Selver ieviesis tirgū Selver Pluss preču zīmes piena produktus, ko Latvijā un Igaunijā pārdod vienādā iepakojumā.

Valio Eesti speciāli Selver ražotajam pienam, kefīram, krējumam un jogurtiem informācija uz etiķetēm ir divās valodās – igauņu un latviešu. Selver Pluss ir produktu sērija, kas tiek piedāvāta par izdevīgu cenu.

«Selver preču zīmes produktu kvalitāte ir tāda pat kā attiecīgajām preču grupām, kas ir tirgus līderi, bet cena ir zemāka, » informē SIA Selver Latvia izpilddirektors Marguss Sārs (Margus Saar). Jaunās sērijas produkti jau pieejami visos 40 Selver veikalos Igaunijā un Latvijā. «Pircēji Latvijā pozitīvi vērtē Selver veikalos plašā izvēlē pieejamos Igaunijas produktus – tiem uzticas un tos izvēlas vairāk nekā citu ārzemju pārtiku. Tādēļ visos Selver veikalos Igaunijas produkti ir atzīmēti ar speciālu zīmi, lai pircējiem būtu vieglāk tos atrast,» teica Sārs.

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Pēc paziņojuma par Selver veikalu slēgšanu Latvijā šodien Tallinas biržā par 13.32 % samazinājās veikalu īpašnieka Tallina Kaubamaja akciju cena, liecina biržas dati.

Uzņēmuma akcija patlaban maksā 2.79 latus, kas ir zemākā cena kopš augusta.

Kopējais apgrozījums ar Tallina Kaubamaja akcijām šodien sasniedza 183 tūkstošus latu.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā. Selver ietilpst Tallina Kaubamaja koncernā.

Selver pievērsīsies Igaunijai, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka, norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo strauji pasliktinājusies ekonomiskā vide Latvijā un tas radījis uzņēmumam lielus zaudējumus, tādējādi arī neattaisnojušās cerības, kas liktas pirms diviem gadiem, kad Selver ienāca Latvijā.

Konsolidētie neauditētie Tallina Kaubamaja Group (tai pieder Selver lielveikalu ķēde) ieņēmumi šā gada pirmajos 9 mēnešos sasnieguši 4.8 miljardus Igaunijas kronu (303.9 miljoni eiro), kas ir par 1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānijas ieņēmumi no lielveikalu ķēdes darbības pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 6 miljardus kronu (227.2 miljoni eiro), kas ir par 17 % vairāk nekā pērn. Tikmēr 9 mēnešu pārdošanas ieņēmumi uz vienu tirdzniecības telpas kvadrātmetru bijuši 5.3 tūkst. kronu, kas ir par 21 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pārdošanas efektivitāti ietekmējusi smagā ekonomikas situācija Latvijā un Igaunijā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi pārējās darbības bijuši 76.4 milj. Ls.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā.

Igaunijas veikalu ķēde atsakās oficiāli lauzt līgumus ar Latvijas uzņēmumiem

«Mēs esam tādā situācijā, kad nevaram īsti no bijušā Selver tirdzniecības centra Ogrē ne aiziet, ne arī tur palikt,» Db stāstīja kancelejas preču tirgotāja Latvijā SIA Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns.

Kancelejas preču un kases aprātu tirgotājs SIA Freko ir Spigēnu ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā un pašlaik tam ir 22 veikali visā Latvijas teritorijā. Ar Selver Ogrē Freko uz vienu gadu noslēdza līgumu šī gada aprīlī. Kad šī gada 8. oktobrī Selver pēkšņi paziņoja, ka visus savus veikalus Latvijā slēdz, ar tirdzniecības centru nomniekiem neviens atsevišķi neesot sazinājies, ne arī lauzis noslēgtos līgumus.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Sešu Latvijā esošo, aizpērn slēgto Selver veikalu īpašnieki vēl nav izlēmuši, kad un vai tiks atjaunota veikalu darbība. To intervijā DB pastāstīja Selver veikalu tīkla īpašnieku, a/s Tallinna Kaubamaja pārdošanas un mārketinga direktors Enns Parels.

«Seši mums piederošie Selver veikali Latvijā ir iekonservēti un mēs vēl domājam, ko ar tiem darīt. Ir apspriesti vairāki scenāriji. Ja situācija Latvijā uzlabosies, mēs varētu atjaunot Selver darbību Latvijā, bet, iespējami ir arī citi risinājumi,» skaidro E. Parels.

DB jau vēstījis, ka Selver Latvijā piederēja seši lielveikali – Salaspilī, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē un Aizkrauklē.

Igauņu īpašumā esošā veikalu ķēde Selver līdz rudenim plāno atlaist vairāk nekā 100 cilvēkus, atsaucoties uz kāda Selver darbinieka, kurš vēlējies palikt anonīms, sniegto informāciju, ziņo bbn.

Papildus darbinieku atlaišanai Selver arī prasīšot paliekošajiem darbiniekiem apgūt papildus prasmes, lai viņi varētu aizvietot vai palīdzēt kolēģiem, ja nepieciešams. Piemēram, kases darbinieki arī kārtošot plauktus un strādāšot informācijas dienestā.

Anonīmais darbinieks stāstījis, ka plānotās atlaišanas un darba reorganizācijas mērķis ir samazināt darbaspēka izmaksas un palielināt efektivitāti. Turklāt, atsaucoties uz dažu veikala vadītāju sniegto informāciju, apgalvojis, ka uzņēmums plāno izveidot tādus apstākļus, lai darbinieki aizietu no darba brīvprātīgi, tādējādi ietaupot naudu, kas būtu jāmaksā par atlaišanu.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Freko tomēr varēs netiesāties ar igauņu lielveikalu kompāniju Selver

Par to Db informēja Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns. Db 20. novembrī jau rakstīja, ka slēgtajā Ogres Selver lielveikalā darboties palicis tikai viens Latvijas kancelejas preču tirgotāja- SIA Freko veikaliņš, jo Selver oficiāli nebija lauzis ar viņiem līgumu un piekritis pat simboliskai, 100 eiro kompensācijas izmaksai. Šī iemesla dēļ Freko gatavojās celt prasību tiesā. Tomēr pēdējā brīdī pirms prasības celšanas tiesā igauņu tirgotājs apdomājies un samaksājis SIA Freko veikala slēgšanas un izvākšanās izdevumus 1000 eiro apmērā plus PVN. Freko pārstāvji ar saņemot kompensāciju jūtas apmierināti, līdz ar to jau tuvākajā laikā Ogres Selver tiks slēgts arī pēdējais bijušā tirdzniecības centra veikals. Par visu savu 6 Latvijas veikalu slēgšanu sakarā arī pārāk lieliem zaudējumiem Selver paziņoja šī gada 8. oktobrī.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Gaļas tirgū jau kopš pagājušā gada beigām turpinās apjomu samazinājums. Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus.

Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gaļas iepirkums pārstrādes uzņēmumos turpina sarukt jau kopš gada sākuma. Šā gada jūlijā un augustā iepirkums tonnās sasniedzis vislielāko kritumu – attiecīgi par 26.6 % un 18.4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Cūkas kautmasā jūlijā iepirktas pat par 32 % mazāk nekā pērn jūlijā, bet augustā – par 25.2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Vairāki nozares spēlētāji uzskata, ka ne visi izturēs pieaugošo spriedzi un cīņā par patērētāju nāksies atkāpties no saviem mērķiem. Jau šobrīd vairākām kompānijām ir jūtams apgrozāmo naudas līdzekļu trūkums, ko īpaši sajūt eksportētāji, naudu par piegādāto preci saņemot 1.5 – 6 mēnešus pēc preču piegādes. Tiesa, ne visi ir gatavi atklāti runāt par nozares problēmām, sakot, ka joprojām tirgū ir jūtams pelēkā sektora pieaugums, kas sasniedzis jau 20 % un vairāk.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja Grupp AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp) saka: tuvākajā nākotnē Selver lielveikali Latvijas tirgū neatgriezīsies. Jāatgādina, ka uzņēmums bija sācis veidot Selver lielveikalu ķēdi, taču Latviju pameta krīzes laikā.

«Grupā ir 45 Selver veikali, un tie nodrošina aptuveni 70% no tās apgrozījuma. Veikali ir visā Igaunijā, un varētu teikt, ka tas ir mūsu pamatbizness,» teic Marita Voremē (Marit Vooremäe), Tallinna Kaubamaja Grupp AS finanšu direktore. Selver tirgus daļa 2015. gadā bija 16,3%, un tas bija trešais lielākais spēlētājs Igaunijas pārtikas veikalu tirgū aiz Coop ar 20,8% tirgus daļu un Maxima ar 18,7% tirgus daļu. Runājot par to, kā mainās pārtikas veikali, R. Pūseps teic, ka viena no tendencēm ir saistīta ar kvalitāti: cilvēki izvēlas augstvērtīgu gatavo pārtiku, un šis segments strauji aug. Tāpat īpaši iecienītas ir arī kvalitatīvas maltīšu pamatsastāvdaļas, lai pagatavotu ēdienu mājās. «Dažreiz cilvēkiem nav laika, un viņi izvēlas jau gatavu ēdienu veikalā, bet citā dienā iegādājas produktus, lai paši gatavotu maltīti mājās. Augoša tendence ir vietējie produkti – pircēji labprātāk izvēlas vietējo. Tas vairāk attiecas uz pārtiku, bet pamazām ienāk arī citās jomās – dizaina precēs, kosmētikā utt.,» viņš stāsta. Tāpat aktuāla ir bioloģiskā pārtika.

Palīdzībai, ko Igaunija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES), ir daudz lielāka loma Igaunijas ekonomikas «brīnumā» nekā to atzīst Igaunijas galvenās amatpersonas, atsaucoties uz nedēļas izdevuma Eesti Ekspress veikto pētījumu, vēsta BBN.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš plašākai sabiedrībai vairākkārt norādījis, ka Igaunijai ir labākās finanses ES, skaļi nav runājis par to, ka ES piešķirtā palīdzība ir Igaunijas «glābšanās virve» un, iespējams, bez ES struktūrfondu atbalsta Igaunija finansiāli nevarētu izdzīvot.

Laikā no 2004. līdz 2010. gadam Igaunija no ES saņēmusi trīs miljardus eiro. Šajā laika posmā Igaunija pati caur dažādiem maksājumiem papildinājusi ES budžetu ar 924 miljoniem eiro. Tādējādi sanāk, ka par katru ES fondos iemaksāto eiro Igaunija atpakaļ ir saņēmusi divus.

ES lielāko finansiālo palīdzību saņēmušo valstu sarakstā Igaunija atrodas otrajā vietā, Latvijas ziemeļu kaimiņu apsteidz vien Luksemburga. Trešajā vietā atrodas Lietuva, tai seko Grieķija, Latvija un Ungārija. Lielāko palīdzību ES ir saņēmusi no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas.

Jautājumā par to, vai, piemēram, atteikties no ražotāja AS Balticovo vistu olu pārdošanas, Latvijas tirgotāji paļausies uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), atzina SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvia un SIA Elvi Latvija pārstāvji.

Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teica, ka pēc medijos izskanējušās informācijas uzņēmums gan esot veicis pārrunas ar Balticovo pārstāvjiem, kā arī sagatavojis vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību, tomēr uzņēmums šajā gadījumā rīkosies saskaņā ar PVD ieteikumiem.

«Pēc izskanējušā gadījuma uzņēmumā Balticovo veicām pārrunas ar uzņēmumu, kā arī sagatavojām oficiālu vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību. Tāpat tuvākajā laikā veiksim iekšējo auditu, lai pārliecinātos par izskanējušo informāciju un situāciju uzņēmumā, kā arī veiktajiem uzlabojumiem. Mēs sazināsimies ar PVD, lai izrunātu radušos situāciju, un rīkosimies saskaņā ar PVD ieteikumiem,» skaidroja Grava.

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik Kaubamaja akciju cena biržā kāpj, uzņēmums atrodas Baltijas TOP 500 augšgalā un uzsver, ka strauji atgūstas no smagās krīzes. Jau nākamgad paredzēts Latvijā attīstīt apavu zīmolu Shu, arī Selver veikali gaidot labāku ekonomisko situāciju, lai atgrieztos, un tiekot plānota arī skaistumkopšanas preču veikalu ķēde.

Tallinna Kaubamaja pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tika nodibināts Tallinas universālveikals. Tieši to arī nozīmē uzņēmuma nosaukums - kaubamaja. Otrs universālveikals Tartu atvērts sešus gadus vēlāk. Līdz ar neatkarības iegūšanu deviņdesmito gadu sākumā abi veikali tika privatizēti. Jau pēc gada nodibināta arī pārtikas veikalu ķēde Selver, kas Igaunijā ātri kļuva populāra, bet mēģinājums ienākt Latvijas tirgū tai bija neveiksmīgs. Pašlaik Igaunijā ir 35 šādi veikali un seši iesaldēti Latvijā.

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta izdotos personu apliecinošos dokumentus, un pakalpojumu izmantojuši jau apmēram 500 cilvēku.

Pašlaik "Selver" sadarbībā ar Policijas un robežsardzes departamentu, kā arī informācijas tehnoloģiju kompāniju "Hansab" un apsardzes firmu "Viking Security" piedāvā izgatavotos dokumentus izņemt četros veikalos Tallinā un vienā veikalā Pērnavā, bet līdz aprīļa vidum pakalpojums tiks sākts vēl vairākos desmitos "Selver" veikalu visā Igaunijā.

Pirmajās nedēļās, kopš pakalpojums kļuva pieejams janvāra vidū, to izmantojuši apmēram 500 cilvēku.

Veikalos var saņemt gan pases un identifikācijas kartes, gan arī uzturēšanās atļaujas kartes, jūrnieka dokumentus un digitālās identifikācijas kartes.

Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centrā vai pašapkalpošanās vidē, ir iespēja izvēlēties veikalu kā izgatavotā dokumenta saņemšanas vietu.

Baltijas valstīs strādājošā mazumtirdzniecības veikalu tīkla Selver īpašnieces Tallinna Kaubamaja Group neauditētais konsolidētais apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedza 203.3 miljonus eiro, kas ir par 5.1 % vairāk nekā pērn šajā laikā.

Tallinna Kaubamaja Group paziņojums biržai liecina, ka tostarp konsolidētais apgrozījums supermārketu biznesā pirmajā pusgadā sasniedza 149.9 miljonus eiro, kas ir par 21 % lielāks nekā tajā pašā laikā pirms gada. Šogad 2. ceturksnī Selver konsolidētais neto apgrozījums bija 77.4 miljoni eiro, kas ir par 26 % lielāks nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Šogad pirmajā pusē atvērti divi jauni Selver veikali Igaunijā, bet četri veikali atvērti Latvijā (Kuldīga, Daugavpils, Salaspils, Aizkraukle).

Televīzijas izvairīgi runā par pagājušā gada rezultātiem, tomēr šogad prognozē apjomu pieaugumu, lielu cerību liekot uz reklāmas tirgu un dažādu šovu pienesumu.

«Šoviem ir liela loma, tie piesaista lielu skatītāju uzmanību, ietekmē reitingus, raidorganizāciju ieņēmumus, piesaista sponsorus, bet negribētos tos saistīt tikai ieņēmumiem,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. TV kanāli nepārtraukti seko ārvalstu šovu piedāvājumiem, tos pielāgojot Latvijas skatītāju gaumei. Arī pašmāju producētais seriāls Ugunsgrēks turpina plūkt laurus, B. Zūzena atzīst, ka tam ir liela loma skatītāju piesaistē un TV3 reitingiem darba dienu vakaros. Lai arī pirms laika medijos izskanēja bažas, ka skatītāji var palikt bez Ugunsgrēka, viņa skatītājus iepriecina, jo TV3 ir pieņēmusi lēmumu vietējo seriālu turpināt.

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 12. maijā, atzinusi Igauniju par gatavu eiro ieviešanai no 2011. gada 1. janvāra, ziņo Business Week.

Ar EK atzinumu Igaunijai ir visas iespējas kļūt par eirozonas 17. dalībvalsti. Valstij gan vēl jāsagaida Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru galīgais lēmums šogad jūlijā, taču līdz šim ministru viedoklis par jaunu eirozonas dalībvalstu uzņemšanu ir saskanējis ar EK viedokli.

Db.lv jau vairākkārt vēstīja, ka Igaunijas mērķis ir eiro ieviest 2011. gada 1. janvārī.

«Igaunija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2011. gada 1. janvārī. Mēs atzinīgi vērtējam, ka Igaunija ilgstoši ir īstenojusi piesardzīgu politiku. Lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana būs veiksmīga, Igaunijai jāturpina centieni saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni. Igaunijai arī jāsaglabā modrība un laikus un izlēmīgi jāreaģē, ja parādās makroekonomikas nelīdzsvarotības palielināšanās un/vai konkurētspējas zuduma pazīmes. Tagad tai jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka pāreja notiek vienmērīgi,» sacīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Jāņem kredīts Igaunijas ekonomikas atjaunošanai, jo tikai tas var palīdzēt iziet no ekonomiskās krīzes, tā savā blogā norādījis Igaunijas Centriskās partijas priekšsēdētājs Edgars Savisārs. Par to raksta dv.ee.

Viņš ir pārliecināts, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Igaunijā jau sen ir izgājusi ārpus katras kritikas. E. Savisārs savā blogā kritizē Reformu partiju, taču arī piedāvā dažādas iespējas dzīves apstākļu uzlabošanai Igaunijā.

«Igaunijai ir nepieciešams izvirzīt nacionālas prioritātes. Tas var būt atbalsts biotehnoloģijām, nanotehnoloģijām, ekotehnoloģijām vai tamlīdzīgām nozarēm. Mēs varam veikt nozīmīgus ieguldījumus pārtikas rūpniecībā vai enerģētikā. To, kādas nozares palīdzēs mūsu attīstībai, vislabāk zina speciālisti un uzņēmēji,» raksta E. Savisārs.

Ja valdības eirozonā nopietni vēlas paplašināt monetāro stabilitāti un labklājību Austrumeiropā, tām jāpiekrīt nākamgad uzņemt Igauniju vienotās valūtas zonā 2011.gadā, raksta nytimes.com.

Medijs akcentē, ka mazajai Baltijas valstij - Igaunijai - finanšu krīzē ir klājies labāk nekā Latvijai un Lietuvai. Tas norāda, ka Igaunija būs kā pārbaude eirozonas gatavībai.

Privāti medijam daži Rietumeiropas ierēdņi un centrālo banku vadītāji izteikušies, ka eirozonai ir pietiekami daudz problēmu, piemēram, tādu valstu kā Grieķijas, Īrijas un Spānijas lielie fiskālie deficīti, lai tā vēl uzņemtu jaunas nabadzīgākas dalībvalstis.

«Kur ir jāsteidzas? Ļaujiet viņiem pagaidīt nedaudz ilgāk, kamēr viņu ekonomikas patiešām būs saplūdušas ar mūsējām,» sacījis kāds Rietumeiropas centrālās bankas vadītājs, kurš lūdzis neatklāt viņa vārdu, jo šī tēma ir ļoti jūtīga.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.