pašvaldība.

Slēpošanas kalnā "Lemberga hūte" Ventspilī ir paredzēts izbūvēt augstas klases rodeļu trasi, kas būs viena no labākajām Eiropā. Jaunā trase būs atvērta visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem, t.sk. nokrišņu laikā. Tā būs aptuveni 800 metru gara trase ar 26 kamanām. Citas Latvijā pieejamās rodeļu trases šādu iespēju nespēj piedāvāt, jo nokrišņu laikā nevar nodrošināt atbilstošu bremzēšanu. Būvprojekta ietvaros tiek paredzēta arī piegulošās teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas sešas līdz astoņas jaunas darba vietas. Paredzēts, ka projekta rezultātā radīto infrastruktūru – rodeļu trasi atklātā nomas iepirkuma procedūrā nodos nomā komersantam, kurš pašvaldībai maksās nomas maksu par rodeļu trases apsaimniekošanu.

Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Biznesa portāls db.lv šodien devās uz plānotās «Rail Baltica» trases teritoriju Ķekavas novadā.

Tika apskatīta Pirmā pasaules kara aizsardzības līnija pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916.gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem, kā arī norisinājās zemnīcas uzmērīšana.

Ir apzināts kultūrvēsturiskais mantojums «Rail Baltica» trases Latvijas centrālajā daļā, kā arī pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi. Atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Kā arī pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos un apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā. Izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kas to veikuši, apzinot teritoriju vairāk nekā 100 km apjomā.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA «Skonto būve», Skoks un SIA «Resursi» vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA «Resursi» 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder «Elko grupas» līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Līdz ar sala iestāšanos Rīgā sāk darboties dabīgā ledus slidotavas un arī slēpošanas trases, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejama viena mākslīgā ledus slidotava, kura no decembra darbojas laukumā pie Rīgas Kongresu nama, bet tuvākajās dienās sāks darboties arī dabīgā ledus slidotava pie Rīgas Ķengaraga vidusskolas (Maskavas iela 273) un pie Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas (Parādes iela 5c). Top slidotavas pie Reģionālajā sporta centra «Sarkandaugava», kas atrodas pie Bērnu un jauniešu centra «Laimīte» (Sarkandaugavas iela 24), kā arī Rīgas ziemas sporta un aktīvās atpūtas parkā (Uzvaras bulvāris 15), kuras darbu varētu uzsākt šīs nedēļas nogalē. Vēl viena mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas pie Rīgas 84. vidusskolas (Lielvārdes iela 141) būs pieejama februāra sākumā, pēc Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas «Rīgas Dinamo» spēles pret «Minskas Dinamo» komandu.

Pēc milzīgā iedzīvotāju pieplūduma pagājušās brīvdienās, Latvijas slēpošanas kalns “Riekstukalns” un saistītais “Milzkalns” spiesti samazināt līdz šim jau tā ierobežoto pacēlāju rezervāciju apjomu par 30 %.

Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Covid-19 epidemioloģisko noteikumu ievērošanu.

"Kā apliecināja pēdējā nedēļas nogale, šis ir liels izaicinājums – samērot milzīgo iedzīvotāju vēlmi slēpot ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Šonedēļ esam vēl par 20 % palielinājuši darbinieku skaitu, kas palīdzēs regulēt slēpotāju plūsmu un nodrošināt epidemioloģisko noteikumu ievērošanu gan pie pacēlājiem, gan autostāvvietu teritorijā," stāsta Ervīns Kišuro, “Riekstukalns” vadītājs.

Līdz šim uz kalniem gan inventāra noma, gan kases un viss cits nepieciešamais tiek nodrošināts āra apstākļos. Regulāri tiek veikta nomas inventāra dezinfekcija un citi drošības pasākumi.

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Pagājušajā sezonā, kad Eiropas trases un citas izklaides iespējas Latvijas iedzīvotājiem nebija tik brīvi pieejamas, slēpotāju skaits vietējās trasēs sasniedza rekordlielu skaitu, klientu netrūkst arī šosezon.

Lai gan apmeklētāju skaits Latvijas lielākajās slēpošanas trasēs šajā sezonā ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā, klientu skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, norāda nozares pārstāvji. Tādu sezonu kā iepriekšējo, visticamāk, vairs nekad nepiedzīvosim, taču ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads un situācija valstī ir atkal atmodinājusi kalnu kultūru Latvijā, jo interesentu šobrīd ir daudz vairāk nekā pirms pandēmijas, spriež Milzkalna pārstāve Elīna Putene.

Duāla ietekme

Esam novērojuši, ka cilvēku apmeklējumi kļuvuši biežāki, pastāvīgāki un mērķtiecīgāki, secina E. Putene. “Pērn gandrīz četrus mēnešus, neatkarīgi no dienas, laika un laikapstākļiem, visi kalna apmeklējuma laiki bija izpārdoti. Par 50 vietām, kas tika piedāvātas katrā no setiem, vienlaicīgi cīnījās vairāki tūkstoši interesentu. Neskatoties uz to, ka apmeklētāju šogad ir mazāk nekā pērn, šī sezona noteikti mūs iepriecina,” spriež E. Putene.

Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, intervijā uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.

Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekts ir iekļauts Eiropas Transporta tīklā (TEN-T), un tā regulējums paredz, ka TEN-T transporta koridoriem ir jāsāk funkcionēt līdz 2030.gadam, un valstis, kurās TEN-T projekti tiek īstenoti, šādas saistības ir uzņēmušās. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka visa iecerētā projekta pabeigšanai ar pašlaik līdz 2030.gadam paredzamo finansējumu nepietiks. Tas savukārt nozīmē, ka ir jādomā, kā līdz 2030.gadam pieejamo finansējuma apjomu palielināt, vai kā to piesaistīt pēc 2030.gada.

Kivila uzsvēra, ka līdz ar to runa ir nevis par vairākiem "Rail Baltica" trases izbūves variantiem, par kuriem tiek spriests Latvijas masu medijos, bet gan par darbiem, kas ir īstenojami līdz 2030.gadam, lai izbūvētu funkcionējošu dzelzceļa līniju, un darbiem, kurus var veikt pēc 2030.gada.