Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Skandināvu aviokompānija SAS plāno piedāvāt 21 jaunu lidojuma galamērķi, un jaunie lidojuma maršruti varētu tikt iesviesti nākamgad, raksta thebaltic-course.com.

Tik daudz jaunu lidojuma galamērķu piedāvājums ir daļa no SAS jaunās 4Excellence stratēģijas. «Avionozarē kopumā mēs paredzam ievērojamu to pasažieru skaita pieaugumu, kuru lidojumu mērķis ir atpūtas brauciens, un arī SAS vēlas piedāvāt vairāk lidojumu «atpūtniekiem»,» norādīja SAS izpilddirektors un prezidents Rikards Gustavsons (Rickard Gustavson).

Aviokompānija SAS jau paplašināja piedāvāto galamērķu skaitu šī gada martā, kad lidsabiedrība nāca klajā ar 17 jauniem lidojuma maršrutiem.

Laikrakstam DB tagadējais Estonian Air prezidents un bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila norādīja, ka skandināvu lidsabiedrības Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

Sākot ar šā gada 1.februāri, aviokompānijas airBaltic pasažieriem jārēķinās ar izmaiņām.

Kā iepriekš skaidroja, Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic komercdirektors: «Ja visi pasažieri izmantotu reģistrāciju internetā un mobilo reģistrāciju, viņi kopā ietaupītu līdz pat 90 miljoniem minūšu gadā un tādējādi samazinātu arī rindas lidostās. Tas ir ievērojams laika ietaupījums – vairāk nekā 15 gadi – tāpēc mēs vēlamies iedrošināt mūsu pasažierus lietot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to mēs uzlabosim interneta un mobilo reģistrāciju, kā arī ieviesīsim maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā.»

Plašs uzlabojumu klāsts tikšot ieviests pašapkalpošanās reģistrācijai, šāds pakalpojums ir pieejams interneta vietnē airBaltic.com un viedtālruņos, ievadot adresi airBalticMobi.com. Papildus labākai funkcionalitātei, reģistrācija internetā būs pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas, iepriekšējo divu stundu vietā. Tādējādi airBaltic pasažieriem tikšot sniegta lielāka brīvība, reģistrējoties lidojumiem, jo turpmāk to varēs veikt internetā, no savām mobilajām ierīcēm, esot ceļā uz lidostu vai lidostā. Reģistrācija internetā pieejama laikā no plkst. 12.00 iepriekšējā dienā pirms paredzētā lidojuma. Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamās bagāžas, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Sākot ar šā gada 1.februāri, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic «ievieš plašus uzlabojumus interneta un mobilās reģistrācijas sistēmā», liecina kompānijas izplatītais paziņojums medijiem.

Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic komercdirektors, skaidro: «Ja visi pasažieri izmantotu reģistrāciju internetā un mobilo reģistrāciju, viņi kopā ietaupītu līdz pat 90 miljoniem minūšu gadā un tādējādi samazinātu arī rindas lidostās. Tas ir ievērojams laika ietaupījums – vairāk nekā 15 gadi – tāpēc mēs vēlamies iedrošināt mūsu pasažierus lietot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to mēs uzlabosim interneta un mobilo reģistrāciju, kā arī ieviesīsim maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā.»

Plašs uzlabojumu klāsts tikšot ieviests pašapkalpošanās reģistrācijai, šāds pakalpojums ir pieejams interneta vietnē airBaltic.com un viedtālruņos, ievadot adresi airBalticMobi.com. Papildus labākai funkcionalitātei, reģistrācija internetā būs pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas, iepriekšējo divu stundu vietā. Tādējādi airBaltic pasažieriem tikšot sniegta lielāka brīvība, reģistrējoties lidojumiem, jo turpmāk to varēs veikt internetā, no savām mobilajām ierīcēm, esot ceļā uz lidostu vai lidostā. Reģistrācija internetā pieejama laikā no plkst. 12.00 iepriekšējā dienā pirms paredzētā lidojuma. Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamās bagāžas, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Aviokompānija airBaltic ir ieviesusi papildu uzlabojumus savā pašapkalpošanās reģistrācijas sistēmā, nodrošinot tās pieejamību 72 stundas pirms paredzētā lidojuma iepriekšējo 36 stundu vietā.

Kopš šā gada 1.februāra airBaltic ieviesa izmaiņas interneta un mobilās reģistrācijas sistēmā. Tā, piemēram, reģistrācija internetā ir pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas iepriekšējo divu stundu vietā.

Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamā bagāža, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Visiem pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā, šis pakalpojums tagad tiek piedāvāts par 7 LVL (10 EUR).

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 18. aprīļa pasažieriem lidmašīnās ļaus izmantot savus planšetdatorus, elektroniskos grāmatu lasītājus, atskaņotājus, spēļu un citas personīgās elektroniskās ierīces no iekāpšanas brīža līdz izkāpšanai. Tiesa, ierīci būs nepieciešams pārslēgt lidojuma režīmā.

Noteikumi paredz, ka pasažieriem savas elektroniskās ierīces nepieciešams pārslēgt uz lidojuma režīmu. Mobilos telefonus nedrīkst izmantot zvaniem, kā arī visas ierīces nepieciešams izslēgt atsevišķos gadījumos, kad to palūdz lidmašīnu apkalpojošais personāls, informē lidsabiedrība.

Portatīvos datorus un citas lielizmēra ierīces pacelšanās un nolaišanās laikā nepieciešams novietot uzglabāšanas nodalījumos, lai tās neradītu drošības apdraudējumus.

«Mēs esam gandarīti paziņot, ka rosīgajā Lieldienu ceļošanas periodā, mūsu pasažieri varēs sākt izbaudīt savu elektronisko ierīču izmantošanu visos lidojuma posmos,» jaunumus komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic sākusi sniegt pakalpojumu airBaltic SeatBuddy, kas ļauj pasažieriem piemeklēt līdzsēdētājus ar līdzīgām interesēm vai ceļojuma noskaņojumu.

Lai tiktu piemeklēts visatbilstošākais blakussēdētājs, izmantojot jauno lidsabiedrības pakalpojumu, pasažieriem jānorāda vēlamais «lidojuma noskaņojumus», kā arī hobiji, intereses vai aktivitātes, kas norādītas sociālajos tīklos, informē aviokompānija.

Tā, piemēram, pasažieri, kuri vēlas koncentrēties uz darbu, var izvēlēties lidojuma noskaņojumu «darbs», bet tie, kuri vēlas atrast jaunus darījumu partnerus, var izvēlēties — «darījumu sarunas». Savukārt pasažieri, kuri dod priekšroku klusumam un nevēlas lidojuma laikā tikt traucēti, var izvēlēties lidojuma noskaņojumu «atpūta».

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) nākusi klajā ar jaunākajiem norādījumiem par pārnēsājamu elektronisko ierīču — viedtālruņu, planšetdatoru, e grāmatu lasīšanas ierīču u. c. — lietošanu lidmašīnās. Tā apstiprina, ka šīs ierīces reisa (arī manevrēšanas, pacelšanās un nolaišanās) laikā varēs lietot t.s. lidojuma režīmā — bez datu pārraides.

Tas neapdraudēs drošību.

«Šis ir pirmais solis uz elektronisko ierīču drošu lietošanu lidojuma laikā: manevrējot, paceļoties un nolaižoties. Tad pievērsīsimies tam, kā pieslēgties tīklam lidojuma laikā. Šāds pārskats prasīs laiku, un tas jāsagatavo, balstoties uz apstiprinātiem faktiem. Nākamā gada laikā ir gaidāmi jauni ES norādījumi par datus pārraidošo ierīču lietošanu ES gaisa kuģos,» sacījis ES transporta komisārs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass.

Šodien publicētajos atjauninātajos norādījumos par drošību runa ir par pārnēsājamu elektronisko ierīču lietošanu lidojuma režīmā (bez datu pārraides). Pirmo reizi atļauts lietot personiskās elektroniskās ierīces visos lidojuma posmos.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic savulaik zaudējumus radīja greizais biznesa plāns, kas paredzēja pārāk daudz galamērķu tā vietā, lai fokusētos uz pelnošiem tirgiem. «Taču kompānija izdzīvoja, pateicoties SAS naudai. To daudzi šodien cenšas aizmirst,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda airBaltic viceprezidents Ginters Solingers.

Pastāstiet, lūdzu, par airBaltic pirmsākumiem. Jūs esat pirmā airBaltic biznesa plāna autors...

Pēc divu pirmo Latvijas aviokompāniju Latavio un Baltic International Airlines ne visai veiksmīgās darbības lietas sāka mainīties 1993. gadā, kad SAS dzima ideja paplašināt savu darbību Baltijas aviācijas tirgū, iespējams, dibinot jaunu kompāniju. 1993. gadā mans pienākums bija izstrādāt pirmo airBaltic biznesa plānu, ko es arī darīju. Attieksme pret mums, ārzemniekiem, tolaik bija zināmā mērā negatīva, jo sabiedrībā valdīja noskaņojums - «mēs tikko esam atbrīvojušies no Krievijas, tagad nāk rietumnieki un mēģina te visu pārņemt». Šīs bailes bija ļoti stipras. Taču, neskatoties uz visu, biznesa plānu mēs izstrādājām un 1993. gada decembrī to prezentējām toreizējam premjeram Valdim Birkavam. Viņš arī deva zaļo gaismu - turpināt strādāt pie mūsu idejas. Jau 1994. gadā tika pieņemts SAS lēmums par šī projekta attīstīšanu. 1995. gada oktobrī airBaltic tika oficiāli nodibināta. Jāsaka, ka tobrīd vēl arvien nebija līdz galam noskaidroti jautājumi ar Baltic International Airlines un lidošanas tiesībām, bet airBaltic sāka savu darbību ar dažām mazu izmēru lidmašīnām, kas tika ņemtas līzingā. Kompānija sākumā tika nodibināta ar nelielu vērienu un sāka ar maršruta Stokholma - Rīga apkalpošanu. Kopumā mums sākumā bija pieci lidojumu galamērķi, galvenokārt Skandināvijā, kā arī Tallina. Protams, airBaltic tolaik strādāja bez peļņas, Rīgas tirgus bija pārāk blīvs.

Scandinavian Airlines (SAS) atgriežas Latvijā un 2015.gada 29. martā uzsāks tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu.

Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā: trīs ikdienas reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem dienā brīvdienās.

No 2015.gada 29.marta lidmašīna ik dienu pacelsies no Stokholmas Arlandas lidostas plkst. 8:25, 16:00 un 19:35 pēc vietējā laika, lai dotos ceļā uz Latvijas galvaspilsētu, savukārt pasažieri, kas izceļo no Rīgas uz Zviedrijas galvaspilsētu izlidos plkst. 06:55, 11:10 un 18:45.

Jaunā reisa atklāšana starp Rīgu un Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma: iepriekšējā SAS lidmašīna no Latvijas pacēlās 2008.gada jūlijā.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Vietējais tirgus veido 20% no visa lietuviešu kompānijas Mobili Baltija biznesa. Tam seko Latvija ar 12%, Igaunija ar 7%.

«Telefoni kļūst dārgāki, un lielie ražotāji nav īpaši ieinteresēti ražot telefonus, kas ir lētāki par simt eiro, un zemākā cena ir ap 200 eiro. Šī ir laba niša tādiem telefoniem kā Just5 un citām zemas cenas ierīcēm, jo ne visi var nopirkt telefonu par 300 vai 500 eiro,» spriež Audris Leimonts (Audrys Leimontas), Mobili Baltija, UAB attīstības vadītājs.

Mobili Baltija vidējā pārdotā telefona cena tagad ir aptuveni 250 eiro, bet pirms diviem gadiem tie bija 170 eiro. «Izaugsme ir ievērojama,» viņš saka. Cilvēki mobilos telefonus maina vidēji vienā līdz divos gados.

Vienlaikus ir iezīmējusies tendence, ka cilvēki ir ieinteresēti pirkt mazlietotus vai atjaunotus telefonus, un tagad daudzi veikali tādus piedāvā. Piemēram, ASV ir iespēja lietot iPhone mēnesi un atdot atpakaļ tirgotājam, un atgūt samaksāto naudu. Šādus telefonus iepērk Mobili Baltija un pārdod otrreizējā tirgū. «Lielās kompānijas ierobežo darbinieku izvēlēto telefonu cenas, piemēram, viņi var izvēlēties telefonu, ne dārgāku par 500 eiro. Mēs tādiem uzņēmumiem pārdodam diezgan daudz lietotu iPhone, jo jaunu viņi nevar nopirkt, bet mazlietotu – var. Interesanti, ka šī tendence nav tikai Baltijā, bet arī Somijā un ir redzama vēlme nepirkt lētāko jauno modeli, bet drīzāk vecākas paaudzes mazlietotu telefonu par zemāku cenu. Šis ir jauns tirgus segments,» raksturo A. Leimonts.