Jaunākais izdevums

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Viņš arī pieļāva, ka nav izslēgta situācija, ka Latvijai būs jāiepērk pārtikas graudi ārvalstīs, līdzīgi kā tas notiek patlaban Dānijā, kur noteikti stingri ierobežojumi minerālmēslu lietošanā. "Viņi paši sev pārtikas kviešus vairs nespēj izaudzēt un pērk tos Baltijā," piebilda Ruža.

Tikmēr, komentējot šī gada graudu un rapša cenas biržās, Ruža atzina, ka šī gada laikā rapša cena pieaugusi vismaz divkārt- ja pērn rapsis maksāja 350 - 380 eiro par tonnu, tad patlaban rapsis biržā tiek pārdots par vairāk nekā 700 eiro tonnā.

Vienlaikus pieaugusi arī kviešu cena. "Ja pērn varēja priecāties, ka izdevies kviešus pārdot par 180 - 190 eiro tonnā, tad šoruden cenas pārsniedza jau 300 eiro par tonnu," skaidroja "Latraps" pārstāvis.

Viņš arī norādīja, ka racionāla pamata pašreiz augstajām graudu cenām, kas turas jau četrus mēnešus, nav. Viņaprāt, galvenais iemesls ir biržas spekulācijas un dažādu ģeopolitisku un ekonomisko faktoru kopums.

"Te gan būtu jāņem vērā, ka runa ir par šī brīža cenām, taču neviens nevar iepriekš zināt kādā virzienā attīstīsies tirgi, un reti kurš zemnieks var atļauties ilgstoši gaidīt un spekulēt ar nepārdotu produkciju un tad pārdot visu ražu vienā reizē, tas ir pārlieku riskanti kā spēlēt kazino," komentēja Ruža. Viņš arī minēja, ka graudi parasti tiek pārdoti pakāpeniski, ilgā laika periodā, tādējādi nebūtu korekti teikt, ka zemniekiem izdevies dubultot peļņu, neskatoties uz sliktu ražu.

Vaicāts par nākotnes prognozēm, Ruža sacīja, ka graudu cenām ilgtermiņā vajadzētu kristies, taču diez vai tās nokritīs līdz iepriekšējam līmenim, kāds bija pirms 2021.gada.

"Nav nenoliedzams, ka valstis, kuras atkarīgas no graudu importa un parasti nav tās bagātākās, drīz vien varētu nespēt atļauties pirkt graudus par pašreizējo cenu, taču šo es teicu arī pirms pus gada un kopš tā laika cenas it tikai augušas," uzsvēra kooperatīva dibinātājs.

Jau ziņots, ka laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad Latvijā graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts. Vienlaikus šī gada laikā biržās ievērojami kāpusi rapša un graudu cena.

Tāpat ziņots, ka pagājušajā nedēļā līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu.

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps atbalsta aizliegumu ES importēt Krievijas lauksaimniecības produkciju

Db.lv,04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi kredītlīniju 20 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps", pievienojoties kopējai "Latraps" kredītlīnijai, ko nodrošina arī "Luminor Bank", un kas kopumā veido 55 miljonus eiro, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Kredītlīnija paredzēta apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ražas sezonas laikā - graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei Latvijas lauksaimniekiem.

"Latraps" valdes loceklis Gundars Ruža norāda, ka piešķirtā kredītlīnija no abu banku puses ļaus "Latraps" pilnībā nodrošināt zemnieku vajadzības pēc apgrozāmiem līdzekļiem un realizēt kooperatīva šā gada plānus un ieceres.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" apvieno dažāda lieluma un darbības veidu saimniecības no visas Latvijas. Kooperatīvs piedāvā lauksaimniekiem graudu uzglabāšanu, tirdzniecību un to transportēšanu, lauksaimniecības izejvielu un degvielas iegādi, lauksaimniecības tehnikas iegādi un servisu, sējumu apdrošināšanu un daudzas citas sadarbības jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produktu cenas piedzīvojušas milzīgas svārstības

LETA,02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Latraps" gājis bojā vīrietis, iekrītot graudu elevatorā, informēja LPKS "Latraps" pārstāve.

Vakar, 30.jūnijā, Elejā 1976.gadā dzimis vīrietis, pildot darba pienākumus, iekrita graudu elevatorā, kura dziļums ir pieci metri.

Negadījumā vīrietis guva smagas traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē, tomēr šodien ziņots, ka vīrietis miris.

Šāda situācija uzņēmumā bijusi pirmo reizi. Neoficiāli ziņots, ka tas ir bijis nelaimes gadījums darbā. Pagaidām secināts, ka ir bijusi atvērta vaļā lūka, vīrietis nav bijis nekur uzkāpis augstumā. Veicot savus darba pienākumus, darbiniekus apsekojis šo lūku un, cik zināms, pats atvēris to.

Uzņēmums "Latraps" šobrīd sadarbojas ar visām iestādēm, ka arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu, kas tieši precīzi notika. Oficiāla slēdziena vēl nav ne no policijas, ne darba inspekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro

LETA,19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmēja ir "SEB banka".

"Latraps" ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka attiecīgā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no overdrafta līguma.

Patlaban kooperatīvam ir divas aktīvas komercķīlas.

2022.gada jūnijā "Latraps" reģistrēja komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 135,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs ir "Luminor Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu

LETA,05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies par apmēram pusgadu, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš arī norādīja, ka zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība vēl nav sākusies.

"Projekts ir liels un sarežģīts, ir ļoti daudz tehnoloģisku nianšu. Jāatzīst, ka šo projektu ir ietekmējis Covid-19, jo komunikācija ar partneriem, iekārtu ražotājiem ir bijusi sarežģītāka, lēnāka un grūtāka. Mēs bijām plānojuši, ka šā gada vasaras sākumā mēs jau sāksim būvniecību, taču pašlaik mēs orientējamies uz rudeni. Par apmēram pusgadu projekts ir iekavējies," sacīja Ruža.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Viņš arī pastāstīja, ka projekts ir sadalīts trijās kārtās, un 2023.gada sākumā plānots pabeigt rūpnīcas pirmo kārtu. Kopējā rūpnīcas pārstrādes jauda plānota 130 000 tonnu, tostarp pirmajā kārtā plānotā jauda ir 30 000 tonnu. Otrajā kārtā paredzēts pārstrādāt arī pupas. "Pašlaik mums notiek sarunas ar stratēģisko partneri, kas ir globāla mēroga pārtikas nozares uzņēmums," piebilda Ruža.

"Latraps" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka zirņu rūpnīcas projekts ir solis virzībā uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz papildu pievienotās vērtības radīšanu gan lauksaimniekiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Tāpat Ruža norādīja, ka bez zirņu rūpnīcas projekta, kooperatīvs strādā arī citos virzienos - tiek būvēti pirmapstrādes kompleksi lauksaimniekiem un ir iegādāta "Alpha osta".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ražošanas viedokļa varam būt droši, ka Latvijai pārtikas krīze nedraud, stāstīja lauksaimniecības kooperatīva "Latraps" bijušais valdes priekšsēdētājs un SIA "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš norādīja, ka rudens ir bijis labvēlīgs, lai savlaicīgi paveiktu nepieciešamos lauku darbus, un ziemāji ir labi sazēluši, lai pārziemotu. Tāpat ražošanas izejvielas tiek gādātas un uz nākošo ražu lauksaimnieki skatās gan ar optimismu, gan lielām bažām par tirgiem un globālo politisko stabilitāti.

Vienlaikus Ruža stāstīja, ka, neskatoties uz nepieredzētām cenu svārstībām un neziņu par nākotni, graudkopības nozarē 2022.gadu no saimnieciskā viedokļa var vērtēt kā salīdzinoši veiksmīgu.

"Minerālmēslu cenas pieauga pat pieckārši un bija pamatotas bažas, vai vispār pietiks barības vielu, lai izaudzētu ražu. Ļoti ātri izdevās atrast jaunus izejvielu piegādātājus, pārorientēt loģistiku un savlaicīgi piegādāt vitāli nepieciešamos produktus," pauda Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons,20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu eksporta cenas ir nervozi svārstīgas

Jānis Goldbergs,05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv,16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad sējas sezona noslēdzas vēlāk nekā ierasts gan sala nodarīto postījumu dēļ, gan augsnes mitruma dēļ. Tomēr šobrīd laikapstākļi dod cerību, ka lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, stāsta lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS galvenais agronoms Ģirts Ozols.

Šogad pavasara sējumu īpatsvars bijis lielāks nekā citus gadus, jo ziemāju sējumus ziemā nopietni skāra kailsals. “Šogad sējas darbu sākumu teju visā Latvijā aizkavēja rudens un ziemas nokrišņu radītais mitrums. Tāpat šogad ievērojami vairāk saimniekiem nācies pārsēt ziemājus, kuru patieso stāvokli varēja novērtēt tikai vēlā pavasarī, tāpēc ir nācies pārsēt vairāk nekā plānots,” stāsta Ģ. Ozols.

Šobrīd laikapstākļi dažādās Latvijas vietās ir ievērojami atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi, kas, kā norāda Ģ. Ozols, vieš cerību. Ja salīdzina ar pavasari pirms gada, tad šogad laikapstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums. “Ja maijā ir nokrišņi, tā jau ir puse no uzvaras. Sausumā nedīgst vasarāji un vēlāk iesētajiem vai pārsētajiem augiem ir grūti. Taču tur, kur ir labi pārziemojuši ziemas sējumi, šobrīd situācija ir laba, ” saka LATRAPS agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas piens ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro

LETA,03.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Latvijas piens" ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums publicējis trīs konkursus, kas paredzēti reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai un saspiestā gaisa sistēmas iegādei.

Atbilstoši izsludinātajiem konkursiem projektus plānots pabeigt līdz 2024.gada 30.aprīlim. Līgumu izpildes vieta ir Jelgava.

Paredzamā līgumcena reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei ir 12 000 eiro, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai - 200 000 eiro, bet saspiestā gaisa sistēmas iegādei - 25 000 eiro. Projekti tiks līdzfinansēti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2023.gada 16.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas piens" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājās par 50,4% un bija 57,93 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa pieauga 5,4 reizes - līdz 1,078 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka piena cenas pieaugumu bija iespējams pārcelt uz patērētājiem, ceļot siera pārdošanas cenu. Tāpat pērn palielināts pārstrādātā piena daudzums un kāpināti ražošanas apmēri.

Vienlaikus "Latvijas piena" vadības ziņojumā teikts, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ pērn veikti ļoti ierobežoti ieguldījumi.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka Ukrainā notiekošā kara dēļ pagājušajā gadā pieauga energoresursu un iepakojumu cenas, kā arī kavējās piegādes. Lai mazinātu pieaugošo dabasgāzes izmaksu ietekmi, uzņēmums pārgāja no gāzes uz mazuta apkuri.

Uzņēmuma vadības arī atzīmē, ka "Latvijas piens" pagājušajā gadā saņēma Lauku atbalsta dienesta finansējumu 412 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka izsniedzot ilgtermiņa finansējumu saimniecības attīstībai 1,9 miljonu eiro, atbalstījusi zemnieku saimniecību Grannes. Uzņēmums atrodas Aizkraukles novadā un nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 1500 hektārus zemes.

Saimniecībā galvenokārt audzē kviešus (34%), zirņus (25%), rapsi (7%), rudzus (10%) un pupas (9%). Atlikušo apsaimniekoto platību izmanto dažādiem ar zaļināšanu un slāpekļa piesaistīšanu saistītiem pasākumiem – sarkanā āboliņa un zaļmēslojuma papuvi klātām platībām.

Uzņēmums šobrīd ir pilnībā nodrošināts ar nepieciešamo tehniku, tika iegādātas tiešās sējas sējmašīnas, kas samazina izmaksas, apstrādājot laukus, kā arī nodrošina “gudrās” lauksaimniecības tehnoloģijas.

“Septiņpadsmit gadu darbs zemnieku saimniecībā ir sniedzis zināšanas un pieredzi, kā attīstīt uzņēmējdarbību, lai tā būtu peļņu nesoša un vērsta uz izaugsmi. Cieši sadarbojos ar citiem šīs nozares pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī pats labprāt dalos ar pieredzi graudkopībā un saimniekošanas uzlabošanā. Šobrīd mūsu saimniecības tehnikas parks ir labi nokomplektēts, un darbam ir pieejama visa nepieciešamā tehnika. ZS Grannes ir lojāls LPKS Latraps biedrs, kas nodrošina izaudzētās ražas kvalitatīvu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju tirgū par optimālākajām cenām un saimniekam visizdevīgākajiem nosacījumiem. Mums ir divi angāri tehnikas, graudu un minerālmēslu uzglabāšanai,” stāsta ZS Grannes vadītājs Lauris Saliņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam vadītājam ir jāsaprot tie cilvēki, kas pie viņa strādā un jāstrādā ar viņiem kopā, domā Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības (ZS) Lazdiņi saimnieks.

Ja vadītājs tikai izrīko darbiniekus, viņš var arī nepamanīt, kā viņi jūtas, un tad var gadīties, ka darbinieki nogurst un kļūst neapmierināti, atzīmē ZS Lazdiņi saimnieks, kurš vienlaikus ir arī Baltijā lielākā lauksaimnieku kooperatīva Latraps padomes loceklis un lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs. Viņš ir pārliecināts - vadītājam jābūt līderim, nevis bosam! Turklāt līdzās pieredzei un zināšanām, līderim jābūt apveltītam arī ar intuīciju, norāda J.Lazdiņš.

Attīsta saimniecību

Ne bērnībā, ne jaunībā man nebija skaidrs, par ko es kļūšu, tāpēc ļāvos dzīves plūdumam, stāsta J.Lazdiņš. “Septiņdesmitajos gados katru vasaru pavadīju laukos pie vecvecākiem, kuriem saimniecība bija Barkavā. Tolaik lielākā daļa bērnu gan piespiedu, gan brīvprātīgā kārtā vasaras brīvlaiku aizvadīja laukos. Izņēmums nebiju arī es. Mani audzināja saprast zemi, iepazīstinot ar lauku darbiem. Kad paaugos, tad ļāva arī darboties arī ar tehniku, kas man, kā puikam, bija ļoti interesanti. Patieso lauku realitāti iepazinu diezgan agri. Atceros kā sešu gadu vecumā pirmo reizi mani uzsēdināja uz siena vezuma. Biju nobijies un nezināju, kā varēšu lielo vezumu un zirgu novadīt, bet zirgs jau pats toreiz zināja, kur tam jāiet,” ar smaidu atceras J.Lazdiņš, piebilstot, ka vecvecāki turēja arī cūkas, nūtrijas un citus dzīvniekus, kuriem paši audzēja barību, kā arī dārzā izaudzēto veda tirgot uz Centrāltirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru