Sākot ar 1. decembri, Ķīnas pilsoņiem būs jāļauj telekomunikāciju pārvaldītājiem skenēt viņu sejas, reģistrējoties piekļuvei internetam vai iegūstot jaunu tālruņa numuru, vēsta Business Insider.

Saskaņā ar oficiālo paziņojumu šī jauninājuma iemesls ir «aizsargāt pilsoņu likumīgās tiesības un intereses kibertelpā».

Papildu tam, ka pārvaldītājiem jāpieprasa sejas atpazīšana, lai pārliecinātos par pieteikuma iesniedzēja identitāti, Ķīnas iedzīvotāji vairs nevarēs nodot SIM kartes citiem.

Tiks pārbaudīta arī tālruņu īpašnieku identitāte.

Tas dos Ķīnas valdībai vēl vienu iespēju kontrolēt, ko cilvēki saka, redz un dara tiešsaistē. Reģistrējot seju apmaiņā pret piekļuvi internetam, ir vieglāk izsekot, kas tiek publicēts sociālajos tīklos un kādas vietnes tiek apmeklētas. Ķīnas valdība jau bloķē tādas sociālās vietnes kā Facebook un Twitter.

Ķīnas valdības noteikumiem spiestas pakļauties arī tās kompānijas, kurām nav Ķīnas izcelsmes. Tā, piemēram, ASV tehnoloģiju kompānija «Apple» pēc Ķīnas brīdinājuma izņēma no sava veikala lietotni «HKMap.Live», kas ļāva protestētājiem Honkongā izsekot policijas pārvietošanos.

Gandrīz 90% Vācijas uzņēmumu pēdējos mēnešos piedzīvojuši kiberuzbrukumus, liecina jauns informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas "Bitkom" pētījums.

Ziņojumā uzsvērts, ka pērn un šogad pieaudzis kiberuzbrukumu skaits, kuros tiek paralizētas informācijas un ražošanas sistēmas un tiek pieprasīts izpirkums, lai atgūtu pieeju tām.

Datu zādzība, spiegošana un sabotāža skārusi gandrīz 90% uzņēmumu, secinājusi "Bitkom".

Kiberuzbrukumu nodarītais kaitējums aplēsts 220 miljardi eiro gadā, kas ir par vismaz 50% vairāk nekā 2018.gadā un 2019.gadā. Šajos gados zaudējumi tika aplēsti 103 miljardi eiro gadā.

Pētījuma ietvaros intervētie uzņēmumu pārstāvji ziņoja par incidentiem 59% uzņēmumu, kuros kopš pandēmijas sākuma darbiniekiem iespējams strādāt attālināti.

"Ar darbinieku nosūtīšanu mājās nepietiek," sacīja "Bitkom" prezidents Ahims Bergs. Viņu ierīces ir jānodrošina, komunikāciju kanāli jāaizsargā un paši jāinformē par kiberuzbrukumu riskiem.

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Par spīti tehnoloģiju uzņēmuma «Huawei» globālajai krīzei un tai sekojošajam tirgus satricinājumam, kas ir veicinājis pārdošanas apjoma sarukšanu, «Huawei» pārdošanas apjomi kopumā pēdējos gados gan globāli, gan arī Latvijā ir uzrādījuši augošu tendenci.

2018. gadā «Huawei» Latvijas tirgū bija trešais lielākais viedtālruņu zīmols, 2019. gadā – otrs lielākais. Uzņēmuma Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā Gunta Kursiša biznesa portālam db.lv apgalvo: «Klientu skaits aug. 2019. gads sākās ar augšupejošu pārdošanas tendenci, un uzņēmums paredz, ka šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī mēs pie tās atgriezīsimies – «Huawei» prognozes liecina, ka jau jūlijā un augustā Latvijā «Huawei» tirgus daļa atkal būs virs 20%».

Jāatgādina, ka pēc ASV valdības paziņojuma 2019. gada maijā par aizliegumu sadarboties ar uzņēmumu, kas balstīts uz aizdomām par «Huawei» ražoto tehnoloģiju izmantošanu spiegošanā, ASV interneta kompānija «Google» paziņoja, ka pakāpeniski samazinās sadarbību ar «Huawei», kas savās viedierīcēs izmanto «Google» operētājsistēmu «Android». Vēlāk gan tika skaidrots, ko tieši tas nozīmē patērētajiem.

Ķīnas viedtālruņu ražotājs Xiaomi Corp 2020. gadā plāno laist tirgū vairāk nekā desmit 5G tālruņus, pavēstījis tā vadītājs Lei Juns, ziņo Reuters.

Xiaomi Ķīnas tirgū izjūt asu konkurenci ar Huawei Technologies. Pagājušajā mēnesī Xiaomi laida klajā Xiaomi Mi 9 Pro, uzņēmuma pirmo tālruni, kas atbalsta 5G un paredzēts vietējam tirgum.

Pēc Xiaomi vadītāja teiktā, pieprasījums pēc tālruņa pārsniedzis uzņēmuma prognozes un pat izraisījis problēmas piegādes ķēdē. Tas mudinājis Xiaomi nākamgad laist klajā 5G modeļus ar dažādiem cenu līmeņiem.

«Nozarē strādājošie baidās, ka nākamgad 4G modeļi vairs netiks pirkti. Šis ir solis bez izvēles iespējām,» viņš piebildis, paužot cerību, ka savu darbību 5G ieviešanā paātrinās arī mobilo sakaru operatori.

2019. gada otrajā ceturksnī Xiaomi daļa Ķīnas viedtālruņu tirgū bija 11,8%, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 13,9%, liecina pētījumu firmas Canalys dati.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.