Luminor banka atbalstījusi vienu no lielākajiem Latvijas tehnoloģiju ražošanas uzņēmumiem AS SAF Tehnika, piešķirot finansējumu 4,95 miljonu eiro apmērā.

Tas paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem, lai uzņēmums varētu īstenot vērienīgus projektus, panāktu biznesa apjoma pieaugumu, kompensētu izejmateriālu cenu pieaugumu, kā arī nodrošinātos ar papildu uzkrājumiem.

SAF Tehnika ir bezvadu datu pārraides iekārtu ražotājs un eksportētājs. Uzņēmuma ražotie produkti nodrošina bezvadu risinājumus ciparu balss un datu pārraidei, mobilo un fiksēto tīklu operatoriem, datu pārraides nodrošinātājiem, privātiem un valsts uzņēmumiem. Vairāk kā 20 gadu gaitā uzkrātā pieredze un zināšanas ļāvušas attīstīt virkni inovāciju, laižot tirgū pasaulē mazāko mikroviļņu spektra analizatoru sēriju Spectrum Compact, kā arī izveidojot bezvadu sensoru tīklu risinājumu apkārtējās vides analīzei un uzraudzībai – zīmolu Aranet (IoT – Internet of Things segments).

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Patriotu nedēļā no 11. līdz 18. novembrim RIX Rīgas lidostā būs apskatāma ekspozīcija “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji”, informē Rīgas lidosta.

Tajā lidostas apmeklētāji varēs iepazīt inovatīvus un eksportspējīgus Latvijas uzņēmumus, kuru ieguldījums zinātnē, inovācijās un jaunās tehnoloģijās veido Latvijas un pasaules nākotni.

Izstāde “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji” ir Rīgas lidostas sveiciens Latvijas valsts svētkos, un tās mērķis ir izcelt iedvesmojošus un inovatīvus Latvijas uzņēmumus, ar kuru izdomu un sasniegumiem varam lepoties. Ekspozīcijā ar saviem stendiem piedalās ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs “Azeron”, viens no bezpilota lidaparātu tehnoloģiju nozares līderiem pasaulē – “Edge Autonomy”, godalgotais digitālās veselības jaunuzņēmums “Longenesis”, viens no vadošajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem “SAF Tehnika” ar zīmolu “Aranet” un citi.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pēdējos gados cilvēki Latvijā vidēji ir kļuvuši krietni turīgāki. Tajā pašā laikā arī inflācija ir uzņēmusi apgriezienus. Tāpēc loģiska vēlme ir savu līdzekļu pirktspējas saglabāšana un to vairošana, nodarbojoties ar investīcijām. Tajā brīdī ir jāsastopas ar aktuālajiem jautājumiem – kā sākt? Ko darīt? Kur meklēt informāciju?

Lai palīdzētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, Investoru Klubs ir izveidojis izdomātu personu – Investoru Andri.

Investors Andris ir 32 gadus jauns IT jomas speciālists, kurš, pateicoties savām lieliskajām darba spējām, ir spējis nopelnīt pietiekami daudz, lai investīcijām novirzītu 25 000 eiro. Jāatzīmē, ka, lai arī Andris ir izdomāta persona, tomēr 25 000 eiro ir reāli līdzekļi, kas tiek ieguldīti reālos finanšu aktīvos.

Uzsākot savas investora gaitas Andris izpētīja, kādu brokeri izvēlēties, kā arī apdomāja savu investīciju stratēģiju. Andra mērķis ir spēt pelnīt 12% ienesīgumu gadā, lai pēc 30 gadiem, kad būtu jādodas pensijā, portfeļa vērtība būtu pieaugusi līdz 750 000 eiro. Andris saprot, ka tas ir ambiciozs mērķis, kuru var arī neizdoties sasniegt, taču nekas nereāls tas arī nav.

Lielākais tehnoloģiju uzņēmumu aktīvs ir cilvēki un to zināšanas, jo bez spēcīgas komandas nav iespējams nodrošināt ne produkta kvalitāti, ne uzņēmuma attīstību, domā Valdis Bergs, SIA Mobilly valdes priekšsēdētājs.

Labs produkts un zinoša komanda ir divi būtiskākie tehnoloģiju biznesa stūrakmeņi, kas principā ir nesaraujami un nevar eksistēt viens bez otra, atzīmē V.Bergs. Cilvēki ir visa pamatu pamatā, jo bez atbalsta un uzturēšanas radīt veiksmīgu produktu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā nav iespējams, spriež Mobilly valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ieguldījums komandā un produkta kvalitātē ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Strādā profesijā

Pirmo naudu nopelnīju jau pusaudžu gados, kad vasaras brīvlaikā strādāju brigādē, kas nodarbojās ar datortīklu ierīkošanu, atminas V.Bergs. “Ar urbi sienās urbām caurumus un vilkām kabeļus, lai cilvēkiem būtu pieejams internets. Šis darbs man patika, taču jau skolas laikos es zināju, ka savu profesionālu karjeru vēlos veidot citā virzienā - es gribēju būt jurists. Tiesību zinātņu apgūšana tolaik jauniešu vidū bija ļoti populāra izvēle, arī vairāki mani vienaudži izvēlējās studēt tieši jurisprudenci, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, arī es iestājos Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē,” stāsta V.Bergs, kurš otrajā kursā, paralēli studijām, jurista iemaņas sāka apgūt arī praksē.

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Liene Voroņenko pametusi līdz šim vadīto Valsts izglītības satura centru (VISC) un pievienojusies Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), ieņemot izglītības un nodarbinātības vadītājas amatu, aģentūra LETA noskaidroja LDDK.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apstiprināja, ka Voroņenko valsts civildienesta attiecības izbeigusi 17.novembrī, līdz ar ko izbeigta arī pret viņu ierosinātā disciplinārlieta.

Aģentūrai LETA ar Voroņenko pagaidām nav izdevies sazināties.

Voroņenko VISC vadīja kopš 2021.gada nogales, bet līdz tam, no 2016.gada, viņa bija VISC projektu vadītāja un atbildēja par Eiropas Savienības fondu projektu "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" un "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ieviešanu.

Pirms tam Voroņenko darbavieta bijusi "LEO pētījumu centrs", kur viņa bijusi projektu vadītāja un pārraudzījusi pētījumu un inovāciju izstrādes projektu ieviešanu elektronikas, telekomunikācijas un optikas nozarēs. Iepriekš Voroņenko vadījusi pirmsskolas izglītības iestādi "Attīstības centrs ģimenei", bet vēl pirms tam - bijusi nodaļas vadītāja uzņēmumā "SAF Tehnika" un nodaļas vadītāja palīgs Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”