Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.
Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.
«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.
Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais materiāls Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) ir pretrunā ar ESF projekta darbības rezultātiem un demokrātijas un atklātības situācijā rada neizpratni par datu interpretāciju un tās iemesliem, uzsver LiepU Senāts.
Projekta realizācijā ieguldīts vairāk nekā miljons latu no ESF un valsts budžeta līdzekļiem. Darbības, kas apšauba projekta mērķu sasniegšanu, apšauba arī ESF projekta līdzekļu izmantošanu un rada risku izlietotā finansējuma neattiecināšanai, uzskata LiepU Senāts.
Līdz ar to Senāts pieprasa nozares ministrijai likumā noteiktajā kārtībā izskaidrot IZM veiktā paralēlā pētījuma nepieciešamību pirms AIP īstenotā projekta darbības noslēguma; argumentēti pamatot informatīvajā materiālā aprakstītās metodikas izvēli; atklāt IZM ekspertu vārdus un institūcijas, kuras viņi pārstāv; sniegt pamatotu IZM augstākās izglītības attīstības stratēģiju reģionos, t. sk., Liepājas Universitātē.
Liepājas Universitāte uzskata, ka studiju kvalitātes pilnveide var notikt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, taču pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija publiski pauž galvenokārt negatīvu vērtējumu par augstāko izglītību Latvijā, tādējādi neveidojot sabiedrības objektīvu izpratni par to, secina LiepU Senāts.
Kā izriet no ministrijas mājas lapā publicētajiem studiju programmu vērtēšanas rezultātiem, par tādām, kurām valsts turpmāk varētu nepiešķirt finansējumu (B III, C II un CIII līmenis) Liepājas Universitātē atzītas šādas studiju programmas: Logopēdija, Karjeras konsultants, Dizains, Tūrisma vadība, Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija.
To programmu vidū, kuru īstenošanā vērojamas problēmas un ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, Liepājas Universitātē ir minētas šādas studiju programmas: Pedagoģija (Doktora studijas), Biroja administrēšana, Biznesa organizāciju vadība, Komunikācijas vadība, Sabiedrisko attiecību speciālists, Vadības zinības, Kultūras vadība.