Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.

Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas kopīgi izveidoto Kesongas industriālo kompleksu sākuši pamest pēdējie dienvidkorejiešu pārstāvji, tādējādi pilnībā pārtraukts darbs vienā no svarīgākajiem pārrobežas projektiem starp abām Korejām.

Kesongas industriālais komplekss tika izveidots pirms desmit gadiem un kalpoja par simbolu abu Koreju sadarbībai. Ziemeļkoreja iepriekš nāca klajā ar dažādiem pret Dienvidkoreju un ASV vērstiem draudiem, tādējādi saasinot situāciju pussalā.

Aprīļa sākumā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka no Kesongas industriālā kompleksa atsauks savus strādniekus, kā arī aizliegs tajā ierasties Dienvidkorejas strādniekiem. Komunistiskā režīma oficiālā ziņu aģentūra KCNA pauda uzskatu, ka dienvidi kompleksu izmantojot konfrontāciju organizēšanai un īstenošanai. Minētais industriālais komplekss ar darba vietām nodrošināja ap 50 tūkstošiem ziemeļkorejiešu un valstij ļauj nopelnīt miljoniem ASV dolāru.

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Ziemeļkoreja ir spējusi attīstīt savu kodolprogrammu tik tālu, ka tās rīcībā var būt uz balastiskajām raķetēm uzstādāmas kodolgalviņas, secinājusi ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra.

Aģentūras paziņojumu gan kritizējis ASV Aizsardzības departaments un Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija, norādot, ka Ziemeļkorejas spējas palaist kodolraķeti nav pierādītas.

Jau iepriekš vēstīts, ka Ziemeļkoreja gatavojas veikt jaunus raķešu izmēģinājumus, tādējādi palielinot spriedzi Korejas pussalā. Reaģējot uz komunistiskā režīma plāniem, reģiona valstis ieviesušas vairākus pretpasākumus – Dienvidkoreja izvietojusi vairākus karakuģus, bet Japāna – pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai nepieciešamības gadījumā spētu notriekt Ziemeļkorejas raķetes. Tiek pieļauts, ka Ziemeļkoreja varētu izmēģināt raķetes, kuras spēj sasniegt ASV karabāzes Klusā okeāna salās.

Rīga atzīta par 126.pasaulē dārgāko pilsētu un dzīve Rīgā ir krietni dārgāka nekā abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas Mercer Human Resource Consulting publiskotais pētījums, kurā izvērtēts, cik dārgi ārzemju kompāniju darbiniekiem ir dzīvot 209 pasaules pilsētās.

Tallina atzīta par 160.dārgāko pilsētu pasaulē, bet Viļņa reitingā ieņem 167.pozīciju.

Pērn Latvijas galvaspilsēta ieņēma 114.vietu, Igaunijas galvaspilsētā tika atzīta par 150.dārgāko pasaulē, bet dzīve Lietuvas galvaspilsētā tāpat kā šogad bija 167.dārgākā pasaulē.

Pasaulē visdārgākās pilsētas titulu šogad atguvusi Angolas galvaspilsētu Luandu, nobīdot uz otro vietu pērnā gada līderi Honkongu. Uz trešo vietu no piektās vietas pērn pakāpusies Japānas galvaspilsēta Tokija, kurai seko Cīrihe (Šveice), Singapūra (Singapūra), Seula (Dienvidkoreja), Ženēva (Šveice), Šanhaja (Ķīna), Ņujorka (ASV) un Berne (Šveice).

Pekina atzīta par 11.dārgāko pilsētu pasaulē, Maskava ieņem 14.vietu, Londona - 30.vietu, Oslo - 46.vietu, Parīze - 62.vietu, Milāna - 71.vietu, Helsinki - 88.vietu, bet Stokholma - 106.vietu.

Pēc piecu mēnešu pārtraukuma šīs nedēļas sākumā darbu atsācis Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas kopīgais Kesongas industriālais komplekss, vēsta pasaules mediji.

Kesongas kompleksā darbs tika pārtraukts šā gada aprīļa beigās. Komplekss tiek uzskatīts par vienu svarīgākajiem abu Koreju sadarbības projektiem, tas tika izveidots pirms desmit gadiem un kalpoja par simbolu abu Koreju sadarbībai. Aprīļa sākumā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka no Kesongas industriālā kompleksa atsauks savus strādniekus, kā arī aizliegs tajā ierasties Dienvidkorejas strādniekiem. Komunistiskā režīma oficiālā ziņu aģentūra KCNA pauda uzskatu, ka dienvidi kompleksu izmantojot konfrontāciju organizēšanai un īstenošanai. Minētais industriālais komplekss ar darba vietām nodrošināja ap 50 tūkstošiem ziemeļkorejiešu un valstij ļāva nopelnīt miljoniem ASV dolāru. Oficiāli Seula skaidroja, ka Kesongas industriālo parku likusi pamest atlikušajiem darbiniekiem bažījoties par to drošību.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins paziņojis, ka, neskatoties uz lielo spriedzi reģionā, ko izraisījuši Phenjanas kodoldraudi, kara Korejas pussalā nebūs.

«Visi dienvidkorejieši kopīgi smagi strādājuši, lai pēc Korejas kara valsti atjaunotu no drupām,» preses konferencē saistībā ar savas prezidentūras 100.dienu, norādīja Muns. «Es karu novērsīšu par jebkuru cenu. Tāpēc vēlos, lai visi dienvidkorejieši ar pārliecību ticētu, ka kara nebūs.»

ASV plaukst un zeļ bumbu patvertņu bizness

Spriedzi reģionā saasinājuši Ziemeļkorejas draudi raidīt raķetes ASV valdījumā esošās Guamas virzienā, lai gan šķiet, ka Phenjana pagaidām no šīs ieceres atteikusies.

Reaģējot uz ziemeļkorejiešu draudiem, ASV prezidents Donalds Tramps brīdinājis par iespējamu militāru reakciju, un abu pušu kareivīgā retorika izsaukusi bažas par katastrofiskām sekām, jo Phenjanas rīcībā ir milzīgi artilērijas spēki, kuru sniedzamības rādiusā atrodas Seula, kur mīt miljoniem cilvēku.

Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas amatpersonas trešdien tikušās uz augtākā līmeņa sarunām vairākos gados.

Sarunās Phanmundžomas ciematā abu valstu kopīgajā drošības zonā nav noteiktas dienaskārtības, taču tās aptvers virkni svarīgu jautājumu, ieskaitot 20.-25.februārī paredzēto Korejas karā šķirto ģimeņu tikšanās pasākumu, paziņoja Dienvidkorejas Apvienošanās ministrija.

Dienvidkorejas delegāciju vada Nacionālās drošības padomes amatpersona, kura norādīja, ka Seula uzmanību pievērsīs tam, lai šķirto ģimeņu tikšanās notiktu kā plānots.

Sagaidāms, ka Ziemeļkoreja uzstās uz to, lai Dienvidkoreja atceļ ikgadējās militārās mācības ar ASV, kurām jāsākas 24.februārī.

Tās ir augstākā līmeņa abu pušu sarunas kopš 2007.gada.

LG Electronics radījis zīmolu ThinQ, lai zem viena zīmola apvienotu visas savas 2018. gada mājsaimniecības iekārtas, plaša patēriņa elektronikas preces un pakalpojumus, kas izmanto mākslīgo intelektu.

LG ThinQ produktiem un pakalpojumiem būs spēja izmantot padziļinātu mācīšanos un komunicēt vienam ar otru, pielietojot dažādas mākslīgā intelekta platformas no citiem ražotājiem, kā arī LG paša izstrādāto DeepThinQ tehnoloģiju.

LG pirmo reizi par savu darbību mākslīgā intelekta attīstīšanas lauciņā paziņoja 2017. gada CES izstādē, kad tika prezentēta DeepThinQ tehnoloģija. Tai sekoja Wi-Fi savienojumu iekļaušana visās premium iekārtās, kas šogad nonāks tirgū. Jūnijā LG Seulā atvēra mākslīgā intelekta laboratoriju, lai apvienotu visus dažādos mākslīgā intelekta pētījumus un tehnoloģijas, kas atpazīst, deducē un mācās no balss, video un sensoriem. LG mākslīgā intelekta laboratorija palīdzējusi izstrādāt pasaulē pirmo gaisa kondicionētāju, kas spēj nolasīt telpas apmērus, kā arī inteliģentos ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas un robotus putekļusūcējus.

Seulā, Dienvidkorejas galvaspilsētā, pēc sešus gadus ilgiem būvdarbiem atklāts jauns multikulturāls centrs, kura dizains atgādina gaisa kuģi. Iespaidīgās ēkas būvē ieguldīts 451 miljons ASV dolāru, ziņo CNN.

Tiek plānots, ka jaunajā ēkā - Dongdaemun Design Plaza (DDP) – vērienīgi pasākumi, piemēram, izstādes un koncerti, notiks cauru gadu. Pirmais multikulturālā centra pasākums būs Seulas 2014. gada Modes nedēļa, kuras ietvaros notiks 81 modes skate. Tāpat celtnē atrodas muzejs, dizaina laboratorija, mākslas galerija un biznesa centrs.

«Gaisa kuģa» dizaina autore ir irākiešu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadīda (Zaha Hadid). Viņa gatavo dizainu arī 2020. gadā gaidāmo Tokijas Olimpisko spēļu stadionam. Z. Hadīda ir pirmā sieviete, kas saņēmusi Prickera balvu.

DDP būvniecība sākās 2007. gadā, un tā tika pabeigta pērn. Centra platība ir 85 tūkstošu kvadrātmetru.

ASV prezidents Donalds Tramps, kas bieži cildinājis Ķīnu par spiediena vēršanu pret Ziemeļkoreju, ceturtdien kritizēja Pekinu par naftas piegādēm Phenjanai.

«Pieķerti ar pierādījumiem! Esmu ļoti vīlies, ka Ķīna ļauj naftai iekļūt Ziemeļkorejā,» tviterī atzina Tramps. «Ja tas tā turpināsies, Ziemeļkorejas problēmai nebūs draudzīga atrisinājuma.»

No ASV satelītiem uzņemtie attēli liecina, ka kopš oktobra no Ķīnas kuģiem uz Ziemeļkorejas kuģiem vairākas reizes nogādāta nafta, atsaucoties uz valdības avotiem Seulā, šonedēļ ziņoja Dienvidkorejas laikraksts «Chosun Ilbo».

Pagaidām nav skaidrs, vai Tramps savā tvītā atsaucās uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem, vai arī apsūdzēja Ķīnu par tiešu Phenjanai noteikto sankciju pārkāpšanu.

ASV Valsts departamenta amatpersona vēlāk atzina - ASV ir informētas, ka «zināmi kuģi ir iesaistīti ANO aizliegtās aktivitātēs, arī rafinēta benzīna nogādāšanā uz kuģiem, kā arī Ziemeļkorejas ogļu transportēšanā».

Turpinot pēdējo nedēļu laikā sāktos raķešu izmēģinājumus, Ziemeļkoreja trešdien izšāvusi jūrā divas vidēja darbības rādiusa raķetes, paziņojusi Seula.

Dienvidkoreja, Japāna un ASV, kas samitā Nīderlandē apsprieda Ziemeļkorejas kodolieroču programmu, jau nosodījušas Phenjanas rīcību.

Raķetes tika izšautas no platformas uz ziemeļiem no Phenjanas un nolidoja aptuveni 650 kilometrus, pirms iegāzās jūrā, informēja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis.

Ziemeļkoreja izšāva raķetes arī 3.martā un 27.februārī.

Phenjana arī agrāk ir veikusi šādus raķešu izmēģinājumus, bet tāda intensitāte sen nav novērota.

Analītiķi uzskata, ka Ziemeļkoreja šādi, acīmredzot, pauž savu neapmierinātību par Seulas un Vašingtonas kopējām militārām mācībām, ko uzskata par atklātas agresijas izpausmi.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un uzņēmuma Samsung vadības tikšanās laikā Seulā puses vienojās par Samsung pētniecības un attīstības centra pakāpenisku izveidošanu Rīgā, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents, tikšanās laikā atzinīgi novērtēja līdzšinējo Samsung darbību Latvijā, attīstot Latvijas jauniešu digitālās prasmes.

«Latvijas valdība, IKT nozare un zinātnieki ir vienojušies un kopīgi strādā, lai panāktu izrāvienu Latvijas ekonomikā, digitalizācijas ceļā nodrošinot plašu valsts rīcībā esošo datu pieejamību un sekmējot to izmantošanu komerciālos nolūkos. Panāktā vienošanās ar Samsung par pētniecības un attīstības centra izveidošanu Rīgā gan veicinās Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību IKT jomā, gan arī sniegs atbalstu Latvijas virzībai uz šo izvirzīto mērķi,» atzina Raimonds Vējonis.

Tikšanās piedalījās Samsung Globālo attiecību prezidents Kims Vonkjons un vecākais viceprezidents Kims Vodžuns, kā arī Samsung Electronics pārstāvniecības Baltijas valstīs prezidents Bjunhi Čoiss.

Latvijas rotaslietu un somu zīmols 3 wind knots piedalījās Āzijas dizaina pasākumā Nakšņošana kopā ar dizaineriem, kas norisinājās Taipejā, Taivānā no 8.-12.oktobra un uzsāktas sarunas par sadarbību ar vairākiem mazumtirdzniecības veikaliem Taipejā un Honkongā, informē 3 wind knots dibinātāja Sigita Trukšāne.

Dizaina pasākumā 3 wind knots zīmols ieguvis pozitīvas atsauksmes gan no pasākuma apmeklētājiem, gan organizatoriem. Pasākumā Taipejā piedalījās dizaineri no Honkongas, Taizemes, Taivānas, Francijas, Ķīnas, Portugāles, Zviedrijas, Šveices un S. Trukšāne pārstāvēja 3 wind knots no Latvijas.

No 11-13.novembrim 3 wind knots plāno piedalīties PR01 Trade Show, kas notiks Boutique Monaco muzejā Seulā, Korejā.

3 wind knots izstrādājumus jau tagad var iegādāties ne vien Latvijā, bet arī Japānā, Lielbritānijā, Austrālijā, ASV, Nīderlandē, Honkongā, Šveicē, Lietuvā, u.c.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Politiskā un biznesa gatavība sola izvēršanos Latvijai attālajos tirgos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Austrumāzijas visstraujāk augošajā Latvijas eksporta tirgū Korejā nule kā iesniegta diplomātiskā nota misijas atvēršanai, «lai tuvāko divu trīs mēnešu laikā mūsu pirmais diplomāts varētu ierasties Seulā sākt praktiskus darbus un nākamajā gadu mijā varētu arī akreditēt Latvijas pirmo rezidējošo vēstnieku Korejā,» sarunā ar DB saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Tas sakrīt ar šonedēļ Rīgā notiekošo «Āzijas nedēļu», kā to raksturo diplomāts – Āzijas-Eiropas sanāksmēm (ASEM jeb Asia-Europe Meeting) izglītības un zinātnes un satiksmes ministru līmenī. «Tik plaša mēroga starptautiski sarīkojumi Latvijā nekad nav bijuši, kad tiekas 52 dalībvalstu un vēl vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.

Dienvidkorejas importētāji grib izvērstāku sadarbību ar Latvijas eksportētājiem; to sekmētu arī attiecību normalizēšanās ar Ziemeļkoreju.

Maija beigās notikušajā Latvijas-Korejas biznesa forumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra rīkoja kopā ar Korejas Importa asociāciju (KIOMA), ir vairota Korejas puses interese par Latvijas ražojumiem un nostiprināta sadarbība starp abām institūcijām. Tās savā vidū saprašanās memorandu parakstīja šogad februārī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un uzņēmēju delegācijas vizītē Seulā, un forums ir KIOMA atbildes vizīte. Šai tirdzniecības misijā sinerģijas potenciāla apzināšanai korejieši ir ietvēruši arī Krieviju un Baltkrieviju.

«Tā kā KOIMA ir tieši importa asociācija,tā ir būtisks sadarbības partneris,attīstot Latvijas eksportu Korejas tirgū,» saka LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme. «LIAA arī turpmāk plāno sadarboties ar to, gan izmantojot KOIMA datubāzes Latvijas ražotāju produktu virzīšanai Korejas tirgū, gan apmainoties ar informāciju un sniedzot atbalstu abu valstu uzņēmējiem, tiem piedaloties mārketinga pasākumos Korejā un Latvijā,kā arī sniedzot abu valstu uzņēmējiem informatīvo atbalstu.»

LG Electronics (LG) prezentācijas pasākumos sešās pilsētās, tostarp Ņujorkā, Londonā, Parīzē, Singapūrā, Stambulā un Seulā iepazīstināja ar viedtālruni LG G4.

LG G4 korpuss ir pieejams arī ar roku izstrādātas īstās ādas apdarē sešās krāsās. Āda ir nokrāsota, izmantojot tradicionālus krāsošanas procesus ar dārzeņiem, vēsta ražotājs. Ar dārzeņiem krāsotā āda esot videi draudzīga un to iespējams viegli pārstrādāt.

LG G4 aprīkots ar 16MP kameru.

Kameru papildina Color Spectrum Sensor (krāsu spektra sensors) (CSS), kas ir pirmā šāda veida funkcija, kas nonākusi viedtālrunī. CSS uzlabo krāsu precizitāti, pareizi nolasot apkārtējās gaismas, kā arī no objektiem atstarotās infrasarkanās gaismas RGB vērtības. CSS izmanto šo informāciju, lai pielāgotu kameras baltās krāsas līdzsvaru un zibspuldzes krāsu.

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Ziemeļkorejā gandrīz trīs miljoniem cilvēku konstatēta saslimšana ar drudzi, kas, visticamāk, ir Covid-19.

Ziemeļkorejai trūkst masveida testēšanas spējas, tādēļ tikai nelielam skaitam cilvēku konstatēts Covid-19. Pārējiem saslimušajiem diagnosticēts drudzis.

Līdz pirmdienas vakaram Ziemeļkorejas varasiestādes 24 stundu laikā bija reģistrējušas 134 510 jaunus "drudža" gadījumus.

Ziemeļkoreja apstiprina pirmo Covid-19 gadījumu un izsludina ārkārtējo situāciju 

Ziemeļkoreja ir apstiprinājusi pirmo Covid-19 gadījumu savā teritorijā un izsludinājusi "smagu...

Kopš šomēnes valstī pirmo reizi tika paziņots par Covid-19 uzliesmojumu, no drudža, atbilstoši Phenjanas oficiālajai terminoloģijai, miruši 68 cilvēki un aptuveni 2,5 miljoni atveseļojušies.

Par epidemioloģisko situāciju Ziemeļkorejā maz kas zināms, taču Pasaules Veselības organizācija pieņem, ka valstī nav sākta vakcinācija pret Covid-19.

Phenjana ir izsludināja karantīnas pasākumus valsts mērogā, bet vēl nav atbildējusi uz Dienvidkorejas un ASV piedāvājumiem piegādāt vakcīnas un medikamentus, atklāja Seula.

Rīgā norisinājies Latvijas Tējas Čempionāts, kas ir starptautiskā Tea Masters Cup International 2016 atlases posms.

Jaunie tējas meistari un tējas entuziasti starptautiskajai žūrijai atrādīja savas prasmes 3 nominācijās.

Katras nominācijas uzvarētājs: Tējas gatavošanas meistarība - Viviana Petrovska (tējnīca Kama); Tējas kompozīcijas meistarība - Andrejs Ivanovs (tējnīca X-Chai Riga); Tējas degustācijas meistarība - Kunti Horsta (tējnīca Materia Tējas un sarunas) pārstāvēs Latviju Tea Masters Cup International 2016 Dienvidkorejā, Seulā no 9.-12. jūnijam.

#1/21

Foto: Anna Laine

#2/21

Foto: Anna Laine

#3/21

Foto: Anna Laine

#4/21

Foto: Anna Laine

#5/21

Foto: Anna Laine

#6/21

Foto: Anna Laine

#7/21

Foto: Anna Laine

#8/21

Foto: Anna Laine

#9/21

Foto: Anna Laine

#10/21

Foto: Anna Laine

#11/21

Foto: Anna Laine

#12/21

Foto: Anna Laine

#13/21

Foto: Anna Laine

#14/21

Foto: Anna Laine

#15/21

Foto: Anna Laine

#16/21

Foto: Anna Laine

#17/21

Foto: Anna Laine

#18/21

Foto: Anna Laine

#19/21

Foto: Anna Laine

#20/21

Foto: Anna Laine

#21/21

Foto: Anna Laine

Skatīties pārējos attēlus

ASV izdevums "Time" iekļāvis Kauņu 50 pasaules vietu, kuras vērts šogad apmeklēt, sarakstā.

Kauņa, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, piesaista ar savu kultūras programmu, izvēli pamatojis izdevums.

"Gada kultūras programma seko līdzi pilsētas vētrainajai vēsturei - no nacistiskās okupācijas Otrā pasaules kara laikā un piespiedu atrašanos Padomju Savienībā. Izstāžu vidū arī Marinas Abramovičas, Viljama Kentridža un Joko Ono darbi," lasāms "Time".

Tāpat laikraksts izcēlis iniciatīvu "CulturEUkraine" Kauņā, kuras laikā apskatāmi kara dēļ Ukrainu pametušo mākslinieku darbi.

"Time" ieteikto vietu sarakstā ir arī, piemēram, Galapagu salas, Lielais barjerrifs, Dolni Morava Čehijā, Nairobi, Seula, Valensija, vēsturiskā Zīda ceļa vietas Uzbekistānā, Starptautiskā Kosmosa stacija, Kopenhāgena un Stambula.

Starptautiskā konkursa Tea Masters Cup International 2016 Latvijas posma uzvarētāji uzrāda labus rezultātus arī konkursa finālā, iegūstot zelta un sudraba medaļu

Tea Masters Cup International 2016 notika Dienvidkorejas pilsērā Seulā Tea World Festival ietvaros, kas ir viena no lielākajām dzērienu izstādēm reģionā. Konkursā piedalījās pārstāvji no vienpadsmit valstīm – Latvijas, Polijas, Čehijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Itālijas, Gruzijas, Korejas, Vjetnamas un Austrālijas. Latviju pārstāvēja Kunti Horsta no tējnīcas Materia tējas un sarunas, Viviana Petrovska no tējnīcas Kama un Andrejs Ivanovs, kā arī Latvijas Tējas biedrības vadītāji Gundega Silniece no tējnīcas Illuseum un Jurijs Podusovs no X-Chai Riga.

Tējas pagatavošanas kategorijā pirmo vietu ieguva Soohyun Park no Korejas Republikas, otro vietu ieguva Viviana Petrovska no Rīgas tējas nama Kama un trešo – Tatjana Deinega no Krievijas. Paralēli uzvarētājiem tika izcelti vairāki tējas gatavotāji, tostarp Viviana Petrovska par labāko prezentāciju.