Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.
Viedokļi par slānekļa gāzi atšķiras. J. Savickis ir novērojis, ka amerikāņi šajā jomā vairāk nodarbojas ar propagandu, lai Eiropa sabojātu savas attiecības ar Krieviju. Turklāt tiek ziņots un skaisti kartēs zīmēts, ka slānekļa gāze ir ne tikai ASV, bet arī Polijā un citās valstīs. Tādējādi nevaram izslēgt scenāriju, ka Latvijā lielas ASV kompānijas papētīs, iztērēs lielu naudu un secinās, ka te slānekļa gāzes nav, bet visu to laiku mums stāstīs, ka mazināta krievu gāzes ietekme Latvijā, bet beigās tas būs tikai blefs, norādīja J. Savickis. Tāpat ir jāatceras, ka Amerikā un Eiropā šajā jomā strādā spēcīgi lobiji. Lielākā problēma slānekļa gāzes jomā ir negatīvā ietekme uz vidi. Ja vēl lielajās valstīs tas nav tik būtiski, bet mazajās, tai skaitā Latvijā, situācija ir cita. Arī slānekļa gāzes transportēšana nav lēts prieks. Lai gan ASV saka, ka apgādās Eiropu ar slānekļa gāzi, nezin kāpēc licences gāzes eksportam nav izdevusi, šobrīd licences ir izsniegtas pētniecībai, diskusijas ir arī par potenciāli eksportējamo apmēru, stāstīja J. Savickis. Kopumā slānekļa gāzes projekts ir interesants, bet izteikumu, ka mums nav jārūpējas par attiecībām ar Krieviju, vajadzētu vērtēt ar skaidru prātu. Daudzi piemirst to, ka ASV slānekļa gāzes jomā ir liela loma subsīdijām no valsts. Viedokļi par slānekļa gāzi atšķiras, daļa valstu saka kategorisku – nē, bet citas – atbalsta šādus projektus. Piemēram, Francijā ir izpētīts, ka slānekļa gāzi iegūt nav iespējams, arī izteikumi par Poliju līdz šim ir vairāk jāuztver tikai kā izteikumi. Enerģētikas jomā veidot paralēlus kanālus ar Eiropu kopumā nav vērtējams negatīvi. «Jābūt taktiskiem un gudriem, lai no viena grāvja neieskrietu otrā, ir jāpaliek ceļa vidū,» aicināja J. Savickis. Kopējā tendence pasaulē energoresursu jomā gan ir skaidra: primāro energoresursu patēriņš katru gadu pieaug, taču sadalījumā starp pozīcijām būtiskas izmaiņas nav – palielinājums ir diezgan proporcionāls.
Vērtējot iespējamo LG akciju pārdošanas darījumu, no Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot LG akcijas, valsts naudu nezaudēs, sacīja J. Savickis, atgādinot, ka publiski jau izskanējis, ka EO.N par sev piederošajiemm 47,23% LG daļu prasītu aptuveni 200 milj. eiro. Cena ir laba, ilgtermiņā valsts būs ieguvēja, jo LG katru gadu strādā ar aptuveni 30 milj. eiro peļņu (pērn atbilstoši Lursoft datiem LG peļņa bija 32,2 milj. eiro) un, neko nedarot, ar dividendēm ieguldījums atpelnītos 6–7 gadu laikā. Sākotnēji viņš uzskatīja, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt LG akcijas, taču domas mainījās brīdī, kad uzzināja, ka piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N ir iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas. «Labāk, lai pērk Latvijas valsts,» teica J. Savickis. Arī lietuviešus LG akcijas vairāk interesē Inčukalna gāzes krātuves dēļ, jo tā būtu ērta vieta, kur gāzi uzglabāt.
Visu rakstu Latvijas Gāzes akcijas ģeopolitikas ritenī lasiet piektdienas, 10. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp)!