Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī.

Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi - 52 % - no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % - ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % - par tabakas izstrādājumiem.

«Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem - uzņēmējiem - ir vainagojies ar izciliem rezultātiem - ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem,» norāda VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi.

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Iecerētā akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 25% Igaunijā ietekmēs ne tikai Latvijas pierobežā strādājošos alkohola tirgotājus, bet arī samazinās valsts makā ienākošos nodokļus.

Ziemeļu kaimiņvalsts jaunā valdība Igaunijas parlamentā ir iesniegusi bezprecedenta priekšlikumu: samazināt akcīzes nodokļa likmi par 25% alum, stiprajiem alkoholiskajiem un raudzētajiem dzērieniem līdz 6%. Par to, ka Igaunijas parlamentārieši atbalstīs šādu piedāvājumu, šaubās tikai retais, jo ir vēlme apturēt igauņu braukšanu pēc alkohola uz Latviju, tādējādi audzējot mūsu valsts akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumus un arīdzan pierobežā uzbūvēto veiklu īpašnieku ieņēmumus un peļņu, vienlaikus to atņemot Igaunijas valsts budžetam un šajā valstī strādājošajiem tirgotājiem. Nav gan skaidrs, ar kuru brīdi tiks noteiktas jaunas – pazeminātas – akcīzes nodokļa likmes – ar 2020. gada 1. janvāri vai tomēr no 2019. gada 1. septembra vai varbūt pat jau no 1. jūlija. Latvijas interese būtībā ir, lai šāda akcīzes nodokļa pazemināšana notiktu maksimāli vēlāk, jo tādējādi mazāks būs valsts budžetā neiekasēto miljonu eiro apmērs no stiprā alkohola akcīzes nodokļa. Bez tam šāds kaimiņu solis būtībā apdraudēs, spiedīs koriģēt, atlikt vai pat pārvilks svītru iecerētajai stiprā alkohola akcīzes likmes paaugstināšanai, kas iecerēta jau 2020. gada 1. martā. Vienlaikus būs jautājums, kā šo iztrūkumu valsts makā kompensēt – ar lielākām akcīzes nodokļa likmēm citām precēm, ieviest jaunas preces un pakalpojumus, kurus aplikt ar akcīzes nodokli, vai arī vienkārši pārskatīt budžeta izdevumus. Pašlaik gan vēl pāragri spriest par to, kāds varētu būt iespējamais risinājums. Finanšu ministrs Jānis Reirs vairākkārt ir uzsvēris, ka seko līdzi akcīzes nodokļa likmju jautājumiem Igaunijā un atkarībā no kaimiņu pieņemtajiem lēmumiem arī rīkosies.

Kāpēc valdība izvēlas zaudēt prognozējamus ieņēmumus no akcīzes, jeb kur slēpjas loģika?

Ugunsgrēku jeb t.s. nodokļu reformu «dzēšot», tā vien šķiet, ka alkohols izglābs Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi. Pašlaik glābšanas teorija gan balstās vairāk uz aprēķiniem, ka, ceļot cenas, celsies arī ieņēmumi. Teorētiskie aprēķini, iespējams, arī uzrāda papildus ieņēmumus no stiprā alkohola akcīzes celšanas, tomēr valdībai ir tik īsa atmiņa, ka tā neatceras iepriekšējās straujās akcīzes celšanas mācības, t.i., točku krutkas biznesa un kontrabandas strauju uzplaukumu.

Pievērsīsimies faktiem un balstīsimies uz iepriekšējo gadu pieredzi. Atcerēsimies, ka 2009.–2012. gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tika celts pārāk strauji, kas noveda pie legālā dzērienu tirgus krituma par 40% un līdzekļu aizplūšanas garām valsts maciņam. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%! Tāpēc risinājumi papildus nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes ir jāizsver ļoti rūpīgi, lai neizjauktu to līdzsvaru un vienošanos, kas ticis būvēts, valdībai un uzņēmējiem produktīvi sadarbojoties pēdējo trīs gadu laikā. Esam vairākkārt ar aprēķiniem norādījuši, ka risinājums ir, un tā ir sabalansēta nodokļu politika, paņemot tur, kur mazāk riska. Proti, tuvināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam un tā sauktajam vieglajam alkoholam, lai pielīdzinātu tās Eiropas vidējai attiecībai.

2020.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada 1.pusgadu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5% un ieņēmumu plāns 2020.gada 1.pusgadā izpildīts par 92,8%, liecina VID sniegtā informācija.

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada 1.pusgadā ir 4,71 miljards eiro. Pēc ieviestā ārkārtas stāvokļa 2020.gada martā, lai apturētu COVID-19 izplatību, kad nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots.

Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.

2020.gada 1.pusgadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu vai izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.