Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Pieaugot pieprasījumam pēc pasākumiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu, Austrumāfrikas transporta nozare ir nonākusi pārmaiņu priekšā. Reģionā, kurā motocikli ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, Eleving Group ir uzņēmusies vienu no vadošajām lomām, lai veicinātu pāreju uz zaļo mobilitāti, kas samazina vides piesārņojumu, rada nepārprotamus finansiālus ieguvumus motobraucējiem un arī stiprina vietējo ekonomiku.

Videi draudzīgāks veids, kā nodrošināt ekonomisko izaugsmi

Kenijā un Ugandā, kas ir Eleving Group Austrumāfrikas tirgi un kur motocikls ir nozīmīgs pārvietošanās un ienākumu gūšanas līdzeklis, ko primāri izmanto pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji taksometru un piegādes jomā, esam nodrošinājuši finansējumu jau aptuveni 2000 elektriskajiem motocikliem ar vidējo aizdevuma apmēru aptuveni 1000 eiro.

Tā ir videi krietni draudzīgāka alternatīva, kas turklāt kļūst par arvien pieprasītāku un populārāku izvēli vietējo motobraucēju vidū. Kopš produkta ieviešanas 2022. gadā mūsu klienti ir nobraukuši jau vairāk nekā 10 miljonus kilometru, izmantojot tīru elektroenerģiju un tādējādi ietaupot CO₂ emisijas par vairāk nekā 300 tonnām. Tas ir apjoms, ko cilvēki būtu radījuši, pārvietojoties ar tradicionālajiem iekšdedzes motocikliem.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju. Auto skaits un vērtība ar katru gadu pieaug.

Kā stāsta kolekcijas īpašnieks, automašīnu vērtība ir nenosakāma, jo tā pieaug ar katru dienu arvien vairāk un mērāma vairākos miljonos eiro. “Ja kāds man jautā, cik konkrētā automašīna ir vērta, tad es varu pateikt, par cik to iegādājos, bet to, par cik šodien var pārdot, aptuveni nojaušu. Faktiskā vērtība ir tāda, par kuru var auto pārdot. Izveidojot šo kolekciju, man nav bijis mērķis ar to pelnīt, izveidot biznesa plānu – nopirkt, atsvaidzināt un pārdot tālāk. No šīs kolekcijas neviena automašīna nav pārdota, un, kamēr es te būšu, tikmēr nekas netiks pārdots. Tiks tikai papildināts,” stāsta A. Vējš.

Seno un ekskluzīvo spēkratu kolekcija Bauskas novada Uzvarā sākusi veidoties 1975. gadā līdz ar visa kompleksa attīstību. Atpūtas kompleksa Miķelis teritorijā, pateicoties tā īpašnieka A. Vēja iniciatīvai, izveidota apkārtnei tipiska, senlaicīga zemnieku sēta, kā arī restorāns un viesnīca, bet visam pamatā ir lielā mamma – uzņēmums SIA Uzvara-lauks. Graudkopībā nopelnītā nauda palīdz šo kompleksu apgūt, uzturēt un attīstīt. Pirmais auto, kuru A. Vējš iegādājās kolekcijai pirms vairāk nekā 26 gadiem, bija Moskvičs Kārlītis, kuru viņš iedeva saviem draugiem, lai restaurē. Tas bija viņa pirmais pienesums auto muzejam. Šobrīd auto kolekcijā ir aptuveni 100 spēkratu, tajā skaitā arī traktori un motocikli, un kolekcija ar katru dienu ir augusi, papildinoties ar ļoti vērtīgiem eksemplāriem. “Principā, ja kaut kas man šķiet interesants, par saprātīgu cenu un ir apstākļi, ka varam iegādāties, tad iegādājos,” atklāj A. Vējš.

ASV un Eiropas Savienība (ES) sestdien vienojušās atcelt soda tarifus importētajam Eiropas tēraudam un alumīnijam, tādējādi izbeidzot strīdu, kas saspīlējis tirdzniecības attiecības pēdējos trīs gadus.

Par vienošanos paziņoja ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo.

Paplašinātie ES atbildes pasākumi tādiem visā pasaulē pazīstamiem amerikāņu izstrādājumiem kā "Harley-Davidson" motocikli, "Levi's" džinsi un Kentuki viskijs, kam bija jāstājas spēkā 1.decembrī, tagad netiks piemēroti, sacīja Raimondo, kura Romā piedalās G20 samitā.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis tviterī pavēstīja, ka "mēs esam vienojušies ar ASV pārtraukt mūsu tērauda un alumīnija (..) tirdzniecības strīdu un uzsākt sadarbību par Globālu vienošanos par ilgtspējīgu tēraudu un alumīniju."

Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gada jūnijā noteica 25% tarifu tēraudam un 10% tarifu alumīnijam no vairākām ekonomikām, tostarp Eiropas Savienības. Viņš toreiz sacīja, ka šādi rīkojas nacionālās drošības apsvērumu vadīts.

Parīze uz sešiem mēnešiem atlikusi veco automašīnu aizliegumu, kura mērķis ir samazināt piesārņojumu.

Pēdējo gadu laikā varasiestādes ir pakāpeniski aizvākušas vecos transporta līdzekļus no Parīzes ielām, ieviešot obligātu emisijas reitingu.

Šo kampaņu aktīvi atbalstījusi Parīzes mēre Anna Idalgo, kas izspēlē savu zaļo kārti kā Sociālistu partijas kandidāte aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

Viņa solījusi līdz 2024.gada Vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē aizliegt ar dīzeļdzinējiem aprīkotas automašīnas, un plāno pilsētas centrā gandrīz pilnībā aizliegt privāto transporta līdzekļu satiksmi.

Bija plānots, ka 1.jūlijā Parīzē un tās piepilsētās tiks aizliegtas emisijas reitinga trešās klases automašīnas, kas ietver visas mašīnas ar benzīna dzinējiem, kas ražotas pirms 2006.gada janvāra, un visus transporta līdzekļus ar dīzeļdzinējiem, kas ražoti pirms 2011.gada. Šis aizliegums skartu vairāk nekā 1,2 miljonus transporta līdzekļu.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” noslēdzis sadarbības līgumu ar “Energica” markas motociklu pārstāvi Latvijā “Energica Latvia”, kļūstot par pirmo apdrošināšanas uzņēmumu Latvijā, kas piedāvās elektrisko motociklu apdrošināšanu.

Latvijā joprojām autotransporta radītais vides piesārņojums turpina palielināties, un aptuveni 83 % siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) rada tieši privātie transportlīdzekļi. “Balcia” apņēmusies veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu pieejamību, atbalstot inovāciju attīstību un esot tuvāk klimata mērķu sasniegšanai.

Sadarbība ar pasaulē vadošo elektrisko motociklu izplatītāju “Energica Latvia” ir mērķtiecīgs solis, lai veicinātu Latvijas iedzīvotājus izvēlēties “zaļākus” transportlīdzekļus, atbalstot ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

“Tas ir mīts, ka apdrošinātāji piesardzīgi apdrošina elektriskos transportlīdzekļus. Mēs esam gatavi uzņemties risku, kas saistīti ar šo spēkratu remontdarbu izmaksu kompensāciju, jo uzskatām, ka apdrošināšana nedrīkst būt šķērslis iedzīvotāju vēlmei iekšdedzes spēkratu nomainīt uz videi draudzīgāku transportlīdzekli,” uzskata “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju grupa “Eleving Group” ir piesaistījusi 7 miljonus dolāru no Verdant Capital Hybrid Fund, lai veicinātu transportlīdzekļu finansēšanas biznesu un ilgtspējīgas mobilitātes produktu ieviešanu Kenijā.

Abas puses ir parakstījušas divu līmeņu ieguldījuma līgumu, kas sastāv no subordinētā un augstākā ranga nodrošinātā aizdevuma līgumiem. Kā norāda kompānijā, piesaistītās investīcijas saņems Grupas meitasuzņēmums Mogo Auto Limited (Mogo Kenija) un ar tām ir plānots paplašināt uzņēmuma transportlīdzekļu finansēšanas portfeli.

“Mogo Kenija vietējiem uzņēmējiem piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu mobilitātes jomā – elektriskos motociklus jeb e-bodas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju līdz šim bija teju nepieejami ierobežoto finansējuma iespēju dēļ. Šobrīd mazie uzņēmēji, izmantojot Mogo produktu, bauda lētākas ekspluatācijas un zemākas uzturēšanas izmaksas, kas palielina viņu ienākumu līmeni no uzņēmējdarbības veikšanas. Turklāt elektrisko motociklu finansēšana veicina CO2 emisiju un trokšņa līmeņa samazināšanos pilsētās, kur joprojām dominē ar iekšdedzes dzinēju darbināmi transportlīdzekļi. E-bodu tirgus pagaidām ir neliels, taču mēs sagaidām, ka šogad notiks būtiskas pārmaiņas, un līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties aptuveni 1000-3000 e-bodu. Mēs zinām, ka nākotnē mobilitāte būs elektriska, un kopā ar Verdant Capital mēs speram pirmos soļus, lai veicinātu šo pāreju Kenijā,” par piesaistītajām investīcijām teic Modests Sudņus, Eleving Group izpilddirektors.

Dienvidamerikas valstī Peru šonedēļ sācies Dakaras rallijs, kas plaši pazīstams kā grūtākās motoru sporta sacensības pasaulē.

Sportisti sacentīsies gandrīz divu nedēļu garumā no 6. līdz 17. janvārim. Ar Latvijas licenci rallijā startē krievu pilota Aleksandra Dorosinskija stūrmanis Oļegs Uperenko no Ukrainas. Viņi trasē devušies ar BRP Maverick X3 spēkratu.

Kopumā trasē devušās 100 apvidus mašīnas, 41 smagais auto, 30 SxS klases spēkrati, 137 motocikli un 26 kvadricikli.

Slavenais rallijreids no 1979. līdz 2007.gadam 29 reizes norisinājās Āfrikā, bet 2008.gadā tas drošības iemeslu dēļ tika atcelts, savukārt jau nākamajā gadā debitēja Dienvidamerikā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par troksni regulējoša Naktsmiera likuma ieviešanu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Maija Krastiņa. Viņa skaidro, ka Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saņēma 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu, tomēr problēma ir aktuāla arī citās pilsētās.

Iedzīvotāju naktsmieru traucē "izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai, terases, kuru skandas skan visu nakti, pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem, motocikli, kas dārdina savus izpūtējus, un visādi citi trokšņi, kas traucē naktsmieru", uzskaita Krastiņa. Ja dažādu saimniecisko un citu troksni kaut cik regulē likums, tad šāda veida izklaides trokšņus neierobežo gandrīz nekas, un iedzīvotājiem nav pietiekamas aizsardzības pret troksni naktī, apgalvots iniciatīvā.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Igaunijā radītā Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify), uzsāk darbību Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, informē uzņēmumā.

Bolt lietotnē Londonā tiks iestrādāta palīdzības izsaukšanas poga. SOS pakalpojums nodrošinās papildus drošību pasažieriem, un vajadzības gadījumā būs iespējams nekavējoties sazināties ar policiju. Mazāk steidzamos jautājumos pasažieri varēs sazināties ar Bolt diennakts klientu apkalpošanas centru Londonā. Lai no bīstamām situācijām pasargātu arī vadītājus, arī viņiem būs iespēja izmantot palīdzības izsaukšanas poga.

«Mēs esam priecīgi par iespēju uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, sākot ar tās dinamisko galvaspilsētu. Londonā. Londona ir pelnījusi lielāku izvēli kopbraukšanas nozarē,» uzskata Markuss Villigs, Bolt dibinātājs. «Zemākas cenas pasažieriem un labāki darba apstākļi vadītājiem atstāj pozitīvu iespaidu uz tirgu, to var novērot visā pasaulē.»

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un ES, kas cita starpā ir visbūtiskākie sabiedrotie arī NATO aliansē. Kariņu iesāka ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka viņa mērķis ir samazināt negodīgo tirdzniecības deficītu attiecībās ar ES, kas pašlaik ir 169 miljardu dolāru apmērā.

Jāpiezīmē, ka situāciju vēl vairāk saasina 2020. gadā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Kā izteicies prominents ASV ekonomists Gerijs Hufbauers, Tramps no visas sirds tic, ka konfrontācija ar ārvalstīm nodrošinās viņam vēlētāju balsis. Jau šobrīd ASV ir noteikusi papildu tarifus ES dzelzs un alumīnija produktiem, uz ko mēs atbildējām ar tarifiem tādām ASV jutīgām precēm kā burbons, džinsi, motocikli u.c. Pašlaik aktuālākās domstarpības ir saistītas ar lidmašīnu ražotāju subsīdijām, kur Tramps uzskata, ka ES sniedz neatļautu atbalstu saviem aviācijas uzņēmumiem, kam ES savukārt nevēlas piekrist, norādot, ka ASV dara tieši to pašu. Līdz ar to Tramps gatavojas līdz novembrim izlemt, vai noteikt tarifus Eiropas autorūpniecības produkcijai, kā rezultātā varētu tikt apdraudēti 8,6% no eirozonas auto industrijas izlaides, kas nozīmētu ne tikai ienākumu samazināšanos, bet arī darba vietu skaita sarukšanu. No tā visvairāk ciestu ES lielākā ekonomika Vācija. Jau šajā vasarā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) skatīs ASV ierosināto lietu par bloka neatļautu atbalstu Francijā bāzētajai Airbus ražotnei, kā arī ES atbildes iesniegumu par neatļautām ASV subsīdijām savai Boeing ražotnei. Pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, kāds būs PTO verdikts, taču nav izslēgts, ka neatkarīgi no tā D. Tramps no saviem uzstādījumiem par negodīgu pārējo pasauli, kas negodīgi izturas pret amerikāņiem, neatkāpsies. Tajā pašā laikā vairākas ES amatpersonas, kā raksta vietne politico. eu, uzskata, ka Trampa draudi par tarifiem ES autorūpniekiem ir sava veida šantāža, lai panāktu, ka tirdzniecības sarunās starp ASV un ES tiktu iekļauta arī lauksaimniecība. Te arī rādās zināma šķelšanās starp ES dalībvalstīm, jo Vācija, lai izbēgtu no tarifiem autorūpniekiem, būtu lauksaimnieku jautājumā gatava piekāpties ASV, par ko ne dzirdēt negrib Francija, kurai lauksaimniecības jautājums ir daudz prioritārāks par tarifiem autorūpniecībai. Protams, ka tirdzniecības un tarifu karš nenāk par labu nedz ASV, nedz ES ekonomikām, tas nozīmē saspīlējumu ne tikai ekonomiskajās, bet arī politiskajās attiecībās. Turklāt, kā norāda politico.eu, kārtējās stiprās vācu sievietes (pēc analoģijas ar Angelu Merkeli) iecelšana EK prezidentes amatā nekādi nesekmēs ciešāku saišu izveidošanu ar Trampa administrāciju. Turklāt Urzula fon der Leiene ir bijusi Vācijas aizsardzības ministre, un Tramps atkārtoti ir pārmetis Vācijai, ka tā pārāk maz līdzekļu tērē aizsardzībai. Tā ka ES un ASV attiecībās nav gaidāmas vieglas dienas, kas dzīvi neatvieglo arī Latvijai, jo gan ES, gan ASV vienlīdz lielā mērā ir mūsu drošības garanti.

Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad pirmajos piecos mēnešos veikta 19 418 vieglajām automašīnām, kas ir par 30,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

Tāpat 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā pirmreizēji reģistrētas 2699 kravas automašīnas, kas ir par 31,7% mazāk nekā gadu iepriekš, 134 autobusi, kas ir par 7,6% mazāk, un 1537 motocikli un tricikli, kas ir par 20,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gada pirmajos piecos mēnešos pirmreizēji reģistrēti arī 710 mopēdu, kas ir par 5,6% vairāk, 96 kvadracikli, kas ir par 1% mazāk, un 2677 piekabes un puspiekabes, kas ir par 22% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tādējādi 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā kopumā pirmo reizi reģistrēts 27 271 transportlīdzeklis, kas ir par 28,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā 2019.gadā pirmreizējā reģistrācija tika veikta kopumā 91 006 transportlīdzekļiem, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 68 074 vieglajām automašīnām.

Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad septiņos mēnešos veikta 30 703 vieglajām automašīnām, kas ir par 24% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

Tāpat 2020.gada septiņos mēnešos Latvijā pirmreizēji reģistrētas 3926 kravas automašīnas, kas ir par 28,9% mazāk nekā gadu iepriekš, 152 autobusi, kas ir par 20,8% mazāk, un 2685 motocikli un tricikli, kas ir par 7,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Septiņos mēnešos pirmreizēji reģistrēti arī 1179 mopēdi, kas ir par 2% vairāk, 142 kvadracikli, kas ir par 10,1% vairāk, un 4308 piekabes un puspiekabes, kas ir par 11,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tādējādi 2020.gada septiņos mēnešos Latvijā kopumā pirmo reizi reģistrēti 43 095 transportlīdzekļi, kas ir par 21,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā 2019.gadā pirmreizējā reģistrācija tika veikta kopumā 91 006 transportlīdzekļiem, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 68 074 vieglajām automašīnām.

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.