Pēc akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lūguma Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2023. gada 24. maijā anulēja tai 2014. gadā izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Šāds lēmums pieņemts, ievērojot akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lēmumu izbeigt savu darbību un lūgumu anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Akciju sabiedrība "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret tās fondu ieguldītājiem un citiem klientiem, proti, visi finanšu instrumentu portfeļa individuālās pārvaldīšanas līgumi ar visiem akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības klientiem ir izbeigti un ir pabeigta fonda "Rietumu Asset Management Fund" un divu tā apakšfondu "Rietumu Asset Management Fixed Income Investment Grade USD" un "Rietumu Asset Management Fixed Income High Yield USD" likvidācija.

AS «Rietumu Asset Management» ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdi atstājis valdes loceklis Nikolajs Dorofejevs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nikolajs Dorofejevs ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdē tika iecelts 2017.gada 1.februārī, bet 12.februārī komercreģistrā ierakstīta viņa atbrīvošana no amata.

AS «Rietumu Asset Management» ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Pāvels Počtarenko un valdes loceklis Jurijs Moskaļuks.

AS «Rietumu Asset Management» ieguldījumu pārvaldes sabiedrība dibināta 2014.gadā, tās pamatkapitāls ir 500 000 eiro un tā nodarbojas ar aktīvu pārvaldes pakalpojumiem.

2016.gadā AS «Rietumu Asset Management» apgrozījums bija 675 tūkstoši eiro, un tās peļņa pēc nodokļiem bija 160 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 10 darbiniekus.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Real Estate Deals And Solutions par 6,5 miljoniem eiro plāno pārdot viesnīcu Good Stay Eiropa Jūrmalā, Jūras ielā 56, liecina informācija city.24.lv.

Viesnīca Eiropa atrodas Jūrmalā, netālu no koncertzāles Dzintari. Uz teritorijas 3654 kvadrātmetru platībā izvietoti trīs ēku korpusi, kuru kopējā platība ir 2359 kvadrātmetri. No tiem divi ir būvēti pagājušā gadsimtā un pilnībā atjaunoti 2004.gadā. Savukārt trešais jaunās ēkas korpuss tika uzcelts 2007.gadā.

Viesnīcā ir 40 numuri, kā arī konferenču telpa 45 personām, pirts/SPA, bērnu istaba un restorāns.

Informācija zemesgrāmatā liecina, ka ēkas īpašnieks ir kompānija Deviņdesmit seši, kuras īpašnieks ir Rietumu bankas dibinātais atvērto ieguldījumu fonds Rietumu Asset Management.

Rietumu bankā aģentūrai LETA neatbildēja uz jautājumiem, kādēļ viesnīcu plānots pārdot.

Rietumu grupas speciālisti ir sagatavojuši Rietumu Asset Management investīciju fondu oktobra ienākumu atskaiti. Tajā analizēti svarīgākie ekonomikas rādītāji, monetārā politika, situācija akciju, obligāciju, valūtu un izejvielu tirgū, kā arī tiek sniegti plaši ekspertu komentāri.

ASV ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī bija straujāka nekā gaidīts, turklāt, straujā zaugsme mazinājusi investoru bažas par pasaules lielākās ekonomikas stagnāciju. Par izaugsmi noteicošajiem faktoriem kļuvuši tādi volatīli raksturlielumi kā eksports un komerciālie produkcijas krājumi. Stabils darba tirgus un patēriņa palielināšanās ļauj neuztraukties par ASV ekonomikas stāvokli.

Īslaicīgā un perspektīvā republikāņu uzvara var labvēlīgi ietekmēt aizsargaktīvus, uzskata RAM investīciju fondu pārvaldnieki.

Inflācija eirozonā pieauga par 0,5% – šādu vērtību Eiropa pēdējo reizi pieredzēja 2014. gada jūnijā. Eirozonas ekonomika attīstās lēni, bet stabili, to neietekmē Brexit sekas. Turklāt Ķīnas ekonomikas plānotā izaugsme par 6,7% un lielāko kalnrūpniecības uzņēmumu izejvielu ieguves apjoma samazināšanās, labvēlīgi ietekmēja rūpniecisko metālu apriti. Toties dolāra nostiprināšanās, gaidot FRS likmju palielināšanos decembrī, daļēji nivelēja labvēlīgo efektu, kā arī negatīvi ietekmēja zelta cenu. Naftas cenas visu mēnesi bija nedaudz augstākas nekā 50 dolāru par barelu, stāsta Rietumu grupas speciālisti.

Janvārī sasniegts ASV emitēto uzņēmumu obligāciju skaita rekords, tāpat arī šajā mēnesī veikts liels skaits uzņēmumu apvienošanas un pievienošanas darījumu, liecina Rietumu grupas speciālistu sagatavotais Rietumu Asset Management investīciju fondu ienesīguma apskats par janvāri.

Savukārt, pirmie uzņēmumu finanšu pārskatu rezultāti liecina par uzņēmumu peļņas kāpumu.

RAM eksperti norāda, ka eirozonā tika novērots straujš inflācijas pieaugums, kā pamatā ir enerģijas un pārtikas preču cenu paaugstināšanās. Tomēr, neraugoties uz to, Eiropas ekonomikas dati ir labāki, nekā tika gaidīts, bet patērētāju un uzņēmumu pārliecība ir sasniegusi tik augstu līmeni, kāds nav pieredzēts jau daudzus gadus.

Inflācija ASV, tāpat kā Eiropā, uzrādīja pārliecinošu kāpumu uz enerģijas un pārtikas preču cenu palielināšanās fona. Vienlaicīgi bāzes inflācijas izmaiņu neesamība rada pamatu apšaubīt inflācijas tempu pieauguma turpināšanos gan ASV, gan arī Eiropā. Uz šā fona pārliecinošu kāpumu uzrāda ASV ekonomikas dzinējspēks – iekšējais patēriņš, uzsver eksperti.

2017. gada februāris ir pilnīgs pretstats iepriekšējā gada februārim, jaunākajā apskatā norāda Rietumu Bankas grupas speciālisti.

Investori martā notikušās sanāksmes laikā būtiski pārskatīja Federālo rezervju sistēmas procentu pamatlikmes paaugstināšanas iespēju – tikai vienas nedēļas laikā paaugstināšanas iespēja palielinājās no 30% līdz vairāk nekā 80%.

Ja ASV darba tirgus dati nesagādās sevišķi negatīvus pārsteigumus, tad jau šajā mēnesī var sagaidīt pirmo likmes paaugstināšanu Trampa prezidentūras laikā, uzskata Rietumu Bankas grupas speciālisti.

RAM eksperti norāda uz to, ka eirozonas ekonomika turpināja iepriecināt investorus ar labiem ekonomiskajiem datiem, kā arī gan uzņēmumu, gan patērētāju optimistisko noskaņojumu.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Jau šā gada beigās var gaidīt Federālās Rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas politikas tuvināšanos, kā rezultātā sāksies ekonomiskā cikla jaunā fāze gan ASV, gan Eiropā, uzskata kompānijas Rietumu Asset Management (RAM) eksperti.

«Lai gan pagaidām pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darbojas atšķirīgos virzienos, jau 2017. gada beigās to politika varētu tuvināties», ir teikts analītiskajā komentārā pēdējam RAM fondu darbības rezultātu apskatam.

Decembrī FRS ir palielinājusi bāzes procentu likmi otro reizi pēdējā desmitgadē. Turklāt ASV centrālā banka prognozē, ka 2017. gadā likme varētu tikt palielināta vēl trīs reizes, kā ietekmē ir būtiski pieaugusi dolāra vērtība. Eiropas centrāla kamēr nav sekojusi šim piemēram. Tajā pat laika ECB ir paziņojusi par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas pagarināšanu līdz 2017. gada beigām, un vienlaicīgi – par tās apjomu samazināšanu un kritēriju mīkstināšanu.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, ko veicināja investoru optimisms par firmu peļņas rādītāju publicēšanas periodu, kā arī negaidīti labs ziņojums par mazumtirdzniecības datiem un atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju.

Londonas biržas indekss kritās, sarūkot naftas cenām un naftas kompāniju BP un «Shell» akciju cenām, un to veicināja arī britu mārciņas vērtības kāpums pret ASV dolāru. Kritās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga.

«BK Asset Management» eksperte Keitija Liens izskaidroja ASV dolāra vērtības samazināšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem. Tramps tviterī bija apsūdzējis Krieviju un Ķīnu, ka tās «spēlē Valūtas devalvācijas spēli».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, jo atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju, mazināja investoru bažas par jēlnaftas piegāžu drošību.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.