Telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS "SAF Tehnika" grupas 2020./2021.finanšu gada neauditētais konsolidētais apgrozījums bija 25,56 miljoni eiro, kas ir par 52% vairāk, salīdzinot ar ieņēmumu apjomu iepriekšējā finanšu gadā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Konsolidētā neauditētā finanšu gada peļņa ir 4,15 miljoni eiro, kas ir 8,7 reizes lielāka nekā iepriekšējā finanšu gadā.

"SAF Tehnika" finanšu gads bija no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam.

2020./2021. finanšu gada ceturtā ceturkšņa "SAF Tehnika" grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 8,2 miljoni eiro, kas ir par 134% vairāk kā 2019./2020.finanšu gada ceturtajā ceturksnī, un ir vēsturiski augstākais realizācijas apjoms viena ceturkšņa laikā.

2020./2021.finanšu gada ceturto ceturksni grupa beidza ar 2,04 miljonu eiro neauditēto peļņu.

Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģiona apgrozījums bija 61% jeb 5,06 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā, apgrozījums audzis par 144%, un tas esot skaidrojams ar veiksmīgiem pārdošanas projektu darījumiem iepriekšējos ceturkšņos, skaidrots paziņojumā biržai.

Telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS "SAF tehnika" veidos meitasuzņēmumu "SAF Asia Ltd" Singapūrā, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"SAF Asia Ltd" pilnībā piederēs "SAF tehnika".

Uzņēmuma "SAF Asia Ltd" galvenais uzdevums būs nodrošināt Āzijas un Klusā okeāna reģiona klientus ar individuāli izstrādātiem bezvadu datu pārraides un sensoru risinājumiem. Produkti un pakalpojumi paredzēti privātiem un valsts uzņēmumiem gan telekomunikāciju projektos, gan arī daudzos industriju segmentos, kur varētu būt pielietojama "IoT" ekosistēma.

"SAF tehnikas" valdes locekle Zane Jozepa norāda, ka šobrīd Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs tirdzniecība tiek koordinēta no Latvijas. Lai veicinātu biznesa attīstību minētajā reģionā, īpaši "IoT" segmentā, nepieciešama tuvāka klātbūtne.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka no līdz šim apgūtajiem tirgiem atšķirīgais Āzijas tirgus prasa daudz dziļāku izpratni, klātbūtni un attiecību veidošanu.

Informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja Elko grupa koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 586,068 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi par 24,6%, sasniedzot 4,827 miljonus eiro, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtais finanšu pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka Elko grupas koncerns ir atteicies no ārpakalpojumiem dažu biznesa darbību nodrošināšanai, galvenokārt NVS reģionā, un optimizējis procesus, tādējādi grupas bruto peļņa ir palielinājusies. 2017.gada pirmajā pusgadā Elko grupas koncerna bruto peļņa bija 29,893 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mikrotīkla peļņa pērn pārsniegusi 66 miljonus eiro

SAF Tehnikas grupas peļņa pagājušajā finanšu gadā sasniegusi 1,733 miljonus eiro

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Luminor banka atbalstījusi vienu no lielākajiem Latvijas tehnoloģiju ražošanas uzņēmumiem AS SAF Tehnika, piešķirot finansējumu 4,95 miljonu eiro apmērā.

Tas paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem, lai uzņēmums varētu īstenot vērienīgus projektus, panāktu biznesa apjoma pieaugumu, kompensētu izejmateriālu cenu pieaugumu, kā arī nodrošinātos ar papildu uzkrājumiem.

SAF Tehnika ir bezvadu datu pārraides iekārtu ražotājs un eksportētājs. Uzņēmuma ražotie produkti nodrošina bezvadu risinājumus ciparu balss un datu pārraidei, mobilo un fiksēto tīklu operatoriem, datu pārraides nodrošinātājiem, privātiem un valsts uzņēmumiem. Vairāk kā 20 gadu gaitā uzkrātā pieredze un zināšanas ļāvušas attīstīt virkni inovāciju, laižot tirgū pasaulē mazāko mikroviļņu spektra analizatoru sēriju Spectrum Compact, kā arī izveidojot bezvadu sensoru tīklu risinājumu apkārtējās vides analīzei un uzraudzībai – zīmolu Aranet (IoT – Internet of Things segments).

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS «SAF Tehnika» grupas konsolidētais neauditētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā bija 14,443 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet grupas konsolidētie neauditētie zaudējumi bija 414 299 eiro, kas ir gandrīz divas reizes lielāki nekā iepriekšējā finanšu gadā, teikts «SAF Tehnika» neauditētajā konsolidētajā gada pārskatā, kas iesniegts biržai «Nasdaq Riga».

2018./2019.finanšu gada ceturtā ceturkšņa grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 3,83 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā 2017./2018.finanšu gada ceturtajā ceturksnī. 2018./2019. finanšu gada ceturto ceturksni grupa beidza ar 97 682 eiro neauditēto peļņu, kas ir 14,3 reizes vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada ceturtajā ceturksnī.

Ceturtajā ceturksnī Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģiona apgrozījums bija 53% jeb divi miljoni eiro. Salīdzinājumā ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā, reģiona apgrozījums audzis par 17%.

Eiropas un NVS valstu reģiona apgrozījums veido 43% jeb 1,64 miljonus eiro, kas par 70% pārsniedz iepriekšējā finanšu gada ceturtā ceturkšņa apjomu.

AS SAF Tehnika grupa 2016./ 2017. finanšu gadu noslēgusi ar peļņu 1,747 miljonu eiro apmērā, kas ir par 822 tūkstošiem eiro vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

«SAF Tehnika» grupas, kurā ietilpst Latvijā reģistrēta AS «SAF Tehnika» (turpmāk – mātes sabiedrība), mātes sabiedrībai pilnībā piederoša ASV reģistrēta meitas uzņēmuma «SAF North America LLC», kā arī ASV reģistrēta uzņēmuma «SAF Services LLC», konsolidētais neto apgrozījums 2016./ 2017. finanšu gadā bija 17,04 miljoni eiro, kas ir par 3,36 miljoniem eiro jeb par 19,6% lielāks nekā iepriekšējā 2015./ 2016. finanšu gadā.

Grupa pārskata gadā turpināja strādāt pie specifisku klientu vajadzību izzināšanas un identificēšanas, attīstot un uzlabojot nišas produktu piedāvājumus. Papildus ieņēmumi tika gūti, izstrādājot specifisku klientu pieprasītu funkcionalitāti AS «SAF Tehnika» produktiem. Joprojām saglabājas pieprasījuma pieaugums pēc radio sistēmām, kas nodrošina palielinātu datu pārraides ātrumu un kuras iespējams attīstīt vai atjaunināt, lai palielinātu datu pārraides ietilpību. Šādu prasību tendence arvien vairāk nosaka jaunu produktu attīstības virzienu gan AS «SAF Tehnika», gan tirgum kopumā.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Saistībā ar ražotnes darbinieka saslimšanu ar Covid-19 telekomunikāciju iekārtu ražotājs "SAF tehnika" organizē kolektīvo testēšanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

AS SAF Tehnika informē, ka uzņēmuma ražotnē laboratoriski apstiprināts viens Covid-19 saslimšanas gadījums. Visas tieši iesaistītās kontaktpersonas tika apzinātas, nekavējoties informētas un, saskaņā ar SPKC noteikumiem, nosūtītas mājas karantīnā, kur atradīsies vismaz līdz 6. decembrim.

Lai izvairītos no tālākas neizsekojamas vīrusa izplatīšanās, AS SAF Tehnika organizē kolektīvo darbinieku testēšanu.

Uzņēmums norāda, ka dara visu iespējamo, lai organizētu operatīvo darbību stabili un uzticami. Uzņēmums turpina darbu, organizējot darbu tā, lai līdz minimumam samazinātu fizisko tuvumu un nodrošina biežu tīrīšanu, dezinfekcijas un aizsarglīdzekļu pieejamību. Visi ražošanā nenodarbinātie darbinieki tiek mudināti strādāt no mājām, kā arī vis darbinieki ir aicināti samazināt savas sociālās aktivitātes līdz minimumam.

AS SAF Tehnika grupas neto apgrozījums 2017./ 2018. finanšu gadā bija 13,41 miljoni eiro, kas ir par 3,63 miljoniem eiro, jeb par 21.3% mazāks nekā iepriekšējā 2016./ 2017. finanšu gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Mātes sabiedrības neto apgrozījums 2017./ 2018. finanšu gadā bija 11,17 miljoni eiro, kas ir par 3.46 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā 2016./ 2017. finanšu gadā.

«SAF Tehnika» grupas, kurā ietilpst Latvijā reģistrēta AS «SAF Tehnika», mātes sabiedrībai pilnībā piederoša ASV reģistrēta meitas uzņēmuma «SAF North America LLC», kā arī ASV reģistrēta uzņēmuma «SAF Services LLC», neto apgrozījums 2017./ 2018. finanšu gadā bija 13.41 miljoni eiro, kas ir par 3.63 miljoniem eiro, jeb par 21.3% mazāks nekā iepriekšējā 2016./ 2017. finanšu gadā.

Visu reģionu apgrozījuma svārstības ietekmē mainīgs projektu īpatsvars, iekārtu paaudžu nomaiņa un produktu revīzija, īpaši standarta aprīkojuma segmentos.

2016./2017. finanšu gada trešā ceturkšņa AS SAF Tehnika grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 3,77 miljoni eiro, kas ir par 25%, jeb 0,75 miljoniem eiro vairāk nekā 2015./2016. finanšu gada trešajā ceturksnī, bet par 13% mazāk nekā šī gada otrajā ceturksnī.

2016./2017. finanšu gada trešo ceturksni grupa noslēdza ar 324 tūkstošu eiro peļņu (neauditēti). Konsolidētais neauditētais 2016./2017. finanšu gada 9 mēnešu rezultāts ir 1,15 miljonu eiro peļņa, kas ir par 797 tūkstošiem vairāk, salīdzinot ar 353 tūkstošu eiro peļņu, kas bija grupas iepriekšējā - 2015./2016. finanšu gada 9 mēnešu rezultāts.60% no trešā ceturkšņa apgrozījuma veido pārdošana Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģionā un par 0.86 miljoniem pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa rezultātus. 9 mēnešu laikā šī reģiona ieņēmumu pārsniedz 53% no grupas apgrozījuma. Eiropas un NVS valstu reģiona apgrozījums veido 29% jeb 1,09 miljonus eiro, kas ir samazinājums pēc 2. ceturkšņa apjoma pieauguma, kas bija saistīts ar klientu vajadzībām pielāgotu risinājumu pārdošanas. Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu reģiona apgrozījums bija 0.4 miljoni EUR un ir līdzvērtīgs pēdējā gada vidējiem apjomiem.

Būvtehnikas nomas uzņēmums “Storent Holding” 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis gandrīz 20 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma EBITDA bija 4,4 miljoni eiro.

Lai paātrinātu ilgtermiņa attīstību, “Storent” ieguldījis ievērojamus līdzekļus tehnikas parka atjaunošanā, komandas attīstīšanā un IT risinājumu pielāgošanā tehnikas nomas vajadzībām.

Lai gan uzņēmuma nomas ieņēmumi nedaudz pārsniedza 2023. gada pirmā pusgada rezultātu, peļņas rādītāju ietekmēja augošās personāla izmaksas, iznomājamās tehnikas nolietojums un ievērojami lielāki procentu maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto būvniecības tirgu, “Storent” sagaida pakāpenisku tirgus atveseļošanos, sākot ar 2024. gada otro pusi.

“2024. gada pirmajā pusē “Storent” investēja 15,5 miljonus eiro tehnikas parka nomaiņā un paplašināšanā. Tuvākajos mēnešos investīcijas tajā sasniegs 25 miljonus eiro, veicinot “Storent” izaugsmi 2025. gadā,” saka “Storent Holding” valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs.

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvijas uzņēmuma "SAF Tehnika" jaunākā inovācija – "Aranet" bezvadu sensori, kas paredzēti attālinātai pacientu ķermeņa temperatūras uzraudzīšanai, nupat uzstādīti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Produkts ievērojami atvieglo mediķu darbu brīdī, kad COVID-19 pandēmijas laikā slimnīcu personāls ir īpaši pārslogots.

"Aranet" medicīnas termometrs ir monitoringa sistēma ar ātru un ērtu uzstādīšanu, precizitāti un automātisku pacientu temperatūras datu savākšanu. Uzstādītie brīdinājuma signāli sniedz medicīnas personālam iespēju ātrāk reaģēt uz akūtām pacientu temperatūras izmaiņām.

Vienai "Aranet" bāzes stacijai ir iespējams pievienot līdz pat 100 sensoriem, dodot iespēju attālināti pārraudzīt pacientus, nenonākot tiešā saskarē. "Aranet" iebūvētā atmiņa nodrošina nepārtrauktu datu reģistrēšanu un uzglabāšanu 10 gadu garumā arī interneta pārrāvumu gadījumā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informē: "Šajā ārkārtas situācijā Latvijas uzņēmumiem, tāpat kā ārstniecības iestādēm, ir nācies meklēt inovatīvus risinājumus un jaunu pieeju darba ikdienai. Varam pielāgoties, varam nodrošināt palīdzību mūsu slimnīcas pacientiem, ieviešot ārstu un māsu ikdienas darbā arī dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Tādēļ dubults prieks par saņemto dāvinājumu – Latvijas uzņēmuma radīto ķermeņa temperatūras mērīšanas sistēmu, kas būtiski atvieglos atbildīgo ikdienas darbu mūsu māsām, kuru trūkuma dēļ nereti esošie darbinieki piedzīvo pārslodzi."

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Pamatojoties uz neauditētajiem finanšu rezultātiem, būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma AS “Storent Holding” grupas apgrozījums 2024. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 8,46 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 1,67 miljonus eiro.

Īpaši rezultatīva bija grupas darbība Baltijas reģionā, uzrādot nomas apgrozījuma pieaugumu par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.

Ieguldot apjomīgus finanšu līdzekļus procesu digitalizācijā un automatizācijā, šī gada janvārī grupa noslēdza pāreju no esošajām ERP jeb uzņēmuma resursu plānošanas sistēmām uz jaunām mākoņsistēmām visās piecās darbības valstīs. Neraugoties uz sarežģīto pārejas procesu, nomas ienākumi līdz martam pieauga par 2%, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, un lielākais ienākumu pieaugums – 7% – bija vērojams tieši Baltijas valstīs. Tas skaidrojams ar aktīvo grupas iesaisti liela mēroga industriālajos projektos, piemēram, "Rail Baltic", vēja parkos Lietuvā, kā arī projektos militārajā nozarē.