Jaunākais izdevums

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Izvērtējama būtu arī IIN atvieglojuma atcelšana par pilngadīgām un darbspējīgām personām, izņemot ārā konkrētas iedzīvotāju grupas, piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Straujuma arī atzina, ka ir gatava paust viedokli, kas nav saskaņots ar Finanšu ministriju, proti, ka ir jāizvērtē sociālo partneru priekšlikumi nevienlīdzības mazināšanai, jo ir zināmas problēmas attiecībā uz ģimenēm ar bērniem. Viņa rosināja vēl šonedēļ sasaukt NTSP Budžeta un finanšu apakškomisijas sēdi, kurā izvērtēt piedāvājumus, lai tuvinātu abu pušu viedokļus.

Krīgers arī piekrita, ka piektdien ir jāsasauc apakškomisijas sēde un nepieciešamības gadījumā jātiekas ar koalīcijas partneriem.

Pēc NTSP sēdes Straujuma žurnālistiem atzina, ka būs jāvērtē sociālo partneru priekšlikumi. «Rēķināsim, ko varam ieviest, ko nevaram ieviest,» viņa teica. Straujuma piebilda, ka gribētu tomēr palikt pie idejas par solidaritātes nodokli, kā arī ir vērtējams priekšlikums par kapitāla aplikšanu ar nodokli. Vienošanās vēl būs jāpanāk arī par minimālās algas apmēru nākamgad.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) informēja, ka piektdien galvenās diskusijas būs saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un neapliekamo minimumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju (FM) izvērtēt vairākus darba devēju priekšlikumus, tostarp iespēju nepieciešamības gadījumā aizvietot līdz šim plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu, bet FM piedāvāto solidaritātes nodokli aizstāt ar IIN atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka lēmums par demisiju bijis pārdomāts.

Premjerministre šodien žurnālistiem norādīja, ka ir noslēdzies zināms laika posms un, lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība ir «jārestartē».

«Uz priekšu darāmā cēlienā ir jānāk jauniem cilvēkiem,» teica politiķe.

Straujuma arī uzskaitīja valdības paveikto laikā, kamēr viņa ir bijusi premjerministre, piemēram, elektroenerģijas tirgus sakārtošana, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemtos divus valsts budžetus.

Valsts attīstība patlaban ir stabila, ir vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums, pozitīvs eksporta pieaugums, viņa uzskaitīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība nepieņem lēmumu saistībā ar airBaltic investora piesaisti; saņemta jauna informācija

LETA,17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar nacionālās aviosabiedrības airBaltic investora piesaisti, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Viņa skaidroja, ka ir saņemta jauna informācija, kas ir jāpārbauda. Tāpēc sēde tiks turpināta ceturtdien, 19.novembrī, plkst.15. Gan Straujuma, gan iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) atteicās komentēt, kāda informācija ir saņemta. Amatpersonas arī atteicās komentēt, vai saņemtā informācija saistīta ar drošības jautājumiem.

Ministru prezidente vien atzina, ka saistībā ar saņemto informāciju ministrija un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs strādās «šīs dienas» - līdz valdības sēdes turpinājumam.

Jautājums par airBaltic tika skatīts valdības sēdē aiz slēgtām durvīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijai un Ķīnai sadarbības potenciāls pārtikas produktu eksporta un transporta jomās

Žanete Hāka,23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar uzrunu atklāja Latvijas – Ķīnas biznesa forumu Šanhajā, kurā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība pārtikas produktu eksportā, kā arī transporta un loģistikas jomās, informē Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Uzrunājot klātesošos, Ministru prezidente norādīja, ka Latvijai no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Eiropā, kā arī stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide ar izdevīgu nodokļu politiku. Tostarp, turpina palielināties tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ķīnu, kas šajā gadā vien ir pieaudzis par 40%. Tas savukārt norāda uz spēcīgu potenciālu abu valstu turpmākai abpusējai sadarbībai.

«Latvijas pārtikas produktiem ir izcila kvalitāte. Es esmu pārliecināta, ka Ķīnas tirgus būs ieguvējs no mūsu pārtikas, piemēram, piena, gaļas un zivju produktiem vai augstas kvalitātes medicīnas precēm. Mūsu piena produkti jau sasnieguši Ķīnas tirgu, un jūs Šanhajā varat nobaudīt latviešu saldējumu,» uzsvēra L.Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Straujuma: Matīss valdībai piedāvāja priekšlikumu, kuru pirms tam pats kritizēja

LETA, Žanete Hāka,04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Premjerministre par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

«Vakar beidzām valdības sēdi pēc plkst.23, un situācija ir izveidojusies tāda, kāda ir,» preses konferences laikā atzina L. Straujuma. «Es uzskatu, ka ministram laicīgi ir jāinformē pat, ja atšķiras nozares viedoklis vai citu kompāniju viedoklis un nevar valdību nostādīt pēkšņi un uzreiz šāda fakta priekšā.» Tas, ko valdība vakar pieņēma, pamatā bija SM virzīts. «Vakar bija vairāki varianti un ja sēdējām tik ilgi, šo lēmumu bija grūti pieņemt, taču mēs atbalstījām šo investoru pamatojoties uz SM iesniegto priekšlikumu.» Valdība piekrita ar zināmiem nosacījumiem finanšu investoram atrast stratēģisko investoru divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. «Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu,» teica Straujuma.

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko Eiropas Savienība (ES) varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. «Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus,» atzina valdības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu airBaltic lems pēc budžeta pieņemšanas

LETA,23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, 30.novembrī.

Premjera pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja - koalīcija vienojusies šo jautājumu izskatīt kā atsevišķu lēmumprojektu nākamajā sēdē pēc budžeta pieņemšanas. Šāda vienošanās panākta, jo šodien koalīcijas sanāksmē nevarēja piedalīties Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura ir komandējumā Ķīnā un kurai līdzi devies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Paredzēts, ka šī jautājuma apspriešanai nākamnedēļ, visticamāk, trešdien varētu tikt sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Šonedēļ komisijā nav iespējams pārrunāt šo jautājumu valdības vadītājas komandējuma dēļ, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas veiksmīgos uzņēmējus, kas darbojas Lietuvas tirgū, premjere Laimdota Straujuma pirmdien piedalījās Nameja Balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas jau devīto gadu pēc kārtas notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē Valsts kancelejā.

Sveicot klātesošos uzņēmējus un viesus, Ministru prezidente uzsvēra, ka Nameja Balvas apaļā gadadiena simboliski ir apliecinājums Latvijas un Lietuvas īpašajām, ciešajām partnerattiecībām ne tikai politisko, bet arī ekonomisko attiecību jomā. Lietuva jau vairākus gadus ir Latvijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus, kā arī ieņem svarīgu lomu importa ziņā. L.Straujuma pauda gandarījumu, ka pirmajos deviņos mēnešos Latvijas eksports uz Lietuvu ir palielinājies par 12,04%.

Ministru prezidente atzina, ka pozitīvs signāls Latvijas eksportētājiem ir Lietuvas pievienošanās eirozonai, kas uzlabojusi ne tikai Baltijas valstu vienotību, bet arī konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Straujuma: Latvija ir ieinteresēta piesaistīt investīcijas no Dānijas ražošanā

Dienas Bizness,16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 16.septembrī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Hansu Brasku (Hans Brask), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē, informē Valsts kancelejā.

Uzsverot aktīvo un labo politisko dialogu ar Dāniju gan divpusējos, gan daudzpusējos jautājumos, L.Straujuma īpaši uzsvēra nepieciešamību ekonomisko sakaru paplašināšanai. «Dānija ir viens no tirgiem, ar kuru nākotnē vēlamies attīstīt vēl ciešāku ekonomisko sadarbību, īpaši – piesaistot Dānijas investīcijas ražošanā un nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību,» sacīja L.Straujuma.

Tāpat L.Straujuma izteica pateicību Dānijai par aktīvo ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā Baltijā, t.sk. biežo dalību NATO gaisa patrulēšanas operācijās. Sarunas noslēgumā tika apspriesta arī sadarbība stratēģiskās komunikācijas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Dreimanei atteikta pielaide valsts noslēpumam; Straujuma viņai plāno piedāvāt citu amatu

LETA;Db.lv,13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, šodien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.

Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu.

Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā rītdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība un investori diskutēs par investīciju vides uzlabošanu

Dienas Bizness,22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākie temati, kas piektdien, 25.septembrī tiks pārrunāti 19.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās laikā, ir Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība, darbaspēka pieejamība, izglītības jautājumi, investīciju drošība un maksātnespējas procesa uzlabošana. Sanāksmes dalībnieki apspriedīs arī to, kā veicies darbā ar 2014.gadā izvirzītajām prioritātēm, informē Ministru kabinetā.

Viena no pamattēmām, ko amatpersonas un lielākie ārvalstu investori pārrunās šogad, ir saistīta ar darbaspēku Latvijā, tā pieejamību, ražīgumu, veselību un prasmju atbilstību uzņēmējdarbības videi. Vienlaikus tiks pārrunātas arī aktualitātes tiesu sistēmā, tostarp investīciju aizsardzība Latvijā, kā arī maksātnespējas procesa uzraudzība. Valdības pārstāvjus iepazīstinās arī ar ĀIPL uzņēmējdarbības vides novērtējuma indeksu, kas izstrādāts pirmo reizi.

Sanāksmi tradicionāli atklās Ministru prezidente Laimdota Straujuma un sēdes goda priekšsēdētājs, PricewaterhouseCoopers partneris Stīvens Oldfīlds.

«Valdības vārdā vēlos pateikties par visu ārvalstu investoru ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, kā arī nepārtrauktajām konsultācijām un priekšlikumiem, ko ārvalstu investori izsaka, lai stiprinātu veselīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā,» norāda premjere Laimdota Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK neatbalsta solidaritātes nodokli; rosina atcelt atvieglojumus par darbspējīgiem pieaugušajiem

Dienas Bizness,26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt atsakoties atvieglojumiem par apgādības iespējas darbaspējīgiem pieaugušajiem.

«Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu?» neizpratni pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru Kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maksājuma atlikšanai KVV Liepājas metalurgam prasa finanšu ieguldījumu apliecinājumu un bankas garantiju

LETA,12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai valsts piekrastu AS KVV Liepājas metalurgs kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, šodien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai.

Āboliņš atteicās minēt konkrētas summu, kāda uzņēmuma mātes kompānijai jāiegulda KVV Liepājas metalurgā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Kā pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums turpinātu strādāt, un valstij esot svarīgi nezaudēt summu, kas jau ir ieguldīta. «Pozitīvā ziņa ir, ka krāsns kuras un uzņēmums izrāda interesi turpināt ražošanu,» teica Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Straujuma novērtē to, ka VID darbinieki uztur dialogu ar uzņēmējiem

Lelde Petrāne,28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 28.janvārī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma apmeklēja Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai piedalītos VID vadības un VID struktūrvienību vadītāju sanāksmē, informēja Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

L.Straujuma apsveikusi VID ar veiksmīgi noslēgto 2015. gadu, kurā dienestam izdevās iekasēt vairāk nodokļu nekā bija plānots. «Pēc datiem arī nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir ātrāks par ekonomikas izaugsmi, kas ir labs rādītājs VID aktīvai darbībai,» sacīja Ministru prezidente.

Viņa atzinīgi novērtējusi to, ka «VID mērķtiecīgi strādā, lai sakārtotu ar nodokļu iekasēšanu saistītos jautājumus tajās nozarēs, kur izvairīšanās no nodokļu samaksas ir bijusi visplašākā dažādos pakalpojumu sektoros».

Pēc L.Straujumas sacītā, gada nogalē tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvjiem, viņa ir saņēmusi ļoti atzinīgu novērtējumu VID darbam, kā arī novērtēja to, ka VID darbinieki uztur dialogu ar uzņēmējiem, lai atrisinātu kādas radušās problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadeles komisijas vainīgo sarakstā arī Straujuma un Vējonis

Dienas Bizness,29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele pārdošanas process tika organizēts neprofesionāli, neievērojot valsts un sabiedrības intereses, kā rezultātā par valstij piederošajām bankas akcijām iegūtie 74 miljoni eiro nav augstākā cena, ko varēja iegūt šajā darījumā. Tāpēc kā atbildīgās amatpersonas vārdā būtu nosaucami ministri, tajā skaitā arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) un toreizējais aizsardzības ministrs, tagad Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuri 2014. gada 29. jūlijā neskaidros apstākļos aiz slēgtām durvīm atbalstīja sarunu turpināšanu ekskluzīvi ar vienu pretendentu – ASV finanšu fondu Ripplewood, ceturtdien raksta laikaksts Diena.

Šādus secinājumus, pētot vēl aizvien noslepenotus dokumentus un valdības sēžu audioierakstus, secinājusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kas tika speciāli izveidota Citadeles pārdošanas izvērtēšanai, liecina Dienas rīcībā esošā komisijas gala ziņojuma redakcija, kas, visticamāk, bez lielām izmaiņām varētu tikt pieņemta pēc nedēļas.

Starp amatpersonām, kuru atbildību izmeklēšanas komisija plāno publiski pieprasīt, ir ne tikai L. Straujuma un R. Vējonis, bet arī četri ministri, kuri vēl aizvien ieņem amatus valdībā – Rihards Kozlovskis, Edgars Rinkēvičs (abi Vienotība), Jānis Dūklavs (ZZS) un Dace Melbārde (NA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stratēģiskā investora piesaistei airBaltic Straujuma uzrunājusi Kameronu; plāno sarunas arī ar Ķīnu

LETA,11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai virzītu uz priekšu jautājumu par stratēģiskā investora piesaisti nacionālajai aviokompānijai airBaltic, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzrunājusi Lielbritānijas premjeru un šomēnes plāno tikties ar Ķīnas lielākās aviokompānijas vadību.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 900 sekundes Straujuma teica, ka ir tikusies ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, informējot viņu, ka airBaltic ir nepieciešamas stratēģiskais investors. «Kamerons solīja, ka runās ar savām aviokompānijām, bet, protams, viņš neko nevarēja solīt,» teica Straujuma.

Aizvadītajā nedēļā uz tikšanos arī sasaukti septiņu valstu, kur varētu būt iespējami investori, vēstnieki. Viņi cita starpā tikušies ar airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš sniedzis vēstniekiem aktuālo informāciju.

Savukārt tuvākajā laikā premjere iecerējusi tikties ar Ķīnas lielākās aviokompānijas vadību, lai runātu par šo jautājumu. Viņa gan uzsvēra, ka pat gadījumā, ja Ķīna vai kāds cits izrādīs interesi, tālākām darbībām būs nepieciešams ilgs laiks, tas nav nedēļu jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā - divos gados var uzņemt 250 cilvēku

LETA,06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vēl joprojām ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem nav panākta vienošanās par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, pamazām notiek virzība uz risinājumu, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šis ir viens no karstāko diskusiju jautājumiem nākamā gada valsts budžetā, kur atšķirīgs viedoklis ir gan koalīcijas partneriem, gan arī valdības sociālajiem partneriem.

Ir zināmi soļi vienošanās virzienā. Man ir viedoklis, kā mēs to risināsim, teica Straujuma. Viņa piebilda, ka ir zināmi ceļi, kā varētu iegūt kompromisu starp visām pusēm. Līdz ar to Straujuma ir pārliecināta, ka līdz pirmdienai, kad notiks nākamā valdības ārkārtas sēde, vienošanās tiks panākta.

Par minimālās algas apmēru rīt plānotas diskusijas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakškomisijas sēdē, kā arī pirmdien, 31.augustā, pirms valdības sēdes notiks NTSP ārkārtas sēde.

Komentāri

Pievienot komentāru