Lielu rezonansi sabiedrībā guvusī ziemas kviešu interneta rīka izstrāde un projekta realizācija, kur plānots ieguldīt 499,5 tūkstošus eiro, ilgs piecus gadus.
Kā informē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai paredz 5 gadu laikā testēt 15 ziemas kviešu šķirnes, lai noteiktu to izturību pret slimībām un rastu veidus to apkarošanai. Tāpat šajā laikā plānots noteikt arī fungicīdu lietošanas intensitātes ietekmi uz slimību rašanos šajās 15 ziemas kviešu šķirnēs.
Projekta vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva uzsver, ka interneta rīka izveide ir tikai daļa no plānotajiem projekta izdevumiem. Rīks būs kā tulks starp zinātnieku atklājumiem par šo jautājumu un zemnieku vajadzībām praksē, audzējot ziemas kviešus un saskaroties ar dažādajām šo augu slimībām. Interneta rīkā saimnieks varēs ievadīt savus datus par ziemas kviešu stāvokli un saņemt ieteikumus slimību apkarošanai, viņa stāsta.
Projekta mērķis: izveidot internetā pieejamu ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanas sistēmu, kas būtu gan ekonomiski, gan tehnoloģiski pamatota. Projekta realizācijas laikā plānots izvērtēt ziemas kviešu slimību izplatīšanās riska faktorus un fungicīdu apstrādes laiku un reizes, kā rezultātā tiks izstrādāts ziemas kviešu ražas pieauguma un fungicīdu apstrāžu efektivitātes novērtējums, izvērtēta ziemas kviešu slimību attīstības dinamika dažādu augsnes apstrādes veidu un dažādu priekšaugu ietekmē un tiks iegūti un apstrādāti meteoroloģiskie dati. Tāpat tiks vērtētas 15 ziemas kviešu šķirnes, kā rezultātā šķirnes tiks iedalītas grupās atkarībā no slimību attīstības.
Tāpat tiks vērtēta fungicīdu lietošanas intensitātes ietekme uz ziemas kviešu audzēšanas rentabilitāti un siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju apjoma atšķirīgos slāpekļa mēslojuma līmeņos, kā rezultātā tiks veikts ziemas kviešu ražas pieauguma un fungicīdu efektivitātes novērtējums, rentabilitātes un potenciālās ražas zudumu izvērtējums pie dažādām graudu un izejvielu cenām un SEG emisiju apmērs katram variantam.
Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas interneta platforma būs interneta rīks, ar kura palīdzību būs iespējams pieņemt lēmums attiecībā uz ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai, pauda projekta vadītāja.Projekta laikā plānot arī publicitātes un mārketinga pasākumi, to skaitā mācības par izveidotās platformas lietošanu un funkcionalitāti.
Paredzēts, ka 89% no kopējā finansējuma tiks izlietoti izmēģinājuma lauku ierīkošanā SIA “PS Līdums” un Z/s “Sniedzes”, ko veiks LLU zinātnieki. Šajā finansējumā ietilpst arī kviešu ražas pieauguma un fungicīdu lietošanas efektivitātes novērtēšana, AREI Stende, kā arī LLKC zinātnieki analizēs, kā slimību attīstību ietekmē dažādi augsnes apstrādes veidi un priekšaugu izmantošana, ievāks un apstrādās meteoroloģiskos datus. Nopietna uzmanība šī finansējuma ietvaros tiks veltīta arī SEG veidošanās intensitātei, dažādos apjomos pielietojot slāpekļa mēslojumu. Savukārt 11% no kopējām projekta izmaksām izlietos IT rīka izstrādei un sistēmas uzturēšanai, lai regulāri atjauninātu rīkā iesūtāmos datus.
Kaspars Žūriņš, LLKC direktors: «Šis ir pašu lauksaimnieku pasūtīts sadarbības projekts, kurā galvenais uzsvars tiks likts uz vides problēmu risināšanu. Vairāk nekā 10 projektā iesaistīto zinātnieku meklēs atbildes uz jautājumu – kā pēc iespējas gudrāk izmantot fungicīdus, lai nekaitētu dabai? Būtiska ir arī projekta ekonomiskā sadaļa, jo provizoriskie parēķini un citu ES valstu pieredze liecina – samazinot fungicīdu lietošanu un slimības apkarojot pareizā laikā, ienākumus par ziemas kviešiem var palielināt pat par 50EUR uz hektāra.»
Projektu realizē LLKC sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, SIA AKPC, SIA Latvijas Augu aizsardzības un pētniecības centrs, APP Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību LATRAPS, SIA PS Līdums un z/s Sniedzes. Projekta kopējais finansējums: 499 466,41 eiro, no kā publiskais finansējums ir 449 519,77 eiro. LLKC finansējums ir 159 077,99 eiro, no kā publikais finansējums ir 143 170,19 eiro.