Jaunākais izdevums

Ja cilvēks Latvijā atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs… Tā uzskata kādreizējais izmeklētājs, uzņēmējs un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Savulaik viņš bija pazīstams kā viens no latviešiem, kuri tika iekļauti PSRS slavenajā Gdļjana – Ivanova grupā. Neatkarības gados, pārtraucot darbu valsts struktūrās, Aivars Borovkovs pievērsās jurista karjerai, kā arī uzņēmējdarbībai. Viņš faktiski vienmēr atļāvies, kā pats saka, palaist muti, pauzdams viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, turklāt tādu, kas nereti ir pretējs valdošajam. Borovkovs pat lepojas ar to, ka publiski viņa izglītotības pakāpi apšaubījusi kādreizējā Valsts prezidente.

picturegallery.ab9947c4-2bce-4e54-b120-4850fc9afc5a

Jūs esat bijis pretinieks vairākiem procesiem, kuros Latvijas valsts ir iesaistījusies. Kā jūs šobrīd kopumā raksturotu situāciju šajā valstī?

Viss jau patiesībā ir ļoti loģiski – uz kurieni gājām, uz turieni arī esam atnākuši.

Kādā ziņā?

Piemērām, situācija jurisprudencē ir pilnīgi jauna, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. It kā moderno uzlabojumu vārdā nākas veikt soli uz aizmuguri un rakstīt pilnīgi precīzus definējumus. Ir taču lietas, kas ir pilnīgi pašsaprotamas – protokolu nevar rakstīt ar zīmuli utt. Tas nevienā likumā nav ierakstīts, bet nu acīmredzot tas ir jādara. Turklāt šādas izmaiņas tiek veiktas ar attieksmi, ka tie, kuri ir kaut kam «pret», tie ir vecmodīgi. Ar šāda veida argumentiem tiek panākts, ka tad, ja cilvēks atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs, sorosietis… Pārmešanās no apspriežamās tēmas uz subjektu notiek ļoti mīksti un izplatīti.

Laiku pa laikam par Latvijas tiesu sistēmu izskan ne īpaši glaimojošas replikas – lietas uz priekšu virzās lēni, noteiktas personas neviens tā īsti negrib tiesāt, divi tiesneši jau paši iesēdināti… Kāda, jūsuprāt, ir šodienas situācija Latvijas tiesu sistēmā?

Ļoti normāla. Tā ir atbilstoša visai valstij. Nevar būt tā, ka ir viena joma, kas ir pilnīgi perfekta un izcila, bet kāda cita no konteksta izrauta joma ir pilnīgā grīstē. Tā nemēdz būt. Kāda ir sabiedrība, kādi ir nodokļu maksātāji, tāda ir arī jurisprudence. Neviens nav labāks par pārējiem. Ar to es negribu teikt, ka ar situāciju tieslietu jomā viss ir pilnīgā kārtībā, bet tur viss ir atbilstošs tam, kāds ir kopējais līmenis valstī.

Bet kas tad nav kārtībā? Ko vajadzētu mainīt?

Varbūt vajadzētu nevis kaut ko mainīt, bet gan skatīties, vai katras piedāvātās izmaiņas būtu attaisnotas. Piemēram, nesen dzirdēju radio ziņās, ka KNAB piedāvā variantu, kā vajadzētu organizēt politisko partiju finansēšanas sistēmu. Man šķiet, ka tas ir idiotisms kubā – iestāde, kam ar likumu ir noteikta funkcija uzraudzīt, pati izstrādā noteikumus, ko tā grib uzraudzīt. Tas ir tāds juridiskais kretīnisms, ka lielāku pat grūti ir nosaukt. Savukārt nodokļu likumus mums raksta nevis finansisti, cilvēki, kas saprot makroekonomiku, bet gan VID darbinieki, nodokļu administratori.

Mums daudzas izmaiņas tiek pasniegtas kā uzlabojumi, taču patiesībā tās neuzlabo sistēmu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir alkohola aprites likums – es kā nedzerošs cilvēks to droši varu pieminēt. Tā vietā, lai valsts pelnītu naudu, tā aizliedz tirgot alkoholu pēc desmitiem vakarā. Ja reiz valsts politika ir vērsta uz to, lai tiktu ierobežots alkoholisms, tad varētu noteikt, ka no 10 līdz 11 vakarā ir jāpieliek 10 % pie cenas, no vienpadsmitiem – līdz 15 %, bet vēl vēlāk – vēl vairāk. To procentu lielums ir tehnikas jautājums. Savukārt tagad situācija ir tāda, ka piektdienas vakarā pēc desmitiem, braucot mājās, nevar nopirkt pudeli šampanieša, toties pirmdien jau astoņos no rīta var pieliet acis un, būdams pilnīgā «ķēmā», doties uz darbu. Es neredzu tajā loģiku. Igauņi ir aizlieguši alkoholu tirgot līdz desmitiem rītā – lai deviņos no rīta vēl var priekšniekam parādīties acīs skaidrā prātā. Šādas muļķības tiek vienkārši tiražētas no valsts uz valsti. Tas varbūt ir tāds kā sīkums, bet tā mums notiek ar daudz ko. Juridisks idiotisms ir arī ceļu policijas vadības paziņojums, ka par braukšanu dzērumā vadītājam ir jāatņem tiesības uz mūžu.

Kāpēc?

Es vēl saprotu, ka slepkavam var noteikt brīvības atņemšanu uz mūžu, bet atņemt autovadītājam tiesības uz mūžu – tā ir parakstīšanās bezspēcībā. Tas nav risinājums. Es piekrītu, ka sodi varētu būt daudz lielāki, nopietnāki. Turklāt jāsoda ir autovadītāji, nevis, kā tas tiek darīts tagad – tiek taisīts bizness, sodot automašīnas.

Ja kādam būtu patiess mērķis lietas valstī sakārtot… Droši vien būtu jāuztaisa likumu inventarizācija kopumā. Viena no jomām, kas ir riska zona, kur parādās konflikti, noteiki ir nodokļu likumi. Tāpat nopietni vajadzētu inventarizēt ceļu satiksmes zīmes, lai tas nav pelnīšanās bizness. Ārkārtīgi daudzas lietas ir deformētas, ņemot vērā, ka visur ir ļoti liela politiskā klātbūtne un tas automātiski nozīmē arī politisko grupu intereses. Tas ir aizgājis tik tālu, ka pat sodu politika ir kļuvusi tāda, ka sodam ir zudusi prevencijas nozīme un tās vietā ir vēlme ieriebt, atriebties, nodarīt tā, lai cilvēkam būtu slikti. Viss tiek virzīts uz to, lai cilvēku kaut kādā veidā aizskartu. Ja vecāki parakstās savā bezspēcībā, viņi savus bērnus sāk sist. Pasaulē šie procesi ir līdzīgi visās jomās. Šobrīd legālā prezumpcija sāk iespiesties ne tikai nodokļu sfērā, bet arī, piemēram, tajā jomā, ko sauc par terorismu jeb «cīņu ar terorismu».

Latvijas justīcijā ir vairākas lielas problēmas. Pirmkārt, ir notikušas izmaiņas, un mēs esam nonākuši situācijā, kad varam saņemt likumīgu, bet netaisnīgu spriedumu. Otrkārt, tika radīts administratīvais process kā indivīda aizsardzības mehānisms pret valsts ierēdņu un amatpersonu patvaļu, taču es atļaušos teikt, ka bieži vien ir pārprasta tā visa loma. Rodas sajūta, ka bieži vien tiesneši jūtas kā valsts aizstāvji, turklāt nevis katra tās indivīda, bet gan ierēdņu. Ir daudz tādu gadījumu, kas veicina nihilismu, neticību tiesu varai kā taisnīguma instrumentam. Treškārt, katastrofāli krīt represīvo iestāžu darba kvalitāte.

Kas jums par to ļauj domāt?

Ir tāda joma kā krimināltiesības – es tajā vairs nenodarbojos, taču patiesībā pārzinu to visprofesionālāk. Es redzu tendenci, ka tiek prasītas arvien lielākas tiesības un pilnvaras, jo citādi nevar panākt rezultātu. Varam jau runāt par Antimafijas likumu, taču šajā «pīļu dīķī» neviens mafiju nav redzējis. Tikpat labi pasākumā Dziedi ar zvaigzni varam sākt dalīt Grammy balvas. Tiek operēts ar jēdzieniem, kuru izmantošanai nav nekāda pamata.

Viens no ekonomiskās krīzes stūrakmeņiem ir tas, ka tie, kas rada nodokļu naudu, algu ziņā paliek nekonkurētspējīgi ar tiem, kas šo naudu tērē.

Cik godprātīga vai negodprātīga, vai arī varbūt korumpēta, jūsuprāt, ir Latvijas tiesu sistēma?

Te ir jārunā par korupciju mazliet plašākā nozīmē, nekā tas ir ierasts. Ar jēdzienu korupcija pie mums saprot kukuļošanu, taču tikpat kā netiek runāts par tādu franču tiesībās diezgan zināmu jēdzienu kā tiesību ļaunprātīga izmantošana. Par situāciju, kad persona, kas ir apveltīta ar varu, pat negūstot no tā nekādu materiālu labumu, izmanto iespēju cilvēku aizskart, čakarēt. Izbauda to. Piemēram, braucot ar automašīnu, cilvēks parasti rēķinās, ka noteiktā laikā viņš nokļūs galapunktā. Taču pēkšņi šis vadītājs, kurš nav pārkāpis noteikumus, pilnīgi bez iemesla tiek apturēts, Rīgas pantomīmas līmeņa solī policists apstaigā viņa auto, trijos naktī viņam parādās interese, vai šim vadītājam ir apdrošināšana, vēl kaut kas… Redzot šā policista žēlās acis, sāk kļūt skaidrs, ka viņam kaut kā ir jāpalīdz – viņš ir tāds kā leitnanta Šmita mazbērns. Mums ir arī vesela virkne ierēdņu, kuru darbības princips ir šāds – es taču jums saku, lai jūs nākat rīt, bet jūs visu laiku nākat šodien… Šis princips strādā nevainojami.

Kā redzat šobrīd izveidojušos situāciju ar KNAB: iepiekšējais vadītājs atlaists, jo birojā ir problēmas ar zagšanu, par pašu zādzības faktu viss ir pieklusis, bet jauna vadītāja joprojām nav?

Šī situācija, manuprāt, ir komiska līdz ārprātam. Tā būtu smieklīga līdz asarām, ja vien neskartu mūs pašus. Ja man piedāvātu šo amatu… To nemaz nedrīkstētu darīt, jo es vispirms apsvērtu, vai šāda iestāde mums vispār ir vajadzīga. Lai Latviju starptautiski iebīdītu tajā vietā, kur tai ir jābūt, ļoti labi ir iestāstīt, ka šeit visi ir korumpēti, slikti, negodīgi un zaglīgi. Zināms pamats tā runāt gan droši vien ir arī starptautiski, jo izrādās, ka mēs pat kaut kādas labvēlības esot pirkuši. Turklāt lielākā nelaime ir tā, ka mūsu sabiedrība ir sadalīta divās daļās – tajos, kas kaut ko drīkst, un tajos, kas nedrīkst.

Kuri tad, jūsu skatījumā, kurā kategorijā ietilpst?

To visu var skatīties no dažādiem skatpunktiem. Tie, kas ir pie varas, šķiet, ka viņi drīkst, bet tie, kas nav – nedrīkst. Opozīcijā esošie un viņu atbalstošie mediji uzskata otrādi. Un tas viss izpaužas arī jezgā ap KNAB. Tas nekas, ka tur ir zagta nauda – tur taču ir savējais, kas cīnās par mūsu lietu. Tāda ir bijusi nostāja. Gatavība pievērt acis par savējiem, toties nosist pretējo pusi pilnīgi par jebko… Turklāt, taisot publiskus šovus, izrādīšanos. Ir bīstami, ja likums tiek piemērots atbilstoši tam, kā attiecīgā persona pozicionējas sabiedrībā.

KNAB un tā satelītorganizācijas – Mozaīka, Providus, Delna – diemžēl ir diskreditējuši pašu šā biroja ideju. Nenoliedzami pret negodīgām amatpersonām ir ļoti asi jāvēršas un tās jāsoda. Taču šī ideja ir diskreditēta. Tāpēc domāju, ka KNAB ir vai nu jālikvidē, vai arī jāiekļauj Drošības policijas sastāvā. Esmu arī teicis premjeram, ka konkurss uz šo amatu nav vajadzīgs, jo būs ārkārtīgi liela jezga ap to. Kas tad būs cilvēki, kuri vērtēs kandidātus? Kas būs šādas komisijas tiesneši? Klaigājošās sabiedriskās organizācijas, kas uzskata, ka tām ir jābūt šajā komisijā. Pasakot, ka komisijā ir jābūt sabiedriskā sektora pārstāvjiem, minētās organizācijas ar to pozicionē tikai sevi, nepieļaujot domu, ka tur varētu būt kādas citas, profesionālas organizācijas.

Glābiet bērnus arī ir sabiedriska organizācija…

Jebkas. Būs ārkārtīgi liela plēšanās par to, kas būs komisijā, kā arī mēģinājumi diskreditēt tās locekļus. Interesanta ir arī nesen izskanējusī informācija, ka tiks veidoti speciāli noteikumi, kā uzglabāt izņemtos lietiskos pierādījumus. Tātad KNAB tiks skaidrots, ka izņemtās mantas neklātos zagt, ka tas nav «nohamīts» pašiem priekš sevis, ka darbiniekiem no tā nepienākas noteikts procents par grūtu darbu nakts stundās. Tas, kas notiek ar to organizāciju, ir ļoti skumji. Es te redzu zināmu līdzību ar padomju laikiem, kad līdzīgā privileģētā situācijā bija Drošības komitejas darbinieki. Tur gan pašai sistēmai bija ļoti liela pašdisciplīna.

Vai nebūs tā, ka, lai kādu cilvēku arī atradīs KNAB vadītāja amatam, viņam tajā pašā dienā atradīsies savs skelets skapī?

Protams, tā būs.

Tad mēs tā arī paliksim bez KNAB vadītāja?

Jāieceļ jau viņš būs, un arī jāstrādā viņam būs. Bet es šo cilvēku neapskaužu, ņemot vērā to ārprātīgo situāciju, kāda valstī ir radusies. Ja vien būtu politiskā griba, valstī vajadzētu ieviest normatīvu – aizsardzības sistēmu personām, kuras nozīmē amatos. To vajadzētu izdarīt, lai šeit beidzot sāktu darboties stulbās amerikāņu filmās rādīto laulību ceremoniju princips, kur mācītājs saka – ja kādam ir iebildumi, lai saka tos uzreiz, vai arī klusē līdz kapam. Ja personu nominē kādam amatam, viņu var apspriest, bet brīdī, kad tā ir apstiprināta amatā – viss!

Laikā, kad par KNAB vadītāju ievēlēja Alekseju Loskutovu, sabiedrības noskaņojums pret viņu bija visai negatīvs, savukārt brīdī, kad viņš tika atbrīvots no amata, viņš jau bija teju...

Glorificēts. KNAB vispār manā skatījumā ir perversi ieņemts, un tagad mēs to izdzimteni saņemam pilnā krāšņumā.

Šobrīd rodas iespaids, ka, lai kuram tiesnesim tiktu uzticēta tā sauktā Aivara Lemberga lieta, visi atrod kādu iemeslu, lai no tās atkratītos. Kur, jūsuprāt, ir problēma?

Vienalga, ko es atbildēšu uz šo jautājumu, es kļūšu par politiski nopirktu vai angažētu. Ja es atbildēšu, ka Lembergam vieta ir cietumā, ka viņš ir saraujams gabalos, un visiem viņa radiniekiem jāatņem viss, kas viņiem pieder, es uzreiz palikšu interesants kā intervējamais vienai mediju daļai. Savukārt, ja pateikšu, ka ir jāskatās pēc likuma un gadījumā, ja izrādās, ka šī ākstība ne ar ko neattaisnojas, bet tā sauktajā Grinberga lietā ir jāsauc pie atbildības procesa virzītāji… Laikrakstu slejās ir ļoti riskanti apspriest Aivaru Lembergu, jo, atkarībā no atbildes, uzreiz tiek piekarināta noteikta birka.

Abstrahēsimies no Aivara Lemberga. Ir cilvēks, apsūdzētais, kura lietu neviens tiesnesis vismaz pagaidām tā īsti negrib skatīt…

Tad mēs varam runāt par to, ka šajā valstī valda samērā vāji angažētu mediju diktatūra. Tiesnesim bieži vien ir jāizdara mežonīgs pilsonisks varoņdarbs, iznesot spriedumu, kas ir pretējs tam, ko kāds medijs ir nodefinējis pūlim. Viņam ir pateikts, kas būs. Ja izrādās, ka tiesnesis atļaujas izspriest kaut ko citu, viņš sevi ir pakļāvis publiskai linča tiesai. Cieņas pret varas atribūtiem, tās izpausmi nav nekādas. Tas nozīmē, ka tiesnesi var publiski nosist – viņu jau neviens nesargā. Tādējādi šobrīd, saistībā ar Aivara Lemberga lietu, jebkurš ar pašaizsardzības instinktu apveltīts tiesnesis mēģina savās rokās karstu kartupeli neturēt.

Toreiz, kad Lembergu aizturēja, es teicu – jā, deviņdesmitajos gados tiesiskā situācija bija tāda, ka kādu varētu saukt pie atbildības un sēdināt. Taču Lembergu es redzētu šādu cilvēku trešā simta beigu daļā.

Kas tad ir galvgalī?

Es nesaukšu vārdā nevienu. Ilgi pirms šīm visām nepatikšanām es Aivaram Lembergam teicu – kamēr tu nostājies pret kaut kādām varas vajadzībām lokāli Latvijā, tikmēr tu pārvaldi laukumu, taču tajā brīdī, kad ar savu izrunāšanos sāc aizskart kādas intereses ārpus Latvijas, rēķinies, ka atradīsies vēl kāds spēlētājs no malas. Var slidot pa arēnu, aplecot pilnīgi visiem riņķī, perfekti stāvot uz slidām, un viss ir skaisti, taču nevar zināt, no kuras vietas skatītāju zālē kāds iedomāsies ieplivināt ar pudeli pa galvu.

Kā intereses tad viņš ir aizskāris?

Ārkārtīgi daudzas.

Bet vai tas nozīmē, ka Aivara Lemberga lieta tā arī var palikt bez izskatīšanas, jo nebūs neviena, kas to gribētu darīt?

Kādam jau tas būs jādara. Kādam, kurš nevarēs atkratīties.

Vai, jūsuprāt, šo lietu negaida eksbaņķiera Aleksandra Laventa lietas iznākums? Tās izskatīšana ieilga vairākus gadus, un finālā viņš panāca sev labvēlīgu spriedumu starptautiskajā tiesā par to, ka pārāk ilgi nav bijis spriedums.

Nekādā gadījumā es negribētu šeit vilkt paralēles. Aleksandra Laventa gadījums pierādīja Latvijas justīcijas izgāšanos. Viņa lieta ir drausmīgākā pļauka 600 tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kuri tika piemānīti no toreizējās valdības un bankas vadības puses – ar mierinājumu, ka viss kārtībā, un ar nespēju tikt galā ar šo krimināllietu.

Bet scenārijs ir ļoti līdzīgs…

Jā, jo likums jau ir viens un tas pats. Tomēr šos gadījumus nevajag salīdzināt.

Ar Aivaru Lembergu ir kāda cita interesanta lieta. Viņš ir pietiekami situēts cilvēks, spēj algot labus advokātus, kuri spēj argumentēti sistēmai stāvēt pretī. Viņš pats ir uzdevis jautājumu – kas šādā situācijā notiktu ar cilvēku, kam naudas nav – viņš jau būtu samalts. Redzot, kādā kvalitātē šīs lietas sakarā viss ir bijis, dzirdot publiskās ziņas par to, kas šobrīd notiek, es prognozēju, ka Latvijai ir gaidāms viens ārkārtīgi liels kauna pleķis.

Runājot par advokātiem… Latvijā laiku pa laikam tiek apkopots ietekmīgāko advokātu saraksts, tops. Kas, jūsuprāt, ir saprotams ar jēdzienu ietekmīgs advokāts?

Paskatoties šos ietekmīgo advokātu sarakstus, tur nevar atrast nevienu krievu uzvārdu. Tāpat starp tiem bagātajiem cilvēkiem, kurus taisa par oligarhiem, arī cittautiešu faktiski nav. Ja kādreiz uztaisītu patieso miljonāru sarakstu, tur latviešu būtu tikai aptuveni kādi 10 %. Ar to es gribu teikt, ka mums ir pašiznīcinoša sevis apķēzīšana ļoti augstā līmenī, kamēr krievu presei Latvijā ir divas tabu tēmas – savi politiķi, kā arī savi ietekmīgi un bagāti cilvēki. Pat Vladlena Dozorceva šķiršanās process tiek atainots latviešu, nevis krievu presē.

Vai tiešām uzskatāt, ka apzīmējums «ietekmīgs advokāts» ir šo cilvēku apķēzīšana?

Nē, es šajā gadījumā runāju par mistiskiem reitingiem. Ko gan nozīmē jēdziens ietekmīgs advokāts? Es tagad nesaukšu nevienu vārdā, taču zinu virkni juristu, pēc kuru pakalpojumiem ir pat zināma rinda, un viņi netaisās kļūt par advokātiem. Viņus neinteresē strādāt kā ģimenes ārstam, esot speciālistam pilnīgi par visu – sākot ar kāju sēnītēm un beidzot ar totālu tuvredzību. Viņi ir speciālisti savā jomā. Savukārt runas par lietu pirkšanu ir pašu juristu radītas. Vienkārši cilvēki neprot ar cieņu zaudēt tiesu procesus. Nav taču nekā vienkāršāka, kā paskaidrot klientam procesa zaudējuma iemeslu – otra puse bija visu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija ir greznība krīzes laikā, pārāk daudz ir neefektīvu kontrolējošo institūciju, uzskata Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Tieslietu ministrija ir tikai tāda paplašināta Augstākās tiesas kanceleja, norādīja A. Borovkovs, uzrunājot auditoriju videokonferencē Ekonomiskās krīzes tiesiskie aspekti. Jārunā esot arī par to, ar ko vispār nodarbojas Zemkopības ministrija. Juristu biedrība iesakot arī apvienot Drošības policiju, KNAB un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi. Apvienošana esot iespējama arī vēl citās kontrolējošās un uzraugošās institūcijās, kas faktiski dara vienu un to pašu darbu, taču resursi tiekot neefektīvi izlietoti un arī pati kontrole nav efektīva, bet bieži vien pat absurda, uzskata A. Borovkovs. Kā piemēru viņš minēja plānu pārdot Valsts policijas centrālo ēku. Tajā pat laikā esot vairāki Rīgas policijas iecirkņi, kur policisti strādā degradējošos apstākļos - tumšos, smirdošos kabinetos bez ventilācijas, lielā saspiestībā. "Kāpēc šos iecirkņus nepārcelt uz centrālo ēku?" neizpratnē ir A. Borovkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pirms Ziemassvētkiem kopā ar kundzi izmetām nelielu līkumu pa Eiropu – Lietuvu, Poliju, Čehiju, Austriju un Vāciju. Šā brauciena sakarā pieminēšu vienu valsts regulētu jomu – satiksmi. Ar auto apceļojot minētās valstis, es neredzēju nevienu mentu, bet gan policistus, kuri ir kustības drošības un servisa sastāvdaļa,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis jurists, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

«Savukārt, iebraucot Latvijā, pie Bauskas pamanīju pirmos mentus. Neskatoties uz slidenajām ietvēm, riskējot ar visu, tie bija gatavi mesties ārā no dziļākā aizstūra, lai ķertu kādu mašīnu, kura brauc nedaudz ātrāk,» A. Borovkovs skaidrojis.

«Normāli nav tas, ka uz lietām, kuras ir sakārtojamas, vēlas pelnīt, padarot tās par valsts melno biznesu,» viņš akcentējis. «Šāda pieeja veido tiesisko nihilismu un grauj ticību valstij. Daļa valsts pārvaldē strādā tikai tāpēc, ka tur var kāst naudu,» savos izteikumus skarbs bijis A. Borovkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Borovkovs: starptautiskas kompānijas slēpjas aiz izkārtnēm

Ieva Mārtiņa, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskas kompānijas, kas kādreiz Latvijā vinnē kādu konkursos, ne vienmēr ir tik spožas, kā varētu likties, un ļoti bieži tā ir tikai izkārtne.

Tā, komentējot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu aizliegt slēgt iepirkuma līgumu slēgtajā konkursā Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centru, Db.lv atzina konkursā uzvarējušās BMGS S pārstāvis jurists Aivars Borovkovs.

«Un izkārtne ir tādā veidā, ka darbus šā kā tā izpilda vietējie, tikai peļņas daļa aiziet ārpus Latvijas valsts. Tā ir kā starpniecības celtniecība, īpaši lielos projektos, jo lielās kompānijas nebrauc ar savu tehniku, saviem cilvēkiem, viņi atrodas te apakšuzņēmēju un sliktā ziņa ir tā, ka vietējie ir kā nēģeri, kas izpilda darbus, bet peļņas sadaļa aiziet prom. Katrā ziņā pret jebkuru dalībnieku vajag izturēties ar cieņu un objektīvi jānovērtē, vai sūdzība pamatotas,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no daudziem Latvijas ražotājiem uzņēmuma Pure Food apgrozījums šogad ir audzis, nevis krities, un tā padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants pelnīti atzīts par Gada cilvēku lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants apgalvo, ka peļņa nekad nav bijusi viņa galvenais mērķis. «Mana prioritāte ir cilvēciskās attiecības un attieksme, viss pārējais ir pakārtots. Manuprāt, daudz kur biznesā šis cilvēcīgums ir ticis aizmirsts, e-pastu sarakste kļuva par galveno komunikācijas veidu. Tagad cilvēki sāk saprast, ka ir aizgājuši par tālu šajā atsvešinātībā, un grib atpakaļ. Kompānijas iegulda lielas naudas summas, lai atgūtu cilvēciskumu, taču mākslīgi to panākt nevar.»

«Sākumā braucam skatīties veikala plauktā, kādi ir ražotāju produkti un ko mēs viņiem varētu piedāvāt. Tad sākam iepazīties ar uzņēmumu speciālistiem un uzzinām vēl vairāk par to, kas viņiem būtu vajadzīgs. Mēs nenākam ar domu pārdot savu produktu, mēs piedāvājam kaut kādu labumu, ko uzņēmums varētu gūt, ar mums sadarbojoties, un tas uzreiz maina pretim sēdošā attieksmi,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs uzsācis veidot jaunu sociālo vietni nekropole.lv, kurā būs atrodama informācija par mirušajiem. Šobrīd datu bāzē jau ir informācija par aptuveni trīs tūkstošiem personu.

A.Borovkovs žurnālam Privātā dzīve norāda, ka ideja par šāda portāla izveidi radusies, jo šajā pasaulē cilvēki ir īsu laiku, tāpēc nevar izslēgt no apziņas tos, kuri no šejienes aiziet.

«Esmu vairākos forumos ieteicis – uztaisām sadaļu nekropole, kurā ievietosim informāciju par tiem, kas no mums aizgājuši. Ideju visi atbalstīja, bet ar to arī viss beidzās. Ar draugu Aināru Brūveli nolēmām, ka jāveido pašiem sava nekropole.» Viņš arī piebilst, ka iet uz to, lai bāzē būtu cilvēku portreti un stāsti. Arī informācija par slaveniem aizgājējiem. Ideja esot globāla – interneta vietne piesaistīta google, tāpēc cilvēku kapa vietas var meklēt visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieks Aivars Zemītis ir piedzīvojis tehnomatemātikas attīstību no pašiem pirmsākumiem, un viņa izstrādātie algoritmi un programmatūra kalpo dažādās nozarēs daudzviet pasaulē.

Šobrīd Aivars Zemītis ir zinātniskais līdzstrādnieks Fraunhofera Tehno- un lietišķās matemātikas institūtā (ITWM) Kaizerslauternē, Vācijā. Uz turieni viņu jau 80. gadu beigās aizveduši veiksmīgi veiktie elastības teorijas aprēķini — izstrādātais algoritms, kas sekunžu laikā uzrādījis tos pašus rezultātus, kas gatavajai komerciālajai programmai prasīja vairākas stundas.

Man allaž ir gribējies pārbaudīt, ko spēju, saka Aivars Zemītis. Šī vēlme savulaik likusi arī doties studēt ārpus Latvijas. «Sekmīgi mācījos Latvijas Universitātē, bet likās, ka nevaru tikt zinībās iekšā gana dziļi. Uzvarēju Zinātnes akadēmijas studentu zinātnisko darbu konkursā un aizbraucu uz Maskavu. Tagad gan nezinu, vai es vēlreiz to darītu. Biju jau precējies, mums piedzima pirmais bērns, un grūti bija braukt projām. Mana sieva Rūta bija tā, kas mani mudināja un pārliecināja, ka tas jādara. Bez viņas es neko nebūtu sasniedzis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa prognozes 2019: Latvijas lielo iespēju gads

Jānis Goldbergs, 11.12.2018

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A. Lembergs tiešām bijis pirmais miljardieris

Lato Lapsa kopā ar Kristīni Jančevsku Baltic Screen, speciāli Db, 14.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīpsalas halles noma Zolitūdes traģēdijas krimināllietas skatīšanai izmaksās 1160 eiro dienā

Dienas Bizness, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšana Ķīpsalas izstāžu hallē otrdien, 8.decembrī sāksies pastiprinātas drošības apstākļos. Izvēlētās zāles nomas nomas maksa dienā ir 1160 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Tiesas sēde otrdien nozīmēta plkst.10 no rīta, bet, lai izbēgtu no rindām un drūzmēšanās, visi lietas dalībnieki aicināti ierasties savlaicīgi. Tiesā aicina nākt vismaz stundu ātrāk, bet policijā min pat divas stundas iepriekš, jo notiks pastiprinātas drošības pārbaudes.

Tiesas dienā par drošību gādās ne viens vien policists, jo pastāvot apdraudējuma riski. «Vienkopus ir ļoti daudz cilvēku, iespējamas provokācijas, vai, nedod Dievs, kaut kādi terorakti. Kontrolēsim priekšmetus, ar ko var nodarīt miesas bojājumus vai kas var būt nozieguma izdarīšanas rīks,» raidījumam teica Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība konceptuāli diskutēja par kritērijiem, kādiem būtu jāatbilst jaunajiem KNAB priekšnieka amata kandidātiem.

Ilgi pieaicinātās bez konkrēta gala rezultāta diskutēja, kādas amatpersonas būtu pieaicināmas kandidātu vētīšanā, vai tās aicināmas visas reizē vai pa vienai izteikt savu viedokli, vai bez ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, valsts kontroliera būtu jāprasa viedoklis arī Valsts prezidentam, Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai. Pēc gandrīz stundu garām runām neizturēja Latvijas juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, piebilstot, ka apbrīnojot valdības pacietību, nodarboties ar šādu farsu, kad valstī izskatāmas daudz svarīgākas problēmas, piemēram, organizētā noziedzība un citi smagi noziegumi. «Ko nozīmē, ka kandidātam ir laba reputācija? Mūsu sabiedrībā 2 partiju un 4 sievu maiņa neskaitās slikta reputācija. Varbūt vēl ierakstīt kārtībā, ka KNAB priekšnieka kandidāts nedrīkst ēst ar rokām? Es varētu piebilst, ka noteikti derētu arī psihiatra izziņa,» tā A. Borovkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas tiesas izskatītajos lietas materiālos par 40 miljonu ASV dolāru pazušanu no Latvijas Kuģniecības spriedumam tiesa pati pievienojusi materiālus, kur redzams, ka apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs daļēji kontrolējis kompāniju Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Laikraksts Dienas bizness atgādina, ka šie uzņēmumi savulaik piedalījās LK privatizācijā un vēl līdz 2008. gadam tieši un netieši turēja LK 27,55% akcijas. Tāpēc laikraksts secina - Ventspils mērs Aivars Lembergs, iespējams, netieši kontrolējis daļu LK kapitāla un bijis patiesā labuma guvējs.

Lietā Apvienotās Karalistes Augstās justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta komerctiesā skata apsūdzību pret piecām ārzonu komercfirmām par nelikumīgu vairāk nekā 60 kuģu frakts darījumu noslēgšanu par mākslīgi zemām likmēm no 2003. līdz 2005. gadam, tādējādi nodarot LK zaudējumus 100 miljonu ASV dolāru apmērā. Lietas izskatīšana pēc būtības vēl tikai būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: par banku kļūdām jāmaksā to īpašniekiem, nevis nodokļu maksātājiem

Vēsma Lēvalde, Db, 26.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā padziļinās banku krīze un tuvākajā laikā bankrotēs vēl kāda banka, intervijā Neatkarīgajai (NRA) apgalvo Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai šobrīd veiktu privatizāciju, neesot valstiski racionālu argumentu, jo šobrīd varēs dabūt zemāko cenu, norāda A. Lembergs.

«Ja ir mērķis valsts īpašumus pārdot kādam pircējam, kas zināms vien dažiem, par zemāko cenu – tad tā jau ir cita loģika,» tā A. Lembergs. Parex banku gan varot pārdot, jo tur uzdevums ir atgūt valsts ieguldīto naudu ar nelieliem procentiem, viņš piebilst. Tomēr pamatā banku krīze prasa mainīt komercbanku darbības politiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, pirmkārt, jau ASV, uzskata Lembergs. Viņaprāt, šobrīd Latvijā padziļinās banku krīze. Lai varētu īstenot krīzes vadību, banku uzraudzība pilnībā būtu jānodod attiecīgo valstu valdībām. Jau 15 gadus valdība banku darbību neuzrauga, atgādina Ventspils mērs. Rezultātā šobrīd par banku kļūdām maksā valdība, tātad nodokļu maksātāji. Par kļūdām esot jāmaksā banku īpašniekam, nevis valdībai. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Latvijā bankrotēs vēl kāda banka, Ventspils mērs atbild nešaubīgi: Protams. Viņš uzsver, ka viens no Latvijas trumpjiem sarunās ar SVF varēja būt arguments – ja jūs mums nepalīdzēsiet, mēs neglābsim ziemeļvalstu bankas. «Banku afēras ir problēmu problēma. Banku uzraudzība nevar būt ārpus valdības,» norāda A. Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Nevajag jaukt uzņēmuma un personīgo kabatu

Andrejs Vaivars, 28.05.2013

Grāmatvedības ārpakalpojumu kompānijas Streg īpašnieks Aivars Strēlis

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā, kad viss Latvijā mainījās, biju palicis pilnībā bez darba, kaut ko darīt vajadzēja, un man piedāvāja kļūt par grāmatvedi – tā arī viss sākās,» saka grāmatvedības ārpakalpojumu kompānijas Streg īpašnieks Aivars Strēlis.

Bērnībā Aivars, protams, sapņojis, ka kļūs par lidotāju, kosmonautu vai hokejistu – kā jau visi puikas, taču dzīve piespiedusi iet citu ceļu. Padomju gados bijis inženieris-konstruktors, un konstruējis vadības iekārtas, bet viņa tēvs bijis tāmētājs. Tādējādi var teikt, ka skaitļu valoda Aivaram nekad nav bijusi sveša.

Salīdzinot deviņdesmitos gadus un mūsdienas, Aivars teic, ka grāmatvedība un tās pamatprincipi mainījušies nav. Varot pat teikt, ka agrākajos gados Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības uzņēmumiem bijušas stingrākas, nekā šodien un teju visu nācās rakstīt ar roku. Principā tas bija periods, kad datori vēl tikai sāka rasties, un bija labi, ka, pateicoties tiem, varēja kaut ko arī izdrukāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Dienvidu tilta sadārdzināšanos atbildīgi ir bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks un pašreizējais pilsētas galva Jānis Birks, laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norādījis bijušais Rīgas vicemērs Aivars Guntis Kreituss.

A. G. Kreituss atgādinājis, ka 2006. gada septembrī, kad pilsētas galva bija Aivars Akesnoks, domē tika izveidota darba grupa, ko vadīja toreizējais vicemērs Jānis Birks. Tā lēma par finansējuma palielināšanu tilta celtniecībai. "Rezultātā 2006. gada novembrī ir domes lēmums par papildu līdzekļu piesaisti sakarā ar inflāciju – 51.9 miljoni latu. Otrās kārtas cipars, kas mums bija ierakstīts – 58.95 miljoni latu –, 2007. gada vasarā dažās dienās kļuva par 170.3 miljoniem lielāks. Tas notika jau Birka laikā. Es jums to izskaidrot nevaru – atrodiet, kurš to izdarīs! Šajā lietā atbildīgi ir divi konkrēti cilvēki – Birks un Aksenoks," paziņojis A. G. Kreituss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņš Lauva: Krīzes vaininieki tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu

Ieva Mārtiņa, Db, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

picturegallery.3b336331-1cac-4940-9607-cd2afa28aa12

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LK gadījumā tiek pārkāptas ārvalstu investoru tiesības, un tas ir Eiropas Savienības (ES) normu pārkāpums, šodien žurnālistiem paziņoja LK akcionāra VN valdes priekšsēdētājs un VN lielākā akcionāra Vitol pārstāvis Saimons Bodijs.

Improvizētā preses konferencē pie iežogotās LK ēkas ar dzeloņstieplēm fonā S. Bodijs atgādināja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tas uzliek pienākumu nodrošināt ārvalstu investoru ieguldījumu drošību. Savukārt LK jau ilgu laiku nenodrošina akcionāriem iespējas paust savu viedokli, diskutēt un ietekmēt notikumus kompānijā. Pēc viņa pieļautā, VN pēc šīs dienas notikumiem reaģēs ātri un investoru aizsardzības jautājumus risinās ES līmenī.

VN vadītājs pauda sarūgtinājumu par šodien nenotikušo LK akcionāru sapulci, skaidrojot, ka VN uz to neieradās, bet tās atcelšana bijusi nelegāla.

S. Bodijs, norādot uz iežogoto LK ēku, pieļāva, ka tas ir veids, kā LK vadība mēģina noslēpt nelegālas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kanādas tiesa par labu Belokoņam uzliek arestu Kirgizstānas akcijām uzņēmumā Centerra Gold

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ontario Augstākā Justīcijas tiesa (Ontario Superior Court Of Justice) ir pieņēmusi lēmumu arestēt 6 500 240 Kirgizstānai piederošo akciju 20,5 miljonu Kanādas dolāru vērtībā uzņēmumā Centerra Gold, informē AS Belokon Holdings.

Valērijs Belokoņs vērsās Kanādas tiesā pēc tam, kad Kirgizstānas valdība noteiktajos termiņos nebija izpildījusi savas saistības saskaņā ar 2014. gada 24.oktobrī starptautiskās šķīrējtiesas Parīzē pasludināto spriedumu, kas nosaka, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Latvijas pilsonim V.Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru.

Kad V.Belokoņs saņems Starptautiskā šķīrējtiesas piespriestos 16,5 miljonus, viņš Latvijā maksās kapitāla nodokli. Aptuvenā nodokļa summa, kas sprieduma izpildes gadījumā nonāks LR budžetā, ir 750 000 ASV dolāru.

Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju, arbitrāžas sprieduma neizpildes gadījumā uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana. Turpmāk Kanādas tiesa lems par arbitrāžas sprieduma piespiedu izpildi Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Publiskums – godprātīgo uzņēmēju efektīgākais ierocis

Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tiesu vara ir nodalīta no citām, tomēr tā nevar neskaidrot savus nolēmumus sabiedrības vairākumam saprotamā valodā, tiesas pēdējos gados arvien vairāk komunicē ar medijiem, tomēr bez cilvēku izpratnes paaugstināšanas neiztiks, piektdien, 26.janvārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par šiem jautājumiem un plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā šodien, 26. janvārī diskutēs Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā». Pasākumu atbalsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Zvērinātu advokātu padome un Augstākā tiesa. Institūta priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis konferenci sauc par drosmīgu mēģinājumu uzsākt runāt par lietām, par kurām parasti nerunā.

«Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki, kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu,» ar ironiju piebilst profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bordāns atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita, kura izmaksas tika lēstas ap pusmiljonu eiro, raksta «Latvijas Avīze».

Ideju veikt šādu auditu Bordāns tika pieteicis šā gada februāra sākumā - pēc tam, kad Saeima lēma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Tolaik tika teikts, ka šāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pusmiljonam eiro.

Marta sākumā Tieslietu ministrija (TM) apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot «precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs» un tiekot strādāts «pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti».

Savukārt 16.jūlija valdības sēdē pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro. «TM virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» no TM budžeta (...) 2019.gadam atbalstītā prioritārā pasākuma «Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t. sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte» piešķirtā finansējuma 500 000 eiro apmērā, kuru 2019.gadā netiek plānots apgūt,» teikts TM informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ceturtdien ierosināja, ka uz jaunajām eiro banknotēm varētu atrasties Renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči un franču politiķes Simonas Veilas portreti.

ECB paziņojusi par plāniem līdz 2024.gadam laist klajā jaunas banknotes, bet debates par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas dizainu parasti pavada politiska spriedze.

Uz 2002.gadā ieviestās valūtas banknotēm attēloti romānikas un gotikas arhitektūras motīvi, lai izvairītos no debatēm par vēsturiskiem personāžiem.

Bet banknošu dizains tiks mainīts, un ECB tagad uzsākusi dizaina izstrādes un konsultāciju procesu, iesaistot sabiedrību un 19 ekspertu komisiju - no katras eirozonas valsts pa vienam.

Lagarda savas idejas izklāstīja intervijā Francijas radio.

"Mums vēstures gaitā ir jāatrod diži, patiesi eiropieši, lai mēs spētu atpazīt sevi," Lagarda sacīja "France Inter".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Andalūzijas sociālisti pret bankām

Didzis Meļķis, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andalūzijas reģionā Spānijā naudas grūtībās nonākušie hipotekāro kredītu parādnieki var justies atviegloti, jo vietējā sociālistu un kreiso koalīcija pārņem savā teikšanā banku nekustamos īpašumus uz laiku līdz trim gadiem, ja šķiet, ka tur mītošās ģimenes piedzīvo risku «tikt izliktiem», atsaucoties uz El País, ziņo presseurop.eu.

Reģionālās pašvaldības lēmums stāsies spēkā 11. aprīlī.

Paralēli tam Spānijas parlamentā notiek diskusija par jaunu hipotekāro aizdevumu likumu. Likumdevēji taisās uzlikt soda naudas bankām, kuru īpašumā ir tukši nekustamie īpašumi, kas netiek izīrēti.

Kaut martā piedzīvots Eiropas Justīcijas tiesas spriedums, kas nosodījis Spānijā notikušos pārkāpumus, izliekot iedzīvotājus no to mājokļiem, par Andalūzijas rīcības tiesiskumu domas dalās. El País vērtē, ka pašvaldības rīcību var traktēt arī kā pārkāpumu pret tiesībām uz privātīpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru