Jaunākais izdevums

Priežu un egļu skujas inovatīvu ideju rezultātā pārtop uztura bagātainātājos, augu aizsardzības līdzekļos, kā arī dažādu sadzīves ķīmijas u.c. nozaru izejvielās.

Lai arī priežu un egļu skujas Latvijā lielākoties tiek atstātas cirsmās un varbūt nedaudz izmantots kā kurināmais (šķeldojot cirsmu atliekas – zarus), tomēr zinātnieki ir ir pierādījuši šo izejvielu izmantošanas iespēju inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai. Ar dažādu – gan jau izmantošanai gatavu, gan arī industriālu – produktu – ražošanu nodarbojas a/s Biolat. Uzņēmuma produktu klāstā ir gan veselības dzēriens Ho-Fi, gan Silvasept karameles – pretiekaisuma profilaksei, mutes dobuma dezinfekcijai, priedes un egles ēteriskās eļļas – elpvadu slimību profilaksei, hlorofila karotīna pasta apdegumu ārstēšanai, kā arī bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi. Kopumā tādu ir 14. Turklāt a/s Biolat negatavojas apstāties un meklē jaunus inovatīvus produktus, kas bāzējas uz skujām.

Gan Latvijā, gan ārzemēs

A/s Biolat produkti tiek realizēti gan Latvijā, gan arī ārzemēs. «Lielākie noieta tirgi uzņēmuma ražotajiem produktiem ar augstu pievienoto vērtību ir Latvija, Igaunija, Lietuva, nelielos apmēros arī Krievija,» skaidro a/s Biolat valdes priekssēdētājs Ernests Moisejs. Viņš norāda, ka šobrīd par vairākiem uzņēmuma ražotajiem produktiem interesi izrāda Ukrainas uzņēmēji. «Interese viņiem ir liela, taču, kā rezultēsies reālā sadarbība to parādīs laiks,» piesardzīgs savās prognozēs ir E. Moisejs. Viņš arī norāda, ka priežu un egļu ēteriskās eļļas tiek pārdotas citiem ražotājiem, kuri tās izmanto medikamentu, kosmētikas, sadzīves ķīmijas, augu aizsardzības līdzekļu ražošanai. «Labi sadarbības partneri ir a/s Spodrība, SIA Elier Cosmetics, SIA LMP, ZRU Medicamina, kā arī vairāki citi uzņēmumi, kuri savus produktus ražo, balstoties uz a/s Biolat ražoto produkciju,» stāsta E. Moisejs. Viņš norāda, ka šobrīd līdzās a/s Biolat pašu ražotajam vannās lietojamajam skuju ekstraktam (Mundra), viens no uzņēmuma sadarbības partneriem strādā pie skuju ekstrakta izmantošanas ziepju ražošanā. «Pie vannas skuju ekstrakta ražošanas nonācām neplānoti, jo ūdenī šķīstošas vielas skuju pārstrādes procesā bija blakusprodukts, kuram sākotnēji nebija komerciāla pielietojuma,» viena produkta vēsturi stāsta E. Moisejs. Viņš gan norāda uz apzināti īstenoto uzņēmuma produktu – Silvasept karamelēm, kas ir profilaktisks līdzeklis saaukstēšanās gadījumos, mutes un kakla dobuma iekaisumu gadījumos, un tās sekmīgi aizvieto aptiekās nopērkamos importa karameļu klāstu, kas gatavotas uz piparmērtu, eikaliptu eļļas u.c. augu ekstraktvielu bāzes. «Savulaik bijusi doma uzņēmumu attīstīt kā medikamentu ražotāju, taču tas bez milzīgām investīcijām nebija iespējams, taču vairāki produkti ir tieši no šīs kategorijas,» norāda E. Moisejs. Viņš kā vēl vienu šīs jomas produktu rāda poliprenolus, kas veicinot olbaltumvielu sintēzi organismā. «Tos visus šobrīd saucam par uztura bagātinātājiem,» stāsta E. Moisejs.

Izmanto arī lauksaimnieki

«Skujas lopbarībai un arī veselības uzlabošanai (aromterapija) cilvēki izmantoja jau sen, pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū tika radīta vitamīnu skuju pasta, kas bija kā lopbarības piedeva, taču līdz ar sociālekonomiskajām pārmaiņām šim produktam nebija attiecīgu ES apstiprinātu laboratoriju pērtījumu par to, ka, lietojot šo dzīvnieku uztura bagātinātāju, būs konkrēti rezultāti,» atceras E. Moisejs. Viņš gan norāda, ka šobrīd sadarbībā ar Sigra tiek veikts pasākumu komplekss, lai šo dzīvnieku – vistu, liellopu – uztura bagātinātāja izmantošanu Latvijā atkal reanimētu.

Dabiskā skuju aizsardzība pret kukaiņiem ir izmantota dažādu augu aizsardzības līdzekļu ražošanai. «Fitoekols ir viens no tādiem produktiem, kur no skujām izdalītās sveķskābes(tās skuju koki ražo savai aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām) ir dabiska aizsardzība pret kaitīgajiem sūcējtipa kukaiņiem (laputīm), taču tā neietekmē tādus kukaiņus kā bites, kamenes utt.,» skaidro E. Moisejs. Bez tam skuju pārstrādē rodas dažādas vielas, kuras, pēc E. Moiseja sacītā, tiek pārstrādātas bioloģiskajos augšanas stimulatoros – skuju ekstrakts Ausma un Fitoekols.

Jauni produkti

«Idejas līmenī šobrīd tiek izstrādāti jauni augu aizsardzības līdzekļi (uz mizas vai skuju bāzes), lai aizsargātu augus no puves,» skaidro a/s Biolat padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Daugavietis. Viņš gan atzīst, ka līdz konkrētam produktam, ko varētu piedāvāt tirgū, vēl vajadzīgi pētījumi par šo produktu ekotoksicitāti. «Latvijā nav nevienas ES sertificētas laboratorijas, kas varētu veikt šī jaunā produkta ietekmi uz dažādiem dzīvajiem organismiem – kamenēm, bitēm, sliekām, savukārt šie pētījumi jebkuras citas ES dalībvalsts laboratorijā izmaksā pietiekami dārgi, taču bez pozitīviem laboratorijas atzinumiem produktu nevar piedāvāt tirgū,» skaidro M. Daugavietis. Viņš atzīst, ka finansiāli vienatnē šādu pētījumu a/s Biolat ir ļoti grūti īstenot. M. Daugavietis arī uzsver, ka zinātniekiem ir daudz labu un komercializējamu izstrāžu gan inovatīvu produktu, gan inovatīvu tehnoloģiju jomā, taču pētniecības iestādes var reģistrēt tikai patentus, bet nevar reģistrēt produktus un tehnoloģijas – tas ir jādara ražotājam, kurš, vēlas iegādāties produktus un tehnoloģijas, nevēlas pirkt patentus.

Redz perspektīvu

«Pasaulē arvien pieaug tendence sintētiskos savienojumus aizstāt ar dabiskas izcelsmes – augu valsts – produktiem, tāpēc a/s Biolat redz perspektīvu,» tā uz jautājumu par nākotni atbild E. Moisejs. Jāatgādina, ka šobrīd Biolat analogu uzņēmumu ne Igaunijā, ne arī Lietuvā nav. «Skuju no mežu cirsmām pietiek, tās var inovatīvi izmantot daudzkārt lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanai,» uzsver M. Daugavietis. Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar SIA Vecventa, kura Piltenē veic skuju sākotnējo pārstrādi, savukārt Salaspilī jau tiek ražoti gatavie produkti. Uzņēmuma apgrozījums ir ap 100 000 Ls un tajā tiek nodarbināti pieci strādājošie. «Tā īsti nejutām ne tā dēvētos treknos gados, ne arī ekonomisko krīzi, kaut arī daudzi pircēji vēlējās kādus viņiem labvēlīgus tirdzniecības nosacījumus,» tā uz jautājumu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz uzņēmumu atbild E. Moisejs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ekonomiskā buma laikā cenas netika uzskrūvētas, tāpēc arī cenu samazināšana nav aktuāla.

FOTO

A/s Biolat valdes priekšsēdētājs Ernests Moisejs: «Biolat būtībā ir zinātnieku uzņēmums, kurš šobrīd ražo trīs veidu produktus – uztura bagātinātājus cilvēkiem un izejvielas farmācijai, lopbarības piedevas, bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus un augšanas stimulatorus.»

Biznesa fakti:

Nosaukums: a/s Bilolat

Nozare: Skuju pārstrādes produktu ražošana

Neto apgrozījums: ap 100 000 Ls

Strādājošo skaits: 5

Atrodas: Salaspils

Dibināšanas gads: 1993.g.

Avots: a/s Biolat

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem, jo tās var kalpot kā izejviela biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai

Pašlaik skujas lielākoties tiek atstātas cirsmās, daļa tiek izmantotas kā kurināmais, šķeldojot zarus, tomēr tās var kalpot kā izejviela, lai ražotu dažādus bioproduktus. Pēc aptuvenām aplēsēm ik gadu mežā paliek apmēram 360 000–400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt ne tikai miljardiem eiro ienākumus, bet arī radīt jaunas darba vietas. To, ka iespēju ir daudz dažādās jomās, apliecina arī SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens. Viņš norāda, ka skujas ir labs resurss, kuru pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai, un paver iespējas iegūt industriālos produktus kā ekstraktu, pastu, kas izmantojami augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Skujas var ģenerēt miljardus eiro

Māris Ķirsons,16.09.2021

SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens (no kreisās) un mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška skujas vērtē kā potenciālu miljardiem vērtās bioekonomikas attīstībai, jo skujas var izmantot kā izejvielu bioveterinārijai, biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biolat apgrozījums audzis par 15%; uzņēmums iekaro ASV tirgu

Žanete Hāka,13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Biolat apgrozījums pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 15%, portālu db.lv informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums savu produkciju tirgo ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas tirgū.

«Par būtisku sasniegumu uzskatām mūsu iepriekšējo zinātnisko pētījumu (Farmācijas kompetences centra ietvaros) rezultātu publicēšanu, kā rezultātā esam saņēmuši sadarbības piedāvājumus no ASV kompānijām inovatīvu, poliprenolus saturošu produktu izstrādei, ražošanai un izplatīšanai Amerikas tirgos,» norāda kompānijas kvalitātes menedžeris Deniss Piļugins.

Šobrīd uzņēmums sācis pētījumus jaunu produktu izveidei, izmantojot nanotehnoloģijas un drīz iecerējis piedāvāt liposomālus produktus gan sportam, gan veselībai, gan arī izejvielas kosmētikas industrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kuras pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Daļu no skuju apjoma, kuru pašlaik, lielākoties, atstāj cirsmās, izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus). To pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģiski tīru skuju, kuras pārstrādājot, varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan radīt jaunas darba vietas reģionos.

Video: Dr.med. Juris Rubens, SIA “BF-ESSE” valdes priekšsēdētājs;Aldis Stūriška, Mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks

Diskusijas saturs:

00:00:00 – 00:01:51

Kāda ir skuju izmantošanas pieredze Latvijā un citviet pasaulē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvi risinājumi komplektā ar jaunākajām tehnoloģijām koku stādu audzēšanā LVM Sēklas un stādi ļauj ne tikai efektivizēt šo procesu, bet arī piemānīt dabu.

Faktiski tieši jauno tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu un arī kopā ar Latvijas zinātniekiem un ražotājiem radītu preparātu dēļ tieši koku stādu audzēšanā, kā arī uzglabāšanā Latvijas lielākais sēklu un stādu audzētājs LVM Sēklas un stādi spējis palielināt ražošanas apjomus, produktivitāti, savus produktus arī eksportēt uz Zviedriju un Lietuvu.

«Faktiski var uzskatīt, ka ar tā dēvētā īsās dienas un garās nakts režīma palīdzību tiek piemānīta daba - stādi -, kuri tiek stimulēti noteiktām darbībām, nezaudējot kvalitāti un vienlaikus samazinot brāķa procentu,» skaidro LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš atzīst, ka gan egles, gan arī priedes stādiem šāds dienas un nakts režīms veicina dažādus stādu audzēšanas procesā nepieciešamus no diennakts fotoperioda atkarīgus bioloģiskos efektus. Egles ietvarstādu strauja augšana notiek garās dienas laikā, kad tie vairāk aug garumā, taču nenostiprina sakņu sistēmu, bet, «ieviešot nakti no 17 vakarā līdz 8 rītā», stādi saprot, ka iestājies rudens, un vairs neaudzē garumā stumbru, bet gan cenšas nostiprināt sakņu sistēmu. «Tas ir būtiski egles stādiem, jo tādējādi daudz īsākā laikā nekā dabīgā ceļā tiek panākta egļu sakņu sistēmas nostiprināšana komplektā ar izlīdzinātu stādu augumu,» stāsta G. Grandāns. Savukārt priedes stādiem šāda režīma maiņa ir vēl nozīmīgāka, jo pirmajā gadā priedes stādam ir tā dēvētās mīkstās jeb juvenilās skujas, un tikai otrajā dzīves gadā tās aizstāj cietās skujas. «Ievietojot priedes stādus garās nakts režīmā, tie fizioloģiski uzvedas kā ziemā, bet, ieslēdzot dienas režīmu, tie sāk uzskatīt, ka ziema ir beigusies, un sāk veidot īstās skujas,» stāsta G. Grandāns. Viņš nenoliedz, ka, izmantojot šo dienas (vasaras) un nakts (ziemas) režīma tehnoloģiju, un panākt vienmērīgāku stādu augumu, kas ir būtiski stādu šķirošanā un pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas zinātnieki atklāj, kā uzlabot putnu gaļas kvalitāti ar skuju ekstrakvielām

Jānis Rancāns,27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu produktivitāti, kā arī broilercāļu gaļas un olu kvalitāti būtiski uzlabo jauno skuju ekstraktus saturošo produktu lietošana putnu ēdināšanā, noskaidrots divu Latvijas zinātnisko institūtu realizētajā ERAF projektā.

Projektā, kuru īsteno LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicības zinātniskā institūta Sigra un Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava zinātnieki, vairāku gadu gaitā veikti pētījumi par dabīgo bioloģiski aktīvo vielu ekstrakciju no skujām un to izmantošanu broilercāļu un dējējvistu barības sastāvos, pastāstīja projekta darba grupas pārstāve bioloģijas zinātņu doktore Īra Irēna Vītiņa.

«Noskaidrots, ka šo jauno skuju ekstraktus saturošo produktu pielietošana putnu ēdināšanā palielina to produktivitāti un būtiski uzlabo broilercāļu gaļas un olu kvalitāti,» sacīja Ī. I. Vītiņa.

Viņa skaidroja, ka broilercāļu gaļā un olās palielinās skuju ekstraktproduktos esošās dabīgās bioloģiski aktīvās vielas, īpaši Omega–3 grupas taukskābes, karotinoīdi, C un E vitamīni, bet samazinās holesterīna līmenis, salīdzinot ar tradicionāli ražoto putnu gaļas un olu sastāvu. «Šādu skuju dabīgo bioloģiski aktīvo vielu saturošo – tas ir, inovatīva sastāva - putnkopības produktu izmantošana uzturā kavē cilvēku organismā riska faktorus, kas izraisa dažādas slimības,» uzsvēra zinātniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB,14.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness analizējam statistiku par uzņēmumu neto apgrozījumu un peļņu četru gadu intervālā. Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%.

Vēl 14.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Ceļā uz lielāku pensiju fondu peļņu - Budžeta un finanšu komisijā Saeimā 8. septembrī tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās. Intervija ar labklājības ministru Gati Eglīti.
  • Izgudro, patentē, bet ierēdņu ieskatā “nekā inovatīva nav” - stāsts par to, kā unikālam, Latvijā izgudrotam un tirgū pieprasītam produktam Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierēdņi savulaik lieguši pieeju ES struktūrfondu līdzfinansējumam, noraidot (neticot) uzņēmuma idejai par jauna divslāņu grīdas dēļu savienojuma izgatavošanas tehnoloģiju.
  • Kredītportfeļa zaļināšanas tests - bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams.
  • Jau piesauc stagflāciju - ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.
  • Ražotāji pielāgojas pieprasījumam pēc mazāk kaitīgā - pēdējos gados veikalu plauktos parādās arvien vairāk produktu ar samazinātu sāls un cukura daudzumu, bet alkohola un tabakas nozares ķērušās klāt pie zemāka riska alternatīvu meklēšanas, ieguldot uzņēmumu transformēšanā miljardus
  • Skujas var ģenerēt miljardus eiro - skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.
  • Dienas Biznesa Portretā - Ginta Biseniece, Rolling vadītāja.
  • Brīvdienu ceļvedī - Ēriks Lingebērziņš, SIA Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Anatolijs Danilāns: par to, kā nodzīvot ilgi un laimīgi

Daiga Laukšteina,23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Teiksiet, ka bizness paņem visu, nav laika kustībām un ēdienreizēm bez steigas un stresa? Ejiet jūs uz vienu vietu! Neticu. Esmu ārsts, nāku pie jums, mācu studentus, rakstu grāmatas… Ir laiks. Cilvēkiem nav uzņēmības.»

Šo pamatdomu vairākkārt tieši mērķī pirms gadumijas ēšanas maratona Dienas Biznesa uzņēmēju klubā atkārtoja Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, ārsts Anatolijs Danilāns. Viņš, turpinot ar tikpat sulīgām frāzēm, spēja ieinteresēt uzņēmējus par to, kā nodzīvot ilgi un laimīgi.

Lai dzīvotu ilgi un laimīgi, nekas īpašs nav jādara. Bet ir «trīs vaļi» – apdomīgs uzturs, kustības un saules gaisma. Savukārt medikamenti veselam cilvēkam nav vajadzīgi. «Te arī mediķu vaina. Esam visus iemācījuši kleksēt tabletes. Vitamīnus un antioksidantus rudeņos un pavasaros? Augsta līmeņa gadiem ilgs pētījums pierādījis, ka veselam cilvēkam tas nav vajadzīgs. Tikai redze pasliktināsies – makā mazāk eiro saskatīsiet! Tirgū arī kāds var piedāvāt kaulainu gaili par 500 eiro. Kāpēc tik dārgi? Naudu vajag!» Daudz ko tirgo un reklamē tikai tāpēc vien,» spriež A. Danilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad pienāks latviešiem tie laiki jeb vārgie inovāciju meklējumi


Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore,03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kaut kas izaugtu, no sākuma kaut kas jāiesēj. Šī likumsakarība ir zināma visiem, tomēr izskatās, ka Latvijas gadījumā attiecībā uz inovācijām tā tiek ignorēta .

Par kādu inovatīvu ekonomiku un izrāvienu mēs te sapņojam, ja ieguldījumos izpētē un attīstībā (starptautiski šī joma labāk pazīstama ar burtu salikumu R&D) mūsu valstis velkas stabilā Eiropas astē, nesen forumā par Baltijas ekonomikas nākotni retoriski jautāja kāds Lietuvas ekonomists, attiecinot to ne tikai uz savu dzimteni, bet arī uz Latviju. Un viņam nevar nepiekrist – saukļi par to, ka Latvijai vajag savu Nokia (kas gan līdz ar somu megauzņēmuma nedienām nedaudz pieklusuši) vai vismaz Skype, skan ne pirmo gadu. Taču ieguldījumu pieaugums R&D kā ir salīdzinoši niecīgs, tā ir. Pēdējā Eiropas Komisijas pārskatā par inovācijām Latvija kopā ar Rumāniju un Bulgāriju ir ierindota sadaļā ar nosaukumu «Pieticīgas novatores» ar atšifrējumu «veikums ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime,28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) plāno izveidot regulatīvo smilškasti FinTech jeb inovatīviem finanšu pakalpojumiem, tādā veidā, atbalstot inovatīvu un pārdomātu risinājumu ienākšanu tirgū, informē FKTK.

FKTK ieskatā sākotnēji smilškastes testa režīms tiktu piedāvāts inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, bet pēc tam, ņemot vērā pieprasījumu, attīstīts arī plašāk citos finanšu pakalpojumu segmentos.

«Vēl neapzinātie pakalpojuma riski un ietekme uz tirgu, ir galvenais priekšnoteikums, kāpēc parasti regulatori visā pasaulē ir piesardzīgi atļauju izsniegšanai inovatīviem pakalpojumiem. Tāpēc aizvien vairāk valstu finanšu uzraugu sāk piedāvāt regulatīvās smilškastes, kas atvieglo inovatīvu ideju īstenošanu, kuras citādāk būtu grūti īstenot,» saka Gunta Razāne, FKTK priekšsēdētāja vietniece.

«Tomēr nevienā no valstīm dalība smilškastē nenozīmē darbību bez licences. FKTK mērķis ir izveidot tādu smilškasti, kas reāli funkcionētu un būtu atspēriena punkts gan jaunuzņēmumu, gan esošo tirgus dalībnieku inovatīvu ideju attīstībai. FKTK ieskatā Latvijā strādājošajiem tirgus dalībniekiem – gan bankām, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem - ir visas iespējas attīstīt globālajam tirgum pievilcīgus risinājumus,» bilst G. Razāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parakstīts saprašanās memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai

Žanete Hāka,29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns,17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Biolat iegādāsies jaunas iekārtas ekstraktu iegūšanai

Žanete Hāka,08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Salaspils novada uzņēmuma AS Biolat izsludinātais konkurss par jaunu iekārtu iegādi ekstraktu iegūšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti četru pretendentu pieteikumi, bet par uzvarētāju pasludināta SIA Profitex.

Uzvarētāja piedāvā līgumcena ir 494 tūkstoši eiro.

AS Biolatpētnieciskās aktivitātes aptver augu valsts, galvenokārt skuju koku, izejmateriāla ķīmiskā sastāva pētījumus un augu valsts izcelsmes produktu, galvenokārt ekstraktvielu, pielietošanas iespēju izpēti dažādās tautsaimniecības nozarēs – pārtikas rūpniecībā, farmācijā, kosmētikā, augu aizsardzībā, lopbarības sagatavošanā.

Kā liecina Lursoft dati, aizvadītajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 233,7 tūkstoši eiro, bet peļņa – 13,98 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 9 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biolat par 140 tūkstošiem vēlas iegādāties iekārtas ekstraktu iegūšanai

Žanete Hāka,25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Biolat izsludinājusi iepirkumu jaunu iekārtu iegādei ekstraktu iegūšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Paredzamais piegādes termiņš ir 1.novembris.

Pretendenti savus pieteikumus iepirkumam var iesniegt līdz 8.februārim.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru