Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Līdz ar intensīvo snigšanu Rīgā tīra maģistrālās ielas, pa kurām kursē sabiedriskais transports. Beidzot darbus maģistrālajās ielās, tiks uzsākta sniega tīrīšana intensīvākajās rajona nozīmes ielās, informē Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments.

[Papildināta ar 1,. 2. un 3. rindkopu]

Darbu veikšanā kopumā iesaistītas 44 tehnikas vienības - specializētās kaisīšanas mašīnas, autogreideri un traktorbirstes. Uzlabot braukšanas apstākļus uz maģistrālajām ielām un tiltiem būs iespējams divas līdz trīs stundas pēc snigšanas beigām, norāda departaments.

Šobrīd sniega tīrīšanas darbi notiek Rīgas maģistrālajās ielās, ar intensīvu transportlīdzekļu un sabiedriskā transporta kustību - Brīvības ielā, Krišjāņa Valdemāra ielā, Dārzciema ielā, Lubānas ielā, Aleksandra Čaka ielā, Augusta Deglavā, Maskavas ielā, Ulmaņa gatvē, Vienības gatvē, Jūrmalas gatvē, Lielvārdes ielā, Ziepniekkalna ielā, Bauskas ielā, Bauskas ielā un pārējās, kopumā 280 maģistrālajās ielās.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Rīgas dome sauks pie atbildības būvdarbu veicējus Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumā, kur vakar bija izveidojies milzīgs sastrēgums.

Kanalizācijas rekonstrukcijas darbu veicēji SIA Ostas celtnieks vakar Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumā satiksmi nav organizējusi atbilstoši saskaņotajai satiksmes organizācijas shēmai- konstatējis Rīgas domes Satiksmes departaments. Par konstatēto pārkāpumu tiek sastādīts administratīvais akts iesniegšanai Rīgas pašvaldības policijā. Šovakar satiksmes plūsma Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumā tiks nodrošināta bez ierobežojumiem.

Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem būvdarbu veicējs ir atbildīgs par darbu veikšanu un satiksmes organizāciju remontdarbu vietā.

Vakar, apsekojot Emmas ielas un Vecāķu prospekta krustojumu, Satiksmes departaments konstatēja, ka remontdarbu vietā satiksme netiek organizēta atbilstoši par satiksmi atbildīgajās institūcijās saskaņotajai satiksmes organizācijas shēmai un Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam. Tāpat konstatēts, ka reālā būvdarbu gaita neatbilst iepriekš plānotajam.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Rīgas domes Satiksmes departaments iesniedz priekšlikumus taksometru pārvadājumu kvalitātes uzlabošanai valstī, kuri cita starpā paredz taksometru šoferu sertifikāciju.

Rīgas domes Satiksmes departaments iesniedzis vēstuli Satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, Finanšu ministram Eināram Repšem un LR Ekonomikas ministram Artim Kamparam. Tajā ir lūgums jaunajiem ministriem atbalstīt departamenta izstrādātos priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem valsts normatīvajos aktos, lai uzlabotu taksometru pakalpojumu kvalitāti.

Satiksmes departaments vēstulē norāda, ka šobrīd Latvijā spēkā esošie valsts normatīvie akti, kas regulē vieglo taksometru pārvadājumu jomu, pietiekami nenovērš krāpniecisku darbību iespējamību un neaizsargā pasažieri kā pakalpojuma ņēmēju.

Tāpēc Satiksmes departaments rosina ieviest taksometra vadītāju sertifikāciju, noteikt sertifikāta saņemšanas kārtību un konkrētas prasības taksometru vadītāju profesionālajai kvalifikācijai. Taksometru vadītāju sertifikācijas palīdzēšot pārvadātājam, pieņemot darbā jaunu darbinieku, gūt informāciju par viņa līdzšinējo profesionālo darbību un tā veicinātu arī katra taksometra vadītāja personisku godprātību un ieinteresētību sniegt klientam kvalitatīvu pakalpojumu.

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Liela daļa (46%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbība pēdējā gada laikā nav būtiski uzlabojusies. Pretējās domās ir 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri uzskata - KNAB darbībā pēdējā gada laikā vērojami ievērojami uzlabojumi.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

11% aptaujāto norādījuši, ka KNAB darbība pēdējā gada laikā noteikti nav uzlabojusies, bet 35% - drīzāk nav uzlabojusies. Savukārt 2% respondentu pauduši, ka tā ir noteikti uzlabojusies, bet 14% - tā «drīzāk» ir uzlabojusies.

Vairāk nekā trešdaļai (38%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Jaroslava Streļčenoka darbību KNAB vadītāja amatā vērtē pozitīvi (2% - ļoti pozitīvi; 24% - drīzāk pozitīvi).

Lai mudinātu novārtā pamestu ēku īpašniekus rīkoties un risināt situāciju, Rīgas domes īpašuma departaments ierosina piemērot graustiem nekustamā īpašuma nodokli vismaz 3% apmērā, kā arī vairākas reizes palielināt maksimālo administratīvo atbildību.

Kā ziņots, Rīgas domes Īpašuma departaments Rīgā ir saskaitījis 452 būves, kas pilnīgi vai daļēji atzīstamas par graustiem, no tām 109 atrodas uz sabrukšanas robežas, apdraudot sabiedrisko drošību un kārtību. Iepazīstinot Rīgas domes Īpašuma komitejas deputātus ar Rīgas graustu apzināšanas rezultātiem, departamenta speciālisti norādīja, ka steidzami nepieciešams panākt, lai bīstamo ēku īpašnieki nekavējoties nodrošinātu bīstamo konstrukciju nostiprināšanu vai demontāžu, bet nepieciešamības gadījumā nodrošinātu piespiedu izpildes procedūru atbilstoši Rīgas domes lēmumam. Vēl 138 graustiem Rīgā nepieciešama konservēšana, sakārtošana vai nojaukšana, tomēr pašvaldība plāno iejaukties tad, kad to stāvoklis radīs draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Rīgas domes Satiksmes departaments nākamajā gadā plāno kopumā uzsākt vienpadsmit lielākus projektus. Kopējie aptuvenie naudas līdzekļi, kas būtu nepieciešami šo projektu realizācijai, ir 34,19 milj. Ls, liecina pieejamie dokumenti Rīgas pašvaldības informatīvajā vietnē. Tomēr vēl nav zināms, vai šiem projektiem tiks piešķirts pašvaldības finansējums.

Nākamgad arī plānots pabeigt šogad uzsākto Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību, kas kopumā izmaksās 17,24 milj. Ls, kas ir viena no Satiksmes departamenta prioritātēm, kā arī Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezglu, kura rekonstrukcija tika uzsākta jau 2011. gadā, un šī projekta kopējās aptuvenās izmaksas ir 21,18 milj. Ls, no kurām 19,64 ir pašvaldības finansējums, bet 1,54 milj. Ls - ERAF. Šogad no pašvaldības budžeta šim projektam piešķirti 11,37 milj. Ls.

Departaments atzīmē, ka šī satiksmes mezgla rekonstrukcija paredz paplašināt Daugavgrīvas ielas posmu, kur līdz šim tika organizēta transportlīdzekļu satiksme virzienā uz Imantu. Būvdarbu laikā blakus esošajai brauktuvei tiek izbūvēta divu joslu brauktuve virzienam no Imantas. Savukārt pašreizējā Daugavgrīvas iela, pa kuru satiksme tika organizēta virzienā no Imantas, būs atvēlēta tikai vietējas nozīmes satiksmei.

Rīgas pilsētas būvvaldei būs atkārtoti jāvērtē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iecere par Okupācijas muzeja pārbūvi un jāsniedz detalizētāks skaidrojums par iepriekš izdarītajiem secinājumiem, kad tika lemts neizsniegt būvatļauju, tā, izskatot VNĪ sūdzību, lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Kā informēja departamentā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, īstenojot būvniecības tiesiskuma uzraudzības funkciju, kā Rīgas pilsētas būvvaldes augstāka iestāde izskatīja VNĪ apstrīdēšanas iesniegumu par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, kas tika pieņemts, vērtējot Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri.

Rīgas pilsētas būvvalde bija secinājusi, ka par objektu Okupācijas muzeja rekonstrukcija, Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā sniegts negatīvs Rīgas pilsētas arhitekta atzinums, līdz ar to nav iespējams izdot būvatļauju un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Lai izslēgtu jebkādas šaubas un risku par iespējamu tiesību aizskārumu procesā iesaistītajām personām, departaments, izskatot konkrētās lietas apstākļus, ņēma vērā ne tikai VNĪ 2015.gada 11.maijā būvvaldē iesniegto būvniecības ieceri, bet visu tiesisko un faktisko apstākļu kopumu administratīvajā lietā kopš 2007.gada.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Piektdienas pusdienlaikā uz Vanšu tilta jau tikusi apgrūtināta transportlīdzekļu satiksme un Rīgas dome aicināja autovadītājus izmantot Akmens tiltu, uz kura satiksmes plūsma ap pusdienlaiku ritējusi raiti.

Ap plkst. vieniem dienā satiksme uz abiem tiltiem ir normalizējusies, Db.lv norādīja domes pārstāve Una Ahuna-Ozola. Viņā pauda, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka satiksme uz Vanšu tilta bijusi apgrūtināta gaidāmās Jaunā Viļņa diskotēkas dēļ.

Tāpat Rīgas domes Satiksmes departaments publicējis karti ar maršrutiem, kā apbraukt slēgto 11. Novembra krastmalas posmu Jaunā Viļņa diskotēkas laikā.

Jāatgādina, ka saistībā ar mūzikas festivāla Jaunais Vilnis diskotēku laikā no 27. jūlija līdz 28. jūlija pulksten 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. Novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Sākoties ielu būvniecības darbu sezonai, Rīgas domes Satiksmes departaments ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus šogad veiks piecpadsmit objektos Pārdaugavas, Austrumu un Ziemeļu rajonos, tostarp segumu plānots atjaunot arī trim satiksmes pārvadiem.

Satiksmes departaments prognozē, ka segumu atjaunošanas izmaksas varētu veidot aptuveni 2,5 miljonus latu, taču precīzas izmaksas būs zināmas pēc tam, kad tijs noslēgti iepirkuma konkursi.

Satiskmes departaments arī norāda, ka transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs palēnināta satiksme uz vairākiem pārvadiem Rīgā. Segums tiks atjaunots Augusta Deglava satiksmes pārvadam pār dzelzceļu centra virziena brauktuvei, satiksmes pārvadam pie Zemitānu stacijas un satiksmes pārvadam pār Bieķengrāvi.

Pārdaugavas rajonā seguma atjaunošana plānota – Paula Lejiņa ielai no Anniņmuižas ielas līdz Rostokas ielai, Progresa ielai no ēkas Nr. 6 līdz ēkai Nr.20, Ozolciema ielai no Valdeķu ielas līdz Mežkalna ielai un Fridriha Candera ielai.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Latvijas valsts policijai lūgts pastiprināti kontrolēt situāciju uz Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu Rīgā un sodīt tos autovadītājus, kuri neievēro noteiktos transportlīdzekļu masas un ātruma ierobežojumus, brīdina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Satiksmes departaments saņēmis SIA Inženierbūve speciālista Raita Lāča ziņojumu, kurā, apsekojot Ulmaņa gatves pārvadu pār dzelzceļu, konstatēts, ka transportlīdzekļu vadītāji neievēro noteiktos satiksmes ierobežojumus, radot jaunus transportbūves bojājumus.

Kā iepriekš ziņots, uz Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu jūlijā stājās spēkā ātruma ierobežojums 40 kilometri stundā, kā arī labajā joslā abos braukšanas virzienos kustību atļāva tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

Departaments aicina transportlīdzekļu vadītājus sekot līdzi ceļa zīmēm, ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus, kā arī būt saprotošiem attiecībā pret tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārkārtosies no labās malējās joslas uz kreiso braukšanas joslu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, Rīgas domes Satiksmes departaments ir veicis būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas vairākos ielu krustojumos.

Satiksmes departamenta speciālisti, izvērtējot satiksmes organizāciju, veicot satiksmes plūsmas skaitīšanu un analizējot ceļu satiksmes negadījumus, lēma veikt nepieciešamos satiksmes uzlabojumus - Vietalvas un Vestienas, Vīlandes un Elizabetes, kā arī Meža un Eduarda Smiļģa ielu krustojumos.

Vietalvas un Vestienas ielu krustojums

Turpmāk no Braslas ielas puses uz Slāvu satiksmes mezglu var braukt tikai pa vienu braukšanas joslu, savukārt labo malējo joslu autovadītāji var izmantot, lai veiktu manevru uz Vietalvas ielu un Vestienas ielu. Savukārt Vestienas ielas posms ir pārveidots par divvirzienu ielu, lai autovadītāji varētu nokļūt ielu pieguļošajām teritorijām virzienā no Pildas ielas.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.