Mazais bizness

Sākam biznesu: Skinny Latvian piedāvā bikses tieviem un gariem vīriešiem

Anda Asere,22.05.2014

Jaunākais izdevums

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Tiesa gan, šūšanu viņš uztic profesionāļiem. «Ir lietas, ko daru pats – visu fotografēju, skicēju modeļus, meklēju audumus, nodarbojos ar mārketingu, pārdošanu, sociālajiem medijiem. Ko māku, to daru pats, ko nemāku – uzticu citiem. Sākt mācīties šūt no nulles būtu nenopietni. Tāpēc es sadarbojos ar cilvēkiem, kas to prot,» saka Ivars.

Viņš apzinās, ka Latvijā ir mazs potenciālo pircēju skaits, tāpēc produkts nav primāri paredzēts Latvijai, tomēr Ivars pēc iespējas vairāk vēlas tā radīšanā izmantot vietējos resursus.

Ja kādu no ražošanas procesiem nevar veikt Latvijā, viņš pragmatiski meklē nākamo tuvāko izdevīgo variantu. Piemēram, bikses tiek šūtas tepat Rīgā, bet krāsotas Lietuvā.

Pa vienam

Vīriešu bikses ir Ivara pirmais produkts. «Mana pieeja nav tradicionālā – palaiž pilnu kolekciju, tad skate. Negribu to darīt, jo manam zīmolam tas nav aktuāli.

Taisu pa vienam specifiskam produktam. Tagad ir viena piegriezuma bikses dažādos izmēros, piecās krasās. Paralēli strādāju pie idejām džemperiem un lēnām sākam strādāt pie sieviešu biksēm,» teic Ivars.

Varbūt tikai Latvijā ir problēma ar biksēm garajiem vīriešiem? «Nē, šī problēma ir visur pasaulē, lielajiem zīmoliem tā nav īsti interesanta,» spriež Ivars.

Vaicāts, kā šobrīd sokas ar pārdošanu, Ivars atbild – kā jau pašā biznesa sākumposmā. Pašlaik Skinny Latvian bikses var nopirkt internetā un veikalos Paviljons. Galvenais mērķa tirgus ir Nīderlande, jo tur ir pasaulē garākie cilvēki un viņiem patīkot košas krāsas. Tas būšot pirmais testa eksporta tirgus, pēc tam iecerēts izmēģināt spēkus Skandināvijā un Londonā. «Šis pēc būtības ir nišas zīmols. Tam ir dabiska ierobežotība. Vienā tirgū, piemēram, Latvijā niša ir ļoti maza, bet, ja izdodas iekļūt kādos trijos četros tirgos, varētu būt samērā neliels, bet pelnošs, interesants uzņēmums,» saka Ivars.

Skinny Latvian esot pa vidu starp individuāli šūtu apģērbu un masu tirgu. Ivaram nav intereses šūt standartmodeļus un mēģināt konkurēt ar masveida apģērbu, jo, ražojot Eiropā, neesot iespējams nodrošināt lielus apjomus un zemas cenas. Ir gadījumi, kad Ivara uzņēmums saņem e-pastu ar jautājumu, vai var uzšūt džinsus. «Mēs esam mazs nišas zīmols un nevaram izpildīt katru pasūtījumu. Tas nav ekonomiski izdevīgi. Cena beigās ir pārāk augsta un klientam tas nav interesanti,» saka Ivars.

Skinny Latvian bikses vispirms tiek sašūtas no vienkrāsaina auduma un tad nokrāsotas, jo bikšu audumi, jo īpaši vīriešiem domātie, parasti ir pieejami tumšās krāsās – brūnā, melnā, zilā. Lai nopirktu kvalitatīvu audumu un nokrāsotu tādā krāsā, kā vēlies, nepieciešams liels apjoms. Izdevīgāk ir nopirkt labu audumu, uzšūt bikses un tad nokrāsot. «Tam ir savi sarežģītības elementi, bet tas ir tā vērts pie maziem apjomiem,» saka Ivars.

Gada projekts

Ivars teju desmit gadus ir strādājis un ceļojis ārpus Latvijas, bet pagājušā gada nogalē atgriezās. «Dzīvojot ārzemēs, es sāku zaudēt saikni ar Latviju. Atbraucot uz dažām dienām, pazūd kontakti, izpratne, kas notiek, kā ir dzīvot Latvijā. Domāju, kādu gadu te nodzīvošu, tad jau redzēs. Nav tā, ka esmu atgriezies uz visiem laikiem. Gribēju mērķtiecīgi kādu laiku padzīvot Latvijā, mēģināt palaist zīmolu un, atkarībā no tā, kā viss attīstās, potenciāli nobāzēties Amsterdamā,» viņš stāsta.

Ivars vēlējās no nulles izveidot kaut ko savu un zināt, ko nozīmē dibināt uzņēmumu, pieņemt lēmumus. Tam ir savi plusi un mīnusi – vari ietekmēt visus procesus, bet tajā pašā laikā esi par visu atbildīgs. Strādājot algotu darbu, var meklēt attaisnojumus, ka darbs nav izdarīts, aizbildinoties ar to, ka kāds cits nav izpildījis savu daļu, bet tagad tā nevar atļauties – ja kaut kas nav izdarīts, vainīgs esi pats. «Tas ir ļoti interesanti,» saka Ivars. Viņš Skinny Latvian sev ir definējis kā gada projektu, lai notestētu, vai ir interese, vai ir eksporta potenciāls, vai ir vērts mēģināt piesaistīt papildlīdzekļus. «Līdz šī gada beigām vajadzētu saprast, cik liels ir potenciāls,» teic Ivars.

Runājot par to, kāpēc savulaik aizbraucis no Latvijas, Ivars teic, ka viņam patīk lielas, multikulturālas pilsētas. Tas neesot bijis naudas dēļ, varbūt Latvijā viņa karjera mediju aģentūrās būtu veidojusies straujāk un labāk, taču Londona ir lielākais reklāmas un mediju tirgus Eiropā.

«Aizbraucu uz Londonu mēģināt sevi pierādīt. Tas bija labs ego treniņš. Pašapziņai sāpīgi, bet tas ir tā vērts, ietekmē pozitīvi, ir vairāk uzņēmības, pacietība cīnīties un pierādīt sevi. Ja esi sevi pierādījis lielā tirgū, komforta līmenis ir daudz labāks. Es zinu, kā varu izdarīt savu darbu, un varu konkurēt ar jebkuru angli, amerikāni vai austrālieti un izdarīt to pat labāk. Tas maina skatījumu uz dzīvi. Tas bija svarīgi,» uzskata Ivars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 22. maijā (atjaunota plkst. 17:45)

Dienas Bizness,22.05.2014

Latvijā.

Rīgas pils ugunsgrēka sekas tiks novērstas par SBRE līdzekļiem

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» apkalpots pirmais gaisa kuģis Boeing 747-8, kas ir lielākais Boeing ražotais gaisa kuģis. Skinny Latvian piedāvā nišas produktu - bikses tieviem un gariem vīriešiem. Dažiem konservu ražotājiem maijā nāksies doties piespiedu dīkstāvē. Krievijas-Ukrainas konflikts metālapstrādē un mašīnbūvē var iecirst robu 10% apjomā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontdarbos būvnieki izmantojuši džinsa bikses

LETA,15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete,13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pietiek diktēt noteikumus saprātīgai rīcībai

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents,07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iesildīšanās un pārvietošanās apavus Latvijas olimpiešiem piegādās Oy Patrol

Žanete Hāka,26.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskajai delegācijai iesildīšanās un pārvietošanās apavus ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos 2014. gadā piegādās Somijas uzņēmums Oy Patrol Ab, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā konkursa līgumcena ir 10,5 tūkstoši latu. Konkursā tika saņemts viens piedāvājums.

Db.lv jau rakstīja, ka iepirkumā par sporta un iesildīšanās tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā uzvarējusi kompānija SIA Bars. Sporta tērpi tiks izgatavoti par 29,9 tūkstošiem latu.

Savukārt oktobrī noslēdzās otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju tika pasludināts uzņēmums OT Stils, kurš divu mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas brīža apņemas piegādāt 150 apģērbu komplektus, ko veidos vīriešu un sieviešu jakas, vīriešu un sieviešu džemperi, bikses, somas, cepures, cimdi un šalles. Kopējā līgumcena ir 18,6 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Vīriešu uzvalki Baltika Group ražotnē

Žanete Hāka,15.08.2014

Sākotnēji dizaineru grupās tiek izlemts par apģērba modeli, krāsu un citām detaļām.

Foto: Žanete Hāka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv šonedēļ piedāvā ieskatīties, kā top apģērbi Igaunijas apģērbu ražošanas uzņēmumā Baltika Group, kur tiek izgatavoti gan Baltman, gan Ivo Nikkolo apģērbi, kā arī Monton apģērbi gan sievietēm, gan vīriešiem.

Ražotnē diennaktī tiek saražotas 300 žaketes un 500 bikses. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, viena produkta cena tiek rēķināta minūtēs, tādēļ – jo sarežģītāks apģērba gabals ir jāražo, jo dārgāk tas izmaksā, tādēļ ir grūti pateikt, cik izmaksā viena produkta ražošana – starpība starp vienkāršākās un sarežģītākās vīriešu žaketes ražošanu var būt aptuveni 30%, taču tā ir tikai ražošanas izmaksa, vēl būtisks ir apģērba materiāls un citi faktori.

Uzņēmumam ir būtiski saglabāt pareizo cenas un kvalitātes līmeni, lai nekristos ieņēmumi, stāsta Baltika Group pārstāvji. Tāpat pircēji skatās uz produkta ražošanas valsti, domājot par kvalitāti. Ja cilvēks skatās, ka prece ir ražota Igaunijā vai Lietuvā, nevis Ķīnā, tā tiek uztverta kā papildus vērtība, un, ja preces pēc izskata ir līdzīgas, priekšroka tomēr tiek dota Baltijas valstīs ražotajam, novērots Baltika Group.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nakts stundās iejusties mūsu priekšteču – elegantas viktoriāņu laika lēdijas, draiskas grāfa mīļākās vai senlatviešu saimnieka meitas – tēlos un sajust pagātnes strāvojumu šodien daiļā dzimuma pārstāvēm piedāvā latviešu zīmola Madde radītie vintage naktstērpi.

«Ideja par vintage naktstērpiem radās ceļojuma laikā uz Franciju. Tur es sadraudzējos ar kādu šarmantu kundzi – 72 gadus vecu angļu mākslinieci, kas ļāva man ielūkoties savā drēbju skapī. Un tajā es atradu sieviešu vintage apakšbikses. Ziniet, tādas lielas, baltas kokvilnas bumbierenes gandrīz līdz celim ar daudzām mežģīnēm! Un tā sākās mīlestība!» atzīst zīmola vadītāja Elīza Mētere.

Ideju materializēt dzīvē palīdzēja Elīzas satikšanās ar dizaineri Gunu Nebari. Abas bija vienisprātis, ka ir jārada tērpi, kas iemieso gan dažādus laikmetus, gan ļauj sievietei sajusties īpašai.

«Mūsdienās naktstērpu mode ir aizgājusi pavisam šķērsām. Naktstērpi lielākoties tiek vērtēti pēc to praktiskuma un komforta. Protams, tas ir svarīgi, bet nez kāpēc tas tiek uztverts novalkāta T-krekla, rūtainas pidžamas vai sintētiska auduma kleitiņas veidā. Madde ir apņēmusies mainīt to, kā mēs uztveram naktstērpus. Lai tad, kad beidzies dienas skrējiens, trauki nomazgāti un bērni nolikti gulēt, sieviete var uzvilkt naktstērpu un sajusties kā Sieviete,» uzsver Elīza.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tieslietu ministram pārmet «nekādību»

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors,11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stīvēšanās ap Stambulas konvenciju izraisījusi «vannas pārplūdi», dodot stimulu kurnētājiem skaidrāk formulēt iebildumus pret šajā amatā pieredzējušā tieslietu ministra darbību vai bezdarbību

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atteikums parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu raisījis diskusiju par ministra veiksmēm un neveiksmēm kopumā. Vieni viņam pārmet izdevīgas figūras lomu un marionetes striķīšu gūzmu, kas jau sacilpojušies mezglos, vēl citi ar smīnu atceras kautiņu ar bijušo sievu, kad tā iepērusi vīru ar rabarberiem, ko no Dz. Rasnača iesnieguma policijai citē izdevums Mūsu vēsture: 1985.–2005. Pats Dz. Rasnačs gan laikrakstam Diena šā gada februārī sacīja – esot absurdi uzskatīt, ka par tiesiskumu valstī atbild tieslietu ministrs. Šāda nostāja tikai pastiprina sajūtu, ka Tieslietu ministrija dzīvo no valsts atrautā realitātē, lai gan, uzsvēršu vēlreiz, Dz. Rasnačs neba pirmo reizi uzvilcis ministra buktētās bikses. No otras puses – pēdējā valdības vīru un sievu rotācijā jeb jaunas valdības veidošanas procesā īpašas izvēles tieslietu ministra amatam nemaz nebija, jo uzņemties vadīt tieslietu nozari – tam vajag lielu dūšu un vēl lielāku krampi. Vai Dz. Rasnačam tie abi bija? Vēl jājautā, vai Dz. Rasnačam, kurš zināmu laiku ir pavadījis Saeimas prezidija pavēnī, ir izpratne par to, ka ministra postenis nenozīmē sēdēšanu, bet svīšanu maratonā kalnos un karstumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā tiek piedāvāts ar sniega lāpstu traukties lejup pa bobsleja trasi, raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sacensības šajā sporta veidā, dēvētas arī par «showelrace», Siguldas bobsleja trasē pirms četriem gadiem sāka organizēt Gints Dzērve un Rainers Helds. Viņi neslēpj – nelegāli paši pirmie, kas traukušies ar lāpstām pa trasi, bijuši Siguldas trases darbinieki, kuri, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu no vienas trases daļas līdz otrai, kā pārvietošanās veidu izmantojuši lāpstas.

Līdz šim četru gadu laikā ar lāpstu šādi braukuši ap 500 cilvēku – sievietes un vīrieši, jauni un veci. Ierobežojumu nav ne apģērba, ne aizsargu izmantošanai. Vienīgais noteikums – pirms starta lāpstu nedrīkst sildīt. Iesācēji pat ar centīgu bremzēšanu spēs attīstīt ātrumu vismaz 30 kilometru stundā. Vidējais sacensību ātrums ir 60 – 70 km/h, bet rekords divniekos pat 85 km/h. Ātrākie «šļūkātāji» trasi pieveic 40 – 42 sekundēs. Iesācējiem atzīstams rezultāts ir līdz 55 sekundēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts.»

Anda Asere,28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu ražotāja Baltika Group zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Bastion un Ivo Nikkolo tirdzniecības rezultāti ir stabili, lielāka izaugsme vērojama e-komercijā

«Straujāk augošais pārdošanas kanāls Baltijā ir e-komercija. Vienlaikus tā mums ir iespēja iziet eksporta tirgos,» saka Mēlis Milders (Meelis Milder), AS Baltika Group priekšsēdētājs. E-komercija strauji attīstās jau desmit gadus, un pēdējā laikā šī tendence ir izteikta arī Baltijā. Viņš spriež, ka cilvēki iepirkšanos internetā sāk ar grāmatām, tām seko filmas, dziesmas un tad – mode. Baltika Group e-veikala AndMoreFashion.com apgrozījums šī gada trešajā ceturksnī bija 321 tūkstotis eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Savukārt gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums pārsniedzis vienu miljonu eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā posmā. «Tas ir straujāk augošais segments grupā, tomēr tas joprojām ir relatīvi mazs bizness absolūtos skaitļos,» viņš teic. Līdz šim uzņēmuma noiets internetā galvenokārt ir audzis mājas tirgū. «Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts. Tas nodrošina 3% no apgrozījuma. Nākotnē vēlamies panākt, lai šī noieta kanāla pienesums būtu vismaz 10%. Pērn arī Latvija un Lietuva deva savu artavu šajā jomā. Šajos tirgos redzam daudz lielāku potenciālu. Ar diezgan jaukiem izaugsmes rādītājiem strādājam arī Krievijā un Somijā. Kopumā esam piegādājuši preces uz 40 dažādām valstīm,» stāsta M. Milders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) starptautiskajā lidostā Rīga prezentēja Latvijas Olimpiskās komandas tērpus Olimpiskajām spēlēm Sočos.

Soču ziemas Olimpisko spēļu laikā Olimpiskā komanda tērpsies atpūtas un brīvā laika apģērbā, ko saražojis trikotāžas uzņēmums OT Stils, kā arī sporta un iesildīšanās tērpos, ko ražojusi kompānija Bars.

Olimpiskās komandas silto ziemas apģērbu - slēpošanas jakas, bikses un citus aksesuārus - ražojis Somijas sporta ekipējuma uzņēmums Halti.

Atpūtas un brīvā laika tērpus Olimpiskās komandas vajadzībām ir veidojusi modes māksliniece Natālija Jansone. Savukārt komandas kopējo dizaina konceptu ir izstrādājis mākslinieks Gvido Zālītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome par 317 tūkst. eiro (plus PVN un atsavināšanas izmaksas, ko segs pircējs) pārdevusi zemesgabalu kāpās, kur SIA Jūrmalas zemes fonds uzcēlusi namu. Vieni to dēvē par viesu namu, citi – par dzīvokļiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1997. gadā Asaros, Dzimtenes ielā 1, tika izveidots 2045 m2 pašvaldībai piederošs zemesgabals, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, daļa no tā ir piekrastes būvlaidē. Sākotnēji tur atradās ūdensatrakciju parks Asaru kalniņi. 2002. gadā pašvaldība noslēdza zemes nomas līgumu ar SIA Jūrmalas zemes fonds līdz 2022. gada 23. novembrim. Dome zemesgabalu iznomāja viesu nama un atpūtas centra celtniecībai. Jau drīz pēc būvatļaujas saņemšanas, ko izsniedza Gata Trukšņa vadītā dome, Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) izteica aizdomas, ka patiesībā tiek celta daudzdzīvokļu māja.

Strīdas par cenām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta apģērbu veikalos 4F nonākusi šā gada vasaras kolekcija, kurā dominē neona košums, džinss un etnomotīvi, informē uzņēmumā.

Jaunākā kolekcija ir domāta aktīviem sporta entuziastiem, bet ietver arī tipisku pilsētas apģērbu. Modelētāji ir rēķinājušies ar mainīgajiem laikapstākļiem — kolekcijā galvenokārt ir iekļauti šorti, bezpiedurkņu topi un peldkostīmi, taču ir arī garākas bikses un siltāki topi gan ar īsām, gan garām piedurknēm.

Fotogrāfijas – raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zem eglītes – darba cimdi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosaukt pēc iespējas augstākus tautsaimniecības mērķus nosaukšanas pēc nav risinājums, jo politiķa mēle nebūt nav tas muskulis, kas var pacelt IKP

Ekonomikas uzvijai arvien sagurstot, kā izsalkuši kucēni koncentrējamies uz ES fondu līdzekļiem kā trekna un salda piena bļodu. Tomēr ieilgušajai «vēdera kurkstēšanai» būtu jākalpo par mācību nevis tvīkt pēc labdarības našķiem, bet uzdodot jautājumu tautsaimniecības orākulam – kā pašiem nopelnīt.

Mums patīk savā viensētnieciskajā domāšanā nopūsties – ne mana cūka, ne mana druva. Tomēr nākas pieņemt arī ārējo apstākļu pieaugošo spiedienu, pasaulei kļūstot arvien dulnākai dažādās izpausmēs pat iepriekš par gluži solīdām uzskatītās zemēs. Ārējie apstākļi piensaimniekiem diktēja samazināt piena ražošanu un pēcāk ārējie apstākļi uzspēra piena iepirkuma cenu sen nebijušos augstumos. Eiropas Komisijas “pedagoģiskās” norādes, kuras pēcāk pa savam koriģēja tirgus, ir piemērs, lai raksturotu to, ka neesam izolēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu process uzņēmumā vienmēr ir liels pārbaudījums darba devēja un darbinieku attiecībām. Tādēļ jo īpaši svarīgi jau pašā sākumā visus iesaistīt, aicināt izteikt idejas un izskatīt pat visneparastākos ierosinājumus, komentējot pirms kāda laika notikušās AS BlueOrange Bank nosaukuma, mērķauditorijas un stratēģijas izmaiņas, intervijā stāsta bankas personāla vadības speciālistes Līga Bērziņa un Lolita Melbikse un sabiedrisko attiecību vadītāja Ingrīda Šmite.

Uzņēmuma darbiniekiem jāļauj realizēt savas inovatīvās idejas, jo rezultāts var radīt augstu pievienoto vērtību - tie laiki, kad cilvēki ieradās darbā un strikti pildīja darba devēja noteiktos uzdevumus, ir pagājuši.

Fragments no intervijas:

Banka pirms neilga veica būtiskas izmaiņas. Kā tas notika un kā reaģēja darbinieki?

L.B.: Pārmaiņas ietvēra vairākus nozīmīgus procesus. Pirmkārt, banka mainīja nosaukumu, otrkārt, aktīvi sāka darbību vietējā tirgū, tāpēc personāla darbiniekiem tas bija liels izaicinājums. Kad sākām meklēt Klientu apkalpošanas centra darbiniekus, no nulles domājām, kādiem viņiem jābūt. Aktīvi diskutējām par klientu apkalpošanas speciālistu apģērba stilu un izsludinājām pat iekšējo balsojumu. Brīdī, kad izlēmām, ka atsakāmies no standarta bankas darbinieka tēla, visiem bija liels pārsteigums un radās jautājumi, vai tiešām klientu apkalpošanas darbinieces strādās sporta apavos un džinsa biksēs, kur ir kostīmi, lakatiņi un augstpapēžu kurpes? Kad ideju realizējām, secinājām, ka tas bija drosmīgs un labs lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors,22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu gadu Pļaviņās darbojas šūšanas uzņēmums Krontex D. Tagad ražotne paplašināta - darba vietas 11 šuvējām iekārtotas vēl vienā telpā. Līdz ar to nodarbināto skaits uzņēmumā krietni palielinājies, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pļaviņu ražotnē šujot galvenokārt bikses. Modeļi ir dažādi, tie atkarīgi no pasūtītāja. Meistare Mairita Pētersone stāstījusi, ka vienā pasūtījumā mēdz būt arī vairāki modeļi. Tā ka jāspēj pielāgoties ražošanas specifikai. Apģērba detaļas atved jau piegrieztas, un uz vietas tās tikai sašuj.

M. Pētersone Staburagam atzinusi, ka «kolektīvs gan ik pa laikam mainās, šuvējas un citus darbiniekus joprojām aicinām pieteikties, jo darba pietiek». Viņa uz darbu Pļaviņās braucot no Kalsnavas pagasta Aiviekstes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Komentāri

Pievienot komentāru