Konkurences padome (KP) nolēmusi par aizliegtu vienošanos sodīt Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociāciju (NALSA), informē KP.

Asociācija saviem biedriem bija noteikusi minimālo vai fiksēto cenu par kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem. KP asociācijai piemēroja sodu 715,35 eiro apmērā, kas ir 5% no tās 2013. gada kopējiem ieņēmumiem.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka NALSA pārkāpums ilga vairāk nekā 20 gadus. Jau asociācijas dibināšanas brīdī, 1994. gadā, tās statūtos tika apstiprināts uzdevums izstrādāt visiem asociācijas biedriem saistošu minimālās aģentu maksas skalu. Savukārt desmit gadus vēlāk, 2004. gadā, NALSA apstiprināja rekomendēto cenu tabulu par kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem – kravas iekraušanu un izkraušanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu un citiem pakalpojumiem.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Nekustamo īpašumu aģentu darbība ir jāsakārto, taču par to, kā tas notiks, ieviešot šajā jomā strādājošo sertificēšanu vai licencēšanu, kā arī, kādas būs prasības šajā jomā strādājošajiem, pagaidām nav skaidrs

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes rezultāts jautājumā par nekustamo īpašumu aģentu darbības reglamentēšanu.

Sociālo un darba lietu komisijā lieta nonāca pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūguma pēc atzinuma, vai nekustamo īpašumu aģents būtu uzskatāms par reglamentēto profesiju.

Dzenā uz riņķi

«Pirms gada bijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kura atbalstīja ideju par nekustamo īpašumu aģentu darbības sakārtošanu, tādējādi sadarbībā ar dažādiem konsultantiem tapa Nekustamo īpašumu aģentu darbības likumprojekts, kuru šā gada maijā skatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un tas atdūrās pret Saeimas Juridiskā biroja pozīciju, ka tādējādi katra profesija gribēs savu likumu un rezultātā radīsies savdabīga putra,» situāciju raksturoja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš atgādināja, ka būtībā jautājums ir par to, kas ir tie cilvēki, kuri palīdz pārvaldīt 40 miljardu eiro (pēc kadastrālās vērtības) vērtu īpašumu. Šajā kontekstā ir arī runa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un tādējādi nekustamo īpašumu aģentiem, tāpat kā nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, arī ir jāsniedz informācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas iestādēm. Pēc ārvalstu ekspertu secinātā, nekustamā īpašuma sfēra ir tā, kurā pastāv lieli riski naudas atmazgāšanā, un tāpēc ir rekomendācijas sakārtot šo jomu. Minēto iemeslu dēļ šo sakārtošanu atbalsta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Cenšoties gūt atbalstu tūrisma nozarei, sfēras speciālisti aicina tai sniegt valsts atbalstu, kas neprasa papildus finansējumu no valsts budžeta. Risinājumi ik gadu sola papildus 10 miljonus eksporta latu.

Latvijas tūrisma Aģentu asociācija mudina valdību pārskaitīt iesaldēto ES struktūrfondu atbalsta programmu tūrismā, novirzot šos finanšu līdzekļus tūrisma nozares konkurētspējas celšanai

Tūrisma speciālisti arī ir pārliecināti, ka krīzes situācijā ir nepieciešams pārskatīt veidu, kā Latvija piešķir ieceļošanas vīzas, lai mūsu zeme tūristiem kļūtu pieejamāka.

"Ceru, ka jaunās valdības pieņemtajā deklarācijā tiks iekļauta sadaļa Tūrisms, tādā veidā veicinot tūrisma nozares tālāko attīstību un Latvijas konkurētspējas nezaudēšanu starp pārējām valstīm," tā situāciju komentē Latvijas Tūrisma Aģentu asociācijas prezidenta Kitija Gitendorfa. Viņa arī uzskata, ka, realizējot sfēras speciālistu ieteikumus, varētu tikt saglabātas vairāk nekā 50 000 darba vietas (neskaitot nodarbinātos pasažieru pārvadājumos – autobusi un avio).

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Rīgas dome ar balsu vairākumu nolēma ieguldīt 1.25 miljonus latu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS (RSK) pamatkapitālā, kas nepieciešams, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence. Par šādu summu tiks palielināts pašvaldības pamatbudžeta deficīts.

RSK pašu līdzekļu nepietiekamība marta beigās bija 2.55 milj. Ls. Par to, ka RSK pamatkapitālā steidzami nepieciešams papildu ieguldījums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informējusi uzņēmumu, brīdinot, ka gadījumā, ja kapitāla atjaunošanas jautājums netiek atrisināts, FKTK lems par RSK licenču apturēšanu.

Jau ziņots, ka RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Nolemj glābt RSK

Laikā, kad šķietami teju visu var nopirkt par naudu vai vismaz izmērīt monetārās vienībās, pastāv tomēr kas tāds, ko varam censties ielikt maciņā vai pārvērst valūtā, tomēr līdz galam pamatojums un formula tam nav. Tā ir reputācija.

Nav tādu nozaru, kur reputācijai nebūtu nozīmes. Taču analoģijas varam vilkt uz jebkuru jomu. Atsauksmes, ar ko dalāmies, iespaidi, ko cits citam izklāstam, ieteikumi vai gluži pretēji - brīdinājumi neizvēlēties to vai citu preci, pakalpojumu vai tā sniedzēju, pastāv mums apkārt gan apzinātā, gan neapzinātā veidā. Neapzinātu reputāciju varētu salīdzināt ar upi, kas plūst pati par sevi un tajā plūdumā neviens neiejaucas. Upe var sagrauzt krastus, nogāzt kokus, atņemt daļu auglīgas zemes, bet joprojām neviens šajā plūdumā neiejaucas. Upe var plūst arī mēreni, klusi un mierīgi savu ceļu, nemanāmi pildot savu funkciju dabā, bet nevilinot ar krāšņām ainavām, skaļām tērcēm vai citām unikālām īpašībām. Tā mēs nerūpējamies par reputāciju – ļaujam iespaidam veidoties pašam no sevis. Taču apzināta reputācija ir tāda, ko mēs katrs, sākot ar indivīdu, beidzot korporatīvā līmenī, veidojam, novērtējot katra uzvedības, iespaida, sniegtās preces/pakalpojuma kvalitātes nozīmi ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Daudzsološā piektās paaudzes sakaru tīkla izveidošanā liela loma būs prasmei efektīvi izmantot jau pieejamo optiskā interneta tīklu

Katra nākamā sakaru tīkla paaudze nesusi lietotājiem aizvien plašākas iespējas, kas fundamentāli mainījušas cilvēku ikdienu. Īstu apvērsumu sola arī drīzumā gaidāmā piektā paaudze jeb tā dēvētā 5G, kuras ieviešana padarīs par ikdienu pat futūristiskas vīzijas – automašīnas, kas sazinās cita ar citu, autonomi strādājošus traktorus uz lauka un sadzīves tehniku, kas paveic savus uzdevumus bez cilvēka iesaistīšanās. Lai arī Latvijai šobrīd ir diezgan augstas izredzes iekļauties Eiropas Savienības nospraustajos 5G ieviešanas termiņos, panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iesaistīto uzņēmumu spējas sadarboties un efektīvi izmantot pieejamos resursus.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar tirgotājiem būs jāievieš pasākumi sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās, sestdien Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē lēma Ministru kabinets.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka tirdzniecības vietās pagaidām nav noteikts īpašs regulējums, taču EM ar tirgotājiem jāizskata jautājums par cilvēku skaita ierobežošanu veikalos.

Gadījumos, kad netiks ievēroti šajā valdības rīkojumā noteiktie pasākumi, tiks piemērota administratīvā vai kriminālā atbildība.

Uzņēmumiem primāri jānodrošina pārtikas, zāļu, primārās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām, paredz valdības lēmums.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas jaunievēlētā valde atkārtoti valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Kitiju Gitendorfu, informēja asociācijas pārstāvji.

Valdē darbosies Bulta Tūrs pārstāve Marina Belogolovina, Vanilla Travel pārstāve Inga Kavaca, Latvia Tours direktore Ieva Keiša, the Traveler.eu pārstāvis Aldis Kušķis, Tez Tour vadītājs Konstantīns Paļgovs un TBS Travel pārstāvis Boriss Lībermanis.

Izpilddirekotres pienākumus turpina pildīt Astrīda Trupovniece.

Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) ir tūrisma industrijas profesionālā asociācija Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 70 uzņēmumus: operatorus un aģentus, kuru gada apgrozījums ir 90% no kopējā šajā sektorā. Asociācija dibināta 1991.gadā ar mērķi aizstāvēt savu biedru intereses, pārstāvēt Latvijas tūrismu starptautiskajos tirgos. ALTA ir Eiropas Nacionālo tūrisma aģentu un operatoru asociāciju apvienības ECTAA biedrs.

Valsts nosaka, ka uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāla daļas, ir jāveic maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu. Savulaik šo maksājumu apmērs bija 15 %, 2003. gadā tas tika palielināts līdz 27 %, bet šogad par valsts kapitāla izmantošanu tādiem uzņēmumiem kā, piem. Latvenergo vai Latvijas Hipotēku un zemes bankai būs jāmaksā valstij 50 % no peļņas.

Kāpēc valsts tik saudzīgi izturas pret valsts uzņēmumiem? Un kādi vispār varētu būt iemesli atstāt 50% no peļņas šo uzņēmumu rokās (vai šo uzņēmumu menedžeru rokās)? Un it īpaši krīzes laikā (bet ne tikai)? Interesanti, ka lēmums palielināt obligāti izmaksājamo dividenžu summas no valsts kapitālsabiedrībām līdz 50% no peļņas tika pieņemts tikai krīzes dēļ un kā viens no iepriekšējās valdības solījumiem Starptautiskajam Valūtas fondam. Pozitīvi ir tas, ka valdība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums dividendēs izmaksāt 100 % no Lattelecom un LMT pērn gūtās peļņas. Tomēr šis lēmums ir vienreizējs un attiecas tikai uz šiem diviem uzņēmumiem. Tāda dividenžu maksājumu prakse dažādu iemeslu dēļ tomēr izraisa jautājumus:

Eiropas Savienības (ES) administratīvais centrā Briselē patlaban darbojoties vairāk ārvalstu izlūkdienestu aģentu nekā jebkurā citā pasaules pilsētā, atzinis Beļģijas slepenā dienesta VSEE vadītājs Alains Vinants (Alain Winants).

Sarunā ar mediju Euobserver A. Vinants norādīja, ka runa nav par desmitiem ārvalstu izlūkdienestu aģentu, bet gan par vairākiem simtiem. Viņš norādīja, ka Briselē ārvalstu aģentu skaits patlaban sasniedzis tādu pašu līmeni, kā Aukstā Kara laikā.

«Mēs esam valsts ar milzīgu diplomātu, biznesmeņu, starptautisko institūciju, NATO un ES ierēdņu koncentrāciju. Izlūkdienestu darbiniekiem un spiegiem šī ir vieta, kur jābūt obligāti,» sacīja VSEE vadītājs.

Tāpat esot naivi uzskatīt, ka Briselē ar spiegošanu nodarbojas galvenokārt Krievijas un Ķīnas aģenti. Arī ES draudzīgās valstis cenšoties iegūt dažādu informāciju.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienība Dalasas «Mavericks» latviešu spīdeklim Kristapam Porziņģim tuvākajā laikā grasās piedāvāt maksimāli vērtīgāko līgumu - 158 miljoni dolāru (139 miljoni eiro) piecos gados, vēsta «The Athletic».

Kā informē «The Athletic» žurnālists Šems Karanija, Porziņģis, kurš šajā vasarā kļūs par ierobežoti brīvo aģentu, svētdien tiksies ar «Mavericks» vadību, kurā klubs plāno piedāvāt latvietim iespaidīgo līgumu.

Svētdien tieši sākas brīvo aģentu tirgus.

Iepriekš izskanēja informācija, ka Porziņģis varētu vienoties ar «Mavericks» arī par krietni mazākas summas vienas sezonas kvalifikācijas līgumu, kas latvietim nākamajā vasarā jau ļautu kļūt par neierobežoti brīvo aģentu un pievienoties jebkuram citam NBA klubam. Šāda varbūtība gan netiek uztverta ar lielu iespējamību, jo tādā gadījumā latvietis atteiktos no lielas garantētas naudas summas.

Kā būtisks apstāklis ilgtermiņa līguma noslēgšanā tiek minēts Porziņģa traumatisms, tāpēc «Mavericks» varētu piedāvāt kontraktu, kas visu paredzēto summu izmaksā, piemēram, tikai konkrētu spēļu skaita aizvadīšanas gadījumā.

Ar zaudējumiem strādājošie elektrisko tīklu uzņēmumi a/s Latvenergo piecu gadu laikā samaksājuši nomu 276 milj. Ls.

Jau tradicionāli pēdējos gadus elektrisko tīklu uzņēmumi a/s Sadales tīkls (ST) un a/s Augstsprieguma tīkls (AT) ir noslēguši ar vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Tomēr, izlasot šo tīklu uzņēmumu gada pārskatus, redzams, ka visai dāsnas summas tie samaksājuši savam mātesuzņēmumam a/s Latvenergo. No 2005.-2010.gadam kā nomas maksa par tīklu aktīviem no ST un AT uz Latvenergo pārvirzīti kopā 276 milj. Ls, kas liek uzdot jautājumu, vai tīklu uzņēmumi patiešām ir tik nerentabli, kā Latvenergo vadība to vienmēr ir uzsvērusi, jeb varbūt tieši pretēji - tie ir a/s Latvenergo zelta ādere. Tāpat šajā kontekstā rodas šaubas, cik pamatots ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais sadales un pārvades tarifu kāpums, kas 2011. gadā sasniedza vidēji 20,8%, jo kā galvenais iemesls tarifu kāpumam tika minēti tīklu uzņēmumu zaudējumi.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.