Restorāns perifērijā - grūti sakožams kumoss

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Optimisms jāmeklē ik rītu

Divu gadu laikā sākotnējo jūsmu ir nomainījusi skarbā realitāte. Restorāns perifērijā tomēr ir grūti sakožams kumoss. Iveta ir divu uzņēmumu – Gardēžu klubs un Kūku darbnīca – īpašniece. «Mūsu valstī nav paredzēts, ka vienam īpašniekam piederošs uzņēmums var aizdot naudu citam savam uzņēmumam. Tad ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, lai gan šajā gadījumā nauda taču nāk no vienas kabatas,» stāsta Iveta. Tāpat jāparedz iepriekš, ka nodokļus nespēsi samaksāt, tikai tad vari lūgt nodokļu pagarinājumu. Ogres uzņēmēja mūsu nodokļu reformas dēvē par «ļoti interesantām» un «vienos vārtos tendētām». Līdz ar to saglabāta tikai pelnošā daļa – SIA Gardēžu klubs, kas nodarbojas arī ar poligrāfijas pakalpojumiem. «Savukārt Kūku darbnīca kā juridiska forma pašlaik ir nolikta malā. Kad uzrunājāt mani intervijai, sapratu, ka runāt būs grūti, jo optimisms ir jāmeklē katru rītu, jo apkārt notiekošais uzņēmējdarbības vidi neveicina. Četrdesmit gados lietas sāc saskatīt mazliet skaidrāk nekā trīsdesmit, kad optimisms vēl līst pāri malām.»

Taču kafejnīca un restorāns ir pašu izloloti, tāpēc uzņēmēja apņēmusies «cīnīties un darīt, cik ilgi vien varēs». Restorānu bizness ir smags, atzīst Iveta. Jau beķerejas izveidošana bija atļaušanās, taču «viss, ko rakstījām biznesa plānā, ir palēnām piepildījies». Nemitīgās nodokļu izmaiņas raisa arvien lielāku nestabilitātes sajūtu. «Restorāns perifērijā ir vēl lielāks izaicinājums nekā restorāns Rīgā. Mums nav Rīgas tūristu, arī vietējo iedzīvotāju maksātspēja ir tāda, kāda ir, taču mēs esam uzdrošinājušies nevis iet mājas virtuves ceļu, bet veidot fine dining restorānu,» Iveta uzsver. Šāda uzdrīkstēšanās sev nesusi līdzi jaunus un jaunus izaicinājumus, pirmkārt, trenējot spēju noturēt labus darbiniekus. «Kopā ar vīru nolēmām – vai nu strādājam šādi, vai nestrādājam šajā jomā vispār. Esam tajā dzīves posmā, kad pieaug vajadzība pēc kvalitātes, nevis kvantitātes. Vēlamies darīt tā, lai pašiem ir patīkami, tāpēc neejam to ceļu, kur matemātiski sausi tiek aprēķināts darīt tikai to, kas ir izdevīgi. Tas varbūt ir biznesa pamatprincips, bet šis nav tas gadījums,» klāsta Iveta.

Promenādes pērle

«Restorāns bez tandēma ar beķereju nav dzīvotspējīgs,» atzīst Iveta. «Ienākumi tikai un vienīgi ir atkarīgi no cilvēkiem, kas ienāk pa durvīm. Valsts redz skaistas tabuliņas ar nodokļu maksājumiem, bet otrā pusē – uzņēmējam – tas nav tik vienkārši,» atzīst Iveta. Restorāns no otrdienas līdz ceturtdienai strādā no pulksten 12 līdz 21, piektdienās un sestdienās – līdz 23, bet svētdienās – līdz 22. Savukārt pirmdienās restorāns ir slēgts. Tāpat kā visai populārā beķereja, arī restorāns iekārtots, cenšoties radīt sajūtu, ka tā viesi var baudīt ne tikai profesionāli pagatavotu maltīti, bet arī pirmās brīvvalsts laika atmosfēru. Lai gan restorāna uzturēšana ir pietiekami sarežģīta, grūti iedomāties labāku vietu Ogrē, kur tas varētu darboties. Par gājēju ielu pārbūvētā Brīvības iela ir Ogres viesmīlības centrālā artērija, kas ir kā apstiprinājums faktam, ka padomju industrializācijas skartā pilsēta kādreiz bija pavisam citāda. Tā kā Iveta prātā jau bija uzbūrusi ainu par to, kādai jāizskatās viņas veidotai ēdināšanas vietai, viņa ar ēkas mantinieka atļauju cēla gaismā beķerejas vēsturisko nosaukumu, godinot sendienu maiznieku Mārtiņu Pūri.

Visu rakstu lasiet 20. marta laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!