Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Rīgas apgabaltiesa šodien izbeigusi tiesvedību Lietuvas bankas Snoras prasībā pret nacionālo lidsabiedrību airBaltic un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) par preču zīmes iegādes darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Kā informē apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tiesvedība lietā izbeigta, jo puses panākušas mierizlīgumu.

Snoras pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Moors norādīja, ka mierizlīgums klientam ir «vislabākais un vispatīkamākais variants», tomēr par mierizlīguma pamatojumu viņš neizteicās, norādot, ka lieta tika skatīta slēgti un viņam tam īsti nav pilnvarojuma, jo viņš ir juridiskās palīdzības sniedzējs.

Lieta tika izskatīta slēgtās sēdēs.

airBaltic zīmols un saistītās preču zīmes nu jau bijušā aviosabiedrības vadītāja Bertolta Flika BAS tika pārdotas 2009.gadā, taču tas atklājās tikai 2010.gada vasarā. Zīmols un preču zīmes airBaltic 2009.gada auditētajā pārskatā novērtētas 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu vērtībā.

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

airBaltic šā gada augustā pārvadājusi par 4,5% mazāk pasažieru nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Savukārt gada pirmajos astoņos mēnešos pārvadāto pasažieru skaits gada griezumā ir sarucis par 4,17%, aprēķināja Db.lv.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2013. gada augustā ir pārvadājusi 296 tūkstošus pasažieru, bet gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 1,9 miljonus pasažieru. Savukārt 2012. gada augustā aviokompānija ir pārvadāja 310 tūkst. pasažieru, bet pērnā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi vairāk nekā 2,04 miljonus pasažieru.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās augustā bija 74%, bet gada pirmajos astoņos mēnešos – 71%. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā redzams krass vietu piepildījuma kritums airBaltic lidmašīnās - 2012. gada augustā vietu piepildījums bija 77%, bet 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos – 74%.

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.