Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā tika skatīts jautājums par budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, žunālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Papildināta 4. rindkopa

Rīt Ministru kabinets spriedīs par ministriju papildu līdzekļu pieprasījumiem, kas iepriekš tika aplēsti 600 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministre atzina, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.

Reizniece-Ozola norādīja, ka, domājot par prioritāro pasākumu finansēšanu, ministrijas ir gatavas pārskatīt savus iekšējos resursus. «Nav runa par nelietderīgiem tēriņiem, bet gan par to, ka mainās prioritātes – tika pārskatīts piešķirtais finansējums tiem pasākumiem, kam tika piešķirts finansējums pirms diviem trim gadiem. Un rezultāts ir līdzīgs kā pagājušajā gadā – tika atrasti aptuveni 60 miljoni eiro,» sacīja ministre.

Otrdien, 18. augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021. gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.

"Ņemot vērā izveidojušos veiksmīgo sadarbību ar nozaru ministrijām iepriekšējos izdevumu pārskatīšanas periodos, arī šogad ministrijas pārskatīja līdzšinēji piešķirto finansējumu un sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus citām savas nozares prioritātēm," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir ikgadēja budžeta sagatavošanas sastāvdaļa, kas 2020. gadā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – valsts budžeta finansēto funkciju analīze, nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas rezultāti.

Valdība 11.oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2023., 2024. un 2025. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Izdevumu pārskatīšanas process šogad tika iedalīts divos pamatvirzienos – veikt nozaru budžeta finansēšanas analīzi un turpināt vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Pašreizējā energoresursu cenu krīzē un pieprasījuma sarukuma apstākļos tautsaimniecības izaugsmi kontrolēt nav viegli, turpretī mēs varam kontrolēt savu izdevumu pārskatīšanu. Finanšu ministrijas skrupulozā un produktīvā darba rezultātā atrastie līdzekļi palīdzēs nākamā gada budžeta sagatavošanā. Iesāktais darbs budžeta pārskatīšanai ir jāturpina.”

Valdība apstiprina valsts budžeta bāzes izdevumu apmēru turpmākajiem trim gadiem 

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu...

Veiktās izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2023. gadam rasti finanšu resursi 168,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 156,3 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, savukārt 12,1 miljons eiro – kopējās fiskālās telpas palielināšanai.

Būtiska loma izdevumu pārskatīšanas procesa sekmīgai norisei arī šogad bija nozaru ministrijām, kuru patstāvīgi veiktā izdevumu pārskatīšana rezultējās ar apjomīgiem finanšu resursiem, kurus ministrijas varēs novirzīt nozarei svarīgu prioritāšu īstenošanai. Vienlaikus ministriju izdevumi tika analizēti, izvērtējot to budžetā ietverto darbības rezultatīvo rādītāju finansējuma aptveri. Tāpat potenciālais finanšu resurss rasts, izvērtējot ministriju ieņēmumu atlikumus.

Nozaru politikas analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties starptautiskajiem veselības norēķiniem, kompensējamo zāļu sistēmai un laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem, izvirzot uzdevumus šo darbības jomu efektivitātes uzlabošanai. Tāpat analizēts tika Zemkopības ministrijas resors, vēršot uzmanību uz tās padotības iestāžu reģionālo struktūrvienību un klientu apkalpošanas centru ģeogrāfisko pārklājumu.

Padziļinātāk tika vērtēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls, analizējot gan esošo centru darbību, gan arī aplūkojot to nākotnes attīstības iespējas.

Attālinātā darba īpatsvara pieaugums veicinājis pārmaiņas arī valsts pārvaldes ietvaros. Attiecīgi tika vērtēta iestāžu izmantotā nekustamā īpašuma (biroja telpu) Rīgā platība un uzturēšanas izmaksas, kā arī vērtētas iespējas optimizēt izmantojamo telpu platību, vienlaikus aicinot ministrijas turpināt nekustamā īpašuma noslodzes izvērtējumu.

Savukārt VARAM izvērtēja valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu, nosakot turpmāk veicamos darbus šīs jomas pilnveidē un uzlabošanā.

Šogad izdevumu pārskatīšanā FM sagatavoja priekšlikumus pašvaldību budžeta procesa pilnveidei, uzsverot nepieciešamību pilnveidot budžeta plānošanas uzskaiti un efektivizēt iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzības mehānismus.2022. gads ir septītais gads kopš FM ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām tiek veikta izdevumu pārskatīšana, sagatavots informatīvais ziņojums par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un sniegti priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā. Izdevumu pārskatīšanas process katru gadu pilnveidojas un, analizējot budžeta izdevumus un sasniegtos rezultātus, ilgtermiņā tiek rasti ekonomiskāki valsts politikas īstenošanas veidi, kā arī veicināta iecerēto rezultātu efektīva sasniegšana, rodot iekšējos resursus nozaru pieteikto prioritāšu īstenošanai.

Valdība pašlaik neredz būtiskus draudus ekonomikas pārkaršanai, lai arī ir jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām, šorīt LTV Rīta panorāmā vērtēja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Lūgts vērtēt, vai valdība pašlaik pārmērīgi nepaplašina fiskālo telpu, politiķis pauda neizpratni par šādu kritiku, jo budžeta iecerēm pašlaik esot visu koalīcijas partneru atbalsts un tas tiekot veidots tādās robežās, kādās bijis plānots. Katrā ziņā no nodokļu reformām valdība neatteiksies, piebilda valdības vadītājs.

Ministru prezidents solīja, ka valsts pārvalde iešot uz tēriņu samazināšanu. Kučinskis solīja, ka arī gada beigās pasekos līdzi valsts pārvaldes tēriņiem, kas šajā gada posmā parasti strauji aug.

Premjers domā, ka risinājumu gada nogalē augošajiem valsts pārvaldes izdevumiem varētu rast, ja tiktu noteikts, ka gada beigās ietaupītā nauda ministrijām paliek uz nākamo gadu, tādējādi nav jāiztērē gada pēdējos mēnešos.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Ņemot vērā, ka Saeima ir noraidījusi Finanšu ministrijas piedāvātos nekustamā īpašuma nodokļa grozījumus, veidojot 2010.gada valsts budžetu, tā izdevumi būs jāsamazina par 450 milj. Ls.

To, šodien tiekoties ar Tautas partijas Saeimas frakcijas deputātiem, kuri vakar piedalījās mājokļu nodokļa likumprojekta «izgāšanā», paziņoja finanšu ministrs Einars Repše.

Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš atgādināja, ka Latvijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valsts budžeta izdevumi 2010. gadā būs jāsamazina par 500 milj. Ls jeb 4 % no iekšzemes kopprodukta.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, aģentūrai LETA pavēstīja Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka, ņemot vērā nevienprātību par piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, tiek turpinātas gan politiskās diskusijas, gan sarunas ar valdības sociālajiem partneriem, lai savstarpējo redzējumu tuvinātu.

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī, savukārt 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā, līdz ar to šie arī ir nozīmīgākie gala termiņi, kad nonākt pie lēmuma par nodokļu pārskatīšanu, uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka katrai sabiedrības grupai - darba devējiem, darba ņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem - ir savas prioritātes un savas intereses, taču priekšroka būtu dodama tiem risinājumiem, kas ļautu mazināt izdevumus, turpretim risinājumi, kas radītu izdevumus, tiktu uzklausīti nelabprāt.

Pašlaik skaidra ir summa, par kādu budžeta izdevumi jāsamazina, taču nav skaidrs, uz kā rēķina.

To intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš uzsvēra, ka zemākais Latvijas ekonomikas punkts būs nākamgad, bet toties ekonomikas atveseļošanās varētu būt straujāka nekā līdz šim domāts.

E. Repše sacīja, ka papildu 90 milj. Ls cerēts iegūt no jaunajiem nodokļiem — kapitāla pieauguma un mājokļa nodokļiem. Pēdējam ir vairāki varianti, no kuriem E. Repše personīgi atbalsta pirmo variantu— 1.5% likmi dzīvokļiem un mājām, nosakot minimālo neapliekamo platību, jo tad lielāks slogs gultos uz luksusa un neapdzīvotiem īpašumiem. «Ja Saeima lems, ka šis nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet tad par lielāku summu būs jāmazina budžeta izdevumi. Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt — ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Veselības aprūpei garantēsim 3.4% no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim,» tā E. Repše.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.