Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Novadu reformas rezultātā lauki nekļūs tukši, tajos būs lielās zemnieku saimniecības, tūrisma mītnes un pilsētnieku brīvdienu mājas, pārliecināts ekonomģeogrāfs un SIA Jāņa Sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Pašvaldību vadītāji apgalvo, ka līdz šim nav dzirdējuši argumentus, ko novadu apvienošana dos iedzīvotājiem un kādēļ tā nepieciešama. Vai varat minēt, jūsuprāt, galvenos iemeslus, kādēļ mums jāpārskata novadu skaits?

Otrā rītā pēc reformas iedzīvotāji, protams, neko vēl nejutīs. Turklāt līdz ar e-pakalpojumu attīstību cilvēki arī aizvien retāk apmeklē tā saukto pagastmāju. Bet, runājot par novadu skaita pārskatīšanu, jāteic, ka visā Latvijā, īpaši laukos, jau trešo gadu desmitu vērojama depopulācija, kas turpinās. Cilvēku kļūst aizvien mazāk neatkarīgi no reformas. Un jautājums ir, kā rūkošajam iedzīvotāju skaitam, ņemot vērā tās budžeta iespējas, kādas mums ir, nodrošināt līdzvērtīgus kvalitatīvus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Visvairāk sūdzību ir par slikto ceļu stāvokli. Kur tad dabūt tiem naudu? Nav citas brīnumnūjiņas, kā kļūt produktīvākiem. Mums ir ļoti neproduktīvs publiskais sektors. Iedzīvotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā nodarbināto skaits publiskajā sektorā, īpaši pašvaldībās. Publisko līdzekļu izlietojums ir ļoti neefektīvs, funkcijas bieži pārklājas, pašvaldības nevajadzīgi konkurē savā starpā. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams izglītības iestāžu izvietojumā. Mēs jau redzējām, ka bija aktīvi centieni gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan ZZS puses bloķēt valdības mēģinājumus noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Daudzām pašvaldībām tā ir cīņa par darba vietu saglabāšanu publiskajā sektorā un ne vairāk. Iedzīvotājiem reforma ilgtermiņā dos lielāku varbūtību, ka ceļi tiks uzturēti normālā kārtībā, ka vismaz 40 minūšu sasniedzamības rādiusā būs pieejama mūsdienīga vidusskola ar labi apmaksātiem skolotājiem, ka arī citu publisko pakalpojumu klāsts būs pieejamāks. Jāņem vērā, ka resursos balstītā ekonomika līdz ar zinātniski tehnoloģisko progresu neprasa vairs tik lielu nodarbināto skaitu, kā tas bija kādreiz. Lauksaimniecībā ļoti ir pieaudzis darba ražīgums, un, ja tajā nodarbināto skaits pašlaik ir 7% no strādājošajiem, tad optimāli būtu 2% līdz 3%.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotie novadi dažādu izdevumu segšanai vienreizējās mērķdotācijās saņems no 155 000 līdz 447 500 eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija.

VARAM aprēķinājusi, ka kopumā reformas īstenošanai 2020. un 2021.gada laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 9,10 miljoni eiro.

Apvienoto novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei kopumā paredzēts atvēlēt 525 000 eiro un to kopumā iecerēts sadalīt uz 29 pašvaldībām, jo septiņas pašvaldības reforma neskars.

Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem divu gadu periodā paredzēts piešķirt 1,05 miljonus eiro un arī šī summa tiks izdalīta uz 29 vietvarām. Līdzekļus šo programmu izstrādei varēs tērēt veicot iepirkumu vai algojot speciālistus pašvaldības ietvaros.

Pēc VARAM teiktā, nepieciešamais finansējums programmas izstrādei noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem, kuras jau veikušas šāda pakalpojuma izstrādi.

Saeimā gaidāmas ilgas debates par administratīvi teritoriālo reformu.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja Inga Goldberga 2. oktobrī aicināja deputātus uzklausīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) konceptuālo ziņojumu, kas jau apstiprināts valdībā. Steiga patiešām ir, jo jauno pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūlijā, bet Eiropas likumdošana nosaka, ka visiem likumdošanas aktiem jābūt gataviem gadu iepriekš, t.i., jau 2020. gada jūnijā. ATR likumprojekts Saeimā nonāks 1. decembrī, kā solīts, un būs 1998. gadā iesāktās teritoriālas reformas turpinājums. Iepriekš uzsāktā reforma pieļāva pašvaldībām apvienoties brīvprātīgi, bet tikai nedaudz pašvaldību to izdarījušas, tādēļ arī martā Saeima uzticēja VARAM veikt ATR piespiedu kārtā.

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.

Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus - Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

VARAM iecerei vienbalsīgu atbalstu pauda visi valdības ministri, savukārt iebildumus joprojām uzturēja Latvijas Pašvaldību savienība.

Valdības atbalstītais modelis tiks nodots izvērtēšanai Saeimā.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Saeimai pašvaldību īsināšana būs viegla, jo koalīcijas partijām ir maz deputātu reģionu pašvaldībās, tāpēc viņām grieziens nebūs tik sāpīgs. Ar to šī Saeima īpaša, ka ir daudz jauno, kuriem nav jāatskaitās biedriem reģionu pašvaldībās par administratīvi teritoriālās reformas gaitu, varas lifts nedarbojas.

Cik pašvaldību Latvijā būs pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanas 2020. gadā? Cik no 119 pašvaldībām pazudīs no Latvijas kartes?

Kliegšana par pašvaldību īsināšanu būs, bet paredzu, ka ķirurģiskais grieziens būs tik un tā. Par to liecina ātra Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likuma izskatīšana Ministru kabinetā 12. martā un dažas dienas vēlāk Saeimas deputātu balsojums. Debates starp deputātiem bija īsas un bezkaislīgas. Saeimas balsojumā 54 deputāti bija par reformu, pret – 0, bet atturējās 25.

Grieziens būs, tiesa, ar atsāpināšanu, šogad nodokļu maksātājiem tā maksās 500 000 eiro, nākamgad – 300 000 eiro, bet 2021. gadā – vēl 300 000 eiro. Šādas summas paredzētas pieņemtajā likumprojektā, lai organizētu seminārus un veidotu komunikāciju ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Demokrātija kaut ko maksā, iedzīvotājiem būs iespēja paust savu viedokli, bet lēmumu jau būs pieņēmusi Saeima. Konkrēts optimālais pašvaldību skaits likumprojektā nav minēts, bet ir norādīts, cik no 119 administratīvajām teritorijām neatbilst novadu kritērijiem. Pērn pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Kā vēstīts, partijas «KPV LV» Saeimas frakcija rosināja izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā, piedāvājot nodalīt atsevišķās pašvaldībās Liepājas pilsētu un Lejaskurzemes novadu, kurus pašreizējais reformas piedāvājums paredz apvienot vienā pašvaldībā. Savukārt nacionālā apvienība ««Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) pirmdien paziņoja, ka aicinās koalīcijas partnerus vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām. Kā pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības partiju vidū ir vienprātība par nepieciešamību atbalstīt ieceri jau rīt Ministru kabinetā izskatīt plānoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kurš iepriekš deviņus gadus bija Ādažu domes priekšsēdētājs. Viņš vēlas izveidot dialogu starp dažādām varas struktūrām, nevis izteikt ultimatīvus uzstādījumus — mums vajag vai arī mums pienākas nauda, un vēlas, lai novērstu neefektivitāti jau esošajā sistēmā un tādējādi to uzlabotu vai radītu jaunu, vēl labāku un efektīvāku, par to pašu naudu iegūstot motivētākus cilvēkus un paaugstinātu pakalpojuma kvalitāti.

Fragments no intervijas

2010. gadā 21 pašvaldība no 119 tajā laikā esošajām, iemaksāja naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 2021. gadā – tikai 11, šogad vairs tikai 6, faktiski vairums ir saņēmējas!

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Rīgas dome 4.aprīlī nolēma vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Domes sēdē koalīcijas pārstāvji lielākoties uzsvēra VARAM lēmuma nesamērīgumu, apturot visu attīstības plānu, nevis tikai tās daļas, pret kurām ministrijai ir iebildumi.

Daudz laika tika veltīts pārmetumiem par ministra Artūra Toma Pleša (AP) partijas saistību ar azartspēļu biznesu un šī biznesa interešu lobēšanu.

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas...

Opozīcija arī kritizēja Rīgas domes koalīcijas nespēju pildīt savu solījumu, sadarboties ar valdību, kurā pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā esošās partijas.

Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī koalīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis (LRA/NA), kurš norādīja, ka ir jāstrādā pie sadarbības ar valdību uzlabošanas.

Savukārt vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka pēc šī gadījuma vērtēt Rīgas domes sadarbību ar valdību nevajag. Viņa ieskatā, galvaspilsētas un valdības sadarbība esot laba, pašvaldībai esot izdevies piesaistīt dažādiem projektiem 300 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

Slikta sadarbība esot tikai ar vienu ministriju - VARAM, piebilda politiķis.

Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps aicināja domes deputātus paskatīties pašiem uz savu darba kvalitāti. Viņš atgādināja, ka Rīgas domes deputātus sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par lēmumu ziedot "Rīgas satiksmes" līdzekļu basketbola klubam "TTT". Viņš atgādināja, ka Saeima ir nolēmusi Svētā Pētera baznīcu nodot draudzei, nevis pašvaldībai, kā arī pašvaldība ir zaudējusi tiesās par darbinieku atbrīvošanu.

Zeps aicināja sēsties pie galda un runāt ar kolēģiem no VARAM.

Arī balsojumā Zeps nolēma nepiedalīties. Tāpat darīja viņa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota un deviņi "Saskaņas" deputāti.

Latvijas Krievu savienības deputāti balsoja pret, bet visas pārējās koalīcijas partijas un opozīcijas partija "Gods kalpot Rīgai", atbalstīja lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Kopumā šo lēmumu atbalstīja 40 deputāti, pret bija četri, bet 11 nebalsoja.

Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Savukārt pašvaldība informē, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā trīs reizes notikusi plānojuma redakciju publiskā apspriešana. VARAM Rīkojumā neesot iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 plānojuma apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls plānojuma apturēšanai.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018.gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem neesot bijis iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu plānojuma darbības apturēšanai. Izņēmums esot jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā, apgalvo pašvaldība.