Bailēm no koronavīrusa ir plaša ietekme gan uz pasaules ekonomiku, gan uz dažādu aktīvu cenu. Panikas iespaidā, piemēram, naftas vērtība strauji noplanējusi līdz 50 ASV dolāriem par barelu.
Valdot šādam fonam, manāmi spriedumi, ka grūtāki laiki var gaidīt tās tautsaimniecības, kas atkarīgas no šī resursa pārdošanas.
Šādu ekonomiku vidū ir arī Krievija, kura turklāt pēdējā laikā solījusi īstenot dāsnākas tēriņu programmas.
Šobrīd tiek rēķināts, ka Krievijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, ir nepieciešama naftas cena pie 42 ASV dolāru atzīmes par barelu (tas ir daudz labāk nekā daudziem citiem naftas ieguvējiem). Augstāka naftas vērtība šai valstij ar budžeta pārpalikumu ļāvusi strādāt jau kopš 2017. gada. Krievijas lielākie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienība un Ķīna. Abu šo reģionu ekonomikām tiek paredzēta sabremzēšanās.
Atgūt popularitāti
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nupat apsolījis šīs valsts infrastruktūras un sociālajiem tēriņiem atvēlēt četrus triljonus rubļu (aptuveni 54 miljardus eiro). Pārsvarā tiek spriests, ka Putins, īstenojot dažādas reformas, domā par veidu, kā saglabāt varu pēc 2024. gada, kad izbeidzas viņa termiņš Krievijas prezidenta amatā. Nu jau iepriekšējais šīs valsts premjerministrs Dmitrijs Medvedevs bija izpelnījies visai lielu sabiedrības nepatiku saistībā ar vairākiem nepopulāriem lēmumiem uz visai lēnīgās šīs valsts tautsaimniecības izaugsmes fona. Tiek spriests, ka tādējādi tiek gatavots labvēlīgāks fons sabiedrībai "draudzīgākam" parlamenta sastāvam pirms nākamā gada Krievijas vēlēšanām.
Pagājušogad Krievijas prezidenta Vladimira Putina un šīs valsts "Vienotās Krievijas" partijas reitings krasi planēja zemāk pēc tam, kad tika lemts par pensijas vecuma paaugstināšanu. Savukārt nu ieplānotais kurss ir par labu tēriņu palielināšanai.
Šobrīd, protams, par vīrusa patieso ietekmi neskaidrība ir liela, lai gan attiecībā uz Krieviju sāk rasties pieņēmums, ka minētā iecerētā tēriņu programma, kurai bija jābalsta ekonomikas izaugsme, galu galā nozīmēs vien to, ka jaunie sarežģījumi tai ir mazāk sāpīgi. "Ja agrāk jautājums bija, cik ļoti Krievijas fiskālās reformas palīdzēs izaugsmei, tad tagad runas drīzāk varētu būt par to, vai tas būs pietiekami, lai aizēnoti negatīvo koronavīrusa ietekmi," "Financial Times" klāsta "ING Bank" Maskavas pārstāvniecības eksperti.
Šo pirmdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savu šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi no 2,9% samazināja līdz 2,4%. No Krievijas ekonomikas tā šogad gaida izaugsmi 1,2% apmērā (tā apcirpta par 0,4 procentpunktiem).
Sarežģījumi Krieviju bieži noveduši pie rubļa vērtības krituma. Krievijas naftas eksportētāji šādos laikos palielinājuši savu ražošanu. Tiesa gan, nu Krievija atrodas ciešākā aliansē ar Saūda Arābiju, kas savukārt grib krasāk ierobežot melnā zelta piedāvājumu.