Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Augstākā tiesa kā apelācijas instance ceturtdien daļēji apmierināja uzņēmuma Eurobalt Junipro prasību pret Gati Saknīti, piedzenot no uzņēmēja 280,7 tūkstošus latu, aģentūru BNS informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Viņa sacīja, ka tiesa nosprieda piedzīt no Saknīša par labu Eurobalt Junipro aizdevuma atmaksai 186,7 tūkstošus latu, līgumsodu - 85,1 tūkstoti latu, kā arī likumiskos procentus - 8,9 tūkstošus latu.

Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no 8.aprīļa, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Jau vēstīts, ka Eurobalt Junipro prasīja piedzīt no Saknīša kopumā 691 tūkstoti latu.

Apelācijas instancei strīds bija jāvērtē vēlreiz, jo pērn 24.februārī Senāts atcēla iepriekšējās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta Eurobalt Junipro prasība un lieta tika nodota izskatīšanai no jauna.

Lai ieviestu alternatīvu patērētāju un pakalpojuma sniedzēju strīdu izskatīšanai, Saeima ceturtdien, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likuma projektu - Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.

Jaunais likums paredz ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu.

Likumā noteiktas vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, izmantojot neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu, efektīvu, ātru un taisnīgu ārpustiesas strīdu risināšanu.

Ārpustiesas strīdu risinātājs būs fiziska vai ilgstošai darbībai izveidota juridiska persona, kā arī institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzturēs ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu.

Patērētāji līdz šim strīdus tiesā risinājuši reti, jo tas bija ilgs un dārgs process, tādēļ ir būtiski nodrošināt efektīvu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, iepriekš norādīja PTAC pārstāvji.

Bijušā miljonāra un lielākā zemes īpašnieka Gata Saknīša parāds Rietumu bankai ir vismaz 12.46 miljoni latu.

Ģimenes īpašumi, kas piederēja G. Saknītim , viņa sievai Evijai un tuviniekiem, pa daļām tiek izpārdoti izsolē. Neraugoties uz to, G. Saknīša sieva nezaudē optimismu.

Jāatgādina, ka augustā izsolē nokļuva desmitiem G. Saknīša nekustamo īpašumu, bet pagājušās nedēļas nogalē zem izsoles āmura nokļuva arī sievas Evijas Ādažos esošie nekustamie īpašumi, bet oktobrī un novembrī gaidāmas G. Saknīša un viņa vecāku īpašumu izsoles, raksta Privātā dzīve.

„Es esmu optimiste. Lai vai kā – es neskumstu naudas vai kādu mantu trūkuma dēļ. Dzīvē ir daudz kā skaista, ko nemaz nevar nopirkt par naudu,” tā situāciju komentē E. Saknīte.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".

Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.

Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.

Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.

Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.

«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.

Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Rīgas rajona tiesā skatītā lieta, kurā vienu no Latvijas lielākajiem zemes īpašniekiem Gati Saknīti apsūdz kukuļdošanā policistam, ieguvusi negaidītu pavērsienu, raksta laikraksts Telegraf.

Jau vēstīts, ka uzņēmējam Gatim Saknītim izvirzīta apsūdzība kukuļdošanā. Autovadītājs G. Saknītis, lai policists viņam nerakstītu administratīvo protokolu, devis kukuli 40 latu apmērā. Gadījums noticis 2008. gada janvārī. Policija apturēja Saknīša auto Toyota Land Cruiser uz Rīgas – Ainažu šosejas.

Tiesā ticis uzrādīts oficiāls paziņojums par spriedumu ceļu policistiem, kuri apsūdzēti kukuļa izspiešanā. Policisti atzīts par vainīgu 200 latu liela kukuļa izspiešanā no apturēta autovadītāja 2008. gadā. Kā laikrakstam norādījis G. Saknīša advokāts Jurijs Močuļskis, starp šiem policistiem bijis arī Saknīša lietā iesaistītais policists.

Jelgavas tiesā šodien pirmajā izsolē pārdots uzņēmējam Gatim Saknītim piederošs īpašums Roņi Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā, Db pastāstīja zvērināta tiesu izpildītāja Indra Andrejeva.

Gatis SaknītisDarījuma summu un īpašuma pircēju viņa gan neatklāja. Īpašumu veido divi zemesgabali, kuru kopējā platība ir 62. hektāri. Īpašuma novērtējums ir 72 900 latu.

Kā iepriekš ziņoja Db.lv, izsolē pērn rudenī bija grūtības pārdot uzņēmēja Gata Saknīša sievai Evijai piederošo automašīnu 2006. gada Bentley Continental GT, kuras novērtējums ir 100 000 latu.

Db.lv arī ziņoja, ka bijušajam lielākajam privātajam zemes īpašniekam valstī G. Saknītim izdevies iekļūt lielāko valsts nodokļu parādnieku sarakstā gan kā privātpersonai, gan kā GS Nekustamie Īpašumi pietuvinātai personai.

Krimināllietas, kurā kādreiz viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā Gatis Saknītis apsūdzēts par 40 latu kukuļa došanu ceļu policistam, izskatīšana tiesā atlikta līdz oktobrim.

Tieša Db.lv uzzināja, ka lietas izskatīšana atlikta, jo uz tiesas sēdi nav varējusi ierasties tiesas piesēdētāja.

G. Saknītis par ātruma ierobežojumu neievērošanu tika aizturēts 2007.gada 4.janvārī. Tiesas gaitā atklājās, ka G. Saknīša aizturēšana bijusi speciāli organizēta valsts policijas operācija, kuras realizācijai tika izmantota arī videokamera. VP norāda, ka apdzīvotā vietā – Baltezerā uzņēmējs ar savu mašīnu braucis par 17 kilometriem ātrāk nekā tas atļauts.

Sākotnēji uzņēmējs policijas darbiniekam devis 20 latus, taču, kad tie atdoti atpakaļ, summu dubultojis. Pēc tam uzņēmējs tika aizturēts.

G. Saknīša aizstāvība gan noliedz, ka uzņēmējs būtu devis kukuli. Tiek apšaubīts arī fakts, ka radara ierīcē fiksētais ātrums 67 kilometri stundā ir attiecināms uz G. Saknīša vadīto auto.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Nesen visai cienījama kompānija padalījās ar Latvijā un Eiropā diemžēl samērā tipisku stāstu – VID uzrēķinājis PVN un soda naudu. Cienījamā kompānija bija noziegusies vien to, ka iegādājās preces no pārdevēja. Pārdevēja kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis izrādījās bezpajumtnieks, bet pārstāvība noformēta uz viltotu dokumentu pamata.

Preces cienījamā kompānija saņēma un naudu ar visu PVN pārdevējam arī samaksāja. Tik problēma, ka pārdevējs šo saņemto PVN nav iemaksājis budžetā. Tagad pārdevēja citi «īstie» pārstāvji (citos gadījumos arī bezpajumtnieki, kas paraksta dokumentus par piecīti) sit roku uz krūtīm un dievojas VID, ka ar cienījamo kompāniju nav bijuši nekādi darījumi, naudu neesot saņēmuši, bet dokumentu parakstītāju nepazīst. VID, protams, viņiem tic, jo tā ir izdevīgāk budžetam, nekā ticēt cienījamam pircējam.

Sliktākais ir tas, ka arī Latvijas tiesa iedibinājusi praksi ticēt šiem viltus pārdevējiem vairāk kā godīgajiem pircējiem. Izlasot līdz šim Senāta spriedumos sludināto, liekas, ka viss taču kārtībā – gan Latvijā, gan ES tiesas apgalvo, ka pircējus jāsoda ar aizliegumu atskaitīt par pirkumu samaksāto priekšnodokli tikai tad, ja pircējs zināja vai tam vajadzēja zināt par pārdevēja krāpšanos ar PVN. Tomēr vismaz Latvijas tiesu praksē šis apgalvojums piemērots izkropļoti, jo izrādās «preces nav saņemtas no rēķinā norādītās personas» vai ir kādi citi faktiskie apstākļi, kam tiesas dod priekšroku pār iepriekš minēto pamatprincipu.

Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts 701 811 eiro naudas sods, ko Konkurences padome bija piemērojusi SIA "DEPO DIY" par informācijas nesniegšanu, informē Augstākā tiesa.

Likumā noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka pieteicējas darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi.

Konkurences padome naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām.

Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc pieteicējas pārstāvja skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti.

Senāta Administratīvo lietu departaments (Senāts) informējis Ģenerālprokuratūru par valsts SIA Autotransporta direkcija amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību.

9.septembrī Ģenerālprokuratūrai nosūtīts 8.septembra blakus lēmums, kas pieņemts administratīvajā lietā par valsts SIA Autotransporta direkcija lēmuma atcelšanu. Skatot administratīvo lietu kasācijas kārtībā, Senāts secinājis, ka lietā konstatējami apstākļi, kas liecina par iepriekš nodomātu un saskaņotu amatpersonu rīcību, lai apietu tiesvedības gaitā pieņemto pagaidu noregulējuma līdzekli. Senāts vēršas pie Ģenerālprokuratūras, ievērojot prokuratūras likuma 16.pantu, un informē par valsts SIA Autotransporta direkcija amatpersonu rīcību.

Valsts SIA Autotransporta direkcija rīkoja koncesijas konkursu par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem maršrutu tīkla daļā (lotē) Centrs - 1 no 2009.gada 1.janvāra. Šajā konkursā ar kopīgu pieteikumu uzvarēja a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Blagovest TUR un SIA Norma-A. Līdz valsts SIA Auto transporta direkcija organizētajam sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību koncesijas konkursam pakalpojumus sniedza 5 komersanti (SIA Tukuma auto, SIA Ogres Autobuss, SIA Aizkraukles ATU, SIA AIPS, SIA Autotransporta firma Jūrmala SV. Bijušie pakalpojuma sniedzēji jeb pieteicēji konkursā zaudēja un konkursa rezultātus pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Lieta par pieteicēju pieteikumu ir ierosināta un tiks izskatīta. Šajā lietā ar tiesas lēmumu piemērots pagaidu noregulējuma līdzeklis – valsts SIA Autotransporta direkcija 2008.gada 13.oktobra lēmuma (kas noteica uzvarētājus lotē Centrs - 1) darbības apturēšana.

AS Olainfarm koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 15,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā un par 8% nekā 2012.gadā, kad tika sasniegts līdzšinējais peļņas rekords - 14,2 miljoni eiro. Koncerna mātes uzņēmums 2015.gadā nopelnīja 14,6 miljonus eiro, par 28% uzlabojot 2014.gadā sasniegto peļņas rādītāju.

Pērn koncerns realizēja produkciju par 97,4 miljoniem eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 93,7 miljoni eiro, un ir labākais pārdošanas rādītājs koncerna vēsturē. Mātes uzņēmuma realizācija 2015.gadā sasniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad tā apgrozījums bija 81,6 miljoni eiro. Arī mātes uzņēmums ir sasniedzis līdz šim augstāko realizāciju.

Virākums jeb 86 % Latvijas iedzīvotāju atzīmē Mātes dienu, turklāt 54 % iesdzīvotāju Mātes dienu uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, kuru atzīmē vienmēr, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

32 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem Mātes dienu uzskata par maznozīmīgu dienu, ko reizēm atzīmē. Kopumā 86 % Latvijas iedzīvotāju Mātes dienu atzīst par svinamu dienu un to atzīmē. Savukārt 13 % iedzīvotāju neatzīmē Mātes dienu.

Salīdzinoši biežāk Mātes dienu par nozīmīgu uzskata iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, latvieši, studenti, skolnieki, laucinieki, kā arī Pierīgas un Latgales iedzīvotāji. Savukārt starp tiem, kas neatzīmē Mātes dienu, biežāk ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo speciālo izglītību, kā arī tie, kas dzīvo vieni paši vai divatā.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem, kuri atzīmē Mātes dienu, šajā dienā apsveic mammas vai saņem sveicienus no bērniem - attiecīgi 40 % iedzīvotāju. Piektā daļa iedzīvotāju Mātes dienā dāvina vai saņem ziedus, kā arī 16 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem pavada šo dienu kopā ar ģimeni. 13 % iedzīvotāju dodas ciemos vai uzņem ciemiņus, kā arī klāj svētku galdu. Savukārt pasākumus ārpus mājām apmeklē 6 % Latvijas iedzīvotāju.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

Mazumtirdzniecības veikalu IKI un Cento operators Latvijā SIA Palink ieķīlājis visus savus īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Apvienotās daudznozaru arodbiedrība uzskata, ka šādā veidā bez nodrošinājuma tiek atstāti SIA Palink kreditori, tikmēr Palink šādu rīcību skaidro ar nodrošināšanos pret nelabvēļiem.

Saskaņā ar Uzņēmuma Reģistra datiem maija sākumā SIA Palink ieķīlāja visus savus nekustamos īpašumus par labu mātes kompānijai Lietuvā UAB Palink. Kopējā ķīlas summa ir 26,074 miljoni latu. Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins saistībā ar šo faktu paudis neizpratni, kāpēc manta ieķīlāta ar nosacījumu, ka ķīlas devējam ir tiesības uz visu mantu, pārņemot to bez izsoles.

Apvienotās daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins gan pauž bažas, ka, ieķīlājot visus īpašumus mātes kompānijai, SIA Palink uzņēmuma kreditorus atstāj bez nodrošinājuma. «Faktiski SIA Palink var pasludināt pats sev maksātnespēju, bet visi īpašumi bez izsoles nonāks mātes kompānijā – respektīvi, nav nekādu draudu, ka maksātnespējas procesā tos varētu izpārdot par labu citiem kreditoriem,» arodbiedrības paziņojumā norāda J. Kuzins.

Savulaik lielāko zemes īpašnieku Gati Saknīti vajājošās likstas mazliet pierimušas, Augstākā Tiesa noraidījusi prasību pret viņu par 691 161 latu piedziņu.

Eurobalt Junipro aizpērn Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasības pieteikumā norādīts, ka Gatis Saknītis no sava iepriekšējā advokāta Viktora Tihonova aizņēmies naudu un izrakstījis piecas parādzīmes. V. Tihonovs parādzīmes cedējis uzņēmumam Eurobalt Junipro.

G. Saknītis iesniedza pretprasību, lūdzot parādzīmes atzīt par spēkā neesošām. Eurobalt Junipro pārstāvis iepriekš pauda viedokli, ka aizdevuma līguma rakstveida formas trūkums nenozīmē, ka aizdevums nav noticis. Savukārt G. Saknītis noliedza, ka aizņēmies no V. Tihonova naudu, un norādīja, ka parādzīmes ir kā apsolījums maksāt advokātam honorāru pēc juridisko pakalpojumu saņemšanas.