Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Rubika kubiks vēl joprojām ik gadu tiek pārdots vairākos miljonos eksemplāru

Šī ģeniāli vienkāršā grozāmā puzle varbūt nav populārākā, bet droši var teikt, ka tā ir visvairāk pārdotā rotaļlieta: pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 5,25 miljoni Rubika kubu. Tas gan diezgan vāri iekļaujas rotaļlietu segmentā, ja ar to saprotam lietas, ar kurām spēlējas tikai bērni, jo ar to pilnīgi noteikti neaizraujas tikai viņi. Un vispār – ar šo kubiku nemaz nespēlējas, to vienkārši groza, mēģinot salikt katrā no sešām skaldnēm pa krāsai. Nekā vienkārša gan arī te nav: esot iespējami 43 kvintiljoni dažādu kombināciju (kvintiljons ir skaitlis ar 18 nullēm). Un, ja nu kāds iedomāsies izmēģināt visas šīs iespējamās kombinācijas, tam būs nepieciešami 1,4 triljoni gadu, ja pieņemam, ka ātrums ir viens pagrieziens sekundē (triljons savukārt ir skaitlis ar 12 nullēm). Salīdzinot ar mūslaiku smalko elektroniku, kubs ir pat vienkāršs, bet, pateicoties tam, ka tas tik jauki ieguļas cilvēka plaukstā un to var izspēlēt daudzos un dažādos variantos, tas ir kļuvis par tādu pašu nezūdošu vērtību kā šahs vai dambrete. Tikai, atšķirībā no tām, Rubika kubs ir solo spēle.

SIA Jelgavas cukurs jau saražojis pirmās cukura partijas un gatavojas pievērsties tā realizācijai. Sākotnēji uzņēmuma klienti varētu būt restorāni un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas jau iepazinušies ar šiem nišas produktiem un pauduši gatavību tos iegādāties.

SIA Jelgavas cukurs direktors Vladimirs Bičkovskis skaidro, ka pēc senajām receptēm plānots ražot triju veidu cukuru - no bērzu sulas, burkāniem un saldā krējuma. Vēl hercoga Bīrona laikos populārs bijis tieši cukurs no bērzu sulām un to labi zinot arī Krievijā. Vēl viena iecere ir gatavot tā saucamās cukura galvas, ko pazīst daudzviet pasaulē. Gatavo produkciju paredzēts realizēt uzņēmuma akcionāriem un veikalos. Cukurs būšot pieejams par zemākām cenām nekā veikalos - 0,55 - 0,65 Ls/kg.

Jelgavas cukurs pilnībā apmaksājis pamatkapitālu 3 000 Ls apjomā, liecina Lursoft informācija. Šobrīd kompānijas kapitāldaļas pieder vairāk nekā 10 īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots piesaistīt jaunus.

Zīmola Jelgavas cukurs īpašnieks Nordic Sugar pagaidām nekomentē SIA Jelgavas cukurs plānus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Nordic Sugar pieder preču zīme jeb zīmols Jelgavas cukurs, ko tas ražo un piedāvā pircējiem apvienojumā ar preču zīmi Dansukker, skaidro uzņēmuma pārstāve Iveta Zariņa.

«Jelgavas cukurs cauri gadiem ir saglabājis pircēju uzticību, un mēs darām visu, lai šī produkta jaunā kvalitāte atbilstu patērētāju prasībām un šī cukura tradīcijai. Diemžēl mums trūkst jebkādas informācijas par minēto jaundibināto uzņēmumu, tā darbības sfēru un biznesa mērķiem,» skaidro I. Zariņa, līdz ar to plašāki komentāri netiek sniegti.

Kā liecina Patentu valdes datubāze, figurālā preču zīme Jelgavas cukurs reģistrēta uz a/s Danisco Sugar vārda.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).

«Vislabāk būtu, ja tādas valsts valodas vispār nebūtu. Ja mēs esam demokrātiski - visiem vienādas tiesības -, tad arī nav vajadzīgs vienai valodai noteikt kaut kādu īpašu statusu,» pārliecināts ir politiķis.

Viņš, pētot Eiropas valstu konstitūcijas, secinājis, ka ļoti maz ir tādu valstu, kurās ir valsts valodas, bet visbiežāk Eiropas valstīs noteiktas oficiālās valodas. «Piemēram, Beļģijā ir trīs oficiālās valodas un neviens te viens otru valodas dēļ nekauj,» sacīja Rubiks.

«Latvijā, kā vienmēr, īstās problēmas netiek risinātas. Tad pieķeras [nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs] Raivis Dzintars, viņam vajag visus mācīt latviešu valodā, tad atrodas [biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs] Lindermans un viņa tautieši, kas uzreiz aktualizē citu jautājumu. Te nu mēs esam - 20 gadus esam pūlējušies, lai visas nācijas, kas Latviju apdzīvo, dzīvotu vienādi un draudzīgi, tagad viss tas tiek sašķelts,» sacīja Rubiks.

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Zemnieku saeimas kongresu piektdien Ķekavā apmeklēja arī eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra savu rūpi par pašmāju zemniekiem.

Uz jautājumu, kas līdz šim paveikts zemnieku aizstāvībai, Eiroparlamenta deputāts norādīja, ka par kaut ko paveiktu un iegūtu varēs runāt tad, kad būs reāli rezultāti. Viņš kā deputāts esot iesniedzis 21 grozījumu dokumentā, kas noteiks jauno kārtību lauksaimniecības politikā. Grozījumi tapuši sadarbībā ar Zemkopības ministriju un A. Rubiks cer, ka daļa no tiem tiks ņemti vērā.

Viņaprāt, ES atbalsts jāsaņem ražojošajiem zemniekiem, taču tā saucamajiem dīvānzemniekiem tas nebūtu jāpiešķir. Tiesa, šobrīd Eiropas Komisijai būtu skaidri jādefinē, ko nozīmē ražojošs zemnieks – «vai tas, kuram ir 0,5 ha zemes un audzē ārstniecības augus vai ražo puķes un pārdod».

Latvijas Nokia jeb iespējamais veiksmes stāsts uzņēmējdarbībā un ekonomikā ir sapropelis, uzskata no Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks (SC).

Politiķis norāda, ka Latvijas ezeros apstiprinātie sapropeļa krājumi ir 2,5 miljardus latu vērti, neņemot vērā krājumus mazākos ezeros, informēja deputāta birojā.

Rubiks ir apņēmies palīdzēt Latvijas ražotājiem, nosūtot priekšlikumu Zemkopības ministrijai par darba grupas izveidošanu nozares attīstībai, kā arī iniciējot Eiropas Parlamentā speciāla dokumenta izstrādi, kurš reglamentē sapropeļa un tā produkcijas izmantošanu «zaļās lauksaimniecības» attīstībai.

«Tas vispirms ir Latvijas interesēs, jo Latvija nevar sacensties ar lielajām Eiropas valstīm tradicionālajā lauksaimniecībā. Par mūsu zirdziņu var kļūt tieši ekoloģiski tīras produkcijas ražošana, izmantojot organisko mēslojumu,» pārliecināts Rubiks.

Abu lielāko tirgotāju – Rimi un Maxima – iepirkumu menedžeri jau saņēmuši informāciju no vairumtirgotājiem par cukura cenas palielināšanu, informē Latvijas Avīze.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš stāstījis, ka šonedēļ vairumtirgotāju piegādātās cukura cenas palielinājušās par 6%. «Cenu cukuram veikalā vēl necelsim, vairumtirgotāja noteikto cenas pieaugumu ņemsim uz sevi. Taču, ja cenas cels vēl par sešiem vai septiņiem procentiem, būs jāceļ arī cena veikalā,» viņš sacījis. Tādējādi Maxima tīklā vēl kādu laiku cukura cena saglabāšoties 55 santīmi par kilogramu.

Arī Rimi Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa laikrakstam atzinusi, ka vairumtirdzniecības cenas ir pieaugušas. Arī Rimi izdomājis veidu, kā pagaidām daļai preces cenu necelt, – veikalā būs nopērkams cukurs lētākā plastikāta iepakojumā. Šādi iesaiņots cukurs saglabās pašreizējo Rimi cenu – 59 santīmus par kg. Savukārt cukurs ierastajā papīra iepakojumā būšot vidēji par pieciem sešiem santīmiem dārgāks.

Mēnesī ap 30 – 40 darījumu – tāda ir «privātās biržas» darbības bilance.

Pērn paša izveidotās biržas dibinātājs Vladimirs Bičkovskis stāsta, ka galvenokārt darījumi ir nelieli – tiek pārdotas pa vienai, divām vai trim SIA Istrenka un SIA Jelgavas cukurs akcijām. Ja biržas sākotnējais mērķis bijis piesaistīt līdzekļus uzņēmumu kapitālam, tad šobrīd izveidojusies situācija, ka viens no kapitāldaļu īpašniekiem izpērk abu uzņēmumu akcijas, jo viņam kā esošam akcionāram ir priekšroka un tas apgrūtina jaunu īpašnieku piesaisti. Šobrīd vienam īpašniekam jau pieder ap 300 Jelgavas cukura kapitāldaļu un ap 150 Istrenkas kapitāldaļu. V. Bičkovskis vērtē, ka tas ir interesants gadījums, ar ko viņš kā privātbiržas veidotājs neesot rēķinājies. Tomēr kopumā svarīgākais neesot īpašnieku, bet gan darījumu skaits.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesodīs «privātās biržas» īpašnieku, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

FKTK ir sazinājusies ar izveidotās tirdzniecības platformas jeb interneta vietnes īpašniekiem SIA Jelgavas cukurs un lūgusi sniegt informāciju par mājaslapā ievietoto maldinošo informāciju. Pēc saņemtā skaidrojuma FKTK nekonstatēja finanšu instrumentu normatīvā regulējuma pārkāpumu, taču atkārtoti lūdza SIA Jelgavas cukurs līdz 12. augustam novērst neprecizitātes mājaslapā, lai tās apmeklētājiem nerastos maldinošs priekšstats par piedāvāto produktu un kapitāla tirgū notiekošajiem procesiem kopumā, informē FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Privātās biržas» mājaslapā būtībā esot neprecīza komerctiesiskā regulējuma izpratne, kā arī finanšu instrumentu tirgus regulējuma izpratne - piemēram, tiek pārdotas daļas, nevis akcijas, kā norādīts mājaslapā, norāda FKTK pārstāve.

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Cilvēki labprāt iepazīst jaunas garšas, viņiem vairs nepietiek tikai ar pipariem un sāli, tāpēc lielvārdiete Kristīne Freimane saskata nišu vaniļas produktu biznesam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaniļas debesis (SIA Zirafette) ražo vaniļas ekstraktu, vaniļas pulveri, kanēļa, vaniļas un zemeņu cukuru, kā arī izplata vaniļas pākstis no septiņiem dažādiem pasaules reģioniem. «Patiesībā viss sākās pirms daudziem gadiem. 1998. gadā es biju Amerikā, kur pirmo reizi saskāros ar plašu vaniļas piedāvājumu. Tur veikalos vaniļas ekstrakts un pākstis bija plaši pārstāvētas. Pie mums tolaik un vēl ilgu laiku neko tādu nevarēja nopirkt,» atceras Kristīne. Pirms pieciem gadiem arī Latvijā vaniļas pākstis kļuva vairāk pieejamas, viņa sāka tās pasūtīt no ārzemēm un eksperimentēt, patika pret vaniļu nebija zudusi. Sākumā Kirstīne gatavoja vaniļas cukuru, bet pirms pāris gadiem – savām vajadzībām arī vaniļas ekstraktu. «Pērnā gada rudenī nonācu līdz tādam posmam dzīvē, kad likās – vai nu tagad, vai nekad. Man vienmēr ir gribējies kaut ko savu, tāpēc nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks,» stāsta Kristīne.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Uz citu izejvielu fona ar pieaugumu izceļas cukurs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus ceturkšņus varam runāt par piezemētām dabas resursu cenām, un vērtība sarukusi arī vairākām pārtikas izejvielām. Tiesa gan, uz pārtikas izejvielu fona nomanāms viens spilgts izņēmums – cukurs. Piemēram, Londonas preču biržā aktīvāk tirgoto cukura piegāžu kontrakta vērtība kopš augusta otrās puses ir palielinājusies par 20% – līdz 400 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt ASV preču biržā cukura vērtības pieaugums minētajā periodā ir bijis vēl straujāks – par 40%.

Līdz šā gada augustam cukura tirgū bija vērojama ilgstoša vērtības samazināšanās tendence – kopš saviem 2011. gada rekordiem saldās izejvielas cena ASV preču biržās bija sarukusi aptuveni par 70%.