Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Ādažos izveidota pirmā ātrās apkalpošanas medicīnas klīnika Latvijā "1 min. klīnika", kas piedāvā iespēju pacientiem saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

Klīnikas izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Latvijā ir plānots atvērt vēl vismaz 15 klīnikas, sākotnēji Pierīgā - Jūrmalā, Piņķos, Mārupē, Salaspilī, Ķekavā, vēlāk citās Latvijas lielākajās pilsētās. Ar laiku plānots izvērst klīniku tīklu arī reģionāli.

“1 min. klīnika” uzcelta blakus degvielas uzpildes stacijai “Viada”. Vieta izvēlēta, jo tā ir ērti sasniedzama ar automašīnu, turklāt blakus vienmēr pieejama bezmaksas stāvvieta. Klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale norāda, ka rūpīgi izsvērts arī šobrīd aktuālais jautājums - epidemioloģiskā drošība. Uzgaidāmā telpa būs pacientu automašīna, līdz ar to pacienti varēs izvairīties no kontakta ar citiem apmeklētājiem. Informācija par kabinetu pieejamību būs izvietota klīnikas ārpusē, un pacients redzēs atlikušo laiku līdz viņa vizītes sākumam.

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstījusi līgumu ar SIA "Cēsu klīnika" par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas projektam, informē "Cēsu klīnika".

Finansējums piešķirts, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Cēsu klīnika" diagnostikas korpusa ēkā atbilstoši Cēsu novada attīstības programmai.

Ar šo finansējumu būs iespējams realizēt jau sākto, ERAF līdzfinansēto projektu "Cēsu klīnikas" diagnostikas korpusa energoefektivitātes uzlabošana", projekta Nr. 4.2.2.0/20/I/015.

"Pēdējais gads "Cēsu klīnikai" ir bijis lielu pārmaiņu laiks, kad paralēli sarežģītajai epidemioloģiskai situācijai esam veiksmīgi virzījuši vispirms viena un tad jau divu lielu attīstības projektu īstenošanu, kuru gaitā "Cēsu klīnikas" ārstniecības vide un infrastruktūra tiek būtiski uzlabotas. Plānojot un īstenojot šos projektus, tiecamies vadīties pēc Eiropas medicīnas iestāžu vispārpieņemtajiem standartiem un labās prakses, lai spētu nodrošināt mūsdienīgu un drošu vidi pacientiem un darbiniekiem", uzsver "Cēsu" klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Veiksmīgi noslēdzies FlyCap piederošo 49% LOR Klīnikas daļu pārdošanas darījums.

Uzņēmuma daļas iegādājās LOR Klīnikas vadība un esošie akcionāri, stiprinot klīnikas vadības komandas kontroli un atbalstu turpmākai attīstībai. Darījuma puses ir vienojušās neatklāt darījuma summu.

LOR Klīnika tika dibināta 2014.gadā, un ir veselības centrs, kas specializējas ausu, kakla un deguna slimību diagnostikā un ārstēšanā gan bērniem, gan pieaugušajiem.

2015.gadā FlyCap veica 290 000 eiro ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Pēc veiktās investīcijas, uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi, katru gadu ievērojami palielinot apgrozījumu. 2023.gadā LOR Klīnikas apgrozījums sasniedzis jau gandrīz 800 000 eiro. Vēl būtiskāk, pacientu skaits LOR klīnikā ir audzis vidēji par aptuveni 40% katru gadu, un turpinās pieaugt arī 2024. gadā, tādējādi vēl vairāk nostiprinot tirgus pozīciju un reputāciju.

Jelgavā, Rīgas ielā 56, atvērta “1 min. klīnika”, kur pacienti kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

“1 min. klīnika” tīkls savu darbu Latvijā uzsāka 2021. gada pavasarī un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau trīs klīnikas - Ādažos, Jūrmalā un Jelgavā.

Pacienti uz klīnikām nereti ierodas arī no attālākiem reģioniem, piemēram, salaspilieši dodas uz Ādažu klīniku, bet rīdzinieki - uz Jūrmalas filiāli.

“Tas diemžēl apstiprina to, ka mūsu valstī pastāv pieejamības problēma medicīnai. Redzam, ka šī iespēja - saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi - ir ļoti nepieciešama ne vien Pierīgā, bet citos Latvijas reģionos. Tagad šie pakalpojumi būs pieejami arī jelgavniekiem,” stāsta klīnikas valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

Izvēloties atrašanās vietas klīnikām, svarīgākais bijis, lai pacientiem tās ir ērti sasniedzamas pa ceļam uz darbu vai uz mājām, kā arī vienmēr ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Līdz ar to degvielas uzpildes staciju un lielveikalu teritorijas ir īpaši veiksmīgs koncepts, ko pierādot arī ārzemju prakse. Klīnika strādā septiņas dienas nedēļā, arī svētku dienās, no 7.00 līdz 23.00, un pacienti nepieciešamo pakalpojumu var saņemt jau tajā pašā dienā.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

Estētiskās un lāzeru medicīnas klīnikas “Era Esthetic” attīstībā 10 gadu laikā investēti vairāk nekā divi miljoni eiro, no tiem 1,5 miljoni eiro ieguldīti medicīniskajā aprīkojumā, iegādājoties jaunākās tehnoloģijas dermatoloģisko slimību ārstēšanā un estētiskajā medicīnā.

Personāla izaugsmē un kvalifikācijas celšanā šajā laikā ieguldīti vairāk nekā 100 000 eiro.

"Klīnikas koncepts ir inovatīvāko tehnoloģiju piemērošana dermatoloģijā un estētiskajā medicīnā, kas palīdz Latvijas ārstiem un pacientiem neatpalikt no pasaules medicīnas tendencēm," norāda klīnikas vadītāja Jūlija Jurgele.

Starptautiskais klīniku tīkls, kura izcelsmes valsts ir Lietuva, jau 16 gadus darbojas Baltijā un 2022.gadā bija iekļauts Financial Times Eiropas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Pašlaik “Era Esthetic” strādā Lietuvā, Latvijā, Vācijā un Francijā. Latvijā SIA “Era Esthetic” tika dibināta 2014.gadā.

Klīnikas dermatologiem pieejams asinsvadu ārstēšanas lāzers, pigmentācijas un tetovējumu noņemšanas lāzers, virkne frakcionētu lāzeru klīnikas ārstiem ļauj risināt tādas pacientu ādas problēmas kā rētas, strijas, traucējošie ādas veidojumi, ādas novecošanās pazīmes. Klīnikā pieejamas arī citas tehnoloģijas – radioviļņu un ultraskaņas metodes. “Era Esthetic” attīsta preventīvo medicīnu, kā arī pakalpojumus citās ar dermatoloģiju saistītas medicīnas sfērās – mikroķirurģijā un ginekoloģijā. Vēl viens “Era Esthetic” attīstības virziens ir zobārstniecība.

SIA Orto klīnika attīsta medicīnas tūrismu, kā arī vairo ārstu zināšanas un kompetenci, lai veicinātu klīnikas atpazīstamību un reputāciju starptautiskajā mērogā

SIA Orto klīnika pašreiz ir vienīgais privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas – centrs. Šobrīd tās medicīnas pakalpojumu eksports veido 5–7% no apgrozījuma, taču tuvākajos piecos gados ir plānots to dubultot. Klīnikas lielākais akcionārs ir ABLV bankas holdinga uzņēmums AmberStone Group, taču bankas likvidācija klīnikas attīstību neietekmēs, tās finansiālais stāvoklis ļauj klīnikai veikt nepieciešamās investīcijas.

Moderns aprīkojums

SIA Orto klīnika nodibināta 2008. gadā, to izveidoja vairāki ārsti, kuri strādāja SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika Ādaži, kas atradās Ādažu slimnīcā. 2010. gadā klīnikas attīstībai tika piesaistīts investors – AmberStone Group – un nopirkts zemes gabals Rīgā, netālu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Speciāli klīnikas vajadzībām tika uzbūvēta mūsdienīga ēka 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā; tā pirmos pacientus uzņēma 2013. gada vasarā. Orto klīnikas celtniecībā un aprīkošanā tika ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro. «Šī ir vienīgā slimnīca Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, kura kādai šaurai medicīnas nozarei ir uzbūvēta no nulles. Tā ir pārdomāta gan no loģistikas viedokļa, gan pēc medicīniskā aprīkojuma un sniedzamajiem pakalpojumiem tā, ka var nodrošināt ar visu nepieciešamo cilvēkus ar balstaparāta problēmām,» atzīst SIA Orto klīnika valdes loceklis, līdzīpašnieks Andrejs Peredistijs. No valsts budžeta vai Eiropas Savienības struktūrfondiem klīnikas izveidošanā un labiekārtošanā līdzekļi nav piesaistīti.

"Mežaparka Rezidencēs" Rīgā tiks būvēta Dr. Mauriņa Vēnu klīnika - būvniecību plānots sākt nākamgad, un iecerēts, ka filiāle pacientiem būs pieejama 2023. gada pavasarī.

Kopējās projekta izmaksas - aptuveni 8 miljoni eiro.

Iecerēts, ka jaunās klīnikas platība būs ap 3800 kvadrātmetru, tā atradīsies iepretim ēkai "Mežaparka biroji". Tāpat kā biroju ēkas, arī plānotās klīnikas projekta autors ir arhitektu birojs "Didrihsons arhitekti". Pēc biroja vadošā arhitekta Gata Didrihsona sacītā klīnikas arhitektūra ir askētiska, racionāla, tehnoloģiski gudra un medicīnas vajadzībām atbilstoša, tomēr reizē arī eleganta un smalka.

"Baltais būvapjoms saudzīgi iesēdināts starp divām esošajām koku rindām, vienotā harmonijā un īpaši pārdomāti risinot teritorijas labiekārtojumu, ēkas arhitektūru un interjeru. Uzsvars uz vietējo ražotāju materiālu pielietojumu un augstu detaļu kvalitāti," stāsta G. Didrihsons.

Piņķu apkaimē, Jūrmalas šosejas malā, blakus degvielas uzpildes stacijai “KOOL” atvērta jau otrā “1 min. klīnika”, kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi. Tuvāko mēnešu laikā plānots atvērt vēl vairākus punktus gan Pierīgā, gan Rīgas mikrorajonos, informē klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale.

Jau vēstīts, ka pavasarī Ādažos, pie Tallinas šosejas, blakus degvielas uzpildes stacijai "Viada" tikai atklāta pirmā šāda veida klīnika.

Pirmā pusgada laikā klīnikas vīzija esot sevi attaisnojusi: “Ir redzams, ka cilvēkiem Latvijā trūkst ātri pieejamu ambulatoro medicīnas pakalpojumu - bieži nākas gaidīt garās rindās, trūkst iespēju saņemt pakalpojumus ārpus ierastā mediķu darba laika. Daudzi klīnikas apmeklētāji atzīst, ka vairs nepaļaujas, ka veselības problēmas atrisināsies pašas no sevis. Viņi izvēlas vērsties pie speciālistiem klīnikā, nevis nodarbojas ar pašārstēšanos,” saka R.Mežale.

Līdzīgas ātrās apkalpošanas klīnikas ir daļa no veselības aprūpes sistēmas daudzviet pasaulē. Klīnikā var saņemt diagnostiku un medicīnas pakalpojumus akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos, kā arī veikt vakcināciju, nodot laboratorijas analīzes un veikt cita veida manipulācijas.

Atklātas starptautiskās estētiskās un lāzermedicīnas klīnikas Era Esthetic jaunās telpās Rīgas klusā centra vēsturiskajā koka ēkā, kas atrodas nesen izveidotajā dzīvojamo ēku kvartālā Parkers.

Atklāšanas ceremonijas laikā klīnikas direktore Jūlija Jurgele uzsvēra, ka pēc pieciem nostrādātiem gadiem klīnikas atvēršana jaunās telpās ir iespēja arvien plašākam klientu lokam sniegt iespēju rūpēties par savas ādas skaistumu un veselību.

Jaunajās telpās divos stāvos izvietotas dažādas lāzertehnoloģijas, aparātprocedūras un injekciju metodes.

Klīnikas direktore piebilda, ka uzņēmums turpinās strādāt arī iepriekšējās klīnikas telpās Jeruzalemes ielā, kur iecerēts attīstīt jaunu estētiskās medicīnas virzienu un piebilda, ka pēdējā desmitgadē lāzerdermatoloģija visā pasaulē attīstās un kopumā arī Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm.

Estētiskās medicīnas un lāzerdermatoloģijas klīnika Era Esthetic ir starptautiskā klīniku tīkla pārstāve, kas darbojas Lietuvā (Viļņā, Kauņā, Klaipedā), Vācijā (Frankfurtē), kopš 2015. gada - Latvijā (Rīgā un Jūrmalā).

Ausu, kakla un deguna slimību diagnostikas un ārstēšanas iestāde LOR Klīnika atvērusi jaunu filiāli un tajā investējusi aptuveni 60 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja LOR Klīnikas vadītāja Romēna Namniece.

Nauda ieguldīta divu speciālistu kabinetu aprīkošanai - iegādāts profesionāls otolaringologu aprīkojums, tajā skaitā darba stacija, lāzerterapijas iekārta un labiekārtotas telpas. Klīnikas plānos ir attīstīt abas filiāles, piesaistot jaunus speciālistus, kas darbojas otolaringoloģijas vai tai tuvajās specialitātēs.

«Jaunās filiāles atklāšana ir nozīmīgs notikums mūsu klīnikas izaugsmē. Līdz šim pacientiem pakalpojumus varējām piedāvāt tikai Pārdaugavā, savukārt jaunā filiāle atvieglos piekļūšanu pacientiem no Centra, Juglas, Mežciema un citiem tuvējiem rajoniem, kā arī no Pierīgas novadiem un vidzemniekiem, kam nokļūšana uz Pārdaugavu līdz šim prasīja lieku stundu,» norāda LOR Klīnikas valdes loceklis, otolaringologs Jānis Sokolovs.

Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Zobārstniecības klīnikas "SIROWA Rīga" mediķi ir neizpratnē, kādēļ ārkārtas situācijas laikā liegta plānveida zobu ārstēšana, un norāda uz iespējamām dramatiskām sekām.

Savlaicīgas zobu ārstēšanas nenodrošināšana var novest pie nopietnākām problēmām un glābjamu zobu ekstrakcijas, lai gan pašlaik tam pietiktu ar plānveida vizīti. Turklāt pilnīgu neizpratni rada noteikumi, kas ļauj darboties kosmetologiem, manikīriem un pat tetovēšanas saloniem, lai gan tajos higiēnas prasības un iespējas nodrošināt sterilitāti, kā arī pasargāt no inficēšanās ar jauno koronavīrusu ir daudz zemākas.

Zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga vadītājs Edgars Antonevičs stāsta, ka lielākā daļa kolēģu piekrituši turpināt strādāt un apkalpot klientus, apzinoties risku, kā arī apliecinot izpildīt visaugstākās drošības prasības medicīniskajam personālam un pacientiem. "Mediķi apzinās risku, un ir gatavi ievērot visas aizsardzības prasības, lai pasargātu sevi un pacientus no iespējas inficēties ar Covid-19," saka klīnikas vadītājs. Tomēr ārkārtas situācijas laikā atļauti tikai akūti zobārstniecības pakalpojumi, liedzot piedāvāt pacientiem plānveida ārstēšanu. Turklāt nav skaidri noteiktas robežas, kas uzskatāma par plānveida un kas par akūtu ārstēšanu.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Lietuvas zobārstniecības klīniku tīkls, kas specializējas implantoloģijā un estētiskajā zobārstniecībā, ''Neodenta'' ir uzsācis publisku obligāciju piedāvājumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu. 3 gadu obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīt līdz 3 miljoniem eiro, piedāvājot investoriem gada procentu likmi 10% apmērā.

Vērtspapīri ir pieejami parakstīšanai no 2. decembra līdz 13. decembrim plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru uzņēmumu vai banku (''Signet'', ''Swedbank'', ''SEB Bank'', ''Danske Bank'' un citu) starpniecību. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, procenti tiek maksāti reizi pusgadā.

Paredzams, ka obligācijas tiks iekļautas alternatīvajā ''Nasdaq Baltic First North'' tirgū trīs mēnešu laikā pēc emisijas.Iegūto līdzekļu un nodrošinājuma izmantošanaIegūtie līdzekļi tiks izmantoti jaunu nekustamo īpašumu iegādei zobārstniecības klīnikas darbībai, jaunu klīniku izveidei un aprīkošanai vai paplašināšanai, iegādājoties pastāvošās klīnikas. Līdz 633 000 eiro tiks novirzīti kārtējā kredīta refinansēšanai saistībā ar īpašuma iegādi klīnikas tīkla paplašināšanai.

Ogrē darbu uzsākusi 1 Min. Klīnika, kur pacienti veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jau tajā pašā dienā. Šī ir jau ceturtā klīniku tīkla filiāle Latvijā.

Klīniku tīkls savu darbību uzsāka 2021. gada pavasarī, un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau četras klīnikas filiāles - Ādažos, Jūrmalā, Jelgavā un tagad arī Ogrē.

“Ja cilvēkam rodas ar veselību saistītas akūtas problēmas, risinājums ir nepieciešams nekavējoties, nevis pēc dažām dienām vai pat nedēļām. Šādas iespējas Latvijā līdz šim diemžēl trūka. Nācās ilgstoši zvanīt pa tālruni, lai veiktu pierakstu, gaidīt garās rindās, un pakalpojumus bija sarežģīti saņemt ārpus mediķu ierastā darba laika,” par iemesliem, kādēļ tika radīts 1 Min. Klīniku tīkls, stāsta klīnikas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

1 Min. Klīnikā var saņemt diagnostiku un konsultācijas akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos. Klīnikā veic vakcināciju, var nodot laboratorijas analīzes, pārsiet un sašūt brūces, saņemt infūziju kursu, veikt elektrokardiogrammu un saņemt citus pakalpojumus.

«Tradicionālā un netradicionālā medicīna ir cieši saistītas,» biznesa portālam db.lv uzsver pediatrs, homeopāts, Āgenskalna klīnikas vadītājs Edgars Mednis. Klīnika savu piedāvājumu pacientiem papildinājusi ar gaišreģes Agneses Ziediņas – Zariņas pakalpojumiem.

«Mūsu kā klīnikas uzdevums ir rūpēties par cilvēka veselību – palīdzēt to atgūt vai arī labākā gadījumā palīdzēt nepazaudēt. Un šis jautājums ir ļoti daudzdimensionāls. Mēs nevaram to skatīt tikai no zāļu lietošanas vai nelietošanas (tradicionāla vai netradicionāla) skatu punkta. Ja tas būtu tik vienkārši, tad pasaulē nebūtu slimo un visi būtu laimīgi un veseli.

Lai mēs varētu būt veseli, mums ir sevi jāizprot gan kā ķermeni, gan kā dvēseli. Un tikai tad mēs varam būt līdzsvarā un līdz ar to arī neslimot,» jaunā pakalpojuma nepieciešamību skaidro E. Mednis.

«Pasaulē arvien vairāk runā par holistisko pieeju cilvēka ārstēšanai. Vadošās pasaules universitātes ievieš integratīvās medicīnas klīnikas. Tas skaidri liecina par to, ka tradicionālā un netradicionālā medicīna ir cieši saistītas. Īsti veiksmīgi palīdzēt cilvēkam mēs varam, apvienojot abas metodes un sadarbojoties, jo spēks ir sintēzē.

Dr. Lūkina acu klīnika ir paplašinājusi savu darbību un 2023. gada nogalē atklājusi estētiskās medicīnas klīniku – RE.NEW, kā turpinājumu plaši pazīstamajai Latvijā un Eiropā pacientu atzinību guvušajai acu klīnikai, kas 2023. gadā svin jau 20 gadu jubileju.

RE.NEW mērķis ir Dr. Lūkina acu klīnikas izkopto augsto kvalitātes un uzticamības standartu turpinājums estētiskās medicīnas nozarē, sniedzot iespēju ikvienam individuāli pielāgotā veidā, izmantojot šobrīd labākās pieejamās tehnoloģijas, jaunos veidos atklāt un pilnveidot ārieni, radot vēl labāku sevis versiju.

"Mēs izmantojam tikai labākās jaunākās paaudzes iekārtas un tehnoloģijas no vadošā pasaules ražotāja "Lumenis", garantējot augstāko kvalitāti. Esam pirmie Latvijā un Baltijā, kas piedāvā jaunākās "Lumenis" iekārtas sejas un ķermeņa kopšanai - "Geneo X" un "Nuera Tight". Katrs no mums ir unikāls, un tāpēc mēs cenšamies atrast ideālu risinājumu ikvienam - gan vīriešiem, gan sievietēm, gan jauniem, gan pieredzējušiem," pauž Fēlikss Lūkins, klīnikas īpašnieks un izveidotājs.