Krievijas prezidentūras jaunās sešgades ekonomiskais plāns ir rakstīts kā ar dakšām ūdenī
Krievijas jaunās valdības veidošanās prezidenta Vladimira Putina prezidentūras nule sāktajai sešgadei notiek feļetonam tuvos apstākļos, jo liela daļa no prezidenta uzstādījumiem ir tāli no reālistiski piepildāmiem mērķiem «uz vietām».
Nereālas investīcijas
Pirmais V. Putina parakstītais dokuments pēc inaugurācijas bija par nacionālajiem mērķiem un attīstības stratēģiskajiem uzdevumiem, nosakot zinātniski tehnisko un sociālekonomiskās attīstības izrāvienu. Sasniedzamo V. Putins apkopo deviņos punktos, no kuriem lielākā daļa ir skaidri neizpildāma, jo prasītu nereāli apjomīgas investīcijas un Krievijai neraksturīgu ekonomiskās politikas mērķtiecību.
Prezidenta programmatiskajā plānā turklāt nav minētas tādas ekonomikas reformēšanai hrestomātiskas lietas kā tiesiskuma veicināšana, ieskaitot īpašuma tiesību aizstāvēšanu un valsts lomas mazināšanu ekonomikā. Ne vārda nebija arī par pensionēšanās vecuma celšanu. Bez šiem ekonomiskā potenciāla atraisītājiem iespējamais risinājums sašaurinās līdz problēmu «nomētāšanai» ar naudu, bet arī tās no Rietumu tirgiem sankciju dēļ visai nošķirtajai Krievijai nemaz tik daudz nav. Ilgtspējīgas ekonomikas sastāvdaļas, piemēram, prognozējamu tiesu varu, arī nav iespējams aizvietot ne ar kādu naudu.
Lai īstenotu prezidenta mērķus, no valdības nākamo sešu gadu laikā tiktu prasītas papildu investīcijas ekonomikā astoņu triljonu rubļu (virs 108 miljardiem eiro) apmērā, ir aplēsis premjers Dmitrijs Medvedevs. Vēl pirms jaunās valdības izveides viņš ir sasaucis vadošo ierēdniecību un devis uzdevumu šo naudu sākt gādāt, raksta Kommersant. Nerunājot par šādu investīciju ilgtspējību, šis apjoms ir milzīgs – apmēram 9% no Krievijas pērnā gada IKP un gandrīz puse no visiem šā gada budžeta tēriņiem.
Milzīgais rēķins kļūst saprotams, ja V. Putina deviņu punktu vēlamās nākotnes koordinātes salīdzina ar Krievijas pašreizējo atrašanās vietu. Atkal jau – nemaz nerunājot par to, cik ilgtspējīga būtu sasniegto pozīciju noturēšana par jebkādu cenu, vismaz pieci no uzstādītajiem punktiem ir tīri utopiski.
Viens no tiem ir V. Putina ambīcija līdz 2024. gadam Krieviju ievest pasaules lielāko ekonomiku pieciniekā. Kā redzams grafikā, patlaban valsts atrodas 12. vietā un atrāviens globālo ekonomisko lielvaru galvgalī ir ievērojams.
Visu rakstu Nodomus apšauba to utopisms lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.