Pēc iespējas vairāk samazināt izdevumus, pēc iespējas vairāk - palielināt ienākumus. Tā īsumā varētu raksturot Ivara Godmaņa vadītās valdības vakardienas slēgtajā ārkārtas sēdē nolemto, oficiāli atzīstot, ka nākamā gada ekonomikas samazinājums būs lielāks, nekā līdz šim cerēts.
Savelkot kopā šo valdības atziņu ar Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Kārļa Leiškalna teikto, ka nākamā gada valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina vēl par 300 milj., bet ienākumi jāpalielina par 100 milj. Ls, rodas jautājums - uz kā rēķina?! Galvenokārt šeit runa var būt par divām lielām pozīcijām. Vispirms jāpaskatās, kā Eiropas Komisija rosina un atsevišķas valstis arī mēģina risināt patēriņa samazinājuma problēmu - nosakot zemākas PVN likmes atsevišķām produktu grupām. Arī Latvijā šāds solis ļautu kaut nedaudz kompensēt to cenu pieaugumu, kas radīsies uz energoresursu tarifu kāpuma rēķina. Izskatās gan, ka šajā jomā Latvijas valdība gatavojas iet pretēju ceļu - domāt nevis par ekonomikas uzplaukumu valstī, bet gan slaukšanas mehānisma palielināšanu, ceļot PVN tām jomām, kam šobrīd ir piemērota 5% likme - siltuma un ūdens apgādei, kanalizācijas pakalpojumiem, medikamentiem utt. Respektīvi, visam tam, bez kā cilvēki iztikt nevar. Šāda pieeja var dzīt ekonomiku vēl lielākā purvā, nevis atveseļot to. Jā, PVN samazināšana nebija atbalstāms solis ekonomiskā uzplaukuma laikā, bet tagad to būtu pat vēlams darīt.
Runājot par vēl lielāku izdevumu samazināšanu, acīmredzot nekas cits neatliek kā vēl vairāk, vēl drakoniskāk samazināt valsts aparāta tēriņus. Turklāt pašreizējā situācijā, kad valdība IKP pieauguma kritumu prognozē 5%, bet budžeta deficītu - 3% apmērā, savukārt ekonomisti zīmē vēl daudz drūmākas ainas, pēdējais laiks ķerties klāt līdzšinējai tabu tēmai - aizsardzības budžetam. Nav jēgas tam novirzīt 2% no IKP ekonomiskās krīzes laikā, kad daudzās citās sfērās katrs santīms ir no svara un kad no valsts budžeta līdzekļiem ir jāglābj Parex banka.
Un vēl - mainās jau, protams, ekonomiskā situācija pasaulē un arī Latvijā visai strauji, taču ne tik ļoti, kā mūsu valdība maina savas prognozes. Tad varbūt tā beidzot varētu izšķirties par vienu reālu prognozi un atbilstoši tai arī strādāt.