«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valsts prezidents Valdis Zatlers patlaban vērtē vairākas iespējas, kā iesaistīties politiskajā dzīvē pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām 7.jūlijā, intervijā laikrakstam Diena sacīja Zatlers.

«Līdz pilnvaru beigām būšu politiski neitrāls, bet es konsultēšos ar visiem politiķiem, kuri vēlēsies ar mani konsultēties, un ar daudziem cilvēkiem ārpus politikas, lai noskaidrotu, kas ir labākais veids, kā panākt mērķi - godīga, labi pārvaldīta Latvija, Saeima un valdība bez oligarhiem,» sacīja Zatlers.

Konkrētus plānus Zatlers neatklāja, taču atzina, ka viņam ir vīzija, kas top. Zatlers patlaban arī tiekoties ar daudziem sabiedrībā pazīstamiem un mazāk zināmiem cilvēkiem, lai saprastu, cik daudzi ir gatavi iet politikā, lai īstenotu šo mērķi kopā ar viņu. Zatlers neizslēdza iespēju, ka nākamajās, iespējams, Saeimas ārkārtas vēlēšanās, piedalīsies kāds jauns politiskais spēks, kas būs gatavs uzņemties tiešo varu pār politiskajiem procesiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien Saeimai iesniegs vairākus priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kuri Valsts prezidentam sniegtu lielākas pilnvaras un atbildību.

V. Zatlers ierosina Valsts prezidentam uzticēt uzdevumu izvēlēties kandidātus tādiem amatiem kā tiesībsargs, Valsts kontrolieris vai Latvijas bankas prezidents. Līdz šim kandidātu izvēlē ir dominējis politiskais atbalsts un nedaudz mazāk – profesionālā atbilstība šiem amatiem, uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, prezidenta tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas balsojumam mazinātu «tirgošanos par amatiem».

Tāpat V. Zatlers vēlas, lai turpmāk Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts «celtu priekšā» visu Ministru kabineta sastāvu. Tas novērstu kvotu sistēmu koalīciju ietvaros un veicinātu valdības profesionālismu, preses brīfingā pauda V. Zatlers. Lai nostiprinātu valdības politisko atbildību, V. Zatlers ierosina Satversmē paredzēt pienākumu valdības locekļiem nodot zvērestu. Savukārt prezidenta atstādināšanas procedūru V. Zatlers vēlas nodot Satversmes tiesai, nevis Saeimai.

Sabiedrībā joprojām ir gaidas pēc jaunā, un, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nolems veidot partiju, tā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu gūt salīdzinoši lielus panākumus, prognozēja sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, 28.maija prezidenta paziņojums ir kardināli mainījis visu līdzšinējo situāciju. Vēlētāju aptaujas un tendences, kas bija līdz Zatlera paziņojumam, rādīja, ka Saskaņas centrs ir relatīvi ļoti stiprs ar pieaugošu potenciālu, arī Zaļo un zemnieku savienība bija stipra, Vienotība bija uz lejupejošas līknes, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas popularitāte bija itin zema, un viņiem būtu problēmas pārvarēt 5% barjeru, bet nacionālās apvienība situācija bija relatīvi stabila.

«Tomēr šīs tendences bija līdz vakar vakaram un lielais nezināmais ir, kā rīkosies Zatlers. Ja viņš izšķiras rīkot jaunu politisko spēku un to īsteno, situācija vēlēšanās var izskatīties krietni atšķirīga no tā sadalījuma, kas ir patlaban,» sacīja sociologs.

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

Līdzšinējais prezidents Valdis Zatlers apsverot trīs iespējas, kā turpmāk varētu darboties sabiedrības labā - startēt ārkārtas Saeimas vēlēšanās, nodibinot jaunu partiju, pievienoties apvienībai Vienotība vai izveidot nevalstisku organizāciju, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Prezidentam tuvu stāvoši cilvēki raidījumam gan neapstiprina Saeimas kuluāros izplatīto ziņu, ka Uzņēmumu reģistrā jau ievākta informācija par partijas dibināšanas nosacījumiem. Tomēr Rīgas pilī valdot pārliecība, ka pēc savas nepārvēlēšanas uz otro prezidentūras termiņu Zatlers noteikti negatavojas paiet malā, lai mierīgi noskatītos, kas notiks pēc viņa rosinātā lēmuma par Saeimas atlaišanu.

Pēc sev neveiksmīgā prezidenta vēlēšanu iznākuma, dodoties prom no Saeimas nama, Zatlers intervijā Nekā personīga sacījis, ka pagaidām nevēlas izpaust konkrētu plānu, kā turpmāk gatavojas darboties politikā. Prezidents atzinis, ka par to varēs runāt tikai pēc 8.jūlija, kad būs beidzies viņa prezidentūras termiņš. Zatlers norādījis, ka vispirms vēlas pabeigt līdz sava amata pilnvaru beigām darāmos darbus. Gaidāms, ka Zatlers iesniegs Saeimā vairākus likumu grozījumus, kuru mērķis ir radīt godīgākus noteikumus priekšvēlēšanu kampaņā pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām, piemēram, paredzot politiskās reklamēšanās ierobežojumus. Bez tam tiekot apsvērts aicināt parlamentu lemt par jau sen iepriekšējā Saeimā rosināto, bet deputātu atsaucību neguvušo normu, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju finansēšanā pieļautām nelikumībām.

Valdis Zatlers, kura termiņš Valsts prezidenta amatā noslēdzās vakar, 8. jūlijā, šodien oficiāli paziņojis par jaunas partijas dibināšanu, pagaidām gan nenosaucot nevienu citu savas komandas dalībnieku.

Kā būtiskāko atšķirību no Vienotības īstenotās politikas jaundibināmās partijas principos V. Zatlers nosauca to, ka viņa veidotais politiskais spēks uzrunās visu tautību cilvēkus.

Zatlera Reformu partijas dibināšanas kongress paredzēts 23. jūlijā – dienā, kad notiks arī tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Jaundibināmā partija pašlaik aicina savās rindās potenciālos tās biedrus. V. Zatlers mediju pārstāvjus iepazīstināja ar partijas manifestu un desmit jaunā politiskā spēka pamatprincipiem. Starp šiem principiem ir vienādu spēles noteikumu visiem nodrošināšana, mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošana, tiesu varas neatkarības nodrošināšana. Tāpat nodokļiem jābūt saprotamiem un samērojamiem, bet konkurencei uzņēmējdarbībā – godīgai. Starp reformējamām nozarēm V. Zatlers minēja arī izglītību.

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība turpmākajās sarunās par koalīcijas izveidi piedalīsies kopā un veidos ekspertu grupas valdības deklarācijas izstrādei, otrdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Vienotības līderis Valdis Dombrovskis.

Nākamajās divās sarunu kārtās trešdien un ceturtdien Vienotība un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC). ZRP un Vienotībai piektdien paredzēta arī vēl viena divpusēja tikšanās. Diskusijas par partiju atbildības sfērām valdībā sāksies pēc šīm sarunu kārtām, teica Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka abas partijas vienojušās izveidot ekspertu grupas, kas darbosies trīs jautājumu blokos – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī humanitārajā blokā, kas iekļauj sociālos jautājumus, izglītību un kultūru.

Jau otrdien tiks deleģēti šo grupu vadītāji. Sākotnēji ekspertu grupās darbosies Vienotības un ZRP pārstāvji, bet laika gaitā plānots piesaistīt arī citus partnerus. Šo ekspertu grupu uzdevums būs izstrādāt valdības deklarāciju, kā arī diskutēt par jautājumiem, kurus partijas vēlas izskatīt padziļināti, - augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.

«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.

Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.

Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.

«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.

Lai gan eksprezidents Valdis Zatlers vēlējās sev nelielu pagaidu dzīvokli, izvēlētā mitekļa kopējā platība ir 195 kvadrātmetri.

Eksprezidenta sekretāre Eva Orēniša pavēstīja, ka dzīvokļa nomas maksa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būs 820 latu. Taču šajā summā nav iekļauti vēl komunālie maksājumi.

Aģentūras BNS rīcībā esošās ziņas liecina, ka ziemā dzīvokļa izmaksas būs tuvu Ministru kabineta noteiktajai maksimālajai summai – 1 200 latiem.

Orēniša norādīja, ka pašlaik Zatlera pagaidu dzīvesvietas izmaksas plānots segt no prezidenta kancelejas budžeta. Vienlaikus izdevumus varētu segt arī no ietaupījumiem, kas ik gadu prezidenta kancelejai veidojas, vai arī prasīt papildu līdzekļus.

Zatlera dzīvoklis atrodas klusajā centrā. Vēl esot prezidenta amatā, Zatlers paziņoja, ka Ministru kabineta apstiprināto summu līdz 1200 latiem mēnesī uzskata par nesamērojami lielu. Tādēļ, lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūdza viņam nodrošināt nelielu un lētāku pagaidu dzīvokli. Zatlers sākotnēji esot vēlējies dzīvokli, kas izmaksātu līdz 500 latiem.

Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

Gan Latvijas, gan ārvalstu kompānijām visvairāk ir nepieciešama draudzīga uzņēmējdarbības vide, pirmdien tikšanās laikā ar Amerikas Tirdzniecības palātas biedriem teica eksprezidents Valdis Zatlers.

Viņš uzsvēra, ka investīciju piesaistei pirmām kārtām jārada tām pievilcīga vide. Lai to paveiktu, jāsamazina korupcijas apmērs, kā arī birokrātisko procedūru skaits. Tāpat svarīgas uzņēmējdarbības videi ir transporta komunikācijas, piemēram, viena no problēmām, kas būtu jārisina, ir ceļu sliktais stāvoklis.

Tāpat Zatlers norādīja, ka ir jārisina darbaspēka jautājums, īpaši veroties no tā izglītotības un profesionalitātes viedokļa. Viņš pieminēja arī pēdējo vizīti ASV, kurā tika pārrunāts, cik ilgā laikā Latvijā ir iespējams apmācīt nepieciešamo darbaspēku. Vajadzētu nodrošināt, ka darba ņēmējs iegūtu nepieciešamo kvalifikāciju pietiekami īsā laikā, atzina eksprezidents.

Kāda anonīma «labvēļa» publiskotā audioierakstā Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers paredz, ka kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) veidotā valdība varētu krist nākamā gada martā, savukārt jau maijā valdība tiktu veidota ar patlaban opozīcijā esošo Saskaņas centru (SC).

ZRP ieraksta autentiskumu nenoliedz, uzsverot, ka tās bijušas vien partijas iekšējās debates, nevis rīcības plānošana.

Publiskotā uzrunas fragmenta iesākumā Zatlers uzsver, ka «mums ir uzdevums izveidot valdību», kam esot iespējami divi scenāriji, «jums patīk tas vai nepatīk». «Pirmais scenārijs ir tāds, ka mums ir nacionāļu valdība, kura krīt martā, un kā alternatīva mums pēc tam ir valdība ar Saskaņu maijā,» sacījis Zatlers.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc šai valdībai būtu jākrīt, Zatlers atbildējis: «Esiet droši!» Politiķis paudis viedokli, ka Latvijas valdības krišana notikšot uz Krievijas prezidenta vēlēšanu fona, proti, Krievijas prezidenta vēlēšanām sekošot krievu nacionālais pacēlums, kas tiks kurināts. «Būs vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Nav nekas labāks kā maza fašistiska valdība, kaimiņu valdība. Esam reāli. Jā, jā, nebaidieties, nokritīs. Tā kā mēs viņu tagad taisām, nokritīs,» sacījis politiķis.

«Man šķiet, ka [Valdis] Zatlers pieļāva kādu liktenīgu kļūdu, valsts līmenī liktenīgu kļūdu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas novērotājs Jurģis Liepnieks.

«Proti, viņam vajadzēja atlaist nevis iepriekšējo, bet gan 9. Saeimu, kura bija sevi totāli diskreditējusi. Toreiz tauta bija ielās un pieprasīja to, taču Zatlers neuzdrošinājās uz šādu rīcību. Ritēja pirmie prezidentūras mēneši. Zatlers vispār nesaprata, kur nonācis, kas jādara un kas viņš pats īsti ir. Šī trauma atstājusi dziļas pēdas eksprezidenta apziņā. Tad nu Zatlers revanšējās uz nākamās Saeimas rēķina, kura itin nemaz nebija to pelnījusi,» viņš paskaidro.

Jautāts par pašreizējo valdības veidošanas procesu, Liepnieks stāstījis: «Zatlers uzvedās kā pērtiķis, kurš ticis pie granātu kastes... Nevar vest sarunas, kuru vienīgais lozungs ir: visu vai neko! Visu man, vai arī es ar jums nerunāšu. Pat šajā situācijā Vienotība mēģināja saglabāt mieru mājā (sak, nu labi, labi - tev visu...), bet Zatleram tik un tā vajadzēja vēl vairāk. Vienotības pacietībai pieminekli vajadzētu uzcelt.»

Saskaņas centram (SC) un Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir daudz saskanīgu viedokļu politiskās reformas un tiesiskuma jautājumos, taču atšķirīgs redzējums dažādos ar ekonomiku saistītos aspektos, tostarp par pensijām.

To pirmdien pēc abu partiju pusotru stundu garās tikšanās žurnālistiem atzina abu politisko spēku līderi Nils Ušakovs (SC) un Valdis Zatlers (ZRP).

Atšķirīgi viedokļi abiem politiskajiem spēkiem bijuši par atsevišķiem nodokļu jautājumiem un vēsturi, tomēr tas nav traucējis atrast arī «vairākus saskares punktus», atzina Zatlers. Viņš uzsvēra, ka pret sarunā izrunājamajiem jautājumiem bijusi ļoti pragmatiska pieeja. Ušakovs sacīja, ka abām partijām daudz jautājumu būs jādiskutē darba režīmā, tostarp atsevišķu nodokļu pazemināšanas iespējas, par laiku, kad varētu indeksēt pensijas.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) pārstāvji runās ar vēlētājiem, un, ja viņi noticēs, - ZRP uzvarēs 11. Saeimas vēlēšanās, sacīja eksprezidents un partijas tapšanas iniciators Valdis Zatlers.

Partijas mērķis ir ievest politikā otrās desmitgades kopš neatkarības atjaunošanas paaudzi, kura ir nobriedusi un varēs pārvaldīt valsti šajā - trešajā - desmitgadē kopš neatkarības atjaunošanas.

Viņš norādīja, ka partija nebūs balstīta uz atsevišķu grupu interesēm. Eksprezidents uzsvēra, ka netiks šķirotas etniskās grupas un ka izdosies izveidot vienotu sabiedrību. Līdz ar partijas dibināšanu ir noņemtas problēmas, kas saistījās ar dalīšanos etniskajās grupās, un Latvijai ir jādomā plašāk, nevis tikai kategorijās «melns» un «balts», «savējais» un «svešais». Tad dzīve mūsu valstī ies uz augšu, pārliecināts ir bijušais prezidents.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Ministru kabineta apstiprinātā summa - 1200 lati mēnesī - par pagaidu dzīves vietas nodrošināšanu eksprezidentam ir nesamērojami liela.

Lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūgs viņam nodrošināt «nelielu pagaidu dzīvokli», aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Ņemot vērā, ka Zatlers kā bijušais Valsts prezidents turpinās pildīt virkni sabiedrisko pienākumu - parasti bijušās valsts pirmās amatpersonas tiek aicinātas gan lasīt lekcijas, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, studentiem, skolēniem, gan arī atbalstīt dažādus sabiedriskus projektus un kustības jeb patronāžas -, šīs telpas tiks arī izmantotas darba vajadzībām, norāda preses dienestā.

Preses dienests atgādina, ka, lai taupītu valsts budžeta naudu, jau 2007.gadā Jūrmalas rezidences remontdarbu laikā Zatlers atteicās no piedāvātās pagaidu īres vietas un dzīvoja rezidencē tās remonta laikā, tādējādi ietaupot valsts naudu, kas tiktu tērēta papildu telpu īrei.

Šodien beidzot Saeimā notiks tas, par ko publiskajā telpā un varas gaiteņos ir spriests jau pietiekami ilgi - Valsts prezidenta vēlēšanas.

Ņemot vērā, ka vēl līdz vakardienas vakaram liela daļa parlamentāriešu tā arī nesaņēmās sniegt skaidru atbildi, par ko īsti balsos šajās vēlēšanās, droši vien jādomā, ka nepieciešamo atbalstu neiegūs ne pašreizējais valsts galva Valdis Zatlers, ne arī ZZS pārstāvis Andris Bērziņš. Turklāt arī fakts, ka nu jau ne vienā vien frakcijā par tik svarīgu jautājumu tiek organizēta demokrātijas imitācija jeb brīvais balsojums, ļauj domāt, ka īsto prezidenta amata kandidātu mēs vēl neesam redzējuši. Jebkurā gadījumā DB novēl Saeimai ievēlēt Latvijai labāko prezidentu!

Vēršoties pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir pirmais ministrs, kas pilda savu pienākumu, norāda Reformu partijas līdzdibinātājs, eksprezidents Valdis Zatlers.

Zatlers LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka Lemberga rīcība ir netaisnīga, par piemēru minot ostas teritorijas, kas Lemberga interesēs iznomātas par ļoti zemām cenām.

Lembergs politikā darbojas jau kopš Padomju laikiem un ir pieradis pie varas, un ir gatavs pie tās turēties visiem spēkiem, sacīja Zatlers.

Jautāts, vai Reformu partija koalīcija izjūt atbalstu, vēršoties pret Lembergu, Zatlers norādīja, ka atbalstu jūt.

Runājot par 2013. gada budžetu, bijušais prezidents sacīja, ka jebkura budžeta pieņemšana ir ļoti grūta, taču 2013. gada budžeta pieņemšana būšot īpaši grūta.

Tikmēr par to, kādi «labumi» būtu jāsaņem Latvijas prezidentiem pēc darba termiņa beigām, Zatlers nevēlējās runāt, norādot, ka iesaistīt bijušos prezidentus šajās sarunās ir ļoti nekorekti. Par to esot jālemj sabiedrībai.