Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

Ja visi skolnieki klātienes mācībās lietos sejas maskas, prasība par audzēkņiem nodrošināmajiem kvadrātmetriem skolām nebūs obligāta, šorīt Latvijas Radio stāstīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šuplinska pastāstīja, ka valdība šodien lems par turpmāko mācību procesa organizēšanu, tostarp par asas viedokļu atšķirības sabiedrībā izraisījušo prasību visiem skolniekiem, tostarp mazāko klašu audzēkņiem, visā mācību procesā skolā lietot sejas maskas.

Ministre pauda nostāju, - ja norma par masku lietošanu paliks spēkā, kā arī skolas nodrošinās mācību telpu pastiprinātu vēdināšana un dezinfekciju, tad prasība par audzēkņu blīvumu klasēs, katram nodrošinot vismaz trīs kvadrātmetrus, tiks noteikta kā vēlama, nevis obligāta norma. Katrā konkrētā izglītības iestādē gan tikšot vērtēti arī unikālie apstākļi.

Pašlaik tiek plānots, ka 1.- 4.klašu skolnieki klātienes mācībās atgriezīsies no 11.janvāra, bet pārējiem vismaz ārkārtas situācijas laikā mācības turpināsies attālināti.

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Augstskolu pasniedzēju mēnešalgas zemākās likmes būs no 338 Ls līdz 991 Ls, atkarībā no ieņemamā amata un kvalifikācijas.

Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, zemākās mēneša darba algas likme būs tādas pašas kā augstskolu mācībspēkiem, taču algas apmērs būs atkarīgs no apmācāmo skaita.

Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemākā mēneša darba algas likme būs no 330 Ls līdz 624 Ls un arī būs atkarīgas no skolēnu skaita.

Saskaņā ar izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (Zaļo un zemnieku savienība) teikto, skolotājiem darba slodze turpmāk būs 21 kontaktstunda nedēļā un par šādu slodzi viņi saņems 250 Ls mēnesī. Līdz šim alga par vienu slodzi bija 345 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Šobrīd Sixt ir pieejams vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Baltijā vairāk nekā desmit gadus uzņēmums sniedz auto nomas un līzinga pakalpojumus, konsultē Baltijas lielāko uzņēmumu autoparkus, kā arī uzņēmumus ar nelielu automašīnu skaitu. Rīgā un Jūrmalā pieejams arī Sixt velo nomas tīkls.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs auto nomā un auto līzingā apvieno visas tās lietas, kas mani vienmēr ir interesējušas – auto, ekonomika un ceļošana. Automašīnu lieta, kā jau visiem puikām, sāka interesēt bērnībā; pēc pamatskolas uzreiz sāku studēt ekonomiku un biznesu, un pēcāk, atveroties robežām, ceļošana ir viens no maniem hobijiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

Zinību dienu, sākot ar šo gadu, visa Latvijas nācija pavadīs, esot pilnīgi skaidrā un pat neiegādājoties nevienu pili alkohola.

Vismaz tā ir iecerējuši Saeimas deputāti, pieņemot lēmumu, kas liedz gan veikalos, gan arī kafejnīcās 1. septembrī tirgot jebkādus alkoholiskos dzērienus, un tādējādi radot vienu no lielākajiem absurdiem Latvijas likumdošanas vēsturē.

Acīmredzami šīs normas autoriem doma ir bijusi visnotaļ cēla un vajadzīga — novērst nu jau par tradīciju kļuvušo situāciju, kad pirmās skolas dienas pēcpusdienā pietiekami daudzās Latvijas vietās, bet it īpaši Vecrīgas ielās ir sastopami tik ļoti iereibuši skolnieki, ka īsti vairs nesaprot — ir septiņi vakarā vai no rīta. Tātad — ideja ir laba. Tomēr, ja tiešām galvenā šā lēmuma ideja ir bijusi bērnu žūpības novēršana, tad tā pieņemšana ir radījusi tikai negatīvu efektu, bet labuma no tā nav nekāda. Redz, gan pēdējos 20 gadus, gan arī padomju un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, un droši vien vēl agrāk alkoholu nepilngadīgajiem tirgot ir aizliegts. Tātad tas, ko valsts līmenī ir nepieciešams darīt — nevis radīt jaunas likumu normas, bet gan strādāt tā, lai tiktu ievērotas jau esošās.

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma, nākamais solis ir ierobežot pārsaldināto un pārsālīto produktu ražotājus .

Valdība atbalstīto Veselības ministrijas (VM) izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos var uzskatīt par brīdinājuma signālu pirms akcīzes nodokļa piemērošanas pārmēru sāļiem, saldiem un trekniem ēdieniem. Regulēta veselīgāku tauku izmantošana, ražojot pārtiku un gatavojot maltītes sabiedriskajā ēdināšanā, var ietekmēt 7,8 tūkst. uzņēmumu. No tiem 6,5 tūkst. uzņēmumu ir sabiedriskie ēdinātāji, kam uzlikts finansiāls slogs, lai paškontroles ietvaros nodrošinātu transtaukskābju procentuālā sastāva analīzes gatavajiem produktiem.

Viena produkta analīžu izmaksas transtaukskābju noteikšanai ir 52,25 eiro, neieskaitot PVN. Zemkopības ministrijā uzskata, ka sadārdzinājums, aizvietojot transtaukskābes saturošas taukvielas ar veselīgākām alternatīvām, nav būtisks. Tādēļ, ieviešot ierobežojumus, pārtikas produktu cenām nevajadzētu būtiski palielināties. Noteikts, ka maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Banka Citadele radījusi iespēju maksājumu karti vienlaikus izmantot arī kā e-talonu, ar kuru no 1.jūlija var norēķināties par braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā, informē banka.

Šādiem norēķiniem der tikai jaunā karte, kurai pieteikties var gan bankas filiālēs, gan internetbankā, kā arī saņemt informāciju Rīgas satiksmes mājaslapā. Veco karti pret jauno sola nomainīt bez maksas.

Jaunā karte apvieno maksājumu kartes un e-talona funkciju. Tādējādi, iekāpjot Rīgas sabiedriskajā transportā, kartes īpašnieks var reģistrēt braucienu, pietuvinot maksājumu karti pie karšu lasītāja, un atsevišķa biļete vai e-talons nav nepieciešams.

Ar šo karti varēs ērti apmaksāt braucienus jebkurā Rīgas satiksmes transportlīdzeklī Rīgas pilsētā - autobusā, trolejbusā, tramvajā, kā arī Rīgas mikroautobusu satiksme minibusā.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Uzņēmuma vadītājam ir jābūt skaidram morālajam kompasam, uzskata Vija Kilbloka, SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.

Katrs vadītājs var būt atšķirīgs tieši tādā pat mērā, cik atšķirīgi ir paši cilvēki, svarīgākais ir enerģētika jeb harisma, domā V. Kilbloka. Grāmatu izdevniecība Zvaigzne ir bijusi viņas pirmā un vienīgā pastāvīgā darbavieta. Sākotnēji uzņēmumā viņa bijusi juridiskās literatūras redaktore, vēlāk vadījusi Sabiedrisko zinātņu redakciju, bet deviņdesmito gadu sākumā kļuvusi par izdevniecības vadītāju.

“Kādam vajadzēja uzņemties atbildību gan par Zvaigzni, gan par lieliskā grāmatizdevēju kolektīva saglabāšanu. Man jau bija politiskais rūdījums, divi bērni skolnieki un pārliecība, ka es zinu, ko darīt, lai Latvija nezaudētu profesionāli spēcīgu izdevniecību, kas specializējusies mācību literatūras izdošanā. Man apkārt bija cilvēki, kuri mani atbalstīja un man noticēja,” stāsta V. Kilbloka, atzīstot, ka viens no viņas lielākajiem izaicinājumiem šo gadu laikā ir bijis neatdarināt ambiciozus vīriešus un nepārņemt viņu darba stilu.

Ik pa laikam masu saziņas līdzekļu slejās tiek iztirzāta tēma par Rīgas un Latvijas kā tūrisma citadeles popularizēšanu. Top skanējumu ieguva Rīgas pašvaldības un aviokompānijas Air Baltic projekts Live Riga, kura adresāti meklējami ārzemēs, kā arī, gandrīz vienlaicīgi, Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) realizētā kampaņa Redzi, Latvija runā, kas primāri ir vērsta uz vietējo tirgu.

Pirms pāris gadiem Ēriks Stendzenieks paziņoja, ka viss līdz šim no valsts tūrisma kūrētāju un Latvijas Institūta puses darītais ir kaķiem un piedāvāja savu stāstu versiju kampaņā youwontbelieveit, kur figurēja tādi objekti kā Jūrkalnes zilā govs, aerodiums, Pedvāles muzejs, dziesmu svētki u.c. Pilnībā piekrītu, ka potenciālie ārzemju tūristi brauks skatīties atšķirīgas no citviet pasaulē redzētajām, interesantas un, galvenais, konkrētas lietas. Arī mēs taču braucam uz Romu skatīties konkrētu Trevi strūklaku, bet uz Ķīnu – Lielo mūri un pēc tam tikai apgūt vēstures leģendas.

Katra no kampaņām ir izraisījusi gan pozitīvu vērtējumu, gan kritikas gūzmu un tas ir tikai labi. Diskusijas veicina kvalitāti. Tomēr būtisks ir jautājums, kur gan šīs visas tūrisma veicināšanas aktivitātes paliek? Kādu brīdi, kritikas krustugunīs, tās tiek apspriestas publiskajā telpā, bet tad pazūd no ierindas latvieša dienas kārtības.

Nesagaidījis banku atsaucību, lai pabeigtu un pilnveidotu izklaides parku «Avārijas brigāde» (ABpark), tā idejas autors Mārtiņš Brezauckis apsver iespēju izsludināt publisku investīciju piesaisti, tādejādi dodot iespēju jebkuram ar brīvu kapitālu to ieguldīt parka projektā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Mārtiņam ir pilna galva ideju, kā izvērst savu darbību atpūtas biznesā. Par jau paveikto viņš jūtas gandarīts, kritiku pieņem zināšanai un uzskata, ka ar «Avārijas Brigādi» trāpījis kā naglai uz galvas.

Fragments no intervijas, kas šodien publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, ka pelnāt, pārdodot ieejas biļetes. Kas vēl ienes naudu?

Bez ieejas biļetēm tā vēl ir ēdināšana un suvenīru, rotaļlietu tirdzniecība.

Cik ilgā laikā plānota investīciju atpelnīšanās?

Viss ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas investīcijas tiek ieguldītas. Pakārtoti tam aug parka spēja piesaistīt ārzemju tūristus. Pēc šā brīža plāna tie ir seši līdz septiņi gadi.

Taizemē kādā vidusskolā ierīkota tualete transvestītiem, puisīšiem, kas mīl ģērbties, kā meitenes.

Kampangas skolā, atsevišķas kabīnes ierīkotas ar īpašu nolūku, pēc tam, kad skolas administrācija konstatēja, ka skolā mācās 200 transvestītu, kas ir gandrīz 10% no visiem 2600 skolniekiem.

Transvestītu tualetes atvērtas pirms mēneša. Kā ziņo Faktnews.ru, skolnieks vārdā Višajs Sangsakuls, bijis ļoti priecīgs:” Esmu vienkārši laimīgs. Saprotiet, man bija ļoti neērti iet uz meiteņu tualeti, – ko, gan cilvēki par mani domātu?”

„Tagad šie skolnieki ies uz ērtu tualeti, nebaidoties, ka viņus novēro, smejas, par viņiem vai vēlas aptaustīt,” saka skolas direktors Sitisaks Sumonts, kurš norāda, ka transvestīti, kas gāja uz meiteņu tualeti mulsinājuši jaunkundzes, bet tie, kas gājuši uz zēnu tualeti krituši uz nerviem puikām.