Portālā Ziedot.lv labdarības akcijai savākti ziedojumi 5135 latu apmērā, RIMI ziedojumu kastītēs RIMI darbinieki un klienti trīs mēnešu laikā saziedoja 15 000 latu, savukārt reģionālie sadarbības partneri piesaistīja 3595 latu.

Saziedotos līdzekļus, dāvanu kartes skolas preču iegādei un 100 RIMI dāvinātās skolas somas saņēma: Valmieras novada fonds (palīdzēs 139 bērniem), Alūksnes novada fonds (palīdzēs 161 bērnam), Talsu novada fonds (palīdzēs 95 bērniem), Lielvārdes attīstības fonds (palīdzēs 12 bērniem), Latgales skolu atbalsta fonds "Veronika" (103 bērniem), Tirzas pagasta attīstības biedrība (25 bērniem), Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība "Dace" (60 bērniem), Auces Krīzes centrs "Namiņš" (15 bērniem), Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība "Saulgrieze" (24 bērniem), Ģimeņu veselības veicināšanas centrs "Sirdsdegsme+" (Lēdurgas pagasts, 10 bērniem), Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība (10 bērniem) un Ventspils bērnu un pusaudžu atbalsta centrs "Nāc līdzi!" (10 bērniem), portāla www.ziedot.lv palīdzības saņēmējiem - bērniem ar veselības traucējumiem (14 bērni). Šīs organizācijas saziedotos līdzekļus dāvanu karšu veidā 35 latu apmērā tālāk nodos ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, kuras dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

No 269 klasēm, kas 2007. gada nogalē deva solījumu atturēties no smēķēšanas, piedaloties Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā ikgadējā projektā Nesmēķējošā klase 2008, šobrīd dalību turpina 175 klases jeb 65% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot saņemtās skolēnu atskaites par spēju atturēties no smēķēšanas pirmajā projekta mēnesī, SVA veselības veicināšanas speciālisti secināja, ka 13 klasēs (5%) atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 83 klases (30%) tiek atskaitītas no dalības projektā, jo nav ievērojušas projekta nosacījumus un nav atsūtījušas atskaites par decembra mēnesi. Tātad 94 klases ir zaudējušas iespēju piedalīties projektā un cīnīties par galveno balvu – iespēju klases kolektīvam pavadīt kopīgu aktīvās atpūtas nedēļas nogali.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu skolēni šādos Latvijas rajonos: 11 skolās Alūksnes pilsētā un rajonā, 4 skolas Aizkraukles pilsētā un rajonā, 11 skolās Balvu pilsētā un rajonā, 3 skolās Bauskas pilsētā un rajonā, 9 skolās Cēsu pilsētā un rajonā, 21 skolā Daugavpils pilsētā un rajonā, 2 skolās Dobeles rajonā, 8 skolās Gulbenes pilsētā un rajonā, 7 skolās Jēkabpils pilsētā un rajonā, 4 skolās Jelgavas pilsētā un rajonā, 3 skolās Jūrmalā, 8 skolās Krāslavas rajonā, 3 skolās Kuldīgā, 5 skolās Liepājas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ludzas rajonā, 12 skolās Madonas pilsētā un rajonā, 3 skolās Ogres pilsētā un rajonā, 12 skolās Preiļu pilsētā un rajonā, 10 skolās Rēzeknes pilsētā un rajonā, 22 skolās Rīgas pilsētā un rajonā, 3 skolās Saldus pilsētā un rajonā, 3 skolās Tukuma pilsētā un rajonā, 3 skolās Talsu pilsētā un rajonā, 2 skolās Valkas rajonā un 3 skolās Valmieras pilsētā un rajonā.

No šī gada 6.jūnija līdz 1.augustam Ziedot.lv labdarības akcijai Skolas soma kopumā saziedoti 14560,55 lati, dodot iespēju 416 bērniem no trūcīgām ģimenēm iegādāties skolai nepieciešamās lietas 35 latu apmērā, Db.lv informēja organizatori.

Šos un pārējos akcijai saziedotos līdzekļus trūcīgās, daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina viens no vecākiem saņems augusta beigās, labdarības akcijai noslēdzoties.

Nepilnu divu mēnešu laikā akcijai portālā ziedot.lv saziedoti 3232 lati, ziedojumu kastītēs RIMI lielveikalos un hipermārketos 9916,05 lati, Talsu novada fonda rīkotajos ziedojumu piesaistes pasākumos 675 lati, Madonas novada fonda rīkotajos pasākumos 341 lati, Latgales skolu atbalsta fonda Veronika rīkotajos pasākumos 256,5 lati, Alūksnes novada rīkotajos pasākumos 125 lati, un Valmieras novada fonda rīkotajos pasākumos - 15 lati.

Lai palīdzētu mazajiem skolēniem uzsākt skolas gaitas, akcija turpināsies līdz augusta beigām.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Šonedēļ misija "Pakāpieni" uzsāk kampaņu, kuras laikā 50 bērniem no maznodrošinātajām ģimenēm visā Latvijā tiks nogādātas skolas somas ar nepieciešamajiem skolas piederumiem. Apbraukāt maznodrošinātās ģimenes tik īsā laikā ir iespējams pateicoties patstāvīgā misijas "Pakāpieni" ilggadējā atbalstītāja "Autonams" tikko uzdāvinātajai automašīnai Toyota Hilux.

Kampaņa ilgs nedēļu un noslēgsies 1.septembrī, Zinību dienā. Misijas "Pakāpienu" aprūpē atrodas vairāk kā 200 maznodrošinātas ģimenes visā Latvijā.

Viljams Šulcs, misijas "Pakāpieni" dibinātājs: "Iepriekšējā automašīna, kas bija jau 12 gadus veca, vairs nebija piemērota, lai nogādātu ziedojumus Latvijas ģimenēm, kurām ļoti nepieciešama mūsu palīdzība. Esam pateicīgi saviem ilggadējiem atbalstītājiem "Autonams", kuri juta mūsu nepieciešamību pēc jaunas automašīnas un to uzdāvināja. Jaunais auto ievērojami atvieglos gan ziedojumu nogādāšanu, gan saņemšanu. Pirmais brauciens plānots nedēļu pirms bērni atsāk skolas gaitas, kura laikā nogādāsim skolai nepieciešamos piederumus 50 bērniem visā Latvijā."

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šogad mācības 1. klasē sāks gandrīz 100 uzņēmuma Rimi Latvia darbinieku bērni, bet Baltijas valstīs kopā savu pirmo skolas dienu atzīmēs aptuveni 300 Rimi darbinieku pirmklasnieki.

Turpinot pirms trim gadiem aizsākto tradīciju un vēlot veiksmīgu skolas gaitu sākumu, Rimi visiem uzņēmuma darbinieku bērniem - pirmklasniekiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā dāvina skolas somas.

Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Kristers Akerbergs saka: "Pirmā skolas diena ir īpašs brīdis, ar kuru sākas jauns posms dzīvē, kad bērns mērķtiecīgi sāk apgūt zinības un mācās uzņemties atbildību. Mēs esam priecīgi informēt, ka šogad gandrīz 100 Rimi Latvia darbinieku bērni sāks skolas gaitas. Mūsu pirmklasniekiem vēlam, lai mācības sniedz gandarījumu un lai nezūd zinātkāre, kas dzīvē liek tiekties uz priekšu!"

Lai pirmklasnieku vecāki šo dienu varētu veltīt tikai saviem mazajiem skolas bērniem, ar Rimi Latvia vadības atbalstu jau trešo gadu visiem uzņēmuma darbiniekiem bērna pirmajā skolas dienā tiks piešķirta apmaksāta brīvdiena.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Maijā un jūnijā veiktajā aptaujā socioloģisko pētījumu firma SKDS noskaidroja Rīgas iedzīvotāju uzskatus par dažādiem ar izglītību saistītiem jautājumiem – respondenti raksturoja bērnudārza un skolas izvēles kritērijus, novērtēja mācību režīmus, norādīja vēlamās ārpusklases aktivitātes, kā arī atbildēja uz jautājumu, kādā veidā viņu bērns nokļūst skolā.

No 104 pētījuma dalībniekiem, kuri norādīja, ka viņu ģimenē ir pirmsskolas vecuma bērni, 74.2 % kā galveno kritēriju, pēc kura izvēlas bērnudārzu, norādīja ērtu atrašanās vietu (tuvu mājām, darbavietai u.tml.). 17.9 % respondentu pirmsskolas izglītības iestādes izvēlē svarīgākie kritēriji bija apmācības programma, prestižs u.tml., 6.3 % aptaujāto bija grūti pateikt, pēc kāda kritērija viņi izvēlētos bērnudārzu, bet 1,6 % pētījuma dalībnieku bija snieguši atbildi, ka nevēlas iekārtot savu mazuli bērnudārzā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Līdzīgs jautājums par galveno kritēriju, izvēloties skolu, tika uzdots 223 vecākiem, kuriem ir pirmsskolas vai skolas vecuma bērni. Pētījuma dati liecina, ka arī skolas izvēlē galvenais kritērijs visbiežāk (56.7 %) ir tās atrašanās vieta. Jāpiebilst, ka tieši sākumskolas un pamatskolas bērnu vecāki biežāk uzsvēruši skolas atrašanās vietu. 32.2 % respondentu norādīja, ka viņiem, izvēloties skolu, ir svarīgi citi kritēriji, piemēram, apmācības programma, prestižs u.tml. Savukārt 11 % aptaujāto bija grūti pateikt, pēc kādiem kritērijiem notikusi skolas izvēle.

2008. gada vasarā kopumā valstī pasākuma ietvaros strādāja 11 222 skolēni (7543 skolēni vecumā no 15 gadiem un 3679 trīspadsmit un četrpadsmitgadīgie bērni, to skaitā 173 skolēni ar īpašām vajadzībām).

Salīdzinājumam: 2004. gadā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību bija nodarbināti 3 225, 2005. – 9 198, 2006. – 11 552, 2007. – 7 781 skolnieks, liecina NVA Karjeras pakalpojumu departamenta apkopotie rezultāti. Šovasar skolēni strādāja no 2. jūnija līdz 29. augustam

Rīgā un Pierīgas statistiskajā reģionā pasākuma ietvaros strādāja 3 559, Latgales reģionā – 2 591, Kurzemes reģionā – 2 032, Zemgales reģionā 1 590 un Vidzemes reģionā – 1 450 skolēni. Visvairāk vasaras periodā nodarbināto skolnieku bija Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā – 2883, Liepājā un Liepājas rajonā – 868, Daugavpilī un Daugavpils rajonā– 830, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā – 646, Ventspilī un Ventspils rajonā – 443, Jēkabpils un Jēkabpils rajonā – 431, Preiļos un Preiļu rajonā – 404 skolēni.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) apkopojusi datus par skolēnu piedalīšanos NVA organizētajā 2007. gada vasaras nodarbinātības pasākumā.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šovasar varēja strādāt skolēni jau no 13 gadu vecuma. Latvijā kopumā ar NVA starpniecību aizvadītajā vasarā darbu uzsāka 7781 skolēns, t.sk. 1662 trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci bērni un 6119 pusaudži, kuru vecums ir piecpadsmit un vairāk gadi. Šovasar skolēni tika nodarbināti laikposmā no 15.jūnija līdz 16.augustam.

Rīgas reģionā tika nodarbināti 2674 (34%) skolēni, Latgales - 1521 (20%), Kurzemes - 1320 (17%), Vidzemes - 1107 (14%) un Zemgales reģionā - 1159 (15%) skolēni. Visvairāk nodarbināto skolēnu bija Rīgā un Rīgas rajonā (1857), Rēzeknes (458), Daugavpils (436), Liepājas (407), Jēkabpils (318), Jelgavas (299), Madonas (288), Preiļu (274) un Ogres rajonā (247). Vismazāk skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija iesaistīti Balvu (98), Alūksnes (102), Krāslavas (120), Ludzas (135) un Valkas rajonā (142).

Elektroenerģijas kompānija "Enefit" No 2023.gada janvāra pievienojies elektroenerģijas aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programmai, nodrošinot valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem, informē "Enefit" pārstāvji.

"Enefit" kļuvis par vienu no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā, kas izstrādājis informācijas tehnoloģiju rīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem.

Aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programma nodrošina atlaides daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim dod iespēju saņemt valsts atlaidi elektroenerģijai. Informācijas tehnoloģiju rīks savieno "Enefit" klientu sistēmu ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācijas sistēmu, kas apstrādā saņemtos datus un nosaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Rīgas vispārizglītojošo skolu skolēniem no rītdienas, 15.augusta, bez maksas tiks dalītas jaunas e-kartes, kas darbosies kā e-talona un skolēna apliecības apvienojums.

Plānots, ka sākotnēji karte darbosies kā e-talons sabiedriskajā transportā, tad, skolās to papildinot ar uzlīmi, e-karte iegūs skolēnu apliecības funkcijas. Saņemot karti, tā jau darbosies pašvaldības SIA Rīgas satiksme sistēmā kā brīvbiļete braukšanai sabiedriskajā transportā. Jau ziņots, ka no 1.septembra visi Rīgā deklarētie vispārizglītojošo skolu skolēni no 1. līdz 12.klasei sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Jauno e-karšu izplatīšana tiks sākta jau no rītdienas, 15.augusta. Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis uzsvēra, ka bērniem nebūs jāstāv garās rindās pēc jaunās kartes, jo, sākoties mācību gadam, uzņēmums pats ar 10 mobilajām klientu apkalpošanas stacijām tās piegādās skolām un izdalīs skolēniem. Tā kā vienlaikus nomainīt personalizētos e-talonus pret e-kartēm 65 000 skolēnu būtu ļoti sarežģīti, vispirms tiks pagarināti esošie personalizētie e-taloni, bet jaunās e-kartes vispirms tiks izsniegtas pirmo klašu skolēniem. Tikmēr skolām būs jāsagatavo kolektīvie pieteikumi, pēc kuriem Rīgas satiksme izgatavos jaunās e-kartes un tās piegādās izglītības iestādēm.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka jaunajā mācību gadā vispārizglītojošajās dienas mācību programmās mācīsies 202 413 skolēni, kas būs par 4027 skolēniem mazāk nekā pērn. Desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijas skolās ir samazinājies par 137 895 skolēniem.

Mācības vispārizglītojošo skolu 1.klasē sāks 21 352 bērni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir par 1859 skolēniem vairāk. Vēl 90 859 bērni ir reģistrēti visās pirmsskolas izglītības programmās. 12 002 skolēni mācīsies vakara un neklātienes programmās.

Konkrēts skolēnu skaits šajā mācību gadā būs zināms septembra vidū. Izglītības iestādēm un pašvaldībām informācija par skolēnu skaitu izglītības iestādēs 3. septembrī Valsts izglītības informācijas sistēmā jāievada un jāapstiprina līdz 7.septembrim.

Prognozēts, ka 9. klasē mācīsies 17 632 skolēni, pagājušajā mācību gadā 9.klasē bija 19 621 skolēns. 10.klasē mācības sāks 11 443 skolēni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu būs par 305 skolēniem mazāk.

GE Money kā ģimenei draudzīgs uzņēmums no 1. augusta līdz 1. septembrim rīkoja akciju "GE Money Skolas soma". Akcijas noslēgumā GE Money godināja uzņēmuma darbinieku atvases - pirmklasniekus, pasniedzot tiem dāvanas un to vecākiem piešķirot finansiālu atbalstu skolas somas sagatavošanai (120 LVL* apmērā) un apmaksātu brīvdienu 3.septembrī. Arī visi 2.-3. klašu skolēni saņēma mazas dāvaniņas un to vecāki 3.septembri kā apmaksātu brīvdienu.

"GE Money arvien vairāk cenšas palīdzēt saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm turpinot ģimenei draudzīga uzņēmuma stratēģiju. Tādēļ šogad izveidojām akciju "GE Money Skolas soma" ar mērķi īpaši palīdzēt darbiniekiem, kuru bērni pirmo reizi uzsāk skolas gaitas un sniegt atbalstu arī tiem vecākiem, kuru bērni uzsāk mācības 2. un 3.klasē," stāsta GE Money personāla departamenta vadītāja Katerina Leidmane: "Pirmklasnieku sagatavošana skolai prasa ne mazums naudas tēriņu, tādēļ pirmklasnieku vecākiem piešķīrām finansiālu pabalstu. Gan pirmklasnieki, gan arī 2. un 3.klašu skolēni saņēma arī dāvaniņas. 1.septembris bērniem, jo īpaši mazajās klasītēs, ir īpaša diena un jebkurš bērns vēlas, lai vecākiem būtu iespēja būt kopā ar viņu šai dienā. Tādēļ pirmā skolas diena, kas šogad bija 3.septembrī, GE Money darbiniekiem - 1.-3. klašu skolēnu vecākiem tika piešķirta kā oficiāla brīvdiena.''

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.