Starptautiskās sadarbības kontekstā 2016.gadā sagaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi, kas iezīmē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veicamos uzdevumus starptautiskās sadarbības veicināšanā. Elektronisko sakaru un enerģētikas jomas ir tās, kurās gaidāmas regulēšanas ietvaru izmaiņas, informē SPRK.

Elektronisko sakaru nozarē 2016.gads Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem ir īpaši nozīmīgs, jo turpināsies esošā regulēšanas ietvara pārskatīšana. Ir vairākas jaunas tēmas, tādas kā lietu interneta iekļaušana regulējumā, ātra vai ļoti ātra platjoslas interneta pielietojums, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) lomas pārskatīšana un citas, par kurām būs diskusijas un kuru risinājums ietekmēs regulatora darbību un nozares regulējumu ilgtermiņā. Līdz ar to, lai paustu Regulatora nostāju un redzējumu par nozares attīstības jautājumiem, Regulatora pārstāvji piedalīsies BEREC sanāksmēs, kā arī minētos jautājumus iekļaus regulatora organizēto Baltijas Elektronisko sakaru un pasta regulatoru (BALTREG) sanāksmes un Eiropas Elektronisko sakaru komitejas (ECC) Numerācijas un tīklu darba grupas dienaskārtībā.

Stingrāka finanšu risku kontrole no valsts un Eiropas regulatoru puses prasa lielus ieguldījumus no bankām un finanšu organizācijām. Bankas un finanšu institūcijas jau tagad sastopas ar arvien stingrāku un stingrāku kontroli no regulatoru puses, kas noved pie lielākiem apjomiem atskaišu sagatavošanā. Nākotnē prasības tikai augs. Tādējādi vairākas bankas apsver iespēju maksimāli standartizēt un automatizēt regulatoru atskaišu veidošanu, pielietojot speciālus risinājumus.

Nesenās finanšu krīzes rezultātā patlaban pasaulē, tostarp, Eiropā, tiek ieviesti aizvien vairāk jauni standarti un nosacījumi, kā padarīt bankas drošākas, tomēr, no otras puses, tas uzliek bankām papildus administratīvo slogu, jo tām jātiek galā ar daudzām jaunām prasībām, ieviešot tās salīdzinoši īsos termiņos, kā arī iesniedzot neskaitāmas jaunas atskaites un datus. Eiropas tai skaitā arī Latvijas lielākās bankas jau pavisam drīz nonāks stingrākā - Eiropas Centrālās bankas – uzraudzībā, savukārt Bāzele III nosacījumi liks tām palielināt kapitālu (piemēram, samazinot dividendes) vai samazināt risku (piemēram, pārdodot kādu no struktūrām). Kā liecina Wolters Kluwer Financial Services aplēses, Bāzeles III ieviešanas rezultātā ievērojami augs datu apjoms, kas jāiesniedz regulatoriem. Gan vienotajā pārskatā, gan finanšu būs jāiesniedz vairāki tūkstoši datu. Jau patlaban ir skaidrs, ka bankām, būs ļoti grūti iekļauties regulatora norādītos termiņos, lai nodotu visas nepieciešamas atskaites, un bankas, kurām nav automātiskās kalkulācijas sistēmas, nespēs noteiktajā termiņā šīs atskaites iesniegt, stāsta Wolters Kluwer Financial Services eksperti.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Finanšu sektoram pēc iepriekšējās finanšu krīzes mainīties vajadzēja, lai gan pārlieku stingras regulatoru banku prasības var negatīvi ietekmēt ekonomikas aktivitāti .

Globālās finanšu sistēmas gandrīz notikušais sabrukums 2008. gadā licis tai mainīties, kur pie tā, lai šāds process notiktu, pēdējo gadu laikā jūtami piestrādājuši ietekmīgākie pasaules šīs jomas regulatori. Bankām tiek noteiktas daudz stingrākas prasības gan kapitāla, gan jaunu nodokļu, gan finanšu instrumentu tirdzniecības izteiksmē. Turklāt nav izslēgts, ka nākotnē regulatoru prasības pret banku sektoru kļūs vēl stingrākas, piemēram, vecajā kontinentā Eiropas Centrālās bankas uzraudzība pār reģiona finanšu iestādēm ir vēl pašā sākuma stadijā. DB vairāki šīs jomas eksperti sacījuši, ka pastāv finanšu sektora «pārregulēšanas risks» jeb risks, ka bankām prasības tiks noteiktas pārāk stingras, kas galu galā apdraudēs to biznesu. Jaunās banku regulēšanas prasībās finanšu iestādēm jau likušas ievērojami apcirpt darbinieku skaitu un, iespējams, nākotnē augs arī to pakalpojumu cena.

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

#Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai.

Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai

Vēl nesen šķita, ka tā saucamo virtuālo valūtu pieaugums nestāsies, un paša populārākā šāda veidojuma – bitmonētas – cena tirdzniecības vietnēs internetā decembra otrajā pusē bija pārsniegusi 19 tūkst. ASV dolāru līmeni. Pēc paisuma gan mēdz nākt bēgums un šogad, neskatoties uz augošo tirgus dalībnieku riska apetīti un ballītes turpināšanos akciju tirgū, virtuālo valūtu tirgū cenas ir visai spēji sarukušas. Šo trešdien bitkoina cena atradās pie 10,2 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas nozīmē, ka tā kopš savām decembra virsotnēm ir samazinājusies gandrīz par 50%. Jāņem gan vērā, ka tik strauji kritumi bitkoina pasaulē nav nekāds jaunums un 12 mēnešu skatījumā minētās virtuālās valūtas vērtība joprojām var lepoties ar pieaugumu 1000% apmērā. Janvāra skatījumā attiecīgi par 45% un 29% to tirdzniecības vietnēs internetā sarukusi arī tādu virtuālo valūtu kā ripla (Ripple) un litkoina (Litecoin) cena.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

No 4. līdz 6. februārim Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā norisinās starptautiska konference Jaunās kohēzijas politikas izaicinājumi 2014.-2020. gadam: akadēmiska un politiska debate. Tās laikā, 4. februārī, konferences dalībnieki apmeklē Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto jauno AS Olainfarm gatavo zāļu formu ražotni, informē Finanšu ministrija.

Ražotnei paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā.

Projektu vizītes laikā tiks apskatīta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu formu ražotne, kas ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014. gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir ERAF finansējums.

«Šo projektu lolojām gana ilgi, un Eiropas Savienības fonda finansējums ļāva to sākt un īstenot ātrāk, nekā mēs to būtu izdarījuši tikai saviem spēkiem. Tādas nozares kā farmācija ir jāturpina atbalstīt, jo tās ir zinātņietilpīgas un rada augstu pievienoto vērtību,» piebilst Salvis Lapiņš, AS Olainfarm valdes loceklis.

A/s Grindeks šā gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījusi 34,2 milj. Ls, kas ir par 1,5 milj. Ls jeb 4,6%vairāk nekā pērn. Savukārt uzņēmuma neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, sarukusi par 14% līdz 3,7 milj. Ls, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Apgrozījuma un peļņas rādītāju ir ietekmējis aktīvo farmaceitisko vielu bizness, kur daļa klientu ir pārskatījuši ražošanas plānu un pārcēluši piegādes uz gada otro pusi, norāda kompānijas pārstāvji. 2012. gada pirmajā pusgadā aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms sasniedza 2,4 milj. latu, kas ir par 2,5 milj. latu vai 51% mazāk nekā 2011. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā bija 31,7 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, tas ir pieaudzis par 3,9 milj. latu jeb 14%. Galvenie gatavo zāļu noieta tirgi šā gada pirmajā pusē bija Krievija un pārējās NVS valstis, Gruzija un Baltijas valstis. Krievijas, pārējo NVS valstu un Gruzijas pārdošanas apjomi 2012. gada pirmajā pusgadā sasniedza 27,3 milj. latu, kas ir par 3,6 milj. latu vai 15,2% vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Savukārt, gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 4,4 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 10% pieaugums.

Zāļu ražošanā pircējiem 100% jāpaļaujas uz zāļu ražotāju - tiem, kam zāles nepieciešamas, nav iespējas iepriekš novērtēt un pārliecināties, vai nopirktās zāles ir drošas un vai tās sniegs gaidīto rezultātu. Tādēļ zāļu ražošanā atslēgvārds ir «reglaments» jeb receptes precīza ievērošana, sekošana iepriekš noteiktajam par zāļu aktīvo un palīgvielu sastāvu, higiēnas prasību, pareizas ventilācijas un darbinieku plūsmas ievērošana utt., Db.lv stāstīja Grindeks Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas vadītāja Inta Bērziņa.

Jebkura gatavā zāļu forma tiek veidota, izmantojot recepti, un noteiktie vielu daudzumi nosaka zāļu stabilitāti to derīguma termiņa laikā. Kopumā, piemēram, Grindeks pārdotākā produkta, Mildronāta, ražošanā varētu izdalīt astoņus posmus – izejvielu saņemšana, to kontrole, vielu svēršana, masas pagatavošana, kapsulēšana, produkta analīze, iepakošana, gatavā produkta analīze, Db.lv stāstīja Gatavo zāļu formu ražošanas direktore Baiba Galviņa.

Kopumā dienā var saražot aptuveni četrus miljonus 250 mg Mildronāta kapsulu jeb četras sērijas zāļu. Ražošanas process no izejvielu saņemšanas līdz gatavām zālēm – tādām, kas var droši ceļot uz veikalu plauktiem, ilgst aptuveni divas nedēļas, un viens no laikietilpīgākajiem posmiem ir gatavu produktu analīze. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk! Šoreiz Db.lv aplūkoja, kā tiek ražotas zāles – tabletes un kapsulas – Grindeks rūpnīcā.

Rīgas Dzirnavnieks un modes dizainere Elita Patmalniece ir uzsākuši kopīgu projektu un pirmo reizi radījuši speciāla dizaina priekšautu kolekciju sievietēm un vīriešiem, aicinot sabiedrību atcerēties un ikdienā ieviest skaistu ēst gatavošanas kultūru.

AS Rīgas Dzirnavnieks un Mindshare veiktā aptauja liecina, ka tikai 8% Latvijas iedzīvotāju ikdienā uzliek priekšautu, gatavojot ēst. Turklāt gandrīz 60% priekšautu vispār nelieto, bet 33% to uzliek tikai dažreiz.

Uzņēmums akcentē, ka priekšauts vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu bija neatņemama ēdiena pagatavošanas kultūras sastāvdaļa katrā virtuvē. Tas tikai vēlreiz apliecinot, ka lielajā steigā un aizņemtībā sabiedrība arvien mazāk uzmanības velta pašam ēst gatavošanas un pasniegšanas procesam.

Elita Patmalniece norāda: «Ikviens, kurš gatavo ēst mājās, zina, ka gatavošanā svarīgas ir labas domas un garastāvoklis. Tāpēc, kas var būt labāks garastāvokļa uzmundrināšanai kā skaists priekšauts, kas ēst gatavošanu padara daudz patīkamāku, un iespējams tieši tas radīs papildus iedvesmu pagatavot kaut ko īpašu.»

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Zāļu ražotāja a/s Grindeks pagājušā gada peļņu plāno atstāt nesadalītu un izmantot to uzņēmuma attīstībai ar mērķi palielināt tā konkurētspēju. A/s Grindeks pagājušā gada tīrā peļņa bija 8,28 milj. Ls.

Par to tiks lemts kārtējā uzņēmuma akcionāru sapulcē, kas norisināsies šā gada jūnijā, teikts uzņēmuma paziņojumā. Sapulcē arī tiks apspriests jautājums par papildus akciju iekļaušana regulētajā tirgū. Plānots iekļaut NASDAQ OMX Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā papildus 3,34 milj. a/s Grindeks uzrādītāja akcijas, kuras līdz šim nebija iekļautas regulētā tirgū.

Vēl sapulcē plānots pieņemt zināšanai a/s Grindeks valdes, padomes, revīzijas komitejas ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu, apstiprināt 2010.gada pārskatu, kā arī ievēlēt revidentu un noteikt viņa atlīdzību.

DB jau rakstīja, ka Grindeks koncerna neto peļņa gada pirmajā ceturksnī bija 1,5 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2010. gada pirmajiem trim mēnešiem, palielinājusies par 0,1 milj. Ls vai 7,1%.

Lipmans Zeligmans, kas a/s Grindeks strādājis vairāk nekā 35 gadus, uzņēmumam paziņojis par amata atstāšanu, sākot no šā gada 1. maija, pēc paša vēlēšanās.

Līdz šim L. Zeligmans a/s Grindeks ieņēma Gatavo zāļu ražošanas direktora amatu, kā arī bija uzņēmuma valdes loceklis.

A/s Grindeks valdē turpinās strādāt tās priekšsēdētājs Juris Bundulis un valdes loceklis, Finanšu un administratīvais direktors Vadims Rabša.

Uzņēmuma valdes priekšēdētājs J. Bundulis oficiālā paziņojumā izteica pateicību L. Zeligmanam par ieguldījumu Grindeks izaugsmē, kā arī pauda cerību, ka arī turpmāk līdzšinējais Gatavo zāļu ražošanas direktors «uzņēmumu atbalstīs morāli un palīdzēs ar savu padomu».

«L. Zeligmans uzņēmumā ir nostrādājis vairāk kā 35 gadus - savas karjeras laikā viņš piedalījies uzņēmuma attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un pašaizliedzīgi vadījis gatavo zāļu ražošanu. Viņa vadībā Grindeks 2009. gadā izveidoja jaunu gatavo zāļu ražotni, kas ir vērienīgākais Grindeks investīciju projekts,» norādīja Grindeks valdes priekšsēdētājs.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Šā gada beigās, nākamā gada sākumā no Platonē saražotās kaņepju šķiedras Limbažos taps pirmie kaņepju audekla baķi. Arī pircējs tiem jau atrasts – Austrālijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijā ražoto ekoloģisko kaņepju audumu plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. 2013. gadā kaņepju šķiedras un spaļu ražošanu sola sākt arī Talsos, norāda laikraksts.

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesēja 2007. gada pavasarī Rankā viena hektāra platībā. Savukārt 2012. gadā vienotajam platību maksājumam Lauku atbalsta dienestā saņemti 55 iesniegumi par kopējo šķiedras kaņepju sējplatību 492 hektāri.

Zemnieki, kas apvienojušies Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā (LKAP-B), pēc pusgada plāno sākt atdalīt no kaņepju stiebriem šķiedru, no kuras pēc tam ražos kaņepju diegus un audīs kaņepju audumu, informē Latvijas Avīze. 2011. gadā SIA Sativa Fibris ieguva Eiropas atbalstu kaņepju pirmapstrādes attīstīšanai Jelgavas novadā Platones pagastā.

Grindeks koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2012. gada pirmajā pusgadā bija 3,7 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, ir par 0,6 milj. latu vai 14% mazāka, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Uzņēmuma finanšu pārskats liecina, ka koncerna apgrozījums 2012. gada pirmajā pusgadā bija 34,2 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu vai par 4,6% vairāk nekā 2011. gada pirmajā pusgadā.

Kompānijas gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā bija 31,7 milj. latu un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, par 3,9 milj. latu vai 14%.

Galvenie gatavo zāļu noieta tirgi ir Krievija, pārējās NVS valstis, Gruzija un Baltijas valstis. Krievijas, pārējo NVS valstu un Gruzijas pārdošanas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā sasniedza 27,3 milj. latu, kas ir par 3,6 milj. latu vai 15,2% vairāk kā 2011. gada atbilstošajā periodā. Savukārt gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 4,4 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu vai 10% vairāk kā 2011. gada pirmajā pusgadā.