«No 12 miljonu eiro lielā budžeta 8 miljonus eiro veido tieši hokejistu algas. Sanāk, ka vidēji gadā vienam spēlētājam tiek samaksāti 280 tūkstoši eiro. Lielākā alga, ko mēs vienam hokejistam samaksājam sezonā, ir nepilns miljons eiro. Tāds nu ir tas hokejs,» intervijā biznesa žurnālam LD atklāj hokeja kluba Rīgas Dinamo padomes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem, kā arī kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis.
Uz jautājumu: «Vismaz «pa nullēm» būs izdevies pabeigt šo sezonu?» Savickis atbild: «Domāju, ka, ņemot vērā visu salasīto naudu no sponsoriem, «pa nullēm» būs izdevies nostrādāt.»
Savukārt, runājot par nākamo sezonu, viņš stāsta: «Plānosim to apmēram aizvadītās sezonas ietvaros. Neplānojam, ka no sponsoriem izdosies dabūt kaut ko vairāk, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā. Savukārt no Itera mēs saņemam ap 85% no nepieciešamā finansējuma, un šī sadarbība turpināsies. Visticamāk, arī pārējie sponsori būs tie paši, kas līdz šim. Nav jau tā, ka mēs būtu gatavi sadarboties ar jebkuru sponsoru. Ir bijuši gadījumi, kad atnāk kompānijas, piedāvā naudu, bet mēs to nepaņemam. Esam ļoti izvēlīgi sponsoru ziņā.»
«Sponsoram ir jābūt godīgi nopelnītai naudai. Tāpat šādam uzņēmumam jābūt labvēlīgam pret Latviju kā valsti. Mēs esam atteikušies no naudas, ko piedāvāja pāris Latvijā strādājošas bankas. To nosaukumus gan man negribētos teikt,» sacījis Savickis.
Vaicāts, ko Dinamo var piedāvāt uzņēmumiem, lai tiem būtu interesanti dot naudu klubam, Rīgas Dinamo padomes priekšsēdētājs skaidro: «Ir divas pamatīgas lietas. Pirmkārt, tā ir reklāma, ko var redzēt televīzijā, uz kuba, uz krekliem, uz bortiem. Neko jaunu šajā jomā mēs izdomāt nevaram. Otrkārt, mēs piedāvājam sponsoriem attīstīt kontaktus, lai veicinātu savu biznesu, turklāt visaugstākajā līmenī. Kad Rīgas Dinamo aizbrauc spēlēt uz lielām Krievijas pilsētām, tur VIP ložās parasti atrodas tiešām augsta līmeņa uzņēmēji, baņķieri, politiķi. Tas nozīmē, ka VIP ložās uzņēmēji var satikt sev vajadzīgus cilvēkus, apejot daudzas, bieži vien sarežģītas un nevajadzīgas procedūras, ar ko nākas saskarties, ja tā var teikt, parastajā dzīvē.»