Dažādu iemeslu dēļ atkritumu apstrādes iekārta reizēm uz laiku nestrādā, lielākoties tie ir tehniski apsvērumi, tā noticis arī laika posmā, kad tika veidots TV3 materiāls par SIA ZAAO (ZAAO) iespējamo krāpniecību atkritumu šķirošanā, šodien preses konferencē atzina ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais.

Laika posmā, kurā tika filmēts materiāls, bijis tieši šāds gadījums - darbinieka slimības dēļ iekārta darbojusies vien ar 30% jaudu, uzņēmumam nav bijis pietiekami profesionāla speciālista, kas varētu saslimušo personu aizvietot, tādēļ pārējie šķirotie atkritumi vesti uz šūnu, maksājot dabas resursa nodokli atbilstoši prasībām, situāciju medijiem skaidroja Sirmais.

Viņš norādīja, ka arī gaisa temperatūra bijusi pietiekami zema, lai atļautos riskēt ar nepietiekami apmācītu darbinieku iespējamām kļūdām iekārtu darbības vadīšanā.

«Ja mēs esam šķirotos atkritumus atveduši līdz Daibei, mums nav nekādas loģikas tos atstāt kalnā, bet gan pāršķirot un realizēt,» viņš atzina.

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar pašvaldību uzņēmumu SIA ZAAO un Vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R šī gada 7. aprīlī rīko ikgadējo konferenci Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas tiesiskajā regulējumā un politikas plānošanā. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem (2021.-2028. gadam) paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns paredz līdz 2021.gada maijam noteikt jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022.gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Drīzumā stāsies spēkā vairākas ES prasības un normas, kā rezultātā paredzamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Latvijā. Būs jāmaina iedzīvotāju domāšanas veids un paradumi. Kā tiks īstenotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un kādi ir atkritumu plāna sasniedzamie rezultāti tuvākajos gados?

SIA ZAAO sniegs atbalstu Moldovas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijai, informē ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane.

ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un Moldovas Reģionālās attīstības un būvlietu ministrijas Ziemeļu reģiona attīstības aģentūras direktors Ions Bodrugs (Ion Bodrug) ir noslēguši sadarbības līgumu par ZAAO atbalstu Moldovas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizācijā.

Vienošanās paredz abu pušu sadarbību turpmākajos 10 gados, lai veiksmīgi ieviestu Eiropas Savienības direktīvas atkritumu apsaimniekošanas jomā Moldovas Ziemeļu reģionā, modernizējot esošo sistēmu. Ir paredzēts Moldovas konkrētā reģiona atkritumu apsaimniekošanā ieviest labākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī attīstīt kopīgus projektus, piesaistot ārējo finansējumu.

Pērn SIA ZAAO strādājis ar 140,52 tūkstošu latu zaudējumiem, kas saistīts ar resursu cenu, piemēram, degvielas, neprognozētu pieaugumu, darbības uzsākšanu jaunajās pašvaldībās, otrreizējo izejvielu realizācijas cenu samazinājumu, pārskatā Lursoft skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma apgrozījumu aizvadītajā gadā veidojuši 3,11 miljoni latu, kas ir par 4,45% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums uzsācis darbību Balvu novada pagastos un noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Saulkrastu, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām par tiesībām sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus šo novadu teritorijā.

Aizvadītā gada nogalē SIA ZAAO bijuši noslēgti 26,8 tūkstoši ilgtermiņa līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, no kuriem 88% noslēgti ar fiziskām personām. Šogad uzņēmums iecerējis uzsākt darbību Balvu pilsētā, kā arī Viļakas novada teritorijā, kura pērn kļuvusi par uzņēmuma dalībnieci.

Ja būtu skaidrāka Latvijas valsts nostāja un norādes nozares attīstībai, arī Latvijā varētu no atkritumiem iegūto masu izmantot apkurei; pašlaik Latvijā tādu izmanto cementa rūpnīcā Brocēnos, taču tā šo masu ieved no ārvalstīm, atklāj stāsta SIA ZAAO Enerģija valdes loceklis Ģirts Kuplais.

Mums ir iespēja ražot RDF (angliski - refuse derived fuel, latviski - NAIK jeb no atkritumiem iegūtais kurināmais). Tā ir šķirošanai derīga masa, ko var izmantot kā kurināmo. Lai šādu masu dabūtu, ir jāiegādājas iekārtas, kas to samaļ līdz septiņu milimetru daļiņām. Kā norāda Kuplais, varētu ņemt kredītu, rakstīt projektu, bet pašlaik šai lietai viņš neredz realizācijas iespējas. Vienīgā vieta Latvijā, kur šo masu var dedzināt, ir cementa rūpnīca Brocēnos, tomēr publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka tā pašlaik šo masu ieved no citām valstīm.

RDF ražošanas projekts ZAAO varētu izmaksāt vismaz pusmiljonu latu. «Bet viens ir ražot, otrs, - vai būs pieprasījums, un kāda ir valsts nostāja, redzējums par nozares attīstību. Eiropā jau šo izejvielu visi ražo,» uzsver Kuplais.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

15.50 – 16.00 Noslēgums

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Bēdīgi slavenais ugunsgrēks nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā Slokā sabiedrībai šķietami spilgti izgaismojis neapskaužamo situāciju, kurā šobrīd atrodas atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā.

Nozarei un tirgus situācijai mainoties un attīstoties, mums ir jābūt daudz elastīgākiem un spējīgākiem ātrāk reaģēt, pielāgojot jaunajai situācijai gan valsts vides politiku, gan ar to saistīto likumdošanu un normatīvos regulējumus. Esošajā likumdošanā šobrīd ir vairākas vājās vietas, kā arī kontroles mehānismu un instrumentu trūkums. Tieši šī iemesla dēļ atkritumu apsaimniekošanas joma kļuvusi par upuri negodprātīgiem darboņiem, kas savās interesēs ar skubu metas izmantot ikvienu robu tiesību aktos. Diemžēl uzraugošo institūciju darbība nenes cerētos augļus, jo to resursi un likumiskie instrumenti efektīvai cīņai ar negodprātīgiem un viltus uzņēmējiem nozarē ir visai ierobežoti.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Valsts vides dienests (VVD) veiks pārbaudi SIA ZAAO, kā arī pieprasīs uzņēmuma paskaidrojumus saistībā ar svētdien, 7.aprīlī, publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem tā darbībā, nenodrošinot sadzīves atkritumu šķirošanu poligonā Daibe.

Kā informēja VVD pārstāvji, pārbaudes laikā VVD inspektori ne tikai klātienē apsekos un apzinās situāciju poligonā, bet arī iepazīsies ar SIA ZAAO grāmatvedības uzskaiti un tajā uzskaitīto atkritumu apjumu atbilstību deklarētajiem atkritumu apjomiem.

Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un VVD aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar vides prasību neievērošanu, vispirms par to informēt atbildīgās iestādes. Tādējādi tiks radīti priekšnoteikumi, lai ne tikai konstatētu iespējamos likumpārkāpumus, bet sodītu vainīgos, kas atsevišķās situācijās, kad informācija guvusi plašu rezonansi, ir apgrūtināti.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi jaunu SIA “ZAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

No 2020. gada 5. janvāra tarifs būs 66,79 EUR/t (ar dabas resursu nodokli (DRN), bez PVN).

SPRK izvērtēšanas gaitā izmaksas pakalpojumu sniegšanai samazinātas par 7%, salīdzinot ar SIA “ZAAO” sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Neskatoties uz to, tarifs no 2020. gada 5. janvāra pie DRN likmes 50 EUR/t par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs par 19% augstāks, salīdzinot ar 2018.gadā SPRK apstiprināto tarifu (pie DRN likmes 50 EUR/t).

“Galvenokārt tarifs pieaudzis, jo specializētā tehnika, kas nodrošina atkritumu apglabāšanas tehnoloģisko procesu, ir nokalpojusi un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai spētu nodrošināt regulētā pakalpojuma nepārtrauktību un efektivitāti, uzņēmumam nepieciešams iegādāties jaunu tehniku. Šoreiz tas SIA “ZAAO” jānodrošina no saviem finanšu līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondi vairs neparedz atbalstu atkritumu apglabāšanai, kā tas bija sākotnēji, atkritumu poligonam uzsākot savu darbību 2003. gadā,” skaidro SPRK Atkritumu apglabāšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Vēvere, komentējot SPRK saņemto pamatojumu.

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.