Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Pēc tam, kad tirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" ceturtdien, 7.oktobrī, visā Latvijā atklās pirmos 15 "Lidl" veikalus, nākamās tirdzniecības vietas varētu atvērt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, sacīja "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons.

Jautāts, kad "Lidl" plāno atklāt nākamos veikalus Latvijā, Jozefsons teica, ka tas notikšot "ļoti drīz", un pašreiz tiek sagatavoti veikali Rīgā, kā arī otrie veikali Liepājā un Daugavpilī. Lūdzot precizēt, vai tas būs šogad, viņš atbildēja, ka tas varētu būt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, solot par jaunumiem informēt.

Lidl izziņo pirmo veikalu atvēršanu Latvijā 

Vadošais Eiropas mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl” paziņojis, ka savu darbību Latvijā šonedēļ...

Stāstot par 15 pirmo "Lidl" veikalu atklāšanu, kas gaidāma 7.oktobrī, Jozefsons uzsvēra, ka tirgotājs ievēros visas valstī noteiktās Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības. Ārpusē pie visiem veikaliem rindu regulēšanai novietotas barjeras, kā arī uzkrāsotas divu metru atzīmes distances ievērošanai.

Tāpat pie katra veikala būs 15 "Lidl" darbinieki, kas regulēs kārtības ievērošanu rindās tikai veikala ārpusē. Pēc Jozefsona teiktā, ja būs nepieciešams, šādi cilvēki pie veikaliem atradīsies arī citās dienās, nevis tikai atklāšanas dienā.

Jozefsons arī atzina - lai arī situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā pašreiz nav tā labākā, apstākļi tik un tā ir citi nekā gada sākumā, kad sākotnēji bija iecerēta veikalu atklāšana. Viņš norādīja, ka tobrīd nebija tika plaši pieejamas vakcinācijas pret Covid-19 iespējas, un pašreiz, kad valstī vakcinēti teju 50% iedzīvotāju, uzņēmuma ieskatā veikalus varētu atklāt.

"Lidl Latvija" nepieprasa saviem darbiniekiem obligātu vakcināciju pret Covid-19, tomēr, pēc Jozefsona teiktā, tirgotājs cenšoties mudināt to darīt. Vienlaikus viņš nevarēja pateikt, cik daudz darbinieku pašreiz ir vakcinēti.

Tikmēr "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana trešdien žurnālistiem atklāja, ka sākotnēji visos veikalos strādās ap 90 cilvēku katrā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku klientu apkalpošanu. Tāpat tas nepieciešams, lai sagatavotu darbiniekus pārējo veikalu atvēršanai. Ikdienas apstākļos vienā maiņā katrā veikalā strādāšot ap 40 līdz 60 darbinieku.

Pēc kompānijā sniegtās informācijas, viena veikala atvēršanas izmaksas esot vidēji seši miljoni eiro. Gatavojoties veikalu atvēršanai Latvijā, "Lidl" investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos. Pārsvarā visi "Lidl" veikali Latvijā būs vienā stāvā, bet topošais "Lidl" Teikā - divos.

Tirgotāja pārstāvji arī informēja, ka pašreiz "Lidl Latvija" ir vienošanās ar 20 Latvijas pārtikas ražotājiem par produktu tirdzniecību, bet nākotnē to klāstu plānots paplašināt.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 7.oktobrī, visā Latvijā tiks atklāti kopumā 15 mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikali.

Ceturtdien "Lidl" atvērs veikalus Rīgā, Rīga Anniņmuižas bulvāris 77, Anniņmuižas iela 8A, Augusta Deglava iela 160, Dzelzavas iela 75B, Lubānas iela 113A, kā arī Sergeja Eizenšteina iela 81. Tāpat tiks atklāti veikali Liepājā, Ganību ielā 182, Ventspilī, Kuldīgas ielā 90, Tukumā, Raudas ielā 17A, Jelgavā, Rīgas ielā 50, Ogrē, Kalna prospektā 2A, Valmierā, Stacijas ielā 8, Jēkabpilī, Ledus ielā 8, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 125, kā arī Daugavpilī, 18.novembra ielā 146.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, savukārt kompānijas zaudējumi bija 51,59 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Mazumtirgotājs Rimi ir atvēris jaunu piegādes maršrutu Jelgavā un tās blakus teritorijās, tādējādi nedaudz vairāk nekā pusotru gadu pēc e-veikala atklāšanas aptverot plašāko zonu Latvijā ar piegādēm, informē uzņēmumā.

Rimi piegādes šobrīd pieejamas Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Ķekavā, Ogrē, Saulkrastos, Zvejniekciemā un teritorijā starp šīm pilsētām.

Piegāžu komplektēšanu nodrošina jau seši pilnībā aprīkoti veikali, piecos no šiem veikaliem ierīkots arī Rimi Drive.

“Kopš atklāšanas 2019. gada rudenī Rimi e-veikalā ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Sekojot pircēju pieprasījumam, nedaudz vairāk nekā pusotra gada laikā esam spējuši attīstīt plašāko areālu Latvijā no piegādēm,” uzsver Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Līdz ar piegādes areāla paplašināšanu šobrīd vairāk nekā trīs reižu palielinājies arī autoparks, kas papildināts ar specializētu, kvalitatīvi aprīkotu transportu. Arī turpmākie Rimi e-komercijas plāni paredz nepārtrauktu e-veikala attīstību.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Pirms gada, 2021. gada 7. oktobrī, mazumtirgotājs “Lidl” sāka darbu Latvijā, vienlaikus atverot pirmos 15 veikalus Rīgā un reģionu pilsētās. Savu pirmo dzimšanas dienu “Lidl” sagaida ar gandrīz 2000 kolēģu lielu komandu un 19 veikaliem visā Latvijā, kam drīzumā pievienosies divdesmitais veikals Liepājā.

Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem, “Lidl” ar tikai 19 veikaliem Latvijā ir izvirzījies apmeklētāko pārtikas veikalu trijniekā: 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.

Gada laikā “Lidl” ir paplašinājis Latvijā ražotās produkcijas piedāvājumu, sadarbojoties ar vairāk nekā 50 vietējiem ražotājiem. Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos.

“Esam aizvadījuši lielisku pirmo darbības gadu Latvijā un redzam ļoti pozitīvas perspektīvas tālākai attīstībai, ko mēs apliecinām, atverot jaunus veikalus Latvijā,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

“Lidl Latvija” šovasar aktīvi turpina saules paneļu uzstādīšanas programmu, investējot tajā vairāk nekā 910 tūkstošus eiro. Jauni saules paneļi tiks uzstādīti uz pieciem “Lidl” veikaliem Rīgā un viena veikala Salaspilī.

Šovasar uzstādīto saules paneļu kopējā platība pārsniegs 10 500 kvadrātmetrus. Uz šiem sešiem “Lidl” veikaliem uzstādītie saules paneļi saražos gandrīz 752 000 kilovatstundas elektrības. Kopā ar saules paneļiem, kas jau 2022. gada vasarā tika uzstādīti uz diviem “Lidl” veikaliem Rīgā, uzņēmums iegūs vairāk nekā 1 miljonu kilovatstundu zaļās elektrības gadā. “Lidl Latvija” iegūtās zaļās elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 476 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu Latvijas gaisā nenonāks 302,58 tonnas kaitīgo CO2 izmešu.

Kā daļa no starptautiskās “Schwarz Group”, arī “Lidl Latvija” ir apņēmies sasniegt ambiciozus klimata mērķus. Līdz 2030. gadam uzņēmums plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%. Lai to sasniegtu, “Lidl Latvija” koncentrējas uz CO2 izmešu samazināšanu visos savas darbības aspektos, tai skaitā, uzstādot saules paneļus uz veikalu jumtiem.

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Rimi Latvia" sadarbībā ar loģistikas uzņēmumu SIA "Vikotrans" veicis elektrofurgonu testus preču piegādei veikaliem, informē kompānijā.

Testēšanai izmantots elektroauto - furgons "Scania".

Kā norāda "Rimi" pārstāvji, auto veica maršrutu no "Rimi" noliktavas Augusta Deglava ielā, izvadājot preces vairākiem "Rimi" veikaliem. Kopējais maršruta garums veidoja apmēram 50 kilometrus, pārbaudot auto piemērotību pārtikas transportēšanai, preču iekraušanai un izkraušanai, piebraukšanai pie veikaliem un citiem loģistikas uzdevumiem.

"Rimi Latvia" piegādes tīkla procesu direktors Vjačeslavs Gavriļuks norāda, ka elektrofurgona testi ir pirmais solis, lai izsvērtu un izvērtētu elektroauto iekļaušanu "Rimi" autoparkā nākotnē.

"Uzņēmuma māteskompānijas kolēģu veiksmīgā pieredze Zviedrijā liecina, ka elektriskie kravas auto ir viens no risinājumiem, lai 2030.gadā arī "Rimi" sasniegtu nulles emisiju līmeni," teic V. Gavriļuks, piebilstot, ka patlaban Zviedrijā "ICA" tīklā ikdienā preču piegādei veikaliem izmanto četrus elektrofurgonus, kas apliecinājuši savu ekonomisko pienesumu.

Vadošais Eiropas mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl” paziņojis, ka savu darbību Latvijā šonedēļ uzsāks 15 veikali Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Tukumā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.

Kopumā “Lidl” Latvijā jau investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos.

““Lidl Latvija” komanda ir ļoti priecīga, ka varam paziņot par mūsu veikalu darbības uzsākšanu Latvijā. Mēs jau esam radījuši vairāk nekā 2000 jaunas darbavietas valstī,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Visi “Lidl” veikali klientiem piedāvās starptautiski pazīstamos “Lidl” privāto zīmolu produktus dažādās produktu kategorijās, kā arī vietēji ražotus produktus.

Visi jaunie “Lidl” veikali ir energoefektīvi un pilnībā izmanto tikai vietējo “zaļo elektrību”, ko piegādā “Latvenergo”. Plānošana un gatavošanās lielajai veikalu atvēršanas dienai ir aizņēmusi vairākus gadus, un tā ir turpinājusies par spīti Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem.

Vietējo ražotāju skaits tā veikalos Latvijā ir pieaudzis 2,5 reizes, informē mazumtirgotājs “Lidl”.

Pirms gada, uzsākot savu darbu Latvijā, “Lidl” sadarbojās ar aptuveni 20 vietējiem ražotājiem. Pašlaik produkti no vairāk nekā 50 vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir pieejami “Lidl” veikalos.

“Sadarbība ar vietējiem ražotājiem ir viens no “Lidl” pamatprincipiem ikvienā valstī, kurā strādājam. Esam gandarīti, ka salīdzinoši īsā laikā esam papildinājuši mūsu starptautisko “Lidl” zīmolu pārtikas preču sortimentu ar Latvijā ražotiem piena, gaļas, zivju un konditorejas produktiem, kā arī ar sezonālo augļu un dārzeņu klāstu. Mūsu mērķis ir attīstīt šo sadarbību arī turpmāk,” stāsta Aleksandru Mags (Alexandru Mag), par iepirkumiem atbildīgais “Lidl Latvija” valdes loceklis.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” aktīvi veic pēdējos darbus depozīta taromātu uzstādīšanai un visu savu veikalu telpu piemērošanā, lai nākamā gada 1. februārī uzsāktu dzērienu iepakojumu pieņemšanu no iedzīvotājiem.

Kopējās “Lidl Latvija” investīcijas dzērienu iepakojumu pieņemšanas, apstrādes un tālākās pārstrādes sistēmas ieviešanā sasniedz jau 3,5 miljonus eiro.

Automātiskie depozīta pieņemšanas taromāti atradīsies visos “Lidl” veikalos vai īpašās piebūvēs ar atsevišķu ieeju. Taromāti pieņems visus atbilstoši marķētos dzērienu iepakojumus. “Lidl Latvija” jau parakstījis sadarbības līgumu ar Depozīta Iepakojuma Operatoru par “Lidl” veikalos nodoto dzērienu iepakojumu tālāku pārstrādi.

“Lidl” pašlaik ir vienīgais mazumtirgotājs Latvijā, kas pats iegādājies, uzstāda un apkalpos “Tomra” taromātus.

“Lidl” starptautiski izmanto šādu darbības modeli, kas nodrošina pilnīgu kontroli pār depozīta sistēmas veiksmīgu darbību “Lidl” veikalos un slēgta aprites modeļa ieviešanu taras iepakojumu apritē.

Notikušas izmaiņas "Lidl" uzņēmuma valdē – “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) no 2022. gada 1. novembra atstāj valdes priekšsēdētāja amatu, informē SIA "Lidl Latvija".

Viņš turpinās savu karjeru “Schwarz Group” kā “Lidl Sverige” (Lidl Zviedrija) valdes priekšsēdētājs.

Jākobs Jozefsons vada abu uzņēmumu valdi kopš 2019. gada aprīļa.

Par “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētāju no 2022. gada oktobra vidus kļūs pašreizējais abu uzņēmumu valdes loceklis Mačejs Urbanskis (Maciej Urbanski). Viņš ir strādājis “Lidl” uzņēmumos vairāk nekā 18 gadus un kopš 2018. gada oktobra pilda “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes locekļa pienākumus, atbildot par pārdošanas un loģistikas jautājumiem.

Izmaiņas valdes sastāvā drīzumā tiks iesniegtas Latvijas un Igaunijas Uzņēmumu reģistros.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Latvijas Samariešu apvienība (LSA) sadarbībā ar mazumtirgotāju “Lidl Latvija” radījusi iespēju veikt ziedojumu taromātā, novirzot tajos nodoto depozīta iepakojuma summu labdarībai.

Pirmais “Lidl Latvija” un LSA kopīgais projekts, kurā tiks piedāvāta šāda ziedojuma iespēja, būs vientuļo senioru atbalsta projekts “Vecums nav vientulība”.

Šis ir pirmais šāda veida ziedojumu projekts Latvijā, kurā ziedojumi taromātā tiks novirzīti vientuļu un aprūpējamu senioru atbalstam pēc reģionālā principa. Proti, ziedotie līdzekļi, piemēram, Liepājas “Lidl” veikala taromātā tiks novirzīti primāri LSA aprūpē esošiem vientuļiem senioriem Dienvidkurzemē. Šis princips tiks attiecināts uz visiem reģioniem, kur strādā samariešu kustība un atrodas “Lidl” veikali. Ziedojums ir brīvprātīgs un viegli veicams visos “Lidl veikalu taromātos. Pašreiz LSA aprūpē ir vairāk nekā 2700 šādu senioru Latvijā.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 442,378 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saruka vairākkārt un bija 3,847 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Tostarp no pārtikas, dzērienu un tabakas tirdzniecības "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā guva ieņēmumus 325,44 miljonu eiro apmērā, kamēr ieņēmumi no nespecializētās vairumtirdzniecības veidoja 104,807 miljonus eiro, ieņēmumi no uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbības bija 7,465 miljonu eiro apmērā, ieņēmumi no uzglabāšanas un noliktavu saimniecības bija 3,951 miljons eiro, bet vēl 715 550 eiro gūti no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas.

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā Latvijā guvusi ieņēmumus 326,155 miljonu eiro apmērā, Igaunijā - 116,192 miljonu eiro apmērā, bet Vācijā - 30 752 eiro apmērā.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" turpināja paplašināt mazumtirdzniecības veikalu ķēdi, atverot piecus jaunus "Lidl" veikalus Latvijā, iegādājoties vairākus nekustamos īpašumus, kā arī turpināja mazumtirdzniecības veikalu celtniecību.

No 2023.gada 1.marta "Lidl Latvija" palielinās algas visiem "Lidl" darbiniekiem. Ikmēneša algas pieaugums svārstīsies vidēji no 7% līdz 11%.

Lai izlīdzinātu algu likmes, vairākos reģionu veikalos dažas algu kategorijas tiks vidēji celtas līdz pat 14%.

"Mēs vienmēr tiecamies būt darba devējs ar visaugstāko vidējo atalgojumu mazumtirdzniecības nozarē. Mums ir arī ambiciozi izaugsmes plāni, kuru sasniegšanai mums ir jānodrošina, ka "Lidl" piesaista un notur labākos cilvēkus," komentē "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Mačejs Urbanskis.

"Lidl Latvija" strādājošie saņem arī veselības apdrošināšanu; veikalu darbinieki saņem papildus atbalstu transporta izdevumu kompensēšanai, un 2023.gada janvārī visa "Lidl" Latvijas komanda saņēma vairāk nekā 750 000 eiro lielu inflācijas kompensāciju.

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Latvijā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 19.janvārī atklās jaunuzcelto veikalu Salaspilī, kura investīciju apjoms sasniedzis gandrīz 8,5 miljonus eiro.

Jaunais veikals Salaspilī arī radījis 40 labi apmaksātas darba vietas.

“Salaspils novads aktīvi attīstās, un arī mēs šeit redzam labu potenciālu savai izaugsmei,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja. Turpinot tīkla attīstību Latvijā, šajā gadā iecerēts atvērt vēl vairākus jaunus “Lidl” veikalus.

Jaunā “Lidl” veikala ēka Salaspilī ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1440 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” iestādījis ap 600 košumkrūmu un koku lielstādu, to skaitā bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 tūkstošu eiro vērtībā.

Par “Lidl” līdzekļiem veikala apkārtnē modernizēta satiksmes infrastruktūra un uzlabota satiksmes drošība – izveidotas paaugstinātas gājēju pārejas, uzstādīts jauns un moderns ielu apgaismojums. “Lidl” Salaspils veikala ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās “Lidl” ēkās tiek izmantota 100% Latvijā ražota “zaļā elektrība”.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" izsludinājis vairākus simtus jaunu vakanču visā Latvijā, tostarp Daugavpilī, kur "Lidl" vakances tiek piedāvātas pirmo reizi, informē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Veikalu darbinieku vakances tiek piedāvātas jaunajos veikalos Rīgā un Daugavpilī, kā arī citos "Lidl" veikalos, lai paplašinātu esošās darbinieku komandas.

Uzņēmums akcentē, ka piedāvātais atalgojums ir augstāks par vidēji nozarē piedāvāto, kā arī maksāts tiek par katru nostrādāto minūti. Tāpat “Lidl Latvija” katram darbiniekam garantē veselības apdrošināšanas polisi pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Piemēram, Rīgā veikala darbiniekiem atalgojums tiek solīts no sešiem eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, savukārt veikala darbiniekiem Daugavpilī, Ventspilī un Ogrē darba samaksa paredzēta no 5,4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Speciālistam "Lidl" Iepirkumu departamentā tiek solīts atalgojums 1200 līdz 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet klientu atbalsta speciālistam - no 900 līdz 1050 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Rīgā, “Lidl” uzsāk jaunas veikala ēkas būvniecību Sporta ielas 2 k-4 teritorijā.

Jaunais “Lidl” veikals durvis klientiem vērs nākamā gada sākumā. Šis būs jau otrais “Lidl” divstāvīgā metropoles koncepta veikals Latvijā. Projekta būvniecības darbus veic SIA “Newcom construction”.

“Šis būs pirmais mūsu veikals, kas atradīsies tik tuvu Rīgas vēsturiskajam centram,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Komunikācijas departamenta vadītāja.

Jaunā “Lidl” veikala ēka būs 4600 kvadrātmetrus liela ar 1460 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” plāno iestādīt 19 kļavu lielstādus, kā arī 440 dažādus dekoratīvos košumkrūmus.

Šis būs pirmais “Lidl” projekts Latvijā, kura ietvaros blakus veikalam tiks uzbūvēta 400 kvadrātmetrus liela ēka, kas tiks iznomāta starptautiski pazīstamai ātrās ēdināšanas restorānu ķēdei.

Investējot 5,6 miljonus eiro būvniecībā, kā arī tuvākās apkārtnes labiekārtošanā un satiksmes infrastruktūras uzlabošanā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Kauguros, Talsu šosejā 40 nākamnedēļ, 16.jūnijā atklās pirmo “Lidl” veikalu Jūrmalā.

Veikalā arī radītas gandrīz 60 darbavietas, kurās strādājošie saņems atalgojumu – 6,3 eiro stundā.

Jaunais “Lidl” veikals novietots pie vienas no aktīvākajām pilsētas maģistrālajām ielām.

Par uzņēmuma līdzekļiem labiekārtota veikala tuvākā apkārtne - uzlabota kājāmgājēju un autobraucēju izmantotā infrastruktūra. Pie veikala esošās Raudas ielas modernizēšanā un asfaltēšanā investēti gandrīz 300 000 eiro, iekārtota autostāvvieta 102 automašīnām. Velosipēdistu vajadzībām uzstādīti 9 droši velo statīvi. Teritoriju ap “Lidl” veikalu zaļāku darīs 293 jauni košumkrūmi un koku lielstādi, kas te iestādīti gandrīz 39 000 eiro vērtībā.

Kauguru “Lidl” veikalā arī izbūvētas taras depozīta pieņemšanas un apstrādes telpas,