Jaunākais izdevums

2023. gada pirmajā pusgadā SEB banka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinājusi par 22% vairāk finansējuma kā pērn. Šajā segmentā no jauna izsniegtā finansējuma apjoms šogad sasniedzis 143 miljonus eiro, informē bankā.

Kopējais MVU kredītportfelis 2023. gada jūnija beigās sasniedzis 612 miljonus eiro, no tiem 489 miljoni eiro ir piešķirti uzņēmumiem ārpus Rīgas reģiona.

“Finansējot uzņēmumus, banka nevērtē to atrašanās vietu. Svarīgākais ir saprast, kam nauda tiek aizdota un kā uzņēmums aizdevumu spēs atmaksāt, līdz ar to lielāka uzmanība tiek pievērsta finanšu situācijai, uzņēmumu īpašniekiem un viņu reputācijai. Tāpat tiek vērtēta uzņēmuma korporatīvā struktūra, darījuma nosacījumi, nozares attīstība un uzņēmuma spēja pielāgoties ilgtspējīgai ekonomikai nākotnē. Skaidrs, ka lielie uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, taču sajūta, ka bankas finansē tikai Rīgā, ir tikai un vienīgi sajūta, kas, visticamāk, balstīta atsevišķos pieredzes stāstos. Dati pārliecinoši rāda, ka īpaši MVU segmentā lielākā daļa jeb 80% finansējuma tiek piešķirti uzņēmumiem, kuri reģistrēti reģionos,” uzsver SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Gandrīz pusi no izsniegtajiem kredītiem veido līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu apjoms. Pieprasījums pēc līzinga finansējuma izteikti pieaudzis lauksaimniecības un transporta nozarē – šīs nozares uzrāda pozitīvu izaugsmi ceturksni no ceturkšņa, salīdzinot ar 2022. gadu.

Atsevišķi nekustamā īpašuma projekti, kas saistīti ar klientu vēlmi mainīt savas esošās uzņēmējdarbības telpas, veicinājuši aktivitāti arī nekustamā īpašuma nozarē. Tikmēr ražošanas uzņēmumi ir iesaldējuši ilgtermiņa investīcijas augstās nenoteiktības dēļ, ko izraisījis karš, ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās, energoresursu cenu svārstības un augstās procentu likmes.

Arī lielo uzņēmumu segmentā kreditēšanas tendences ir pozitīvas – kredītportfelis 2023. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu, un no jauna piešķirtā finansējuma apjoms sasniedzis 382 miljonus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlīdz aktīvi finansējumu piesaistījuši dažādu nozaru uzņēmumi – telekomunikāciju, enerģētikas, pakalpojumu, ražošanas, transporta, nekustamā īpašuma u.c. Būtiska daļa jaunā finansējuma tiek plānota ražošanas jaudu palielināšanai un efektivitātes uzlabošanai. Lielo uzņēmumu segmentā īstenotie projekti ir vērienīgāki un koncentrējas ap galvaspilsētu – 57% finansējuma piešķirti uzņēmumiem, kas reģistrēti Rīgā.

Ekonomika

Prasmju trūkums rada nopietnas problēmas ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

LETA,16.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Bankas

SEB banka liek bērniem pildīt klienta anketu, draud ar konta slēgšanu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,01.04.2025

Zīmīgi, ka ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs (attēlā) un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Bankas

Pieaudzis uzņēmumiem izsniegtais SEB finansējums reģionos

Db.lv,13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv,25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta uzsākšanai un attīstībai jaunās valstīs ļoti būtisks ir valsts atbalsts, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Atbalsts MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Projektā, kurā uzņēmējiem pieejams atbalsts 61,5 miljonu eiro apmērā, ir trīs galvenie atbalsta virzieni – atbalsts eksportam, biznesa inkubācijai un inovāciju motivācijai. 2024. gadā kopumā grantu atbalstu saņēma 335 uzņēmumi, bet nefinansiālo atbalstu – 370. Tāpat atbalstīti 125 jauni uzņēmumi, bet inkubācijas programmas atbalstu saņēma 177 uzņēmumi.

“Latvijas ekonomiskā izaugsme vistiešākajā veidā ir atkarīga no eksporta apjoma. Šobrīd eksportējam ap 70% no IKP, taču šis rādītājs būtu jākāpina līdz 80%. Tādēļ aicinām uzņēmējus būt drosmīgiem, izmantot valsts atbalstu un iesaistīties jaunu tirgu apguvē. Šogad LIAA piedāvā vairāk nekā 50 dažādas izstādes un tirdzniecības misijas ārvalstīs, kur iespējams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Jau martā kopā ar Ekonomikas ministru dosimies uz Izraēlu, maijā plānota liela tirdzniecības misija uz Japānu, kur izstādē EXPO par godu Latvijas dienai organizējam plašu biznesa programmu, bet rudenī aicināsim uzņēmējus uz Vāciju un ASV, kas Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīgi eksporta tirgi,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Finanses

FM: Bezskaidras naudas norēķini ir vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai

LETA,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Sun Finance" kopējā aizdevumos izsniegtā summa kopš darbības sākuma sasniegusi divus miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam izdevies šādu apjomu sasniegt sešu gadu laikā.

"Sun Finance" pirms pusotra gada sasniedza savu pirmo aizdevumos izsniegto miljardu. Uzņēmumā informē, ka pirmais aizdevumos izsniegtais miljards sasniegts 53 mēnešos kopš "Sun Finance" darbības sākuma, savukārt otrais miljards sasniegts vien 19 mēnešos.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka tagad ik mēnesi aizdevumos izsniegtās summas kopējais apmērs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā "Sun Finance" pirmajā darbības gadā kopumā. Turklāt izaugsme noris visos tirgos.

Kopš 2017.gada, kad tika palaists pirmais "Sun Finance" produkts, uzņēmumam ir izdevies ik gadu kāpināt aizdevumos izsniegtās summas apmēru salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Pirmajā darbības gadā "Sun Finance" aizdevumos izsniedza 35 miljonus eiro. 2020.gadā "Sun Finance" kopējais izsniegto aizdevumu apjoms bija 300 miljoni eiro. Savukārt 2021.gads tika noslēgts ar izsniegtiem vairāk nekā 400 miljoniem eiro, bet pērn kopumā izsniegti 700 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Bankas

SEB bankas vadītāja: Pēc bankas kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem

LETA,07.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "SEB bankas" kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda cerību, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, filiāle varēs nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Tetere skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā banka grib augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, tiks iegūta banka ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

"Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām," skaidroja Tetere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Bankas

SEB apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā

Db.lv,18.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Finanses

Uzņēmumi nemaina attīstības plānus Euribor kāpuma dēļ, bet sākuši taupīt

Db.lv,06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja.

Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā šī brīža tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju.

"Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums," prognozē Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Finanses

Uzņēmumu attīstībai būs pieejami ap 100 miljoniem eiro

Jānis Goldbergs,21.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

Bankas

SEB grupas peļņa pirmajā pusgadā Latvijā bija 76,6 miljoni eiro

Db.lv,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Bankas

Citadele pērn Baltijā jaunos aizdevumos izsniegusi 897 miljonus eiro

Db.lv,28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Bankas

Palucks sola cīnīties, lai SEB Lietuvā turpinātu strādāt kā atsevišķa banka

LETA--BNS,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav domājuši par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu savā ikdienā un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujas dati.

Vienlaikus 10% uzņēmumu ir ieviesuši un vēl 18% strādā pie MI risinājumu ieviešanas savā ikdienā.

Kā atzīmē “Tele2”, 62% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka MI nākotnē mainīs uzņēmumu ikdienu.

“Ir sajūta, ka MI ir joma, kurā uzņēmumi Latvijā nesēž uz vietas, jo visai liela daļa jeb gandrīz 30% uzņēmumu atsevišķus MI risinājumus jau ir ieviesuši vai gatavojas to darīt. Lai arī vienlaicīgi ir daudz tādu, kas nav domājuši par MI risinājumiem, mūsu aptaujas dati rāda, ka tie apzinās, ka MI ietekmēs uzņēmējdarbību nākotnē. Kā galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd nav apsvēruši MI risinājumi ieviešanu, tiek minēti pielietojamības trūkums nozarē, kā arī laika un intereses trūkums iedziļināties šajā jomā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Enerģētika

EM rosina izstrādāt atbalsta pasākumu ietvaru uzņēmumiem elektroenerģijas cenu krīzes gadījumiem

Db.lv,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot iespēju izstrādāt atbalsta pasākumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) elektroenerģijas cenu krīzes laikā, ja tie būs nepieciešami.

EM priekšlikums paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt atbalsta pasākumus MVU, ja Eiropas Savienības (ES) padome būs izsludinājusi ES mēroga vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas arī uz Latviju.

"Šobrīd valstij jābūt proaktīvai un jānodrošina mehānismi, kurus vajadzības gadījumā bez kavēšanās var iedarbināt, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas tautsaimniecība ir noturīga pret jebkādiem šokiem energoresursu jomā. Šīs izmaksas ir nozīmīgas uzņēmumu konkurētspējai, īpaši MVU. Šobrīd ir nepieciešams regulējums, kas ļautu noteikt atbalsta pasākumus komersantiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā. Līdz ar to rosinām likumā noteikt atbalsta pasākumu vispārīgo ietvaru, paredzot tālāk valdībai tiesības lemt par konkrētiem atbalsta nosacījumiem gadījumā, ja tas būs nepieciešams un tam ir pieejams finansējums" uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Finanses

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija un Eleving Group paraksta nodomu vēstuli par 10 milj. ASV dolāru aizdevumu

Eleving Group,30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.