Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus šogad par 2,074 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks ceļu būves kompānijas A.C.B., Binders un Ceļu pārvalde, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Tostarp A.C.B. atjaunos Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu par 704,9 tūkstošiem latu bez PVN.

Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma periodiskās atjaunošanas darbus veiks Binders par 701,3 tūkstošiem latu bez PVN, bet Ceļu pārvalde veiks Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbus par 667,4 tūkstošiem latu bez PVN.

Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu un Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas segumu atjaunošanai tika saņemts viens piedāvājums katrai, bet Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma atjaunošanai – divi piedāvājumi. Konkursā tika vērtēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

No šodienas Rīgā sāks atjaunot asfaltbetona segumu vairākām ielām, informē Satiksmes departaments.

Kopumā šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ielu seguma periodisko atjaunošanu paredzēts veikt sešpadsmit ielām.

Ielas seguma atjaunošanu veiks Zentenes ielā no Kurzemes prospekta līdz Anniņmuižas bulvārim; Lidoņu ielā no Spilves ielas līdz Daugavgrīvas ielai; Baltajā ielā no Lidoņu ielas līdz Riekstu ielai; Krustpils ielā no Šķirotavas ielas līdz pilsētas robežai un Brīvības gatves posmā no Rīgas robežas līdz rekonstruējamajam Brīvības gatves posmam pie Juglas ezera kanāla, kur tiek paplašināta brauktuve. Tupināsies arī seguma atjaunošanas darbi Eglaines ielā no Maskavas ielas līdz Kviešu ielai. Asfaltbetona seguma atjaunošanu šajās ielās plānots pabeigt augustā.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Ceļu būves firma Binders noslēgusi līgumu ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par asfalta ražošanas procesa pilnveidošanu Vangažu asfaltbetona rūpnīcā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas - 1 761 723 eiro, līdzfinansējums - 501 750 eiro, līguma realizācijas termiņš - 2015.gada 3.oktobris.

Projektu līdzfinansēs Norvēģijas finanšu instrumenta programma Inovācijas zaļās ražošanas jomā 2009.- 2014. gada periodam.

Projekts paredz jaunu iekārtu uzstādīšanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu asfaltbetona ražošanas procesā. Viens no līdzfinansējuma galvenajiem nosacījumiem bija projekta atbilstība principam - inovatīva tehnoloģija rada inovatīvu produktu, kas samazina kaitējumu apkārtējai videi.

Ceļu būves uzņēmums iecerējis pilnveidot jau esošo asfaltbetona ražotni Vangažos ar iekārtām un tehnoloģijām, kas dos iespēju modificēt bituma sastāvu un asfalta ražošanas procesā kā vienu no izejvielām izmantot nofrēzēto asfaltu, kas skaitās ražošanas atkritumi, bet kas joprojām satur asfaltam nepieciešamās komponentes.

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ekspluatācijā nodevusi jaunu asfaltbetona ražotni Vilcē, Jelgavas novadā. Kopējās projekta investīcijas ir 1,65 miljoni eiro, no kurām daļu finansē pats uzņēmums, bet daļa ir bankas Citadele finansējums, Db.lv informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam līdz šim bija viena asfaltbetona rūpnīca Jelgavā, un tās ražošanas jauda ir 120 tonnas asfaltbetona stundā, kas nav pietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo asfaltbetona apjomu.

Iepriekš Vilcē Ceļu būvniecības sabiedrība Igate bija asfaltbetona rūpnīca, kas savu laiku bija nokalpojusi, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Jaunajā asfaltbetona rūpnīcā Vilcē iespējams saražot līdz 240 tonnām asfaltbetona stundā. Ceļu būvniecības sabiedrība Igate rūpnīcu iegādājās no Itālijas uzņēmuma Ammann. Rūpnīca izvietota uzņēmuma sturktūrvienībā Vilces pagastā, jo šeit atrodas izejmateriālu karjeras, kas ļauj samazināt izmaksas un optimizēt loģistiku, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Jēkabpils daudznozaru kompānija SIA Ošukalns 23.septembrī atklāja jaunu asfaltbetona ražotni Salas novada Salas pagastā Ievlejās. Kopējās SEB bankas finansētā projekta investīcijas ir 1,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs informē, ka lēmums par jaunas rūpnīcas iegādi tika pieņemts, jo uzņēmums turpina attīstīties un paplašināties un vēlas būt konkurētspējīgāks vienā no savām specializācijām – ceļu būvē. Tā kā uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos būvniecības iepirkumos, kuru nolikumos bieži ir prasība piedāvājumā uzrādīt asfaltbetona rūpnīcu, no kuras plānots piegādāt materiālus līgumsaistību izpildei, 2015.gada nogalē īpašnieki pieņēma lēmumu par savas asfaltbetona rūpnīcas iegādi.

Darbu ražotne sāka jau pirms pāris nedēļām. Rūpnīcas ražošanas jauda ir 160 tonnas asfaltbetona stundā.

Ceļu būves firmas Binders Vangažu asfaltbetona rūpnīcā noslēgusies Norvēģijas līdzfinansēta projekta īstenošana, lai pilnveidotu asfaltbetona ražotnes tehnoloģiskās iespējas. Rūpnīcā uzstādītas vairākas jaunas papildu iekārtas un ieviestas videi draudzīgas tehnoloģijas.

Kopumā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā ieviesti trīs jauni asfalta ražošanas tehnoloģiskie veidi.

Projekts īstenots atbilstoši Binders šogad jūnijā noslēgtajam līgumam ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To līdzfinansēja Norvēģijas finanšu instrumentu programma «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» 2009.-2014.gada periodam. Projekta izmaksas ir 1 761 723 EUR, līdzfinansējums – 501 750 EUR.

Viens no projekta īstenošanas ieguvumiem ir tehnoloģiskā iespēja ražošanas procesā turpmāk izmantot otrreizējo materiālu – frēzēto asfaltu, kas arī pēc noņemšanas no ceļa klājuma satur asfaltam nepieciešamās komponentes un pēc apstrādes ar speciālu tehnoloģiju to var otrreizēji izmantot ražošanā. Šīs tehnoloģijas izmantošana atrisina arī frēzētā materiāla glabāšanas un ar to saistītā vides piesārņojuma problēmu.

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Sākoties ielu būvniecības darbu sezonai, Rīgas domes Satiksmes departaments ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus šogad veiks piecpadsmit objektos Pārdaugavas, Austrumu un Ziemeļu rajonos, tostarp segumu plānots atjaunot arī trim satiksmes pārvadiem.

Satiksmes departaments prognozē, ka segumu atjaunošanas izmaksas varētu veidot aptuveni 2,5 miljonus latu, taču precīzas izmaksas būs zināmas pēc tam, kad tijs noslēgti iepirkuma konkursi.

Satiskmes departaments arī norāda, ka transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka šī gada būvdarbu sezonā būs palēnināta satiksme uz vairākiem pārvadiem Rīgā. Segums tiks atjaunots Augusta Deglava satiksmes pārvadam pār dzelzceļu centra virziena brauktuvei, satiksmes pārvadam pie Zemitānu stacijas un satiksmes pārvadam pār Bieķengrāvi.

Pārdaugavas rajonā seguma atjaunošana plānota – Paula Lejiņa ielai no Anniņmuižas ielas līdz Rostokas ielai, Progresa ielai no ēkas Nr. 6 līdz ēkai Nr.20, Ozolciema ielai no Valdeķu ielas līdz Mežkalna ielai un Fridriha Candera ielai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Rozentāls, SIA Mobil Asfalts izpilddirektors. Uzņēmuma pamatdarbība ir karstā un aukstā asfaltbetona maisījuma ražošana, kā arī izejvielu – bitumena un emulsiju - pārdošana. M. Rozentāls «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas. Uzņēmumā viņu dēvē par «asfalta guru».

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu augustu Raiņa bulvārī Rīgā plānots atjaunot ielas segumu, ierīkojot arī sabiedriskā transporta joslu.

Ceturtdien, 30. jūlijā tiks uzsākti priekšdarbi ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbiem Raiņa bulvāra posmā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai. Darbiem noslēdzoties, Raiņa bulvāra posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai tiks ierīkota sabiedriskā transporta josla, pavēstīja Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Raiņa bulvāra posms no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai ir viena no 26 ielām, kur šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma paredzēts atjaunot asfaltbetona segumu. Ielas seguma periodiskās atjaunošanas laikā bulvāra brauktuvei un atsevišķos posmos gājēju ietvēm tiks uzklāts jauns asfaltbetona segums, regulētas ceļa apmales un komunikāciju aku lūkas, tāpat arī uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Šonedēļ Rīgas dome sāk realizēt vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu, informē domes pārstāvji.

Kr. Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās segums pārsvarā ir bruģis – kultūrvēsturisks mantojams, kuru jāsaglabā. Ņemot vērā, ka līdz šim būtiski un nopietni seguma atjaunošanas vai uzlabošanas darbi netika veikti, ielas infrastruktūra ir nolietojusies un nepievilcīga.

Ielas atjaunošana tiks veikta trīs etapos.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.

Lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 km ceļu, un papildus ik gadu būtu jārekonstruē ap 190 km ceļu segu.

Pašlaik asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu, to Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pareizi izbūvēts asfalta segums, atkarībā no satiksmes, pirmos 8–10 gadus kalpo nevainojami, taču šajā laikā segā veidojas deformācijas, rodas seguma izdilums rišu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi – sega noveco. Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami, un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus, tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir viszemākās.

Rīgā sākas ielu remontdarbu sezona - patlaban norit sagatavošanās darbi un atsevišķās ielās jau uzstādītas ceļa zīmes, kas brīdina par remontdarbiem, savukārt autovadītājiem ceļa segas atjaunošanas darbu laikā būs jārēķinās ar satiksmes apgrūtinājumiem un ierobežojumiem, brīdina Rīgas domes pārstāvji. Tuvākajā laikā plānots uzsākt ielu seguma atjaunošanu četrpadsmit Rīgas ielās.

Šīs nedēļas laikā ielu segumu uzsāks labot Antenas ielā no Mūkusalas ielas līdz Bauskas ielai, Mazā Krasta ielā no Toma ielas līdz Maskavas ielai, Jēkabpils ielā no Firsa Sadovņikova ielas līdz Katoļu ielai, Krišjāņa Valdemāra ielā no Meierovica bulvāra līdz Citadeles ielai un Ieriķu ielā no Zemitāna satiksmes pārvada līdz Dzelzavas ielai, ziņo Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Ielu remontdarbi tiek veikti tām ielām, kur esošais asfaltbetona segums ir nokalpojis un sliktā tehniskā stāvoklī, savukārt apakšējie slāņi ir labā stāvoklī, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji. Ielu seguma periodiskās atjaunošanas laikā ielas brauktuvei tiek uzklāts jauns asfaltbetona segums, atjaunotas vai uzlabotas brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Liepājas šosejas jeb autoceļa A9 Rīga (Skulte)-Liepāja rekonstruētais posms no Kalvenes 148. kilometra līdz 163. kilometram atbilst visām kvalitātes prasībām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

To ir pierādījušas kvalitātes pārbaudes, kas veiktas jaunā seguma paraugiem, kas tika paņemti šā gada jūlijā.

Šajā šosejas posmā remontdarbus veica SIA Aizputes ceļinieks. Līgums tika noslēgts 2013. gada aprīļa beigās, būvdarbi tika pabeigti šā gada jūlija sākumā. Kopējās remontdarbu izmaksas ar PVN bija 8 miljoni eiro. Šajā posmā būvnieki ir veikuši seguma reciklēšanu un jauna asfaltbetona seguma triju kārtu izbūvi, kā arī uzlabojuši ūdens novades sistēmu un autoceļa aprīkojumu.

Veicot pabeigto būvdarbu komplekso kvalitātes pārbaudi, va/s Latvijas Valsts ceļi Autoceļu kompetences centra Ceļulaboratorija paņēma vairāk nekā 60 urbtu asfaltbetona paraugu. Tika testēts asfaltbetona kārtu sablīvējums, biezums un sastāvs, kā arī veikts riteņu sliežu tests, ceļa virsmas līdzenuma un saķeres mērījumi. Pārbaudēs tika konstatēts, ka atsevišķos posmos ir palielināta virskārtas segregācija un bitumena izsvīdumi. Lai to novērstu, būvnieks par saviem līdzekļiem pārbūvēja asfaltbetona virskārtu neatbilstošajos posmos.

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.