Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 15.jūnijā plkst.15 tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu, DB pastāstīja Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Iespējams pēc tikšanās varētu sekot kāds paziņojums, pieļāva R.Zvejniece. Jāatgādina, ka iepriekš I.Bičkovičs, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata pretendentu, Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz tikšanos AT. Savukārt pēc tikšanās sekoja paziņojums, ka viņš tiks virzīts ģenārprokurora amatam.

Šā gada 15.aprīlī J.Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti balsoja aizklāti ar vēlēšanu zīmēm un noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, bet 47 deputāti nobalsoja pret.

Jau vēstīts, I.Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā AT priekšsēdētāja lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Zināt zinu, bet neteikšu — aptuveni tā varētu raksturot šābrīža Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcību attiecībā uz jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu.

Protams, izvēlēties cilvēku šādam amatam ir ļoti atbildīgs solis, ko nevar veikt vienā vai divās dienās — tam ir vajadzīgs laiks. Taču laika jau nu Bičkovičam ir bijis atliku likām.

Pirmkārt, jau trešo reizi izvirzot ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, vajadzētu būt arī tā saucamajam plānam «B». Otrkārt, kopš Maizīša kandidatūras noraidīšanas Saeimā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām arī pagāja zināms laiks, ko arī varēja izmantot jauna kandidāta meklēšanai. Treškārt, nevarētu teikt, ka Bičkovičs Latvijas tieslietu sistēmā strādātu pirmo nedēļu un tāpēc viņam tā īsti nebūtu ne jausmas, kam ko var, bet kam — nevar uzticēt. Turklāt Latvija nav tik liela valsts, lai tieslietu sistēmā ilgstoši strādājoši cilvēki nesaprastu, kas ir kas.

Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Vienotības deputātei Lolitai Čigānei atsaucot parakstu, Saeima izslēdz no darba kārtības likumprojektu, kas mainītu kompensāciju kārtību nepārvēlētajiem deputātiem.

Likumprojektā piedāvātais grozījums paredzēja diferencēt izmaksājamā pabalsta apmēru atkarībā no Saeimas deputāta pilnvaru termiņa ilguma. Spēkā esošā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma redakcija paredz, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši piedāvātajam grozījumam Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņemtu vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks nekā seši mēneši, bet nepārsniedz vienas Saeimas pilnvaru laiku. Saeimas deputāts saņemtu vienreizēju pabalstu divu mēnešalgu apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par vienas Saeimas pilnvaru laiku, bet nepārsniedz divu Saeimu pilnvaru laiku, savukārt trīs mēnešalgu apmērā - gadījumā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par divu Saeimu pilnvaru laiku. Savukārt Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā un ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti nav bijis lielāks nekā seši mēneši, pabalstu nesaņemtu.

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Šī gada 1. maijā stājās spēkā jaunākie grozījumi Komerclikumā. Lielākā daļa no pieņemtajiem grozījumiem veltīti samazināta pamatkapitāla SIA ieviešanai, kas ir pietiekami plaši diskutēts temats, taču attieksies uz nosacīti nelielu uzņēmēju daļu. Taču papildus jau minētajiem grozījumiem Komerclikumā ir izdarītas izmaiņas arī virknē citu noteikumu.

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz grozījumiem noteikumos par valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem un likvidāciju, jo tie attiecas uz visām līdz šim nodibinātajām SIA un AS un uzņēmējiem ir vērtīgi par tiem zināt, jo grozījumu rezultātā attiecīgās Komerclikuma normas ir kļuvušas uzņēmējiem draudzīgākas, proti, ļaus ietaupīt gan laiku gan naudu.

Valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš

Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka turpmāk SIA valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš nebūs ierobežots. Praktiski tas nozīmē, ka tajās SIA, kuru statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš jebkad turpmāk ievēlētie valdes un padomes locekļi paliks amatā neierobežotu laiku līdz lēmuma par viņu atsaukšanu pieņemšanai vai līdz brīdim, kamēr viņi paši atkāpsies no attiecīgā amata. Pie tam, saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja SIA statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un laikā līdz 2010. gada 30. aprīlim ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (trīs gadi no ievēlēšanas dienas), tad attiecīgās personas ir uzskatāmas par ievēlētām uz nenoteiktu laiku. Savukārt tām SIA, kuru statūtos ir norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, tagad jebkurā brīdī ir iespējams statūtus grozīt nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku un tā izvairīties no valdes un padomes locekļu pārreģistrācijas katrus trīs gadus (un attiecīgi, no visām problēmām, kas saistītas ar to, ka bieži vien par pārreģistrācijas nepieciešamību tiek piemirsts). Visizdevīgāk to darīt brīdī, kad pašreizējai valdei un padomei beidzas pilnvaras, vienlaicīgi ar dokumentiem par amatpersonu pārvēlēšanu Komercreģistrā iesniedzot arī grozījumus SIA statūtos. No Komerclikuma grozījumiem izriet, ka gadījumos, kad SIA statūtos patreiz noteikts ierobežots valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, nebūs iespējams izvairīties no to valdes un padomas locekļu pārvēlēšanas, kuri ievēlēti līdz grozījumu pieņemšanai, pat ja tiek grozīti SIA statūti. Šo valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies iepriekš noteiktajā termiņā.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām jebkura kandidāta izvirzīšana būtu sasteigta, tāpēc līdz 11.maijam tas netikšot darīts, norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs .

Šajā situācijā viņš rīkošoties saskaņā ar Prokuratūras likumu un izvēlēsies vienu no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem, kurš līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pildīs ģenerālprokurora pienākumus. Viņa vārds tiks paziņots maija sākumā.

«Saeimas pieņemtos politiskos lēmumus kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs neesmu komentējis un arī šoreiz nekomentēšu. Uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams laiks, lai saprastu notiekošos procesus Saeimā, prokuratūrā un sabiedrībā,» norādījis I.Bičkovičs.

Jāatgādina, ka savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Lai ģenerālprokurors nevienam nejustos pateicību parādā, balsojumam par šī amata kandidātiem ir jāpaliek slēgtam, uzskata prokurors Ēriks Kalnmeiers, par kura iecelšanu par ģenerālprokuroru Saeima balsos pirmdien, 12. jūlijā.

Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze viņš skaidro savu viedokli par to, kādēļ balsojumiem par personu apstiprināšanu atbildīgos amatos nevajadzētu būt atklātiem.

«Ja balsojums par ģenerālprokurora ievēlēšanu – es runāju tikai par abstraktu ģenerālprokurora [amata] kandidātu, nedomājot par sevi, ne citu iespējamu kandidātu - būtu atklāts un visiem būtu zināms, kā katrs deputāts lēmis, varētu izveidoties situācija, ka ievēlētajam ģenerālprokuroram, pildot savus dienesta pienākumus, nāktos pieņemt lēmumu par kādu no deputātiem vai Saeimā pārstāvētu partiju. Šādu lēmumu vēlāk varētu traktēt kā labvēlības izpausmi vai nelabvēlību, ja samērotu ģenerālprokurora lēmumu par attiecīgo politiķi vai partiju un balsojumu Saeimas sēdē,» norāda Ē. Kalnmeiers.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

«Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. «Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» norādīja Vucāns.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram ceturtdien, 7.jūlijā, beidzas pilnvaru termiņš Valsts prezidenta amatā.

Savā pēdējā darbadienā prezidents rīkos atvērto durvju dienu Jūrmalas rezidencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Pēc pilnvaru beigām 8.jūlijā prezidentam gan vēl būs jāatgriežas Rīgas pilī, jo viņam svinīgā ceremonijā jānodod jaunievēlētajam prezidentam Andrim Bērziņam Rīgas pils atslēgas. Bērziņam arī paredzēta tikšanās ar Zatleru un prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Zatleru Valsts prezidenta amatā ievēlēja 2007.gada 31.maijā. Pirms tam viņš strādāja par ārstu un kopš 1994.gada bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs.

Šogad 16.martā Zatlers paziņoja, ka nolēmis kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, viņš Latvijas Universitātē nāca klajā ar nākotnes skatījumu. Neilgi pirms prezidenta vēlēšanām uz šo amatu tika izvirzīts arī Saeimas deputāts eksbaņķieris Andris Bērziņš (tolaik – Zaļo un zemnieku savienība).

Jaunā laika frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda pārliecību, ka J.Maizīša neievēlēšanu rūpīgi izplānojusi opozīcija, kas arī rosināja balsojumu par ģenerālprokurora pārvēlēšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm, nevis elektronisko balsošanas iekārtu. Viņa pauda nožēlu, ka deputātu darbi tik krasi atšķiras no vārdiem.

Db jau rakstīja, ka priekšlikumu balsot ar vēlēšanu zīmēm parlamentam iesniedza opozīcijas deputāti, vairums no kuriem ir LPP/LC deputāti un šo priekšlikumu atbalstīja 58 deputāti.

Savukārt J. Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, jo divas no 94 izsniegtajām vēlēšanu zīmēm tika atzītas parnederīgām. Tādejādi par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret.

Taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs drīkst atkārtoti apstiprināšanai Saeimā virzīt to pašu ģenerālprfokurora amata kandidātu. Likums neaizliedz virzīt atkārtoti personu, kura nav guvusi Saeimas atbalstu balsojumā. «Bet tad jābūt pamatojumam – kāpēc,» skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam, uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu viedokli par negaidīto Saeimas balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša termiņa pagarināšanu sola sniegt šodien ap pulksten trijiem pēcpusdienā. I.Bičkoviča viedoklis tikšot pausts viņa rakstiskā paziņojumā, informēja Augstākajā tiesā.

Pēc preses dienesta sniegtās informācijas, I.Bickovičs šodien ieradies darbā. Vakar, kad notika Saeimas balsojums, I.Bičkovičs tomēr nav bijis komandējumā Baltkrievijā, kā vēstīts, bet gan atradies Latvijā, jo viņam radušās veselības problēmas.

Tieši I.Bičkovičam ir galvenā loma tālākajā notikumu gaitā saistībā ar ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo likums nosaka, ka viņš izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu.

Savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

J.Maizīša kļūšana par ģenerālprokuroru ir svarīga, jo ar to tiek saistīta prokuratūras neatkarība. Asi pret J.Maizīša pārvēlēšanu iestājies smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kura interešu lobēšanu tiek saistīts vakardienas Saeimas balsojums.

Parlamenta Juridiskā komisija trešdien aizklātā balsojumā apstiprināja pašreizējā ģenerālprokurora apstiprināšanu arī nākamajam termiņam.

Balsojums par J.Maizīša kandidatūru vēl jāveic arī Saeimas plenārsēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu lēmumu virzīt J.Maizīti ģenerālprokurora amatam pamatoja ar viņa darba pieredzi, profesionalitāti, kā arī pienesums prokuratūras darbā, kā arī personiskās īpašības ir lietas.

Viņš sacīja, ka kandidātu loks bija plašs, tomēr arī ne bezizmēra - starp 100 un 200 cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā un var kvalificēties šajā amatā. I.Bičkovičs izvērtējis teju visu Augstākās tiesas, apgabaltiesas tiesnešu un prokuroru piemērotību ģenerālprokurora amatam, viņš skaidroja.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pret jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu amatā pirmdien nobalsojuši Vienotības deputāti, bet daži atturējušies, DB apstiprināja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. DB jau vēstīja, ka par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Vēlēšanu apvienības Vienotība partijām Saeimā šobrīd kopumā ir 25 balsis.

Vienotībai pēc Ē. Kalnmeiera uzklausīšanas frakcijās, kā arī publiski izskanējušās informācijas palikušas šaubas par pašu viņa izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūru. «Ņemot vērā to, kā šeit tiek pieņemti lēmumi, domāju, ka šai Saeimai nav morālu tiesību balsot par ģenerālprokurora apstiprināšanu,» šādu Vienotības lēmumu DB argumentēja S. Āboltiņa. Viņai pašai arī radušās šaubas pēc Ē. Kalnmeiera pozīcijas par legālo prezumpciju uzklausīšanas, tāpat S. Āboltiņai neesot saprotams, kādēļ ģenerālprokuratūrā nav atradies darbs bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Ē. Kalnmeieram stājoties jaunajā amatā, atbrīvojas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora amats, kas esot «cienījama vieta Maizītim». Treškārt, S. Āboltiņai šaubas par Ē. Kalnmeiera kandidatūru radot tas, ka viņš nav parakstījis prokuroru atbalsta vēstuli J. Maizītim.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti žurnālistiem paziņoja, ka 11.maijā, kad beidzas J.Maizīša pilnvaras amatā, viņš prokuratūras vadību uzticēs Krimināltiesiskā departamenta vadītājam virsprokuroram Arvīdam Kalniņam, ziņo Diena.lv.

Atbilstoši prokuratūras likumam par vienu no ģenerālprokurora vietas izpildītājiem var iecelt kādu no trim prokuratūras departamentu virsprokuroriem – A.Kalniņu, Juri Pēdu, Arvīdu Kalniņu vai Rudīti Āboliņu. A.Kalniņš izvēlēts, jo krimināltiesiskie jautājumi, pēc I.Bičkoviča domām, ir ļoti nozīmīgi.

I.Bičkovičs joprojām neatklāj, kuru ģenerālprokurora amata kandidātu varētu nosaukt, un, visticamāk, to neizdarīs līdz nākamās nedēļas nogalei, kad paredzēta Valts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar tiesībsargājošo iestāžu un Saeimas partiju pārstāvjiem. Tajā piedalīsies arī I.Bičkovičs.

I.Bičkovičs pateicās J.Maizītim par darbu un uzsvēra, ka pašreizējais ģenerālprokurors nav svītrots no kandidātu saraksta. Uz jautājumu, vai I.Bičkovičs izteicis kādu darba piedāvājumu, J.Maizītis atbildēja noraidoši, uzsverot, ka viņš nav saņēmis nevienu darba piedāvājumu tiesībsargājošajās iestādēs. J.Maizītis arī norādīja, ka viņam ir ļoti ierobežotas iespējas darboties biznesā, jo divus gadus viņš nevar strādāt uzņēmējsabiedrībās, saistībā ar kurām ir pieņēmis lēmumus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 9.maijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, lai noteiktu amata pilnvaru termiņu komisijas padomes locekļiem.

Saskaņā ar ierosinājumu plānots noteikt, ka arī FKTK padomes locekļu pilnvaru maksimālais termiņš tāpat kā komisijas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir seši gadi. Patlaban likumā pilnvaru termiņa ierobežojums padomes locekļiem nav noteikts.

Paredzēts arī, ka viena un tā pati persona par priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Ar grozījumiem arī plānots mainīt FKTK padomes locekļu līdzšinējo iecelšanas kārtību, paredzot, ka padomes locekļus amatā ieceļ Saeima pēc FKTK priekšsēdētāja un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Līdzšinējā kārtība noteic, ka pēc kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru padomes locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo FKTK priekšsēdētājs.