Latvijā turīgo cilvēku skaits, kas atbilst Private Banking klienta statusam, esot mērāms dažos tūkstošos, un par tiem pamatā cīnās Skandināvu bankas, tikmēr vēl lielāks turīgo klientu potenciāls ir NVS valstu iedzīvotāji, par kuru īpašumā esošajiem aktīviem savukārt konkurē bankas ar vietējo kapitālu.

Cienījama un savulaik lielākā Latvijas Privat Banking tirgus dalībnieka — Parex bankas — nedienas atbalsojās visā nozarē kā klientu nervozitāte un uzticības zudums bankām, ko vēl vairāk pastiprināja sliktās ziņas par Latvijas ekonomiku kopumā. Lai gan Parex bankas nedienas 2008.gada beigās un 2009.gadā izmantoja citi tirgus dalībnieki, kas nekavējās pārvilināt gan klientus, gan darbiniekus, tomēr Parex banka esot atguvusies. Tā šobrīd kaļ jaunus plānus par Private Banking biznesa attīstību, saasinot konkurenci vietējā tirgū.

Konkurence Private Banking tirgū varētu pieaugt tieši par ārvalstu klientiem, pamatā no Krievijas un NVS valstīm. Tādējādi turīgie klienti, no kuriem daļa finanšu krīzes dēļ ir zaudējusi daļu savas bagātības, šogad varētu tikt pie vēl labākiem nosacījumiem, attieksmes, kā arī lielāka aktīvu vērtības pieauguma. «Pievienotā vērtība, sniedzot Private banking pakalpojumus, ir ievērojami augstāka nekā retail [jeb masu] apkalpošanā — un bankas nežēlos līdzekļus šī virziena attīstībai un reklamēšanai. Tiesa, Private banking klienti ir pietiekami mazjutīgi pret tādiem faktoriem kā reklāma vai tarifu lielums, viņi ļoti labi apzinās ar savu banku jau izveidotu attiecību vērtību un bez nopietna iemesla to nemaina,» skaidro Rietumu bankas pārstāvis Sergejs Grodņikovs.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

38,52 miljoni LVL - tik liels ir 54 uzņēmumu (kuru parāds pārsniedz 300 000 LVL) kopējais parāds valstij līdz šā gada 1.augustam, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Vislielākais viena uzņēmuma parāds valstij ir 5,75 miljoni LVL, ko ir piemirsis valstij samaksāt SIA Centra ekspedīcija. Šim uzņēmumam seko SIA Baltijas mežu eksports ar 2,2 miljoniem LVL parāda, un trešajā vietā ir Agris Krūze ar 1,9 miljoniem LVL.

Parādnieku saraksta pirmais desmitnieks valstij parādā ir 17,47 miljonus LVL.

Parādnieku saraksta TOP 25 (valstij parādā ir vismaz 500 000 LVL):

1. SIA Centra Ekspedīcija - 5 750 660 LVL;

2. SIA Baltijas mežu eksports - 2 206 700 LVL;

3. Agris Krūze - 1 907 640 LVL;

4. SIA KORNA V - 1 632 200 LVL;

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Pārtikas tirgotājs SIA «KL Retail» ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 20 000 eiro liela soda piemērošanu uzņēmumam.

Patlaban vēl nav zināms, kad lieta tiks skatīta.

Sods uzņēmumam tika piemērots, jo pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās PTAC konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga.

PTAC konstatējis, ka veikalos, tostarp veikalā «Lats» tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus.

Pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus kompānija ilgstoši neesot tos novērsusi.

PTAC veiktajās pārbaudēs konstatējusi, ka «KL Retail» daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu, daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš, daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības un, atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Ainārs Ozols, šobrīd SEB Unibankas vecākais viceprezidents un valdes priekšsēdētāja vietnieks, no šā gada 2. jūlija kļūs par SEB Unibankas prezidentu un valdes priekšsēdētāju, Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Ainārs Ozols pārņems līdzšinējā SEB Unibankas prezidenta, valdes priekšsēdētāja Viestura Neimaņa pienākumus. Pēc 13 gadu ilgās darbības bankā, 3,5 no tiem SEB Unibankas prezidenta amatā, Viesturs Neimanis ir nolēmis pārtraukt darbu bankā. Viesturs Neimanis turpinās darbu esošajā pozīcijā līdz šā gada 2. jūlijam, savukārt pēc tam kļūs par SEB Unibankas prezidenta Aināra Ozola un SEB Unibankas valdes padomnieku, kā arī turpinās darbu SEB grupas uzņēmumu padomēs.

SEB grupas Retail Banking divīzijas vadītājs Bo Magnussons: "Viesturs Neimanis ir ļoti veiksmīgi šo gadu laikā vadījis SEB Unibankas grupu. Viesturam ir izdevies attīstīt un pilnveidot SEB Unibanku kā universālu banku ar plašu pakalpojumu klāstu, nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieciešamos finanšu pakalpojumus un SEB grupas kompetenci. Esmu gandarīts, ka Viesturs ir piekritis kļūt par SEB Unibankas vadības padomnieku, jo viņa pieredze, zināšanas un kompetence ir nenovērtējama. Savukārt, Aināra Ozola padziļinātās zināšanas par SEB grupu un SEB Unibanku, šos gadus strādājot roku rokā ar bankas vadītāju, ir ļoti nozīmīgs faktors, lai tieši viņam uzticētu vadīt SEB grupu Latvijā."

Šajā nedēļas nogalē 22. un 23. maijā Bauskā, Mūsas trasē notiks Eiropas autokrosa čempionāta Latvijas posms. Šogad sacensībām Mūsas trasē ir pieteikušies 78 sportisti no četrpadsmit dažādām valstīm.

Jubilejas sacīkste Mūsā Eiropas autokrosa apritē debitēs arī kāds jaunums – ceturtā autokrosa divīzija D-4, kurā tiks izcīnīts Junioru Bagija EURACA kauss.

Divīzija D-TAX – Bogdanovičs atgriežas!

Par pagājušā gada Eiropas autokrosa čempionāta Mūsas posma spilgtāko momentu viennozīmīgi kļuva iespaidīgā divīzijas D-1 avārija, kurā smagi cieta latviešu sportista Jāņa Bogdanoviča sporta automobilis. Pēc šīs avārijas daudzi atļāvās izteikt apgalvojumu, ka Bogdanovičs vairs autokrosa trasē neatgriezīsies. Taču šobrīd divīzijas D-TAX, kā tagad pieņemts apzīmēt divīziju D-1, dalībnieku sarakstā atkal ir atrodams Jāņa Bogdanoviča vārds. Neoficiāla informācija liecina, ka sacīkšu auto būvniecība vēl nav pabeigta, taču šobrīd tiekot darīts viss, lai nedēļas nogalē uz starta Latvijas autokrosa līdzjutēji tomēr ieraudzītu vienu no saviem favorītiem. Protams uz starta Bauskas trasē stāsies arī otrs latviešu favorīts Aldis Zēbergs.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos SEB grupa Latvijā ir strādājusi ar 31.3 miljonus latu tīro peļņu, kas ir par 30.3 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina SEB bankas pārskats.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā sasniedzis 1.3 miljardus latu, kas ir tieši tikpat cik pērn septembra beigās.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfeļa apjoms šogad palielinājies par 6 %, sasniedzot 734.9 miljonus latu.

SEB grupas Latvijā kapitāla pietiekamības rādītājs septembra beigās veidoja 10.6 .

Sekojot līdzi notikumiem ekonomikā un piesardzīgi izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus Latvijā, trešajā ceturksnī banka ir pārņēmusi SEB grupā praktizētu metodoloģiju uzkrājumu veidošanai izsniegtajiem kredītiem un palielinājusi veidoto uzkrājumu apjomu, skaidro SEB grupas Latvijā prezidents Ainārs Ozols.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%, liecina sniegtā informācija medijiem.

SEB Unibankas grupas galvenie finanšu dati:

- SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%;

- Grupas pamatdarbības ieņēmumi 2007. gadā bija 148,6 miljoni latu jeb par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pamatdarbības izdevumi 2007. gadā pieauga par 25%;

- Grupas izdevumu attiecība pret ienākumiem (Cost/income ratio) – 41,7% (2006. gadā – 45,4%);

- Roe – 28,3%;

- Grupas aktīvi 2007. gada beigās – 3,4 miljardi latu jeb par 24% vairāk nekā 2006. gadā;

- Grupas kapitāls un rezerves 2007. gada beigās bija 252,3 miljoni latu;

SEB grupas Starptautiskais dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa vadības centrs (SEB Life International), sākot ar 2007. gada septembri, pārceļ savu darbību uz Rīgu, atverot biroju Antonijas ielā 9, līdzās SEB Dzīvības apdrošināšanas un SEB Unipensijas birojiem.

Līdz šim centrs atradās Dublinā, Īrijā, kur savu darbību joprojām turpinās viena no SEB grupas dzīvības apdrošināšanas kompānijām, bet turpmāk tās darbība tiks koordinēta Rīgā, tāpat kā viss starptautiskais SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju bizness. SEB Life International vadītāja posteni saglabā Pīters Nilsons, kurš šajā amatā veiksmīgi darbojies jau 6 gadus un kurš pārceļas uz dzīvi Rīgā. Pārējie centra darbinieki tiks atlasīti galvenokārt no Latvijas speciālistu vidus.

Centra darbības pārcelšanu oficiāli atklāja SEB grupas Dzīvības apdrošināšanas divīzijas vadītāju konference, kas notika Rīgā, no 5. līdz 7. septembrim un uz kuru ieradās SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju kompāniju vadība no visām grupas biznesa valstīm.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos ir strādājusi ar 44,9 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 86,4 miljoni latu.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: “Šā gada 9 mēneši ir bijuši salīdzinoši saspringts laiks visai Latvijas ekonomikai. Vēl joprojām vairāki procesi nav līdz galam sakārtoti, lai mēs varētu runāt par Latvijas sabalansētu attīstību turpmāk. Savus pienākumus ekonomikas stabilizēšanā ir veikusi arī SEB Unibanka. Jau no pagājušā gada SEB Unibanka ir atbalstījusi valdības centienus sabalansēt kreditēšanas apjomus, pastiprināti ievērojusi normatīvajos aktos iestrādātās prasības kredītņēmējiem, lai kredīta ņemšana būtu daudz atbildīgāks solis, nekā tas vairākos gadījumos ir bijis līdz šim. Tai pat laikā esam pārliecināti, ka kreditēšana kā līdzekļu piesaiste dzīves līmeņa uzlabošanai noteikti saglabāsies, kreditēšana kā finansējuma piešķiršana uzņēmējiem tiks attīstīta vēl vērienīgākos apmēros, uzsvaru liekot uz biznesa idejas un tās ietekmes uz tautsaimniecību, mūsu ekonomikas attīstības novērtēšanu. Kreditēšana Latvijā kopumā ieies citā attīstības fāzē. Jebkurā gadījumā - SEB Unibanka kreditēšanu ir uzskatījusi, uzskata un uzskatīs par vienu no būtiskākajiem sava biznesa virzieniem.”

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel & Retail Latvia apgrozījums pērn bijis 279,775 miljoni latu, bet peļņa - 3,01 miljons latu, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas apgrozījums samazinājies par 2,6% - 2010.gadā "Statoil" apgrozījums bija 287,12 miljoni latu.

Savukārt "Statoil" peļņa samazinājusies par 43,8% - 2010.gadā kompānija nopelnīja 5,36 miljonus latu.

Uzņēmuma vadības ziņojumā pagājušais gads novērtēts kā sekmīgs. Tirgū bija vērojams degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās degvielas mazumtirdzniecības nozarē, tomēr Statoil izdevās stiprināt savu konkurētspēju, veicināt efektivitāti un saglabāt līderpozīcijas tirgū.

2012.gada sākumā Latvijā darbojās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), automātiskās DUS, Rīgas naftas terminālis, aviācijas terminālis lidostā Rīga, kā arī Statoil DUS, kas darbojās uz franšīzes līguma pamata.

SEB Unibanka pēdējo 2 gadu laikā, īstenojot dubulta zīmola stratēģiju, ir veicinājusi SEB (Skandinaviska Enskilda Banken) zīmola atpazīstamību Latvijā ar mērķi pilnībā integrēties SEB grupā. Ņemot vērā to, ka SEB Unibanka biznesa līmenī savu integrāciju SEB grupā realizēja iepriekšējo gadu laikā, līdz nākošā gada aprīlim ir plānots pabeigt arī iesākto zīmola maiņu, kad SEB Unibanka juridiski kļūs par SEB banku, Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

1998. gadā, kad SEB grupa iegādājās AS Latvijas Unibanka, bankas nosaukums tika papildināts ar atzīmi SEB grupas banka, lai norādītu savu piederību SEB grupai.

SEB Unibankai nostiprinoties kā nozīmīgai SEB grupas daļai, 2004. gada nogalē tika pieņemts lēmums, ka 2005. gada aprīlī Unibankas zīmolam tiks pievienots SEB, kas vēl vairāk apliecinās bankas esamību SEB grupā.

Vairāki līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji šo divu gadu laikā ir iepazinuši SEB zīmolu, un tas ir labs pamats, lai SEB Unibanka tieši nākošā gada sākumā pabeigtu iesākto zīmola maiņu, no dubulta zīmola pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās SEB grupai piederošās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank plāno 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).