Apstrādes rūpniecībā saglabājas spēcīgs pieprasījums gan ārējos tirgos, gan iekšzemē, un ražotāju jaudu noslodze turpina katru ceturksni sasniegt jaunus rekordus, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.
Tomēr gada sākumā nozares sniegums bija nedaudz vājāks, nekā gaidīts. Palielinājusies ar nākotni saistītā nenoteiktība – rūpniecības uzņēmēju noskaņojums gan Latvijā, gan ES kopumā ir svārstīgs un pēdējos mēnešos pasliktinājies. Vienlaikus nozaru asociāciju pārstāvji saglabā optimistisku skatu uz nozaru nākotnes attīstību un būtiskus šķēršļus pieprasījuma jomā nesaskata. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni samazinājās par 1.1%. Salīdzinājumā ar 2017. gada 1. ceturksni saglabājās 2.5% kāpums.
Joprojām izaugsme vērojama gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs, būtiski sliktāki rezultāti ir tikai dzērienu ražošanā un kuģu un laivu, ražošanas iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Latvijas rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pēdējos četros mēnešos (februārī–maijā) nedaudz pasliktinājās, turklāt ekonomiskā noskaņojuma un rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma kritums vērojams ES valstīs kopumā, un tas var iezīmēt problēmas Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr par negatīvu tendenci runāt ir pāragri, noskaņojuma rādītāji mēdz būt svārstīgi, un tos ietekmē arī dažādi vienreizēji faktori.
Arī nozaru pārstāvji īstermiņā būtiskas ar ārējiem tirgiem saistītas problēmas neparedz. Nozīmīgāki darbību ierobežojoši faktori saistāmi ar kvalificēta darbaspēka trūkumu un globālajām izejmateriālu cenām, īpaši ar ļoti straujo koksnes cenu kāpumu 1. ceturksnī, kam sekojis neliels samazinājums aprīlī. Nozares pārstāvji prognozē, ka tuvākajos mēnešos šādas cenas saglabāsies. Koksnes cenu straujais kāpums radīja saspīlējumu kokrūpniecības nozarē: vieniem tās ir labas peļņas iespējas, citiem – problēmas iegādāties izejmateriālus, neciešot zaudējumus. Šajā ziemas–pavasara sezonā labāka situācija bija celulozes un enerģētikas produktu (šķeldas, skaidu) ražotājiem, savukārt kokapstrādātājiem, kam apaļkoki ir izejmateriāls, jau iepriekš aktuālajai resursu pieejamības problēmai klāt nāca arī augstas izmaksas. Pēdējos mēnešos gan izejmateriāli kļuvuši pieejamāki – augstās cenas stimulējušas privāto mežu īpašniekus izstrādāt iepriekš nerentablas cirsmas, turklāt februārī un marta sākumā mežizstrādei bija labvēlīgi laikapstākļi, audzis arī koksnes imports no Lietuvas.
Cenu ietekme dažādiem produktiem (finierklučiem, papīrmalkai, zāģbaļķiem u.c.) un pat Latvijas reģioniem ir neviendabīga – Kurzemē ar izejmateriālu iegādi saistītā konkurence ir asāka un cenas augstākas nekā citos reģionos, jo to veicina ostu tuvums un daudzu mežizstrādātāju izvēle par labu eksportam.
Kopumā šādas cenu svārstības apgrūtina līdzsvarotu nozares attīstību un saimnieciskās darbības tālāku plānošanu, sākot no prognozēm par iespējamo cenas korekciju un ietekmi uz mēneša naudas plūsmu, beidzot ar investīciju plāniem un motivāciju paplašināties. Turklāt šādas norises vērojamas arī citās nozarēs. Daudzi ražotāji saskaras ar problēmu, ka izejmateriālu globālo cenu kāpums sadārdzina ražošanu, bet galaproduktu cenu palielināšana ir ierobežota, tādējādi sarūkot peļņas maržām. Viena no būtiskākajām problēmām apstrādes rūpniecībā ir darbinieku trūkums. Vienlaikus tas varētu mudināt palielināt automatizāciju un investēt vienkāršāk apkalpojamās iekārtās, kā arī veicina augstākas kvalitātes produktu un pakalpojumu piedāvājumu attīstīšanu. Šādi procesi vērojami gandrīz visās apakšnozarēs.
Piemēram, būvmateriālu jomā aug kvalitātes un servisa faktoru nozīme – aktuāli ražošanā ērtāki (parasti dārgāki) produkti un piegādes tieši laikā un vietā. Būvmateriālu ražotāji norāda, ka šādi procesi turpināsies, jo uzsākti vairāki vērienīgi būvniecības projekti, ir plaša ES fondu līdzekļu pieejamība un pēc vairāku gadu pārtraukuma atsākta mājokļu siltināšanas programma. Šie automatizācijas un pieprasījuma maiņas procesi veicina ražīguma uzlabošanos. Tomēr investīciju apjoms nav pietiekams, un to apliecina arī fakts, ka rūpniecības jaudu noslodze sasniedz arvien jaunus rekordus. Lai gan nozaru un uzņēmumu pārstāvji min automatizācijas aktualitāti un plānus, dati par ieguldījumiem iekārtās un mašīnās patlaban nekādu būtisku kāpumu neuzrāda.
