Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 15.jūnijā plkst.15 tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu, DB pastāstīja Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Iespējams pēc tikšanās varētu sekot kāds paziņojums, pieļāva R.Zvejniece. Jāatgādina, ka iepriekš I.Bičkovičs, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata pretendentu, Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz tikšanos AT. Savukārt pēc tikšanās sekoja paziņojums, ka viņš tiks virzīts ģenārprokurora amatam.

Šā gada 15.aprīlī J.Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti balsoja aizklāti ar vēlēšanu zīmēm un noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, bet 47 deputāti nobalsoja pret.

Jau vēstīts, I.Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā AT priekšsēdētāja lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Zināt zinu, bet neteikšu — aptuveni tā varētu raksturot šābrīža Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcību attiecībā uz jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu.

Protams, izvēlēties cilvēku šādam amatam ir ļoti atbildīgs solis, ko nevar veikt vienā vai divās dienās — tam ir vajadzīgs laiks. Taču laika jau nu Bičkovičam ir bijis atliku likām.

Pirmkārt, jau trešo reizi izvirzot ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, vajadzētu būt arī tā saucamajam plānam «B». Otrkārt, kopš Maizīša kandidatūras noraidīšanas Saeimā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām arī pagāja zināms laiks, ko arī varēja izmantot jauna kandidāta meklēšanai. Treškārt, nevarētu teikt, ka Bičkovičs Latvijas tieslietu sistēmā strādātu pirmo nedēļu un tāpēc viņam tā īsti nebūtu ne jausmas, kam ko var, bet kam — nevar uzticēt. Turklāt Latvija nav tik liela valsts, lai tieslietu sistēmā ilgstoši strādājoši cilvēki nesaprastu, kas ir kas.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu viedokli par negaidīto Saeimas balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša termiņa pagarināšanu sola sniegt šodien ap pulksten trijiem pēcpusdienā. I.Bičkoviča viedoklis tikšot pausts viņa rakstiskā paziņojumā, informēja Augstākajā tiesā.

Pēc preses dienesta sniegtās informācijas, I.Bickovičs šodien ieradies darbā. Vakar, kad notika Saeimas balsojums, I.Bičkovičs tomēr nav bijis komandējumā Baltkrievijā, kā vēstīts, bet gan atradies Latvijā, jo viņam radušās veselības problēmas.

Tieši I.Bičkovičam ir galvenā loma tālākajā notikumu gaitā saistībā ar ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo likums nosaka, ka viņš izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu.

Savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

J.Maizīša kļūšana par ģenerālprokuroru ir svarīga, jo ar to tiek saistīta prokuratūras neatkarība. Asi pret J.Maizīša pārvēlēšanu iestājies smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kura interešu lobēšanu tiek saistīts vakardienas Saeimas balsojums.

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām jebkura kandidāta izvirzīšana būtu sasteigta, tāpēc līdz 11.maijam tas netikšot darīts, norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs .

Šajā situācijā viņš rīkošoties saskaņā ar Prokuratūras likumu un izvēlēsies vienu no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem, kurš līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pildīs ģenerālprokurora pienākumus. Viņa vārds tiks paziņots maija sākumā.

«Saeimas pieņemtos politiskos lēmumus kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs neesmu komentējis un arī šoreiz nekomentēšu. Uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams laiks, lai saprastu notiekošos procesus Saeimā, prokuratūrā un sabiedrībā,» norādījis I.Bičkovičs.

Jāatgādina, ka savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Parlamenta Juridiskā komisija trešdien aizklātā balsojumā apstiprināja pašreizējā ģenerālprokurora apstiprināšanu arī nākamajam termiņam.

Balsojums par J.Maizīša kandidatūru vēl jāveic arī Saeimas plenārsēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu lēmumu virzīt J.Maizīti ģenerālprokurora amatam pamatoja ar viņa darba pieredzi, profesionalitāti, kā arī pienesums prokuratūras darbā, kā arī personiskās īpašības ir lietas.

Viņš sacīja, ka kandidātu loks bija plašs, tomēr arī ne bezizmēra - starp 100 un 200 cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā un var kvalificēties šajā amatā. I.Bičkovičs izvērtējis teju visu Augstākās tiesas, apgabaltiesas tiesnešu un prokuroru piemērotību ģenerālprokurora amatam, viņš skaidroja.

Pārsūdzēts maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāram Sergejam Zaharjinam nelabvēlīgais Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas februāra spriedums, ar kuru apmierināta akcionāra Kirova Lipmana prasība un atzītas viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, kasācijas sūdzība iesniegta 4.aprīlī, bet pagaidām nav vēl lēmuma par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai.

Kā ziņots, AT apmierināja Lipmana prasību, tāpat no Zaharjina par labu Lipmanam piedzenot tiesas izdevumus 18 808 eiro apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus 138 769 eiro apmērā, bet kopā - 157 577 eiro.

Arī Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka Liepājas metalurgam bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs - ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Par Maizīša iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu balsos Saeima. Pats J.Maizītis bija apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt ģenerālprokurora amatam uz trešo amata termiņu.

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece apstiprināja, ka I.Bičkovičs izvirzījis J.Maizīti, norādot, ka viņa līdzšinējā pieredze, profesionālās spējas, izglītība, divu termiņu laikā iegūtās prasmes un spēja vadīt lielo prokuratūras kolektīvu ne tikai pietiekama finansējuma apstākļos, bet arī krīzes laikā dod pamatu cerēt, ka J.Maizītis labi tiks galā ar saviem pienākumiem arī turpmāk.

Augstākā tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nekomentē ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) izteikto viedokli saistībā ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā.

Tiesas pārstāve Rasma Zvejniece vērsa uzmanību uz to, ka no publiskajā telpā izskanējušās informācijas saprotams, ka V. Dombrovskis nevis norāda uz AT priekšsēdētāja atbildību par radušos situāciju, bet tikai to, ka I.Bičkovičs esot atbildīgs par ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanu.

Jāatgādina, ka premjers LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka situācija ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā ir novilcināta, jo pienākumu izpildītājs tikai daļēji varot risināt problēmas, kas rodas iestādē, kura ilgstoši ir bez vadītāja. Tomēr atbildība par to jāuzņemas AT priekšsēdētājam I. Bičkovičam.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Jaunā laika frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda pārliecību, ka J.Maizīša neievēlēšanu rūpīgi izplānojusi opozīcija, kas arī rosināja balsojumu par ģenerālprokurora pārvēlēšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm, nevis elektronisko balsošanas iekārtu. Viņa pauda nožēlu, ka deputātu darbi tik krasi atšķiras no vārdiem.

Db jau rakstīja, ka priekšlikumu balsot ar vēlēšanu zīmēm parlamentam iesniedza opozīcijas deputāti, vairums no kuriem ir LPP/LC deputāti un šo priekšlikumu atbalstīja 58 deputāti.

Savukārt J. Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, jo divas no 94 izsniegtajām vēlēšanu zīmēm tika atzītas parnederīgām. Tādejādi par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret.

Taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs drīkst atkārtoti apstiprināšanai Saeimā virzīt to pašu ģenerālprfokurora amata kandidātu. Likums neaizliedz virzīt atkārtoti personu, kura nav guvusi Saeimas atbalstu balsojumā. «Bet tad jābūt pamatojumam – kāpēc,» skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Ģenerālprokurora amatam varētu teik izvirzīts prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Ēriku Kalnmeieru. I.Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā, vēsta diena.lv.

Laikraksts Diena iepriekš rakstīja, ka pret viņa kandidatūru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Ē. Kalnmeiere CV:

Dzimis 1960.gadā

Izglītība

2003.g. līdz 2004.g. – Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē;

1982.g. līdz 1987.g.  Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte, tiesību zinātne.

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Saeima vērtēs, vai nebūtu jāļauj esošajam ģenerālprokuroram pildīt amata pienākumus līdz brīdim, kamēr netiek ievēlēts jauns ģenerālprokurors.

Šāda kārtība jau pastāv, piemēram, attiecībā uz Valsts kontrolieri. Tomēr kritiķi uzskata, ka nav vēlama likumdošanas iniciatīva, kas pielāgota konkrēti ģenerālprokurora Jāņa Maizīša gadījumam, kuram jau 11. maijā beidzas pilnvaru laiks. Viņu Saeima pirms trim nedēļām aizklātā balsojumā neievēlēja amatā uz trešo termiņu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kura kompetencē ir izvirzīt jaunā ģenerālprokurora kandidatūru, pagaidām nesteidzas to darīt.

Attiecīgos grozījumus Prokuratūras likumā izstrādājuši un iesnieguši deputāti no partiju apvienības Vienotība. Veicot likumu analīzi, Vienotības politiķi secinājuši, ka uz ģenerālprokuroru būtu jāattiecina līdzīgs mehānisms, kāds jau darbojas attiecībā uz Valsts kontrolieri. Proti, Valsts kontroles likumā noteikts, ka līdzšinējais šī amata ieņēmējs turpina darbu līdz brīdim, kad Saeima apstiprina jaunu kandidātu.

Pret jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu amatā pirmdien nobalsojuši Vienotības deputāti, bet daži atturējušies, DB apstiprināja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. DB jau vēstīja, ka par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Vēlēšanu apvienības Vienotība partijām Saeimā šobrīd kopumā ir 25 balsis.

Vienotībai pēc Ē. Kalnmeiera uzklausīšanas frakcijās, kā arī publiski izskanējušās informācijas palikušas šaubas par pašu viņa izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūru. «Ņemot vērā to, kā šeit tiek pieņemti lēmumi, domāju, ka šai Saeimai nav morālu tiesību balsot par ģenerālprokurora apstiprināšanu,» šādu Vienotības lēmumu DB argumentēja S. Āboltiņa. Viņai pašai arī radušās šaubas pēc Ē. Kalnmeiera pozīcijas par legālo prezumpciju uzklausīšanas, tāpat S. Āboltiņai neesot saprotams, kādēļ ģenerālprokuratūrā nav atradies darbs bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Ē. Kalnmeieram stājoties jaunajā amatā, atbrīvojas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora amats, kas esot «cienījama vieta Maizītim». Treškārt, S. Āboltiņai šaubas par Ē. Kalnmeiera kandidatūru radot tas, ka viņš nav parakstījis prokuroru atbalsta vēstuli J. Maizītim.

Lai ģenerālprokurors nevienam nejustos pateicību parādā, balsojumam par šī amata kandidātiem ir jāpaliek slēgtam, uzskata prokurors Ēriks Kalnmeiers, par kura iecelšanu par ģenerālprokuroru Saeima balsos pirmdien, 12. jūlijā.

Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze viņš skaidro savu viedokli par to, kādēļ balsojumiem par personu apstiprināšanu atbildīgos amatos nevajadzētu būt atklātiem.

«Ja balsojums par ģenerālprokurora ievēlēšanu – es runāju tikai par abstraktu ģenerālprokurora [amata] kandidātu, nedomājot par sevi, ne citu iespējamu kandidātu - būtu atklāts un visiem būtu zināms, kā katrs deputāts lēmis, varētu izveidoties situācija, ka ievēlētajam ģenerālprokuroram, pildot savus dienesta pienākumus, nāktos pieņemt lēmumu par kādu no deputātiem vai Saeimā pārstāvētu partiju. Šādu lēmumu vēlāk varētu traktēt kā labvēlības izpausmi vai nelabvēlību, ja samērotu ģenerālprokurora lēmumu par attiecīgo politiķi vai partiju un balsojumu Saeimas sēdē,» norāda Ē. Kalnmeiers.

Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā un lūgs Saeimas prezidiju lēmuma projektu iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, ziņo Diena.lv.

Aizklātā balsojumā par Ē.Kalnmeieru balsoja septiņi deputāti, pret bija viens un atturējās divi deputāti.

Ē.Kalnmeiers sēdē uzsvēra – ja viņu apstiprinās amatā, viņš neplāno veikt prokuratūras reorganizciju, taču uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta prokuroru apmācībai.

«Pašlaik nevar būt par reorganizāciju, katra reorganizācija ir maza revolūcija. Pat domas nevar būt par to,» teica Ē.Kalnmeiers.

Ē.Kalnmeiers šo piedāvājumu ir pieņēmis, jo uzskata, ka ģenerālprokuroram ir jānāk no prokuratūras. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šāds piedāvājums ir izteikts arī Arvīdam Kalniņam, bet viņš «to ne pārāk vēlējās».

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Neatkarīgi no tā, vai vairākos vadošos valsts aparāta amatos notiks pilnīga vai daļēja personāliju nomaiņa, varam cerēt uz jaunām sejām

Paralēli ES prezidentūrai un ģeopolitiskajām turbulencēm Latvijā arī iekšpolitiski šis nav mierīgs laiks. Tuvākajā laikā izšķirsies, kurš sēdēs tieslietu sistēmas divu augstu amatpersonu krēslos. Jau šodien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs gatavojas nosaukt savu ģenerālprokurora amata kandidātu. Pašlaik uz šo ietekmīgo posteni pretendē esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsters. Taču arī paša Bič- koviča pilnvaru termiņš beidzas šovasar un arī viņam uz šo amatu ir vismaz viens spēcīgs konkurents – bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, kurš diez vai startētu uz šo amatu bez attiecīgas «aizmugures». Politiskās simpātijas abiem kandidātiem atšķiras, turklāt gan ģenerālprokurora, gan AT priekšsēdētāja izvēlē pirmo reizi savas spējas būs jādemonstrē Tieslietu padomei.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ bijušajam pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finanšu direktoram Jānim Kalniņam par 247 230 latu piesavināšanos piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šogad 24. aprīlī Kalniņam par piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Prokuratūra par šādu spriedumu iesniedza protestu.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ atcēla pirmās instances spriedumu un atzina apsūdzēto personu par vainīgu, nosakot pamatsodu - reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Prokuratūra akcentē to, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ieņēma Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas namu pārvaldnieks finanšu direktora amatu, piesavinātie naudas līdzekļi sākotnēji tika saņemti no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tika paredzēti apsaimniekošanas rēķinu apmaksai, kā arī piesavinātā naudas summa ir 247 230 lati.

Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē, to, atskatoties uz lietu skaitu un to atlikumu, norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji.

Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu, skaidro Augstākā tiesa.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pērn algā saņēmis 24,33 tūkst. Ls, kas ir par 10,16 tūkst. Ls mazāk nekā 2009.gadā liecina VID mājaslapā pieejamā amatpersonu deklarācija.

I.Bičkovičs arī deklarējis 237 Ls ienākumus no apdrošināšanas atlīdzības. Viņam pieder viens dzīvoklis Rīgā un vēl viens kopīpašumā ar māsu. AT priekšsēdētāja valdījumā atrodas arī 2007.gada Audi A4 automašīna.

Priekšsēdētāja parādsaistības ir nedaudz vairāk nekā 9 tūkst.Ls, tas nozīmē, ka tās ir palielinājušas, jo 2009.gada deklarācijā norādītās parādsaistības bija 6,67 tūkst. Ls.