Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus.

Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Eglīts otrdienas komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attiektos tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. "Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts," uzsvēra Eglīts.

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka no 2023. gada 1. septembra darbu uzņēmuma padomē uzsāka Igaunijas pārstāvis Keits Kasemets (Keit Kasemets).

Keits Kasemets ir Igaunijas Klimata ministrijas valsts sekretārs, kura pārziņā ir arī transporta un mobilitātes jautājumi. Kasemetam ir liela pieredze Eiropas Savienības (ES) lietās un politikas koordinēšanā, ko viņš ir ieguvis savā iepriekšējā profesionālajā darbībā kā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs, Igaunijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kā arī Stratēģijas direktors un ES lietu direktors Igaunijas valdības birojā. Tāpat Kasemets ir bijis SIGMA programmas vadītāja vietnieks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Publiskās pārvaldības komitejā un aktīvi konsultējis valdību un uzņēmumus stratēģijas izstrādes, politikas koordinācijas, ES lietu un klimata jautājumos.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Savienotās Valstis pastiprinājušas sankcijas pret Kubu, ierobežojumus attiecinot arī uz uzņēmumu, kas nodrošina naudas pārskaitījumus uz komunistu pārvaldīto salu, pirmdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Kubas armijas kontrolētais uzņēmums Amerikas Starptautiskie pakalpojumi (AIS) nodarbojas ar naudas pārskaitījumiem no ārvalstīm uz Kubu, un saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neviens, kas atrodas ASV jurisdikcijā, no otrdienas nedrīkst ar to sadarboties.

2017.gadā ASV Valsts departaments publicēja sarakstu ar 180 uzņēmumiem, kas saskaņā ar Vašingtonas ieskatiem apkalpo Kubas armiju, slepenos dienestus un citas drošības iestādes un ar kuriem aizliegta sadarbība.

"Ļaudīm jābūt iespējai saņemt naudu no viņu ģimenes locekļiem ārvalstīs, nepiepildot savu apspiedēju kabatas," norādīja Pompeo, skaidrojot AIS iekļaušanu "melnajā sarakstā".

"Kubas tauta pelnījusi dzīvot brīvībā un ar pašcieņu, izvēlēties savus vadītājus un uzturēt sevi un savus tuviniekus," uzsvēra valsts sekretārs.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma Kyivstar direktoru padomei, vēsta Bloomberg.

M. Pompeo Kyivstar direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas Impact Investments partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība. Impact Investments uzdevums ir konsultēt un sniegt atbalstu Kyivstar, kā arī uzņēmuma māteskompānijas Veon vadībai stratēģiski svarīgos darbības virzienos Ukrainā.

Maiks Pompeo: “Esmu gandarīts, ka varu palīdzēt Kyivstar un Veon komandai sniegt Ukrainas iedzīvotājiem mūsdienīgus digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, biznesa izaugsmes un izklaides jomā. Tieši privātā uzņēmējdarbība un investīcijas palīdzēs Ukrainai nodrošināt izaugsmi un attīstību. Tāpēc ceru, ka arī man izdosies sniegt vērtīgu ieguldījumu, lai šie slavējamie centieni izdotos.”

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

Ieguldot 1,3 miljonus eiro Latvijas tēla popularizēšanā, plānots piesaistīt ārvalstu investīcijas 128 miljonu eiro apmērā.

Tā, komentējot valsts tēla popularizēšanas ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rezultātiem 2021. līdz 2023.gadam, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA direktors pavēstīja, ka 450 000 eiro plānots ieguldīt starptautiska mēroga kampaņās, 350 000 eiro iezīmēti mārketinga izdevumiem, 100 000 eiro paredzēti vietējā mārketinga kampaņām, savukārt valsts tēla koordinēšanas izdevumi varētu veidot 467 761 eiro.

Runājot par Latvijas Institūta (LI) pievienošanu LIAA, Rožkalns pavēstīja, ka LI tiks iekļauts atsevišķā departamentā, kura tiešais pienākums būs vienota valsts tēla ieviešana. Paredzēts, ka par padarīto un vēl darāmo tiks informēta Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome.

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs, bet ir jābūt arī reālām darbībām, piektdien Valsts konkurētspējas forumā pauda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Vilka piebilda, ka, iespējams, nevajag birokrātiju uzreiz mazināt visā valsts pārvaldē, bet gan sākt katrā ikdienas procedūrā, un ne tikai ārējos procesos, bet arī tajos, kas ir starp valsts publiskās pārvaldes vienībām.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc valsts pārvalde nespēj mazināt birokrātiju, Vilka pauda, ka tā esot ērtāk, vieglāk, drošāk.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs apstiprināja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā. Viņš piekrita Vilkai, ka jāsāk birokrātiju mazināt iekšēji, apmainoties ar informāciju, datiem, uzdevumiem, un tad varot iet soli tālāk, ķeroties pie ārējiem normatīvajiem aktiem, tiem, kas saista iedzīvotājus.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.