SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

«Mēs gribētu redzēt reģionālo reformu, kas dotu iespējas pašvaldību līmenī plānot un darboties ar lielākiem resursiem, tā radot arī lielāku efektivitāti,» par vienu no Latvijas ekonomikas neapgūtā potenciāla aspektiem sarunā ar db.lv par bankas pirmā pusgada biznesa rādītājiem un Latvijas ekonomikas efektivizāciju saka SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

«SEB itin daudz sadarbojas ar pašvaldībām, bet efektivitātes rezerve noteikti ir pārvaldības modelī – reģionālajā plānošanā un pārvaldībā, kas ir pārāk sarežģīta,» saka I. Tetere. «Valsts līmenī ekonomikas efektivitāte noteikti ir meklējama pašvaldību pārvaldībā un reģionālajā plānošanā. Ar diviem miljoniem iedzīvotāju mēs nevaram atļauties 119 pašvaldības.»

Kā sadarbības piemēru ar pašvaldībām I. Tetere min SEB grantu programmu (ie)dvesma ar 60 tūkstošu eiro lielu fondu, kurā kopā ar piecām pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadiem – banka ir izsludinājusi jaunu pieteikšanos. Pērn šāda sadarbība bija ar trim pašvaldībām. «Mēs atlasītajām biznesa idejām nodrošinām inkubācijas periodu, kad tā tiek strukturēta, tiek veidots biznesa plāns un atrasti sadarbības partneri. Beigās vairākas no šīm idejām saņem arī finansiālu atbalstu. Pašvaldības tajā aktīvi iesaistās, lai redzētu, kas viņu vidē ir vajadzīgs.»

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

«SEB banka» liegusi ASV dolāru maksājumus uz vairākām Latvijas bankām, apstiprināja bankā.

«SEB bankas» vadītāja Ieva Tetere norādīja, ka «SEB banka» neveic maksājumus ASV dolāros uz Latvijas bankām, kurām ir liegta tieša pieeja ASV dolāru maksājumiem.

«Kā publiski vairākkārt minēts, jau labu laiku ASV finanšu iestādes ir pārtraukušas sniegt ASV dolāru maksājumu pakalpojumus virknei Latvijā reģistrētu kredītiestāžu, ņemot vērā paustos riskus saistībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mēģinājuma riskiem. «SEB banka» nevēlas būt daļa no ASV korespondējošo banku noteikto ierobežojumu apiešanas, un mēs neatbalstām banku sektora izmantošanu apšaubāmu ASV dolāru maksājumu izpildei,» norādīja Tetere.

Viņa arī uzsvēra, ka šim «SEB banka» lēmumam nav nekādas ietekmes nedz uz «SEB banka» klientu ikdienas darījumiem, nedz uz citu Latvijas banku klientu darījumiem. ASV dolāru darījumi starp «SEB banka» klientiem un citu Latvijas banku klientiem tikpat kā nav. Līdz šim tika reģistrēti daži darījumi mēnesī, un «SEB banka» prognozē, ka pieprasījums pēc maksājumiem ASV dolāros uz citām Latvijas bankām nepieaugs.

Paplašinot iespēju klientiem izvēlēties jebkurai riska tolerancei piemērotāku ieguldījumu stratēģiju, SEB banka piedāvā jaunu SEB-Indeksu plānu, informē bankā.

2020. gadā SEB pensiju fonda klientu ilgtermiņa uzkrājumu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos palielinājies par 5%, sasniedzot 194,5 miljonus eiro.

SEB-Indeksu plāns nodrošinās iespēju gan jaunajiem, gan esošajiem pensiju 3. līmeņa dalībniekiem ieguldīt līdz šim Latvijā vēl nebijušā risinājumā – plānā, kura aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos.

No esošajiem SEB pensiju 3. līmeņa plāniem SEB-Indeksu plāns atšķiras ar to, ka tas tiks pārvaldīts ar šobrīd pasaulē populāro pasīvo pārvaldīšanas metodi.

"Jau vairākus gadus SEB indeksu plāns ir pieejams pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, un ik dienas jūtam, ka pieaug klientu interese par iespējām līdzīgi veidot arī pensiju 3. līmeņa uzkrājumus. Jaunais plāns būs piemērotāks ieguldītājiem, kuriem līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vismaz 20 gadi, jo tas akcijās ieguldīs līdz 100% aktīvu. Līdz ar to šobrīd nodrošinām ikvienam vecumam un riska tolerances līmenim atbilstošāko uzkrāšanas stratēģiju – ar vidēju, vidēji augstu vai augstu riska līmeni," stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sācis izvērtēt, vai bankai "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs, trešdien paziņoja regulators.

Uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. SEB trešdien paziņoja, ka ir saņemta informācija no Zviedrijas finanšu uzrauga par iespējamā soda izvērtējuma procesa sākšanu.

"Banka nav saņēmusi finanšu uzrauga sākotnējo novērtējumu, kas ir novedis pie tāda lēmuma," norādīja "SEB grupā", uzsverot, ka banka sadarbojas izmeklēšanas lietā.

Turpinot uzsākto izaugsmi, SEB grupas pakalpojumu centrs Rīgā (SEB Global Services in Riga) nākamā gada laikā plāno palielināt Rīgā strādājošo komandu, informē bankas pārstāvji.

Jau šobrīd SEB grupas pakalpojumu centra komanda Rīgā, ko veido 500 cilvēki, nodrošina dažādus pakalpojumus SEB grupas ietvaros – klientu maksājumu apstrādi, vērtspapīru darījumu uzskaiti, darbības atbilstības un risku vadības procesus, kā arī IT servisu – gan IT sistēmu uzturēšanas, gan attīstības pakalpojumus. Nākamā gada laikā plānots palielināt komandu vēl par aptuveni 80 cilvēkiem.

SEB grupas pakalpojumu centra Rīgā vadītājas vietniece Aļesja Kirčenko: «2006. gadā, kad Rīgā tika iekārtotas pirmās darba vietas, lai sniegtu maksājumu apstrādes un vērtspapīru darījumu uzskaites pakalpojumus SEB grupas klientiem dažādās pasaules valstīs, kopā mūsu centrā strādāja 100 cilvēki. Šobrīd tie ir jau 500 cilvēki. Viena no jaunākajām jomām, kas no Zviedrijas ir pārnesta uz Rīgu, ir IT pakalpojumi. Šī gada sākumā IT jomas funkcijas nodrošināja 18 cilvēku lielā komanda, šobrīd tie ir jau 30 kolēģi. Tuvākā laikā plānojam SEB grupas pakalpojumu centram piesaistīt vēl 30 cilvēkus – gan tos, kas nodrošina IT uzturēšanas darbus visai SEB grupai, gan arī dažādus IT attīstības speciālistus. Līdz ar to IT komanda gada laikā tiks dubultota.»

Šī gada 9 mēnešos SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 52,1 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Trešajā ceturksnī Latvijā uzlabojās epidemioloģiskā situācija un tika samazināti ierobežojumi, būtiski palielinājās ekonomiskā aktivitāte – priecēja rūpniecības izaugsme un uzņēmumu drosmīgāka rīcība, investējot jaunos projektos, arī Latvijas mājsaimniecības tiecās uzlabot savus dzīves apstākļus. Tas ir atstājis pozitīvu iespaidu uz kreditēšanu.

No jauna piešķirtais finansējums privātpersonām šī gada 9 mēnešos sasniedza 167 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pirms gada. Mājokļa iegādei vai remontam 9 mēnešos piešķirtais naudas apjoms sasniedza 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada.

Pateicoties aktivitātei mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, šajā periodā piešķirts par 33% lielāks finansējuma apjoms nekā 2020. gada 9 mēnešos. Savukārt kopējā SEB bankas aizdevuma summa klientiem 2021. gada 9 mēnešos sasniedza 576 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 9 mēnešiem, ir par 3% mazāk un tas saistīts ar strauju lielo uzņēmumu aizņemšanās iespēju attīstību obligāciju tirgos.

SEB banka Baltijā sadarbojas ar vienu no Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Nordigen, lai pārbaudītu Nordigen darījumu kategorizēšanas un klientu uzvedības analīzes iespējas, veicot šī risinājuma testēšanu.

2018. gadā ieviešot savu API platformu (lietojumprogrammu saskarne jeb Application Programming Interface) un izstrādātāju portālu, SEB ir viena no vadošajām bankām Open Banking infrastruktūras nodrošināšanā. Lai arī jaunā Eiropas Savienības direktīva par maksājumu pakalpojumiem (PSD2), kas regulē Open Banking darbību Eiropā, vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā, lielākā daļa uz inovāciju ieviešanu orientēto banku jau investē risinājumos un datu analītikā, kas radīs nākotnes vērtību saviem klientiem.

«Esam priecīgi par iespēju sadarboties ar SEB banku Baltijā un redzēt, kā mūsu risinājumu pārbauda nozares vadošie profesionāļi. SEB banka koncentrējas tikai uz produktiem, kas viņu klientiem sniedz vērtību. Varam droši teikt, ka visa Nordigen komanda atbalsta šos mērķus,» stāsta Rolands Mesters, Nordigen līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.