Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Itālijas ziemeļu pilsētas Bolcāno slimnīca Azienda Sanitaria di Bolzano ceturtdien, 20. septembrī parakstīja sadarbības līgumu par RSU filiāles izveidi, kas darbosies kā RSU studiju klīniskā bāze.

Šī ir jau otrā augstskolas izveidotā studiju klīniskā bāze ārvalstīs. Pirmā šāda filiāle tika izveidota pirms nepilniem diviem gadiem Noisas pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskrankenhaus, Vācijā.

Vienošanās paredz, ka jau šī akadēmiskā gada vasarā RSU 5. kursa studenti dosies trīs mēnešu praksē uz Bolcāno slimnīcu. Bolcāno slimnīcā ir 800 pacientu gultas, turklāt noslēgtais līgums paredz RSU studentu piesaisti vēl septiņām Dienvidtiroles slimnīcām.

RSU studenti varēs apgūt ķirurģiju, iekšķīgās slimības, studenta paša izvēlēto specializāciju, kā arī voluntēt. Sekmīgas prakses rezultātā jaunieši iegūs kredītpunktus. Plašais slimnīcā apgūstamo prasmju, iemaņu un kompetenču klāsts tiks saskaņots ar RSU studiju procesu. Tas ļaus īstenot RSU studiju programmu augsto kvalitāti.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) zemes gabalu Konsula ielā 20, Rīgā ir iegādājusies atbilstoši Latvijā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši tirgus cenām par analogiem zemes gabaliem Dzirciema ielas rajonā. RSU ir nepatīkami pārsteigta par šo ažiotāžu, kas sacelta, nomelnojot RSU reputāciju un straujos izaugsmes tempus, norāda RSU pārstāvis Edijs Šauers.

Lai nodrošinātu trūkstošās telpas studijām un zinātniskajai darbībai, RSU šī gada sākumā iegādājās zemes gabalu tai pieguļošajā teritorijā Konsula ielā 20. Tas bija pēdējais neapbūvētais zemes gabals RSU centrālās ēkas pieguļošajā teritorijā 8913m² platībā un jau ilgstoši bija izlikts brīvā pārdošanā. RSU šo zemes gabalu iegādājās šobrīd, ņemot vērā šā brīža RSU attīstības un finanšu rādītājus, turklāt līdzās šim zemes gabalam top arī RSU jaunā studentu dienesta viesnīcas ēka.

Īpašums tika iegādāts saskaņā ar sertificēta vērtētāja Eiroeksperts noteikto vērtību, kas bija zem tirgus vērtības darījuma brīdī. Pārrunas par zemes gabala iegādi tika vestas ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio, kas bija zemes īpašnieka pārstāvis, atbilstoši šādu darījumu ierastajai praksei. Latio nebija līgumslēdzēja puse – līgums tika slēgts ar privātpersonu Igoru Gatinu, tajā pašā laikā īpašnieks bija izsniedzis pilnvaru Latio darbiniekam. Pirmpirkuma tiesības bija Rīgas domei. RSU iesniedza domei līgumu, bet dome atteicās no pirmpirkuma tiesībām. Zemes gabals tika iegādāts par universitātes pašu pelnītiem līdzekļiem, balstoties uz RSU Senāta 2016. gada 16. februāra koleģiālu lēmumu. Atbilstoši sarunu gaitai ar Latio, līgumu par zemes iegādi RSU noslēdza jau 2016. gada 10. martā. Valsts budžeta līdzekļi līdz ar to netiek tērēti. Saskaņā ar apbūves noteikumiem uz jaunā zemes gabala plānota studiju un zinātnes kompleksa būvniecība.

Iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» jau drīzumā «Euroaptieka» plāno vērt durvis jaunajai aptiekai.

500 kvadrātmetru lielās aptiekas izveidē ieguldīti 650 000 eiro. Jaunā koncepta aptiekas centrā atradīsies zona «Tavai labsajūtai». Šī zona apmeklētājiem piedāvās iespēju iepazīties ar jaunākajiem skaistuma un veselības produktiem, kā arī tos izmēģināt un saņemt profesionāļu ieteikumus un konsultācijas. Klientu ērtībām aptiekā izveidota arī aprūpes telpa, kurā būs iespējams saņemt farmaceitu konsultācijas. Jaunais aptiekas koncepts būs ērts jaunajām māmiņām, bērniem, ka arī steidzīgajiem pircējiem. Aptiekā strādās 30 «Euroaptieka» darbinieki, kuri nodrošinās nepieciešamo palīdzību un sniegs padomus ar veselības aprūpi saistītos jautājumos.

«Aptiekas izveide jaunajā iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem Latvijā šā gada laikā. Veicot plānošanas darbus, mēs ievērojām klientu vajadzības, nozares tendences, augstākās prasības, kā arī nākotnes redzējumu tam, kādai ir jābūt modernai un mūsdienīgai aptiekai, kas ir ērta un pieejama ikvienam,» stāsta Ivars Nelsons, «Euroaptieka» valdes priekšsēdētājs.

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Latvijā darbību uzsākusi jauna tiešsaistes veselības un skaistumkopšanas aptieka AZETA.LV.

«Izstrādājot jaunu interneta aptiekas konceptu Latvijas tirgum, mums bija īpaši svarīgi domāt par klientu pieredzi – AZETA ir veidota, lai sniegtu iespēju ātri un vienkārši iegūt sev nepieciešamo, tādējādi ietaupot laiku, kuru veltīt citām sev svarīgām aktivitātēm,» stāsta Justė Levčenkaitė, AZETA vadītāja.

«Jaunā interneta aptieka darbosies ciešā partnerībā ar mums, Euroaptieka komandu. Mēs turpināsim apkalpot klientus 55 klātienes aptiekās, kuras būs arī viens no preču saņemšanas punktiem AZETA tiešsaistes klientiem,» skaidro Natalija Zaharova, Euroaptieka vadītāja.

AZETA sūtījumus var saņemt mājās ar DPD kurjeru piegādi vai vairāk nekā 280 sūtījumu saņemšanas vietās Latvijā – Euroaptieka aptiekās, DPD preču saņemšanas punktos, kā arī Circle K benzīntankos.

Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Euroaptieka veicis izmaiņas valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes priekšsēdētājas amatu šā gada 19. novembrī atstājusi Lietuvas pilsone Lina Jakiene un viņas vietā amatā vakar stājies Māris Lūks, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs tādos uzņēmumos, kā SIA Euroaptieka farmācija, SIA ASJ un SIA Kadiķoga. Uzņēmuma valdes locekļu pienākumus pilda Ronalds Drunka, Ilze Grēgere un Lietuvas pilsone Jolita Alinskaite. 2001. gada augustā dibinātās Euroaptiekas īpašnieks jau kopš 2008. gada janvāra ir lietuviešu EUROAPOTHECA.

Aizvadītais gads farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdziecības uzņēmumam ir bijis veiksmīgs, jo palielināts gan apgrozījums, gan peļņa, kas iegūta pēc nodokļu nomaksas. Neto apgrozījums pērn sasniedza 32,547 miljonus eiro, savukārt peļņa pērn bija mērojama ar 1,409 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn Euroaptieka ir izvērsusi darbību, nomājot un iekārtojot tirdzniecības vietas, iegādājoties aptieku inventāru un nepieciešamo aprīkojumu, kam tika novirzīti uzņēmuma finanšu resursi.

No 3.oktobra SIA Euroaptieka ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs - Ivars Nelsons, informē uzņēmums.

Viņš Euroaptiekas komandai pievienojās kā finanšu departamenta direktors un šā gada jūlijā kļuva par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku, kad līdzšinējais Euroaptieka SIA valdes priekšēdētājs Māris Lūks atstāja amatu.

Ivaram Nelsonam ir 13 gadu darba pieredze uzņēmējdarbībā un finanšu vadībā. Līdz šim vairāku gadu garumā darbojies finanšu jomā – ieņēmis SIA Clean R finanšu direktora amatu, bijis atbildīgs par nozīmīgiem audita projektiem uzņēmumā SIA Deloitte Audits Latvia, kā arī ieguvis pieredzi, stažējoties Londonā, Deloitte Limited. Ivars Nelsons ir ACCA (The Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Piektdien, 6. oktobrī, noslēdzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora amatu, ir saņemti divi pieteikumi – no RSU profesora Aigara Pētersona un RSU profesora Jāņa Vētras, informē RSU.

RSU rektora vēlēšanas notiks ceturtdien, 2017. gada 9. novembrī. Iepriekš RSU tiks organizētas kandidātu publiskās debates.

Visa informācija par gaidāmajām RSU rektora vēlēšanām, to skaitā, abu pretendentu dzīves gājums, RSU attīstības koncepcijas un cita turpmākā informācija tiks publicēta šim notikumam speciāli izveidotā RSU mājaslapas sadaļā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi rektoru uz pieciem gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce un apstiprina Ministru kabinets.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Tuvākā gada laikā Austrumu slimnīcā taps lielākais RSU klīniskais studiju centrs, kas piedāvās ne tikai apmācības studentiem, bet visam slimnīcas personālam, informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

RSU studiju centra 1. kārta tika pabeigta pērnā gada 19. maijā. Ieguldot RSU līdzekļus 943 000 eiro apmērā, studējošo apmācībai tika renovētas telpas 1042 kvadrātmetru platībā. 2. kārtā ir plānots apgūt līdzvērtīgu telpu apjomu līdzās jau esošajām RSU telpām, ieguldot to attīstībā līdzvērtīgu summu pirmajai kārtai. Plānots, ka telpas pilnībā tiktu labiekārtotas līdz 2019. gada sākumam.

Jaunais centrs top Austrumu slimnīcas kreisā spārna korpusā, kas, projektējot ēku, jau bija būvēts atbilstoši studiju vajadzībām ar klasēm un lielajām auditorijām. Tagad plānots to pielāgot modernu apmācību iespējām.

Ar apmācības procesam nepieciešamo telpu paplašināšanu RSU jaunais rektors Aigars Pētersons turpina attīstības procesu sadarbībā ar lielākajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā. «RSU turpina stratēģiski veidot apmācību «campusus» slimnīcās līdzās reālajam klīniskajam darbam, tāpēc esam gandarīti, ka līdzīga sadarbība attīstās arī citām lielākajām slimnīcām Rīgā un Latvijā, kā arī ārpus mūsu valsts robežām, piemēram, Vācijā,» uzsver A.Pētersons.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Kādreizējā pasta ēkā Dobelē atklāts jauns veselības aprūpes centrs, kurai Euroaptieka veikusi apjomīgus atjaunošanas un labiekārtošanas darbus.

Izveidotā veselības aprūpes centra 215 kvadrātmetru plašajās telpās darbosies “MFD Laboratorija”, “MFD Veselības grupas” speciālisti – kardiologs, neirologs, endokrinologs un ķirurgs, kā arī “Monikas Stacēvičas ārsta prakse”, “Ilzes Sproģes ģimenes ārsta un pediatra prakse”, zobārstniecības klīnika “Zobu feja”, “Ivo Končus fizioterapeita prakse”.

“Latvijas reģionu pilsētās trūkst modernu veselības aprūpes centru, kas nozīmē arī ierobežotu pakalpojumu pieejamību. Šāda situācija ir raksturīga arī Dobelē, kur dzīvo gan daudz jaunu ģimeņu, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc esam patiesi priecīgi pilsētai dot būtisku un nepieciešamu pienesumu veselības aprūpē, kas iedzīvotājiem nozīmē iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, laboratoriskos izmeklējumus un vakcināciju tuvu mājām. Jaunizveidotais veselības aprūpes centrs apmeklētājus arī priecēs ar ērtu, patīkamu un drošu vidi. Esam gandarīti, ka īpaši tagad, pandēmijas laikā, esam raduši iespēju izveidot jaunu veselības aprūpes centru un realizēt projektu ar augstu pievienoto vērtību Dobelē,” saka “Euroaptieka” valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Pirmdien, 9.martā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas dome parakstīs aktu par universitātes teritorijai pieguļošā zemes gabala nodošanu RSU īpašumā universitātes infrastruktūras kompleksa tālākai attīstībai, informē universitātes pārstāvis Edijs Šauers.

Zemes gabals, uz kura šobrīd atrodas galvenokārt aizaugušas platības, no RSU puses tiks labiekārtots un uzturēts publiskai piekļuvei, savukārt līdzās tam, uz zemes gabala Dārza ielā 5, tuvāko gadu laikā RSU plāno izveidot studentu «campusu» - ēku ar dienesta viesnīcu un studiju telpām. Kopā ar jauniegūto zemes gabalu tas veidotu vienotu un modernu RSU Pārdaugavas studiju kompleksu, padarot RSU līdzās esošo apkārti ievērojami sakoptāku un pievilcīgāku ne tikai RSU studentiem, bet arī Rīgas iedzīvotājiem, skaidro E. Šauers.

Kopējā zemes gabala platība ir 13 421 m2, un tas atrodas starp Dārza un Konsula ielām, aiz RSU Aulas. Zemes gabals RSU tiek nodots bez atlīdzības, un būs izmantojams atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par teritoriju izmantošanu.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) parakstīts sadarbības līgums ar Štādes slimnīcu par RSU filiāles izveidi.

Līgumu parakstīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons un Štādes klīnikas Neiroloģijas departamenta vadītājs profesors Holgers Šmits (Holger Schmidt), kurš ir sadarbības projekta koordinators no vācu puses. Vācijas delegācijā ir arī klīnikas vadītājs profesors Martins Graseli (Martin Grasselli) un Kardioloģijas departamenta vadītājs Dr. Sebastians Filips (Sebastian Philipp).

Sadarbība ar vācu klīniku uzsākta jau pirms diviem gadiem, un praksē tajā ir bijušas vairākas RSU Medicīnas fakultātes studentu grupas. Parakstītais līgums paredz studijas Štādes slimnīcā, kuru ietvaros būs ne tikai prakses, bet arī teorētiskā apmācība.

“RSU patlaban ir astoņi klīnisko studiju centri Vācijā, kuros studenti pilnveido zināšanas un prasmes. Sadarbība ar Štādes klīniku ir skats nākotnē, kas veicina studentu un docētāju mobilitāti. Tā piedāvā jaunas iespējas pētniecībai un studiju programmu modernizācijai, integrējot labāko Rietumeiropas partneru pieredzi,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies vērienīgākais zinātnes infrastruktūras attīstības projekts – RSU zinātniskā centra Kleisti renovācija un modernizācija par kopējo summu 4,44 miljoni eiro, informē RSU.

Zinātniskā centra Kleisti labiekārtošanas darbu laikā tika nosiltināta un atjaunota ēkas fasāde, kā arī telpas tika pielāgotas un aprīkotas ar modernām iekārtām pētniecisko institūtu un laboratoriju vajadzībām. Zinātnes centrā Kleisti jaunas telpas un aprīkojumu ieguvis A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas laboratorija, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija un Biomehānikas laboratorija, kas izvietojušās 2704 m2 platībā, nodrošinot darbu 64 pētniekiem un laboratoriju darbiniekiem.

Ēkas rekonstrukcija tika veikta divās kārtās. Rekonstrukcijas darbu 1. kārta jeb siltināšanas darbi tika veikti KPFI līdzfinansēta projekta ietvaros par kopējo darbu summu 680 000 eiro. Savukārt rekonstrukcijas 2. kārtā jau tika veikta laboratorijas telpu pārplānošana laboratoriju vajadzībām, izveidotas tikšanās telpas, veikti vispārēji rekonstrukcijas darbi un ēkas iekšējo komunikāciju atjaunošana par summu 1 341 335 eiro (ERAF – 89,2%; RSU – 10,8%).

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Ceturtdien Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) tika atklāts centrālās ēkas Dzirciema ielā 16 renovētais B korpuss, informē RSU pārstāvji.

Šis vērienīgs studiju vides uzlabošanas projekts RSU, kura ietvaros tika izremontētas telpas 2730 m2 platībā. Papildus atjaunotajām lekciju un laboratoriju telpām RSU tagad ir ierīkota bērnu rotaļu istaba, kur augstskolas studenti un darbinieki var atstāt pieskatīšanai savas atvases.

Pirms dažiem mēnešiem renovācijas darbi tika pabeigti arī RSU centrālās ēkas C korpusā 425 m2 platībā. Kopumā abu projektu realizēšanā ir ieguldīts 1,5 miljoni eiro. Remonts tika finansēts no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem. Daļa no projekta summas ir segta no SEB bankas piešķirtajiem kredītresursiem 585 tūkstošu eiro apmērā.