Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā vēja parka pārvaldītāja SIA Winergy kopējā neatmaksātā aizdevumu pamatsumma ir aptuveni 16,5 miljoni eiro (11,6 miljoni latu), skaidroja Winergy.

Winergy un AS Norvik Banka attiecības balstās uz trim aizdevuma līgumiem.

Viens līgums ir par kapitāldaļu iegādi trīs uzņēmumos, kas šobrīd attiecīgi ir Winergy meitasuzņēmumi. Kapitāldaļu pārdevējs bija pašas bankas meitassabiedrība, līdz ar to saņemtie kredīta līdzekļi caur AS Norvik Banka kontiem tika tajā pašā dienā novirzīti daļu pārdevējam jeb bankas meitassabiedrībai AS Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Otrs līgums ir elektrības jeb transformatoru apakšstacijas būvniecības saistību pārjaunojums. Atbilstoši šim līgumam Winergy apņēmās pārņemt jau pastāvošās SIA KER - Klimata un enerģijas risinājumi saistības pret banku.

Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA Winergy 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību Firepower par fiktīvu, informē Norvik banka, kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp Winergy un Firepower noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat Norvik banka bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu Firepower. Firepower hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz Winergy piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē Norvik banka.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret Norvik banku.

Norvik banka norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts Winergy izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar Winergy lielāko kreditoru Norvik banku. Lai gan pirkuma līgums starp Winergy un Firepower paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei Winergy ķīlā piešķīra vien Renault automašīnu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

Norvik Banka ir iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no reģistrācijas brīža SIA Winergy pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, vienlaicīgi lūdzot atzīt Aeolus Investments Ltd par 100% SIA Winergy kapitāldaļu īpašnieku.

Kā liecina bankas paziņojums, Aeolus Investments Ltd, vēl būdams SIA Winergy 100% kapitāldaļu īpašnieks, bija ieķīlājis par labu Norvik Bankai 100% SIA Winergy kapitāldaļu, tādējādi nodrošinot saistību izpildi pret Norvik Banku. Pamatkapitāla palielināšanas darījumā SIA Winergy un Aeolus Investments Ltd pārstāvēja Andrus Peterson un šīs pamatkapitāla palielināšanas vienīgais mērķis bija samazināt SIA Winergy par labu Norvik Bankai ieķīlāto kapitāldaļu apjomu, lai tādējādi apgrūtinātu Norvik Bankas iespējas atgūt SIA Winergy piešķirto finansējumu. Šāda pamatkapitāla palielināšana nevar tikt uzskatīta par veiktu labā ticībā un atzīstama par prettiesīgu.

Par vēja enerģijas attīstītājas un ražotājas SIA Winergy vienīgo īpašnieku kļuvusi AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, liecina Firmas.lv datubāzes informācija.

Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārņēmusi Winergy no Britu Virdžīnu salās reģistrētā uzņēmuma Ansager Global Limited. Attiecīgās izmaiņas Komercreģistrā iegrāmatotas šodien.

Winergy vienīgais valdes loceklis joprojām ir Igors Smoļins, kurš ir arī Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Norvik bankas mājaslapā septembra sākumā publiskotajā paziņojumā teikts, ka pēdējā laikā sasniegts pozitīvs progress Winergy lietā - atcelti aresti Winergy piederošajam īpašumam. Atcelti aresti trim vēja ģeneratoriem, vienai apakšstacijai, naudas līdzekļiem, turklāt atbrīvotas nākamās naudas plūsmas no visa vēja parka.

Šonedēļ publiskā investīciju aizsardzības konfliktā ierautā, Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā SIA Winergy, kas pārvalda Latvijas jaudīgāko vēja parku Ventspils novadā, vērsusies Ģenerālprokuratūrā pret AS Norvik Banka.

Winergy informē, ka kopā ar meitasfirmām prokuratūrā vērsušās ar iesniegumiem, prasot pret Norvik banku sāk vairākus kriminālprocesus. Winergy uzskata, ka banka apzināti sniegusi nepatiesas ziņas tiesībsargiem nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu. Iesniegumā norādīts arī uz šķēršļu likšanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), kas izpaužas kā nelikumīga mantas atsavināšana vai citu tīšu darbību izdarīšana, kas kavē TAP gaitu, par patvaļīgām darbībām, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, un Winergy un tās meitas sabiedrību mantas piesavināšanās mēģinājumu.

Ceturtdien uzņēmums Winergy, tā meitas sabiedrības un lielākais akcionārs Wind One vērsies pie valsts amatpersonām, lūdzot steidzamības kārtā iesaistīties situācijas risināšanā, lai nepieļautu apzinātu investīciju aizskārumu un uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ja situācija tuvākajā laikā netiks atrisināta, uzņēmumu akcionāri būs spiesti vērsties starptautiskajās institūcijās pret Latvijas valsts rīcību, nerespektējot starptautiskās saistības par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo investīciju apmēru,» uzsver kompānijas pārstāvji.

Iesniegumā teikts, ka Winergy ir pilnībā gatava segt savas saistības pret Norvik banku, ja valsts atcels nepamatotos arestus un piedalīsies kā starpnieki pārkreditācijas darījuma noslēgšanā.

Iesniegumā teikts, ka kredītsaistību izpilde nav iespējama Norvik bankas rīcības dēļ, kas norāda uz bankas patieso vēlmi – Winergy grupas aktīvu pārņemšanu, nevis aizdevumu atgūšanu.

Uzņēmuma Winergy, kas iesaistīts strīdā ar Norvik banku un kura īpašnieks sācis starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, vadību atstājis valdes loceklis Jānis Vanks, liecina informācija datubāzē Lursoft.

Vanka vietā kompānijas valdē iecelts Andris Linužs. Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien.

Ar Winergy pārstāvjiem aģentūrai BNS ceturtdien neizdevās sazināties. Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma iepriekš vēstītā, Vanka dzīvesvietā, kā arī kompānijas birojos Rīgā un Mārupē decembra vidū veiktas kratīšanas.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija šogad 16.jūlijā un 13.augustā saņēma Norvik bankas iesniegumus, kuros norādīts uz tiesnešu rīcību Winergy maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanā. Savukārt 1.oktobrī tieslietu ministrs saņemtos tiesnešu un zvērināta notāra paskaidrojumus saistībā ar Norvik bankas un Winergy strīdu pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai.

Tiesas lēmums par Winergy maksātnespējas procesa pasludināšanu ir amatpersonu bezdarbības un Norvik Banka organizēta mērķtiecīga reiderisma sekas. Tā paziņojis uzņēmums, kura lielākais dalībnieks – Igaunijas Wind One – jau uzsācis starptautiskās arbitrāžas pirmo fāzi ar prasību 50 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts. Tikmēr Norvik bankas pārstāvji pauž - Winergy negodīgi izvairās no saistību pildīšanas, turklāt šajā procesā iesaistīti maksātnespējas administratori.

[Ziņa papildināta ar Norvik bankas viedokli]

«Winergy grupa ir spējīga atjaunot savu maksātspēju un normālu komercdarbības īstenošanu, pārkreditējot savas saistības pret Norvik banku citā bankā. Iesnieguma pielikumā pievienota arī citas bankas izsniegts apliecinājums par gatavību refinansēt Winergy saistības,» jau iepriekš pauda Winergy.

Patlaban Norvik bankas pārstāve Valda Ķipāne pauda: «Tiesneša ierosinātā maksātnespēja ir absurda, jo, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas publicēto informāciju, parādnieks ik mēnesi saņēmis vairāk kā 500 tūkst. eiro ieņēmumus, bet tiek atzīts par maksātnespējīgu, jo nav samaksājis aptuveni piecus tūkst. eiro.»

A/s Norvik Banka celtā 18,2 miljonu eiro galvojuma parāda piedziņas prasība pret SIA Winergy atzīta par nepamatotu un noraidāmu, lēmusi Rīgas apgabaltiesa.

Tiesa tāpat arī nolēma piedzīt no a/s Norvik Banka par labu SIA Winergy tiesāšanās izdevumus, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 226 tūkstošu eiro apmērā.

Winergy pārstāvji skaidro, ka banka faktiski lūdza Rīgas apgabaltiesu vēlreiz pēc būtības izspriest strīdu, par ko jau iepriekš cita tiesa pieņēma galēju spriedumu. Rīgas apgabaltiesa savā 22. aprīļa spriedumā norādījusi, ka šīs strīds jau pareizi un atbilstoši izšķirts šķīrējtiesā, savukārt, Norvik neapmierinātība ar 19. marta šķīrējtiesas spriedumu neatceļ šī sprieduma juridisko spēku, neapstrīdamību un tā obligāto raksturu.

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Attiecības starp Norvik Banku un Winergy ir klasisks ļaunprātīgas maksātnespējas gadījums ar visām pazīmēm un iesaistītajiem personāžiem, norāda Norvik bankas pārstāvji.

«Ir blēži, kas nevēlas atdot reālus kredītus, ir fiktīvi kreditori, kuru kredīti neparādās gada pārskatos, ir blēdīgi revidenti, kas palīdz viltot gada pārskatus, ir tiesneši ar aizdomām par korupciju un izmanīgi maksātnespējas administratori. Tas nekādā gadījumā nav strīds starp diviem komersantiem. Tēlaini runājot, Winergy ir «ķeriet zagli» taktiku,» norāda Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Viņš uzsver, ka Winergy ir ļaunprātīgi kredīta nemaksātāji, bet tās īpašnieks Indreks Kuivalliks ir ieguldījis mazāk par 3000 eiro, un to apliecina auditorfirmas Deloitte atzinumi. «Viss pārējais ir no bankas izblēdīta nauda. Traģikomiski, ka viņu situācijā par risinājumu var uzskatīt sūdzēt tiesā valsti,» norāda O. Bramvels.

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

Augstākās tiesa (AT) atcēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 4. novembra spriedumu, ar kuru tika pasludināts Winergy maksātnespējas process.

Iepriekš, pērn septembrī, raksturojot tiesas lēmumu par Winergy maksātnespēju, uzņēmums norādīja, ka šis lēmums «ir amatpersonu bezdarbības un Norvik banka organizēta mērķtiecīga reiderisma sekas». Pērnruden Winergy lielākais dalībnieks – Igaunijas Wind One – arī uzsāka starptautiskās arbitrāžas pirmo fāzi ar prasību 50 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts. Tikmēr strīda otra puse – Norvik bankas pārstāvji - pauda, ka Winergy negodīgi izvairās no saistību pildīšanas, šajā procesā iesaistot arī maksātnespējas administratorus. Pēc Norvik banka lūguma tika uzsākts kriminālprocess un uzlikti aresti Winergy mantai.

Par vēja enerģijas attīstītāja un ražotāja Winergy jauno investoru ir kļuvis ASV investors Devons Arčers, informē kompānijas pārstāvji.

Devons Arčers nesen kļuva arī par AS Norvik Banka mazākuma akcionāru. Vienošanās nosacījumi paredz, ka Devona Arčera pārvaldībā esošs uzņēmums no Indreka Kuivallika iegādājas vairākuma līdzdalību Winergy. Jaunais investors ar Norvik Banku ir noslēdzis vienošanos par kredītu, kuri iepriekš tika izsniegti Winergy vēja parka attīstībai, restrukturizāciju.

Winergy, kas pārvalda lielāko vēja enerģijas ražotni Latvijā, fokusēsies uz vēja parka tālāku attīstību, lai palielinātu tā jaudu no pašreizējiem 20,7 MW līdz aptuveni 56 MW, kā arī plāno uzbūvēt vēl vienu līdzīga izmēra ražotni, ar 50 megavatu ražošanas jaudu.

Norvik Banka patlaban ļoti nopietni izskata iespēju vērsties pret Latvijas valsti ar prasību par investīciju aizskārumu, jo pilnīgi visas pazīmes liecina, ka tieši tas ir noticis, paziņojumā norāda Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Viņš uzsver, ka Norvik Banka vairs netic tiesu varai Latvijā.

Šodien tiesneša Ilmāra Dzeņa apstiprinātais tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns paredz trīs acīmredzamu fiktīvu kreditoru iekļaušanu kopā par summu, kas lielāka par 40 miljoniem eiro. Tas tiek darīts, lai izslēgtu Norvik Banku no tiesiskās aizsardzības procesa, paziņojumā norāda O. Bramvels.

Norvik Banka jau tagad prognozē, ka TAP netiks pildīts un nākamais solis būs Winergy maksātnespēja ar jauniecelto administratoru Jāni Jurkānu vadībā. Tiesnesis tādējādi ir akceptējis rafinētu bankas apkrāpšanas shēmu.

O. Bramvels iepriekš intervijā laikrakstam Dienas Bizness sacīja, ka banka piešķīrusi finansējumu zaļās (vēja) enerģijas ražotājiem. Naudas līdzekļi miljoniem eiro apmērā tika izmānīti krāpniecisku darbību rezultātā, izmantojot dažādas shēmas un metodes. Konkrēti atsevišķu tiesnešu un maksātnespējas administratoru lēmumi ļauj šai personu grupai turpināt veikt prettiesiskas darbības līdz pat šim brīdim. Banka nav atguvusi ne eiro centa.

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Vairākus gadus senā strīdā par nodokļu nomaksu Latvijas valsts ar tiesu izpildītāja starpniecību vēlas pārdot izsolē Igaunijas uzņēmējam Indrekam Kuivallikam piederošo kompāniju "Polaris Invest", kuras sākuma cena ir 33,3 miljoni eiro.

"Šis strīds turpinās jau ilgāku laiku, un tas ir saistīts ar Latvijas valsti, un es uzskatu, ka pārdošana tā arī nekad nenotiks," Kuivalliks sacīja ziņu aģentūrai BNS un piebilda, ka strīds ir saistīts ar Latvijas vēja enerģijas ražotāja "Winergy" pārdošanu. Igaunijas uzņēmējam šajā kompānijā kādreiz piederēja vairākumss.

Igaunijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Latvijas valsts interesēs ir arestētas "Polaris Invest" akcijas. Izsoli organizē tiesu izpildītāja un bankrota administratore Elina Vīlipusa. Pieteikumus izsolei pieņems 12.-19.jūnijā.

Kuivallika kontrolētā kompānija "Wind One" 92,8% "Winergy" kapitāldaļu iegādājās 2012.gada beigās. 2015.gadā "Winergy" paziņoja, ka Kuivalliks ir pārdevis savas vairākuma daļas mazākuma īpašniekam, ASV uzņēmējam Devonam Ārčeram. Savukārt "Wind One" pa šo laiku no uzņēmumu reģistra ir dzēsts.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Valdības dienaskārtībā un laikrakstu lappusēs ik pa laikam uznirstošais Norvik bankas un vēja parku attīstītāja SIA Winergy miljonos mērāmais konflikts, kurā aiz abu pušu savstarpējiem pārmetumiem stāv aizdomas par miljonu izkrāpšanu no bankas, iestājies pavērsiens. Jauns, šoreiz Finanšu policijas (FP), kriminālprocess sola sniegt atbildes, kur varētu būt palikusi vismaz daļa no naudas, kas bija paredzēta jaunu vēja turbīnu iegādei, bet, kā uzskata Ekonomikas policijas (EP) izmeklētāji, daļēji «izmantota noziedzīgās grupas dalībnieku vajadzībām», tajā skaitā pērkot dārgus luksusklases auto un nekustamos īpašumus Jūrmalā un citviet, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts ieņēmumu dienesta FP pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu. Šajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds, tomēr FP lēmumā, kas ir Dienas rīcībā, norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu Norvik bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas, kādreizējās iekšlietu ministra Māra Gulbja sievas Tīnas Petersones vārds. Viņas vēlākais dzīvesbiedrs igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir EP izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

«Bankas ir pārliecinājušās, ka Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši. Tā nav valsts aizsargāta,» intervijā laikrakstam Diena norāda Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis.

«Izmanīgi blēži kompānijā ar maksātnespējas administratoriem spēj radīt shēmas, kā nozagt naudu un palikt netiesātiem. Arī tas samazina finanšu sistēmas apetīti izsniegt kredītus. Tādējādi dažu blēžu dēļ cieš godīgie uzņēmēji.

Runājot par tieslietu sistēmu, jāpiemin arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mēģinājums reformēt sistēmu un advokāts Jānis Lapsa, kas iestājās pret dīvainībām šķīrējtiesās. Visi pamanījām, cik ātri Bordāna kungam tieslietu ministra karjera beidzās, jo viņš gāja pret sistēmu. Arī mēs bankā jūtamies cietēji, kad sastopamies ar sistēmu, kas ir absolūti labvēlīga noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un absolūti nelabvēlīga tajā brīdī, kad banka vēlas aizstāvēt savas tiesības, un šāda sistēma, kāda Latvijā ir, izsakoties mūsu bankas akcionāra vārdiem, ir drauds nacionālajai drošībai. Protams, te jāpiebilst, ka Latvijai pievienošanās eirozonai dod lielāku drošību nekā trīs, piecas vai desmit NATO bāzes. Tomēr valsts drošība un labklājība ir liela mozaīka, kas sastāv no daudziem dažādiem atšķirīgu krāsu stikliņiem, nevis tikai no viena sarkana vai viena zaļa stikliņa,» skaidrojis A. Ruselis.

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi enerģētikas nozarē ir ceļš uz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā, kas paredz arī AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu, pirmais gads, kopš mājsaimniecības iegādājas elektrību brīvajā tirgū, kā arī gada nogalē Viļņā atklātie elektrotīklu starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju.

2013.gadā Ekonomikas ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, lai īstenotu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa Latvijā pirmo posmu. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka, nododot saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, tālāk nekā jebkad agrāk esam tikuši gāzes monopola situācijas izbeigšanai. Saeima 2014.gada 13.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Savukārt 2015.gada 3.jūnijā valdība atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka līdz 2017.gadam vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.