Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos izskan arī viedokļi, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Proti, normatīvajos aktos ir noteikts, ko un kādā apmērā darba devējs maksā valstij nodokļos. Un ka neviens normatīvais akts neparedz, ka darba ņēmējam ir jākontrolē darba devēja nodokļu nomaksas kvalitāte. Līdz ar to gadījumos, kad darba devēja norēķini ar valsti nesakrīt ar normatīvajos aktos paredzēto, atbildība jāprasa darba devējam. Tāpēc atsevišķiem cilvēkiem ir viedoklis, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse Db.lv skaidro – kaut arī ir saprotama cilvēku neapmierinātība ar izveidojušos situāciju, ka tiem ir jāpiemaksā IIN valstij, tā gluži nav darba devēja atbildība. Proti, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli skaidri norāda, ka fiziskās personas - visi Latvijas nodokļu rezidenti- ir paši atbildīgi par IIN nomaksu. Ja fiziskai personai ir darba devējs, tad darba devējs no likuma viedokļa darbojas kā vidutājs starp fizisko personu un valsts kasi. Tam (darba devējam) ir jāietur no fiziskās personas darba algas nodokļi atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Taču fiziskai personai ir pašai jāseko līdzi savai nodokļu nomaksai un rezumējošā kārtā (ar gada ienākumu deklarāciju) jāaprēķina un jānomaksā galīgais nodoklis. Tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka darba devējs nav ieturējis un nomaksājis nodokli atbilstoši likumiem, tad var prasīt atbildību no darba devēja.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Latvijas lidsabiedrības «airBaltic» ieņēmumi 2018. gada pirmajos sešos mēnešos veido 180,8 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

«airBaltic» 2018. gada pirmajā pusgadā pārvadājusi 1,9 miljonus pasažieru, kas ir 20% pieaugums, kā arī veikusi par 13% vairāk lidojumu nekā pirms gada.

Redakcijas komentārs: airBaltic sistemātiski nemaksā kompensācijas

«Šim gadam mēs prognozējam augstākus darbības rezultātus kā pērn. Taču mums jāņem vērā arī tādi makroekonomiskie faktori kā naftas cena vai ASV dolāra maiņas kurss, kas var ietekmēt kopējo situāciju,» norāda Martins Gauss (Martin Gauss) «airBaltic» izpilddirektors.

«airBaltic» 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies 30 «Airbus A220-300» lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 «A220-300» lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā «airBaltic» biznesa plāna «Destination 2025». Jaunais biznesa plāns turpina pašreizējo «Horizon 2021» plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai «airBaltic» attīstībai.